Sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība

Noteikumi nosaka

1.1. Valsts vides dienesta (turpmāk – dienests) un pašvaldības pilnvarotas personas – sabiedriskā vides inspektora (turpmāk – sabiedriskais vides inspektors) – statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību;

1.2. sabiedriskajam vides inspektoram izvirzāmās prasības un apliecības paraugu;

1.3. kārtību, kādā sabiedriskais vides inspektors veic zivju resursu aizsardzību un uzraudzību.

Sabiedriskā vides inspektora statusu var iegūt persona, kura atbilst šādām prasībām

2.1. vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpes (B2) valsts valodas prasme;

2.2. vismaz 18 gadu vecums;

2.3. vismaz vidējā izglītība;

2.4. nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi vai sodāmība ir dzēsta;

2.5. nav sodīta par administratīvo pārkāpumu zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā;

2.6. sekmīgi nokārtojusi dienesta rīkotu zināšanu pārbaudi (turpmāk – atestācija) par zivju resursu aizsardzību un izmantošanu un šo jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Lai iegūtu sabiedriskā vides inspektora statusu, persona (turpmāk – pretendents) nedēļas laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minētās atestācijas izziņošanas iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju

3.1. vārds, uzvārds, personas kods;

3.2. dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese;

3.3. pašvaldība, ja pretendents plāno kļūt par sabiedrisko vides inspektoru attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, vai dienesta struktūrvienība, kuras uzraudzībā sabiedriskais vides inspektors veiks pienākumus.

Iesniegumam pievieno

4.1. dzīvesgaitas aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli;

4.2. fotogrāfiju (2 x 3 cm);

4.3. izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

4.4. pašvaldības apliecinājumu par to, ka pretendents tiek pilnvarots veikt zivju resursu aizsardzību un uzraudzību, ja pretendents plāno kļūt par sabiedrisko vides inspektoru attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos.

Dienests sniedz informāciju un atestācijā pārliecinās par pretendenta zināšanām par zivju resursu aizsardzību un izmantošanu un šo jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Dienests organizē sabiedrisko vides inspektoru atestāciju reizi sešos mēnešos. Informāciju par atestācijas vietu, laiku un iespēju pieteikties atestācijai ievieto dienesta tīmekļvietnē.

Piecu darbdienu laikā pēc atestācijas rezultātu novērtēšanas dienests pieņem lēmumu piešķirt pretendentam sabiedriskā vides inspektora statusu vai atteikt sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu.

Ja pretendents iesniegumā norādījis vēlmi kļūt par sabiedrisko vides inspektoru pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, dienests elektroniski informē konkrēto pašvaldību par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sabiedriskā vides inspektora statusu.

Lēmumā par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu norāda sabiedriskā vides inspektora darbību uzraugošo dienesta struktūrvienību vai uzraugošo pašvaldību.

Dienests anulē sabiedriskā vides inspektora statusu, ja

10.1. saņemts sabiedriskā vides inspektora iesniegums par statusa anulēšanu;

10.2. saņemts uzraugošās dienesta struktūrvienības vai uzraugošās pašvaldības iesniegums par statusa anulēšanu;

10.3. konstatēts, ka sabiedriskais vides inspektors neatbilst šo noteikumu 2. punkta prasībām;

10.4. sabiedriskais vides inspektors nav iesniedzis šo noteikumu 18. punktā minēto pārskatu;

10.5. sabiedriskais vides inspektors gada laikā nav piedalījies zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumos;

10.6. sabiedriskais vides inspektors nekvalitatīvi veicis uzticētos pienākumus.

Sabiedriskajam vides inspektoram izsniedz sabiedriskā vides inspektora apliecību (pielikums).

Sabiedriskais vides inspektors iesaistās zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā atbilstoši Zvejniecības likuma 20. pantā tam piešķirtajām tiesībām un ievērojot uzraugošās dienesta struktūrvienības vai uzraugošās pašvaldības norādījumus.

Sabiedriskais vides inspektors piedalās pārbaudēs pēc valsts vides inspektora vai pašvaldības aicinājuma sniegt palīdzību atbilstoši zivju resursu aizsardzību un izmantošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, veicot tehniskus vai organizatoriskus uzdevumus, kā arī zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumus.

Veicot zivju resursu aizsardzību un uzraudzību patstāvīgi vai kopā ar citām Zvejniecības likuma 18. pantā minēto institūciju amatpersonām, sabiedriskais vides inspektors pirms pārbaudes uzsākšanas elektroniski informē uzraugošo dienesta struktūrvienību vai uzraugošo pašvaldību.

Sabiedriskais vides inspektors nekavējoties informē uzraugošo dienesta struktūrvienību vai uzraugošo pašvaldību par konstatētajiem pārkāpumiem, neatliekamos gadījumos, cik iespējams, patstāvīgi veic darbības pārkāpumu novēršanai un pārtraukšanai, iespēju robežās ar tehniskiem līdzekļiem (foto, video) fiksējot pārkāpuma izdarīšanu un personas, kas izdarījušas pārkāpumu.

Pārbaudot ar zivju resursu ieguvi saistītās darbības, sabiedriskais vides inspektors uzrāda sabiedriskā vides inspektora apliecību un nosauc savu vārdu un uzvārdu.

Veicot ūdenstilpes un tās tiešā tuvumā esošo vietu apskati, dokumentu pārbaudi, zivju ieguves rīku, lomu vai mantu apskati, sabiedriskais vides inspektors ievēro ētikas normas.

Sabiedriskais vides inspektors aizpilda dienesta noteikta parauga pārskatu par savu darbību zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā. Pārskatu iesniedz uzraugošajā dienesta struktūrvienībā vai uzraugošajā pašvaldībā, ja sabiedriskais vides inspektors darbojas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos.

Sabiedrisko vides inspektoru apliecības, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk par 2020. gada 31. decembri.