Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 57.B, 67.B, 80.A, 88.B, 96.B, 103.C nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Grozījums pantā par skaitļa un vārda "4. un" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izdod šā likuma 2., 14., 15. un 29. pantā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu, ir spēkā

1) Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumi Nr. 151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija";

2) Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem";

3) Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība";

4) Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību";

5) Ministru kabineta 2020. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība";

6) Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumi Nr. 278 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību".

No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

Šā likuma 3. pantā noteiktais ierobežojums valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņemšanai netiek attiecināts uz tiesībām saņemt dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu par šā likuma 15. panta otrajā daļā minēto laikposmu.

(2) Nokavētajam nodokļu maksājumam, kuram piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

(21) Lai pieteiktos Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu samaksas sadalei vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(22) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāju atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta nosacījumiem.

(23) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuru iesniegumi par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem ir atbalstīti.

(3) Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.

(4) Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, par kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(5) Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija un 2.1, 2.2 un 2.3 daļa stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

(2) Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir aprēķinājis energoefektivitātes nodevu par Energoefektivitātes likuma 12. pantā noteikto pienākumu neizpildi 2019. gadā un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē vienā kalendāra mēnesī laikposmā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 6. decembrim salīdzinājumā ar attiecīgo 2019. gada kalendāra mēnesi samazinājās vismaz par 30 procentiem, ir tiesības iesniegt pamatotu iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojam un lūgt energoefektivitātes nodevas samaksas termiņa pagarinājumu līdz 2021. gada 31. decembrim.

(3) Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par nodevas samaksas termiņa pagarinājumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(18.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2021.)

Šā likuma 11. pants ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu.

(11. pants zaudē spēku 28.12.2020. Sk. grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā)

(10.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2022.)

Šā likuma 16. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(2) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs vai ir individuālais komersants vai individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks un par ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, par 2020. un 2021. taksācijas gadu nepiemēro ierobežojumus, kas noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3.1 daļā un 11.1 panta 6.1 daļā.

(3) 2021. taksācijas gadā nepiemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.9 daļu un pēc nodokļa maksātāja ieskata var nepiemērot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punkta "m" apakšpunktu un 14. panta 12.1 daļu.

(4) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, uz kuru nav attiecināmi deklarēšanas atvieglojumi, 2020. gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienotiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no 2021. gada 1. marta līdz 1. jūlijam. Nodokļa maksātājs vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu iemaksā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 euro, nodokļa maksātājs to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos — līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 18.03.2021. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2021.)

Šā likuma 29. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

1) dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;

2) informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;

3) informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(25.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2021.)

Šā likuma 58. pants ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

1) darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ;

2) darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par šā panta pirmajā daļā minētajiem darba ņēmējiem.

(3) Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais objekts netiek aprēķināts par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju.

(16.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2021. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

(17.02.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 29. panta 1.2 daļā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. aprīlim ir piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 456 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(2) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc

1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.

(5) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(6) Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.

Grozījums šā likuma 2. pantā (par skaitļa un vārda "4. un" izslēgšanu) un grozījumi šajā likumā par 4. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Šā likuma 59. pants stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Zaudējis spēku ar 28.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu)

Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. janvārim izdod šā likuma 59. panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Investīciju projektiem, kuru īstenošana uzsākta līdz 2021. gada 31. janvārim, bet nav pabeigta, tiek piemērota šā likuma 59. pantā noteiktā kārtība.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie pierāda objektīvo apstākļu esību.

Šā likuma 6. panta trešā daļa piemērojama ar 2021. gada 1. janvāri.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)

(11) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu piemēro arī no 2021. gada 11. oktobra līdz saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas beigām.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ir piemērojami šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktie pasākumi.

(3) Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 25.11.2021. un 20.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 22.01.2022. Grozījums 1.1 daļā par skaitļu un vārdu "2021. gada 31. decembrim" aizstāšanu ar vārdiem "saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas beigām" piemērojams ar 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)

(Izslēgts ar 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 20. punktu)

Šā likuma 8.1 pants piemērojams, aprēķinot azartspēļu nodokļa maksājumus par 2020. un 2021. gadu.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)

(2) Dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 30. jūnijam, un tie netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(21) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu (fizisko personu, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji vai saņem autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji), individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (atbalsts par dīkstāvi), neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba devējs, kura darbiniekiem piešķirts atbalsts par dīkstāvi, var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(22) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un par laiku no 2021. gada 1. oktobra darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai), Valsts ieņēmumu dienests izmaksā darbiniekam, neieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devējs, kuram piešķirts atbalsts algu subsīdijai, no aprēķinātās bruto darba samaksas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu) un aprēķina un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Valsts ieņēmumu dienests informē darba devēju par darbiniekam izmaksātā atbalsta algu subsīdijai apmēru.

