Rīgas brīvostas noteikumi

Noteikumi nosaka Rīgas brīvostas (turpmāk – brīvosta) darbību.

Šo noteikumu izpratnē

2.1. ostas akvatorija – Daugava un pārējie ūdens baseini ostas robežās, kā arī ostas ārējais reids, kura akvatoriju norobežo taisna līnija starp koordinātām φ=57°07’0 N, λ=023°53’0 E un φ=57°07’0 N, λ=024°05’0 E un līnijas uz dienvidiem pa meridiāniem no minētajām koordinātām līdz krasta līnijai, kā arī ostas ārējā reida enkurvieta, kuras robežas noteiktas šo noteikumu 102. punktā;

2.2. galvenie kuģu ceļi

2.2.1. ieeja upes (Daugava) grīvā no pieņemšanas bojas "B" un kanāls Daugavā līdz Vanšu tiltam (galvenais kuģu ceļš);

2.2.2. Mīlgrāvja kanāls;

2.2.3. Sarkandaugavas kanāls;

2.3. kuģu ceļš – mākslīgi izveidots, ar navigācijas līdzekļiem (bojas, vadlīnijas) aprīkots kanāls ostas akvatorijā un tās pieejā, kas droši izmantojams jūras kuģiem;

2.4. kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēma – Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas cirkulāra Nr. 585 "Izgarojumu emisiju kontroles sistēmu standarti" 1.2.13. apakšpunktā minētā sistēma;

2.5. kuģa ārējais borts – kuģa borts, kas pretējs kuģa pietauvotajam bortam;

2.6. kuģu pieeja piestātnei – ūdenstilpes daļa starp galveno kuģu ceļu un piestātni, kas nepieciešama kuģošanai, kuģu manevriem, pietauvošanas un attauvošanas operācijām, izņemot piestātnes akvatoriju;

2.7. piestātnes akvatorija – 35 metrus plata akvatorijas daļa, kas ir paralēla piestātnes kordona līnijai un stiepjas visā tās garumā;

2.8. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs, kas veic saimniecisko darbību piestātnē vai ekspluatē piestātni citā veidā;

2.9. kuģu satiksmes vadības centrs – vadības centrs, no kura atbilstoši sertificēts personāls veic kuģu satiksmes organizāciju ostas akvatorijā un tās pieejās. Kuģu satiksmes vadības centrs ir aprīkots ar nepieciešamo aparatūru un sakaru līdzekļiem;

2.10. kuģu satiksmes vadības centra operators – attiecīgi kvalificēts un sertificēts Rīgas brīvostas pārvaldes (turpmāk – brīvostas pārvalde) darbinieks, kas kontrolē un pārrauga kuģu satiksmi ostā un dod norādījumus satiksmes dalībniekiem;

2.11. locis – atbilstoši normatīvajiem aktiem kvalificēts un sertificēts brīvostas pārvaldes darbinieks, kas sniedz loču pakalpojumus ostā;

2.12. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, tajā skaitā tāds, kas paredzēts sportam un atpūtai (piemēram, atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta), kura garums ir mazāks par 24 metriem;

2.13. ostas flotes kuģis – ledlauzis, velkonis, peldošais celtnis, bunkurētājs, notekūdeņu, sateču ūdeņu un atkritumu savācējs, ūdenslīdēju kuģis un citi kuģi, kuri uz tiesiska pamata nodrošina noteiktu pakalpojumu sniegšanu ostā;

2.14. iekšējo ūdeņu pasažieru kuģis – kuģis, kurš ir paredzēts kuģošanai iekšējos ūdeņos un kurš pārvadā 12 vai vairāk pasažierus, izņemot mazizmēra kuģi;

2.15. kuģa aģents – persona, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa 112. panta ceturtajai daļai un veic normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktās funkcijas kā autorizēts Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) lietotājs;

2.16. sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus (turpmāk – PEC sertifikāts) – atbilstoši normatīvajiem aktiem par ločiem ostas kapteiņa izsniegts sertifikāts kuģa kapteinim;