(23) Ja, piemērojot šā panta 2.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

(24) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē

1) to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši šā panta 2.1 vai 2.2 daļā noteikto atbalstu, un katram darba devējam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru;

2) to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.

(25) Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, individuālajam komersantam vai patentmaksas maksātājam — ienākumu kompensēšanai, ir ietverams saimnieciskās darbības ieņēmumos (apgrozījumā). Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ir ietverams taksācijas gada ar nodokli apliekamajā ienākumā (ieņēmumos). Valsts ieņēmumu dienests, izmaksājot atbalstu algu subsīdijai nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 25 procentu likmi, un vienotajā nodokļu kontā to attiecina un ieskaita likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 171. punktā noteiktajā sadalījumā.

(26) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kuram piešķirts Ministru kabineta noteiktais valsts atbalsts, rodas pienākums atmaksāt šo valsts atbalstu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs par atmaksātā valsts atbalsta apmēru precizēt attiecīgo mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, kurā uzrādīts minētais valsts atbalsts, neatkarīgi no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.

(31) Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt atbalsta pasākumu, kuru Ministru kabinets noteicis saskaņā ar šā panta trešo daļu, administratīvā akta adresāts var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

(5) Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, izmaksā darbiniekam atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas trīskāršā apmērā, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(6) Ja saskaņā ar šo pantu noteiktais Ministru kabineta atbalsts, kuru administrē Valsts ieņēmumu dienests, ir pieprasīts vai saņemts nepamatoti un nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumu, nodokļu maksātājam ir pienākums labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu. Ja nodokļu maksātājs atsakās labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu, Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 18.03.2021. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2021.)

Ja dalībnieku (akcionāru) sapulce ir izsludināta līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 37. panta vienpadsmitā daļa, valdei pēc savas iniciatīvas vai pēc to dalībnieku (akcionāru) pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības noteikt, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce notiek šā likuma 37. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā valde vēlākais trīs darbdienas pirms izsludinātās dalībnieku (akcionāru) sapulces paziņo dalībniekiem (akcionāriem), ka dalībnieku (akcionāru) sapulce notiek tikai elektroniski, un paziņojumā norāda kārtību, kādā dalībnieki (akcionāri) var izmantot tiesības piedalīties vai balsot dalībnieku (akcionāru) sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ja akciju sabiedrības akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šajā punktā minēto paziņojumu akcionāriem publicē akciju sabiedrības tīmekļvietnē.

(17.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2021.)

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Šā likuma 74. panta pirmajā daļā minēto 20 euro pabalstu par 2021. gada novembri Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā 2021. gada decembrī vienlaikus ar 20 euro pabalstu par decembri.

(21.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus

a) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu,

b) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā;

2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Saskaņā ar šā likuma 4.2 panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par minētajā pantā paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(25.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2021.)

1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu;

2) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šīs daļas 1. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmajā daļā minētajai nepilna darba laika noteikšanai, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz šā likuma 8.2 panta spēkā stāšanās dienai darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.

(16.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2021.)

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos jaunā speciālista pabalstu izmaksā pirmos divus mēnešus 500 euro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī — 375 euro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tiesības uz minēto pabalstu personai ir vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Grozījums šā likuma 14. panta 1.1 daļā par skaitļu un vārdu "2021. gada 31. decembrim" aizstāšanu ar vārdiem "saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas beigām" piemērojams, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.

(20.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.01.2022.)

1) nav piešķirts šā likuma 4. panta pirmajā daļā un 4.2 panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai ir atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;

2) ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota;

3) ir atteikts piešķirt uz šā likuma pamata Ministru kabineta noteiktos atbalsta pasākumus vai tie piešķirti, bet ir konstatēts, ka minētā atbalsta pasākuma pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2021.)

Šā likuma 14.2 panta izslēgums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.)

(2) Tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

(3) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts vismaz 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.

(4) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.

(5) Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā, bet ne agrāk kā 60 dienas no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.

(6) Šā panta normas piemērojamas līdz 2021. gada 1. septembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 17.04.2021.)