2.17. atļauja kuģošanai ostas akvatorijā (AKOA) – atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam ostas kapteiņa izsniegta atļauja kuģu kapteiņiem kuģošanai ostas akvatorijā. Minētā atļauja nepieciešama šāda tipa kuģiem

2.17.1. ostas flotes kuģiem;

2.17.2. kuģiem, kas nodarbināti padziļināšanas darbos;

2.17.3. iekšējo ūdeņu pasažieru kuģiem;

2.17.4. kuģiem, kas uz tiesiska pamata veic noteiktus darbus ostas akvatorijā;

2.18. bīstamās un piesārņojošās kravas – bīstamās un piesārņojošās kravas atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam un normatīvajiem aktiem par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās, kā arī tukši konteineri, kas iepriekš saturējuši bīstamās kravas;

2.19. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime metros, ja ūdenslīmenis ir "0". Maksimālā iegrime tiek mērīta Baltijas augstumu sistēmā BAS–77;

2.20. dziļums pie piestātnes – gultnes atzīme, kas tiek mērīta viena metra attālumā no piestātnes kordona līnijas;

2.21. piestātnes brīvā daļa – piestātnes daļa, kas ir paredzēta kuģa tauvošanai un ir brīva no jebkādiem šķēršļiem (piemēram, kuģiem, priekšmetiem, kas izvirzīti pār kordona līniju, citu kuģu tauvām);

2.22. padziļināšanas darbu kuģi – visu veidu kuģošanas līdzekļi un peldošas tehniskas ierīces, ko izmanto ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

2.23. Valsts robežsardzes struktūrvienība – par robežpārbaudes veikšanu Rīgas ostas robežšķērsošanas vietā atbildīgā Valsts robežsardzes struktūrvienība.

Brīvostas infrastruktūras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko līdzekļu uzturēšanu, ledus laušanu, avārijas seku likvidēšanu, hidrogrāfiskos mērījumus, loču transfēru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos, kā arī padziļināšanas darbus veic brīvostas pārvalde pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības.

Brīvostas pārvalde izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem, vai arī sniedz šos pakalpojumus pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.

Kuģu satiksmes operatīvo vadību un kuģošanas drošības kontroli brīvostā atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, Likumam par ostām un kuģošanas drošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodrošina ostas kapteinis.

Personai, kurai nav attiecīgas pilnvaras (licences), un juridiskām personām, kurām nav noslēgts līgums ar brīvostas pārvaldi, aizliegts veikt jebkāda veida darbību brīvostā, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus brīvostā.

Brīvostas teritorija ir sauszemes teritorijas daļa un iekšējo ūdeņu daļa atbilstoši Likumam par ostām. Brīvostas robežas atbilst normatīvajiem aktiem par brīvostas robežu noteikšanu.

Brīvostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē normatīvie akti par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām.

Ostas kapteinis ir brīvostas pārvaldes amatpersona, kas atbilstoši Likumam par ostām, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka ostas kapteiņa kompetenci, un šiem noteikumiem organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

Ostas kapteinis organizē un administrē Brīvostas kapteiņa dienesta darbību.

Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības un cilvēku glābšanas pasākumiem ostas akvatorijā, tajā skaitā ar ziemas navigācijas kārtību ledus apstākļos, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. Šajā nodaļā minēto rīkojumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

Ostas kapteinim ir tiesības pieņemt operatīvus lēmumus ārkārtas situācijās attiecībā uz kuģi, ja ir radīti draudi kuģiem, cilvēkiem, videi, ostas iekārtai vai citam kuģim.

Ja ostā vai pieejā ostai ir noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzei (turpmāk – Krasta apsardze), Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija), bet piesārņojuma gadījumā – arī Valsts vides dienestam un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu.

Ostas kapteinis, pamatojoties uz brīvostas pārvaldes darbinieka vai citas personas sniegto informāciju, informē Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju par kuģi un tā apkalpi, ja ir aizdomas, ka kuģa tehniskais stāvoklis vai apkalpes darbības apdraud kuģošanas drošību vai apkārtējo vidi.