(2) Līdz 2021. gada 31. decembrim parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)

(2) Biedrība vai nodibinājums, kas gada pārskatu iesniedz termiņā, kurš pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā un 102. pantā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019., 2020. un 2021. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam, 2021. gada 30. jūnijam un 2022. gada 30. jūnijam.

(3) Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019., 2020. un 2021. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam, 2021. gada 30. jūnijam un 2022. gada 30. jūnijam.

(4) Sociālais uzņēmums Sociālā uzņēmuma likuma 10. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgs iesniegt Labklājības ministrijai līdz 2020. gada 31. jūlijam, bet par 2020. gadu — līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(5) Sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019., 2020. un 2021. gadu ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam, 2021. gada 30. jūnijam un 2022. gada 30. jūnijam.

(6) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. un 2020. pārskata gadu laikposmā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.

(7) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu iesniegšanas termiņš par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. gadā ir pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim, bet 2021. gadā — līdz 2021. gada 31. decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. un 20.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 22.01.2022.)

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(18.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2023.)

Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

(11) Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

(12) Finanšu ministrs izsniedz jaunus valsts aizdevumus pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(3) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(4) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(5) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 6. punktu)

(6) Valsts aizdevuma atmaksas termiņš finanšu vadības aizdevumiem, kas izsniegti, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

(7) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Jautājumu par jau izsniegta valsts aizdevuma līguma un ar to saistīta nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(20.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.01.2022.)

Finanšu ministrs pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, palielina apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai.

(Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(2) Izstrādājot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2022. gadam" un izpildot minētos likumus, netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7. panta trešās daļas un 9., 10. un 13. panta nosacījumi, bet tiek piemēroti saskaņā ar Padomes 1997. gada 7. jūlija regulas (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 5. panta otro daļu izdotā atzinuma nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2021.)

Īstenojot šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildes nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.

Laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.

(Izslēgts ar 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(2) Attālinātajā dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju un sagatavo dibinātāju sapulces protokolu. Protokolā norāda Politisko partiju likuma 13. panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā minēto informāciju, izņemot prasību uzrādīt personas pasi vai personas apliecību, kā arī norāda, ka dibinātāju sapulce notiek attālināti. Protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.

(3) Dibinātājam ir pienākums 10 dienu laikā pēc dibinātāju sapulces norises dienas pie jebkura zvērināta notāra apliecināt parakstu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu.

(4) Ar paraksta notariālu apliecināšanu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu dibinātājs apstiprina, ka piekrīt partijas dibināšanai un atzīst par pareizu dibinātāju sapulces protokolā norādīto informāciju.

(5) Par datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu, uzskata dibinātāju sapulces norises dienu.

(6) Partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji Politisko partiju likumā noteiktajā kārtībā iesniedz partiju reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, pievienojot ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju notariāli apliecināto piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu un citus Politisko partiju likuma 16. panta otrajā daļā minētos dokumentus.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai vai apstiprināts vai grozīts atbilstoši likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 35. panta pirmajai daļai vai šā panta pirmajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Līdz 2020. gada 30. septembrim pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.

Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas ir reģistrēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, pārvaldot alternatīvo ieguldījumu fondu, kuru nodibina Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, darbojas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, izņemot tā 5. panta sesto daļu un 6. panta trešo un sesto daļu. Uz minēto pārvaldnieku neattiecina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 1. panta 3. punktā lietotā termina "alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks" skaidrojumu. Par alternatīvo ieguldījumu fonda nodibināšanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Šā likuma 42. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktos pienākumus.

Šā likuma 42. pantā minēto fondu likvidē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajā kārtībā.

Attiecībā uz šā likuma 42. pantā minēto alternatīvo ieguldījumu fondu no tā darbības sākuma līdz tā likvidācijai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 7.1 punkta otrajā un trešajā teikumā un 14. punktā noteiktos limitus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no šā ieguldījumu plāna aktīviem.

1) ieguldījumiem šā likuma 42. pantā minētajā fondā laikposmā no fonda darbības sākuma līdz tā likvidācijai;

2) ieguldījumiem šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 2024. gada 31. decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs grozījumus, kas līdz 2020. gada 31. decembrim izdarīti ieguldījumu plāna prospektā saistībā ar ieguldījumiem šā likuma 42. pantā minētajā fondā vai šā likuma 46. pantā minētajos finanšu instrumentos, vienlaikus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata grozījumus ieguldījumu plāna prospektā piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu par šo grozījumu reģistrāciju vai atteikumu tos reģistrēt. Grozījumi ieguldījumu plāna prospektā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to reģistrācijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju darbdienu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas izlemj, vai noslēgt ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienošanos par grozījumiem līgumā par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz šādiem grozījumiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 28. punktu.

(Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(2) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nākamajā kalendāra gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu un 50 procentu apmērā par iepriekšējo kalendāra gadu.

(3) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, īpašnieka maiņas reģistrāciju, turētāja reģistrāciju, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija veic, ja nodoklis par iepriekšējo periodu tiek samaksāts pilnā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(2) Līdz 2021. gada 30. jūnijam pašvaldības kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces) var nodot bez atlīdzības īpašumā pašvaldības noteiktām fizisko personu grupām Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt pašvaldības kustamo mantu dod attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Publiskas personas manta, kas atbilstoši šā likuma 53. un 54. pantam epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā, vai publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi), kas nodota bez atlīdzības, uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.04.2024.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

Valsts kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi uz kultūras nozari.

(Zaudējis spēku ar 01.07.2021. Sk. Pārejas noteikumu 7. punktu)

(18.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2021.)

(Izslēgts ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2024.)

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)

(2) Ja šā likuma 62. pantā minētajā laikposmā bērnam ir piešķirts alternatīvais statuss un atbalsts par bērnu nav izmaksāts šā likuma 63. pantā noteiktajā kārtībā, atbalstu piešķir bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam.

(07.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2021.)

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu (bērna vārds, uzvārds un personas kods);

4) kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru.

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu izmaksā, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā sniedz šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās ziņas un norāda

1) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nosaukumu;

2) informāciju par visiem bērniem, par kuriem pieprasa atbalstu (bērna vārds, uzvārds un personas kods);

3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kredītiestādes konta numuru.

(07.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.)

1) bērna vārds, uzvārds un personas kods;

2) datums, no kura bērns atrodas attiecīgajā institūcijā;

3) bāriņtiesas lēmuma vai tiesas nolēmuma par bērna ievietošanu institūcijā numurs un datums.

(07.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.)

(07.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.)

(07.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.)

(07.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2021.)

(2) Atbalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai.

(3) Pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto atbalstu.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)

1) vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, — arī tādā gadījumā, ja pabalsta izmaksa uz laiku ir pārtraukta;

2) bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja.

(11.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2021.)

(16.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2021.)

(2) Ja persona vienlaikus saņem kādu no šā likuma 68. panta 1. punktā un kādu no šā panta 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai vienreizējo pabalstu piešķir divkāršā apmērā.

(3) Ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, tai vienreizējo pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli.

(4) Vienreizējo pabalstu šā likuma 68. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem nepiešķir, ja par personu, kurai piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir izmaksāts šā likuma 62. pantā noteiktais atbalsts.

(5) Ja personai ir tiesības vienlaikus saņemt šā likuma 62. pantā minēto atbalstu un vienreizējo pabalstu kā šā likuma 68. panta 1. punktā minētajai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējai, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējai vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā saņēmējai, tai piešķir un izmaksā šā likuma 62. pantā noteikto atbalstu.

(6) Ja šā likuma 68.1 pantā minētajai personai, kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte, vienlaikus ir izsniegts arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tai vienreizējo pabalstu piešķir divkāršā apmērā.

(11.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2021.)

(2) Vienreizējo pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta.

(11.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2021.)

1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja tā administrē personai izmaksājamo izdienas pensiju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma 2021. gada jūlijā izmaksā vienreizējo pabalstu, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta izdienas pensija;

2) Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, ja tie administrē personai izmaksājamo izdienas pensiju. Minētās institūcijas, pamatojoties uz personas iesniegumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu, 2021. gada jūlijā izmaksā vienreizējo pabalstu, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz kredītiestādes kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta izdienas pensija.

(17.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2021.)

1) vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

3) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, uz kuru pārskaitāms pabalsts.

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata un pabalstu izmaksā 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(16.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2021.)

(2) Šā likuma 68. panta 1. punktā minētajiem izdienas pensijas saņēmējiem, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte, un kuriem tiesības uz vienreizējo pabalstu rodas no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet kuri to nav saņēmuši atbilstoši šā likuma 70.1 pantā noteiktajam, attiecīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma vai šā likuma 70.1 panta 2. punktā minētās institūcijas, pamatojoties uz personas iesniegumu, vienreizējo pabalstu piešķir un izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par izdienas pensijas piešķiršanu.

(17.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2021.)