Kuģa aizturēšanu un tā atbrīvošanu ostas kapteinis veic saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Jūras kodeksu un normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroles kārtību.

Ostas kapteinis var aizturēt kuģi uz laiku, kas nav ilgāks par 72 stundām vai trim darba dienām (atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk vēlāk), ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam, radījis piesārņojumu vai citu Jūras kodeksā noteikto jūras prasību gadījumā, ar nosacījumu, ka nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu.

Kuģu ceļu navigācijas tehniskie līdzekļi ostā atbilst Starptautiskās jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai "A" reģionam.

Stacionāro navigācijas zīmju darbības raksturu un peldošo navigācijas tehnisko līdzekļu izvietojumu nosaka ostas kapteinis.

Navigācijas tehnisko līdzekļu darbību nodrošina komersanti, kuriem ir noslēgti līgumi ar brīvostas pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā.

Ostas kapteini ar ostas dziļummērījumu informāciju nodrošina brīvostas pārvalde pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības.

Ostas kapteinis atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam nosaka maksimāli pieļaujamos kuģu gabarītus (kuģa iegrimi, garumu un platumu) ostas kuģu ceļos, atsevišķos ostas rajonos un pie piestātnēm, ņemot vērā ostas akvatorijas stāvokli (ūdens līmeni, straumes ātrumu, dziļumu u. c.), laikapstākļu prognozi un jebkuru citu informāciju par kuģošanas drošību, kā arī nosaka piestātņu specializāciju, ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vides aizsardzības prasības. Brīvostas pārvalde šajā punktā minēto informāciju publicē brīvostas tīmekļvietnē www.rop.lv.

Atkarībā no ūdens līmeņa svārstībām Daugavā vai kādu citu apstākļu dēļ ostas kapteinis ir tiesīgs noteikt kuģu pieļaujamos gabarītus, kas atšķiras no šo noteikumu 21. punktā minētajiem.

Ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistītās formalitātes un prasības pasažieru kuģu pasažieru reģistrācijai kārto atbilstoši normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.

Brīvostas kapteiņa dienests kontrolē Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) esošās informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.

Kuģa kapteinis, kuģim ienākot ostā vai atstājot ostu un šķērsojot kuģu satiksmes vadības centra rajona robežu 10 jūras jūdžu rādiusā sektorā 270°–020° no Daugavgrīvas bākas (φ=57°03’57 N; λ=024°01’30 E), ultraīsviļņu (turpmāk – UĪV) 9. vai 16. kanālā informē par to kuģu satiksmes vadības centru (izsaukuma signāls "Satiksme" jeb "Riga Traffic").

Ja nepieciešams, ostas kapteinis ir tiesīgs pieprasīt kuģa aģentam iesniegt starptautiskajos normatīvajos aktos vai kuģa karoga valsts normatīvajos aktos paredzētos dokumentus.

Kuģim ir atļauts ienākt ostā vai iziet no ostas tikai pēc tam, kad Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) attiecīgās kontroles iestādes ir izdarījušas atzīmi par šādas atļaujas došanu. Ja kuģis ir atbrīvots no pienākuma izmantot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) atbilstoši normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm, šādu atļauju dod kuģu satiksmes vadības centrs, saskaņojot to ar kontroles iestādēm.

Lai kuģis izietu no ostas kuģa gaitas izmēģinājuma braucienā, kuģu satiksmes vadības centrā iesniedzami šādi dokumenti

28.1. kuģa aģenta vai kapteiņa pieteikums;

28.2. kuģu klasifikācijas sabiedrības vai Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas atļauja izmēģinājuma braucienam;

28.3. apkalpes saraksts atbilstoši apliecībai par kuģa apkalpes minimālo sastāvu;

28.4. remontuzņēmuma darbinieku un speciālistu saraksts.

Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot ar kuģa iziešanu no ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot kuģu satiksmes vadības centram un Valsts robežsardzes struktūrvienībai tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstus, ja nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, piedalīties cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās, kā arī pēc ostas kapteiņa rīkojuma kritisku apstākļu dēļ.

Ja kuģis izgājis no ostas bez kuģu satiksmes vadības centra atļaujas, par to tiek ziņots Krasta apsardzei. Krasta apsardze normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus, lai kuģi aizturētu un nodrošinātu tā atgriešanos ostā.

Aizliegts ienākt ostā un atstāt ostu naftas tankkuģiem, ar kuriem pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas lejamkravas, ja tiem nav 1992. gada Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem noteiktā sertifikāta, kas apliecina, ka kuģim ir spēkā esoša apdrošināšana vai citāds finansiālais nodrošinājums saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, kā arī jebkuram kuģim ar bruto tilpību 1000 un lielāku, ja tiem nav apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma sertifikāta par civilo atbildību par bunkura degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu vai zaudējumiem, kā to nosaka 2001. gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkura degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu.

Ostas flotes tankkuģi (bunkurētāji), kuru bruto tilpība ir lielāka par 150, ir aprīkoti ar A klases automātisko identifikācijas sistēmu (AIS).

UĪV 9. kanālu izmanto satiksmes organizēšanai. Ostā to atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes organizēšanai un kuģu izsaukšanai. Sakariem ar kuģi, kas nav saistoši visiem satiksmes dalībniekiem, kuģu satiksmes vadības centrs izmanto UĪV 78. kanālu.

UĪV 67. kanālu izmanto loči.

UĪV 14. kanāls ir kuģu satiksmes vadības centra rezerves kanāls.

Sakariem ar velkoņiem locis, saskaņojot ar velkoņa kapteini, izvēlas no sakariem brīvu UĪV kanālu (11., 14. vai 67.).

Visiem kuģiem ir pastāvīgi jānodrošina radiosakari UĪV 9. un 16. kanālā, mazizmēra kuģiem, kuri ir aprīkoti ar UĪV radiostaciju, cik tas praktiski ir iespējams, jānodrošina UĪV sakari 9. kanālā.

Sakariem ar personu uz piestātnes, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu, locis izvēlas no sakariem brīvu UĪV kanālu (11., 14. vai 67.).

Loča pienākums, kuģim ienākot ostā vai izejot no tās, kā arī pārvietojoties ostas akvatorijā, ir informēt kuģa kapteini par kuģu satiksmi ostā, īpašiem manevrēšanas apstākļiem ostā, ieteicamo velkoņu skaitu un to jaudu, tauvošanās vai attauvošanās operāciju specifiku un citiem kuģošanas drošības jautājumiem.

Loča pakalpojumi ir obligāti kuģiem, kuru lielākais garums ir 50 metri un vairāk, kā arī tankkuģiem un pasažieru kuģiem neatkarīgi no to garuma.

No loča pakalpojuma var atbrīvot

41.1. kuģus, kuru kapteiņiem ir derīgs PEC sertifikāts;

41.2. ostas flotes kuģus un iekšējo ūdeņu kuģus, kuru kapteiņiem ir ostas kapteiņa atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam izsniegta atļauja kuģošanai ostas akvatorijā (AKOA).

Kuģa kapteinis var saņemt ostas kapteiņa izsniegtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, ja izpildīti šādi nosacījumi

42.1. kuģa kapteinis ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri (ne retāk kā 12 reizes sešu mēnešu laikā) apmeklējis ostu, izmantojot loča pakalpojumus;

42.2. ir vismaz divu vecāko loču apliecinājumi par to, ka kapteinis pārzina ostas navigācijas līdzekļu darbību, sakaru sistēmas, dziļumus un straumes ostā un ar konkrēto kuģi var patstāvīgi ieiet ostā vai iziet no ostas, neizmantojot loča pakalpojumus;

42.3. kuģa kapteinis pārzina šos noteikumus;

42.4. kuģa kapteinis pārvalda kādu no brīvostā vispārpieņemtajām sazināšanās valodām (latviešu valodu vai angļu valodu).

Lai kapteinis saņemtu atļauju kuģošanai ostas akvatorijā (AKOA), par viņa atbilstību šo noteikumu 42. punktā minētajām prasībām sastāda zināšanu pārbaudes vērtējuma protokolu (3. pielikums), ko paraksta Brīvostas kapteiņa dienesta komisija.