(2) Ja persona uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tai piešķirto vienreizējo pabalstu neņem vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu apmaksā.

(3) Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts vienreizējais pabalsts, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.)

(2) Ja pasākums izziņots un izlikts pārdošanā pēc 2021. gada 15. jūnija un paredzēts personām ar sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, bet tiek konstatēts, ka personai 48 stundas pirms pasākuma vai pasākuma norises dienā veikta Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs, pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam nesaņemtā pakalpojuma biļetes cenu 30 dienu laikā pēc pasākuma norises.

(3) Ja pakalpojuma sniedzējs atceļ vai pārceļ pasākumu uz citu tā norisei piemērotu laiku vai nevar nodrošināt iepriekš plānotā pasākuma pārcelšanu vai patērētājs pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā, piemērojams Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7. pantā noteiktais tiesiskais regulējums.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.09.2021.)

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pabalsta izmaksu sāk ar tā mēneša pirmo datumu, kurā persona ir pabeigusi pilnu vakcinācijas kursu. Pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta.

(21.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)

1) vārds, uzvārds, dzimšanas datums un personas kods;

2) datums, kurā pabeigts pilns vakcinācijas kurss.

(21.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)

1) bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētās izdienas pensijas saņēmēja, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai valsts sociālā pabalsta saņēmēja. Pabalstu izmaksā reizi mēnesī, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai pabalsts;

2) pamatojoties uz personas iesniegumu par 20 euro pabalsta piešķiršanu, ja persona nesaņem nevienu no šīs daļas 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, ja persona ir saņēmusi atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūnija regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (turpmāk — ES digitālais Covid sertifikāts). Iesniegumā norāda

a) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu,

b) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi,

c) Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru

d) un tam pievieno ES digitālo Covid sertifikātu vai tā kopiju, vai arī atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

(2) Iesniegums par 20 euro pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniedzams sešu mēnešu laikā no

1) šā likuma 74. panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienas, ja līdz tai ir pabeigts pilns vakcinācijas kurss vai saņemts atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai ES digitālais Covid sertifikāts;

2) dienas, kad ir pabeigts pilns vakcinācijas kurss vai saņemts atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai ES digitālais Covid sertifikāts, ja pilns vakcinācijas kurss ir pabeigts, atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 vai ES digitālais Covid sertifikāts ir saņemts laikposmā no šā likuma 74. panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienas līdz 2021. gada 31. decembrim.

(3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto iesniegumu izskata un lēmumu par 20 euro pabalsta izmaksu pieņem 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas vai šā likuma 75. pantā minētās informācijas saņemšanas no Nacionālā veselības dienesta. Pabalstu personai sāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

(4) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, kurām tiesības uz 20 euro pabalstu radušās līdz 2021. gada 31. decembrim, bet kurām tā izmaksa nav uzsākta šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā termiņā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu sāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

(5) Ja persona vienlaikus ir vairāku šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu saņēmēja, 20 euro pabalstu tai piešķir attiecībā uz vienu no minētajiem pakalpojumiem.

(6) Ja persona saņem vairākus šā panta pirmās daļas 1. punktā minētos pakalpojumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 20 euro pabalstu izmaksā

1) vienā no kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontiem, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra personai pensiju, atlīdzību vai pabalstu izmaksā, pārskaitot uz dažādiem kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontiem;

2) kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra personai pensiju, atlīdzību vai pabalstu izmaksā, gan piegādājot saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, gan pārskaitot uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu;

3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kontā, ja persona uzturas minētajā institūcijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tai pensiju, atlīdzību vai pabalstu izmaksā, pārskaitot gan uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kontu, gan uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.

(7) Uz 20 euro pabalstu attiecas šā likuma 66. un 67. panta, kā arī 72. panta otrās un trešās daļas noteikumi.

(21.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2021.)

1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;

2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.

(2) Lai daļēji kompensētu izdevumus mājokļa pabalstam, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas radušies laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam.

(3) Pašvaldība, lai saņemtu šā panta otrajā daļā paredzēto mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Labklājības ministrijai pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam.

(4) Labklājības ministrija

1) 10 darbdienu laikā pēc pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam izvērtēšanas un atzīšanas par atbilstošu veic mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai;

2) ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju;

3) konstatējot kļūdas pārskatā par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam vai pārkāpumus mājokļa pabalsta piešķiršanā un izmaksā, pārtrauc mērķdotācijas izmaksu līdz pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai;

4) pēc pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

(22.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2021.)