Ostas kapteinis, ņemot vērā laikapstākļus vai jebkādus citus faktorus ostā, kas ietekmē kuģošanas drošību, var pieprasīt izmantot loča pakalpojumus.

Loča atrašanās uz kuģa neatbrīvo kuģa kapteini un apkalpi no atbildības par drošu kuģa navigāciju.

Loča pakalpojumi ostā tiek sniegti 24 stundas diennaktī.

Loča uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā notiek atbilstoši 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988. gada protokola (SOLAS konvencija) V nodaļas 23. noteikumam.

Ja nelabvēlīgu laikapstākļu vai citu iemeslu dēļ ārējā reidā loča uzkāpšana uz kuģa vai nokāpšana no tā nav vai nebūs iespējama atbilstoši šo noteikumu 47. punktam, kuģim apstākļu uzlabošanās jāgaida ārējā reidā vai pie piestātnes. Ja kuģis ostu atstāj, tas var ņemt līdzi loci līdz nākamajai ostai, iepriekš to saskaņojot ar ostas kapteini un iesniedzot kuģa aģenta garantijas vēstuli par loča nogādāšanu atpakaļ.

Ar kuģa kapteiņa piekrišanu locis var nokāpt no kuģa vai uzkāpt uz tā, atrodoties Daugavā uz Rīnūžu vadlīnijas, ja

49.1. redzamība ir vismaz divas jūras jūdzes;

49.2. kuģa garums nepārsniedz 150 metrus;

49.3. kuģa iegrime nepārsniedz septiņus metrus;

49.4. kuģis neved bīstamas kravas;

49.5. kuģim ir droši radiosakari ar kuģu satiksmes vadības centru (sazinoties abām pusēm saprotamā valodā);

49.6. tiek nodrošināta vienvirziena kuģa kustība kanālā.

Brīvostas kapteiņa dienests neatbild par loča aizkavēšanos neparedzētu apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

Loča nomaiņa ar citu loci kuģa pārgājiena laikā no loča uzņemšanas vietas līdz tā nokāpšanas vietai nav atļauta, izņemot ārkārtas gadījumus.

Kuģu satiksmes vadības centrs ar tehnisko līdzekļu palīdzību kontrolē un organizē kuģu satiksmi ostā un sniedz pakalpojumus satiksmes dalībniekiem saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) rezolūciju A.857

(20).

Kuģu satiksmes vadības centrs veic video un audioierakstus. Video un audioierakstiem ir konfidenciāls raksturs, tie ir brīvostas pārvaldes īpašums un tiek uzglabāti 72 stundas.

Kuģu satiksmes vadības centrs sniedz šādus pakalpojumus

54.1. informē par piestātnēm, ūdenslīmeni, vēju, straumes virzienu un ātrumu Daugavā, plānoto kuģa ievešanas laiku, ostas iespējām un sniedz citu informāciju, kas saistīta ar kuģošanas drošību;

54.2. sniedz hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem pēc to pieprasījuma;

54.3. kontrolē navigācijas līdzekļu darbību un izmaiņu gadījumā par tiem informē satiksmes dalībniekus.

Dziļuma rezervei starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes ir jābūt ne mazākai par 0,5 metriem, piestātņu pieejās – ne mazākai par 10 %, kuģu ceļos – ne mazākai par 15 % no maksimāli pieļaujamās kuģa statiskās iegrimes.

Kuģu kustība ostā bez kuģu satiksmes vadības centra atļaujas ir aizliegta. Atļauju sākt kustību var dot tikai kuģu satiksmes vadības centrs.

Kuģu kapteiņi, kuriem ir izsniegts PEC sertifikāts vai atļauja kuģošanai ostas akvatorijā (AKOA), kustības atļaujas ziņojumā iekļauj arī PEC sertifikāta vai atļaujas numuru.

Kustības uzsākšanas atļauju kuģis no kuģu satiksmes vadības centra saņem UĪV 9. kanālā. Ja kuģis 15 minūšu laikā pēc atļaujas saņemšanas nav uzsācis kustību, atļauja jāsaņem atkārtoti.

Jebkuram satiksmes dalībniekam ir obligāti kuģu satiksmes vadības centra rīkojumi par kustības kārtību, kustības elementiem (ātrumu, kuģa kursu) un enkurvietu izmantošanu.

Priekšroka kuģu satiksmē ir

60.1. avārijas situācijā nonākušiem kuģiem un kuģiem, kuri dodas sniegt palīdzību;

60.2. Latvijas Republikas un ārvalstu valsts dienestu kuģiem;

60.3. pasažieru kuģiem;

60.4. kuģiem, kas uztur regulāru satiksmi ar ostu un kuģo pēc brīvostas pārvaldes apstiprināta grafika;

60.5. no ostas izejošiem kuģiem attiecībā pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, ja kuģu satiksmes vadības centrs nav noteicis citādi;

60.6. kuģiem, kas atrodas kustībā uz galvenā kuģu ceļa, – attiecībā pret pārējiem satiksmes dalībniekiem;

60.7. kuģošanas līdzekļiem, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai pa apzīmētiem akvatorijas posmiem un kanāliem, – attiecībā pret pārējiem kuģošanas līdzekļiem.

Satiksmes dalībniekiem ostas akvatorijā ir jāievēro 1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk – COLREG konvencija), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Jebkurš satiksmes dalībnieks, kas var droši kuģot ārpus galvenajiem kuģu ceļiem, nedrīkst traucēt kuģu kustību pa tiem.

Kuģim aizliegts kuģot, ja

63.1. nav nokomplektēta apkalpe;

63.2. uz kuģa nav karoga valsts administrācijas un kuģu klasifikācijas sabiedrības izsniegtu spēkā esošu kuģa dokumentu;

63.3. kuģis neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām kuģošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Ja kuģim saskaņā ar šo noteikumu 63.2. vai 63.3. apakšpunktu aizliegts kuģot, tā piedalīšanās satiksmē ir iespējama tikai ar karoga valsts administrācijas vai kuģu klasifikācijas sabiedrības izsniegtu spēkā esošu vienreizējā pārgājiena atļauju.

Kuģu satiksme pa galveno kuģu ceļu tikai vienā virzienā notiek šādos gadījumos

65.1. ja kuģis pārvadā bīstamas kravas vai tā tilpnēs ir šādu kravu atlikumi;

65.2. ja kuģa garums pārsniedz 150 metrus vai kuģa iegrime pārsniedz septiņus metrus;

65.3. ja ostā ienāk vai no ostas iziet kruīza kuģis vai citas valsts karakuģis;

65.4. ja ostā ienāk vai no ostas iziet kuģis, kurš tauvā velk citu kuģi vai peldlīdzekli.

Kuģu satiksmi ostā var ierobežot, ja

66.1. vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;

66.2. redzamība ir mazāka par četrkārtīgu kuģa vislielāko garumu, kas izteikts metros (LOA).

Atkāpes no šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minētās prasības, ņemot vērā vēja virzienu vai citus faktorus, nosaka ostas kapteinis.

Kuģiem ir jāievēro drošs ātrums atkarībā no kuģošanas apstākļiem, turklāt

68.1. kuģa, izņemot mazizmēra kuģi, maksimālais ātrums uz galvenā kuģu ceļa Daugavā nedrīkst pārsniegt astoņus mezglus;

68.2. kuģa, izņemot mazizmēra kuģi, maksimālais ātrums Mīlgrāvja un Sarkandaugavas kanālā nedrīkst pārsniegt sešus mezglus;

68.3. apdzīšana un divvirzienu kustība uz galvenajiem kuģu ceļiem Mīlgrāvja un Sarkandaugavas kanālā ir aizliegta.

Kuģošanas ierobežojumus pie piestātnēm nosaka ostas kapteinis atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 2. sadaļai "Dati par piestātnēm".

Kuģiem ir jāsamazina ātrums līdz minimālajam manevrēšanas ātrumam, ejot garām piestātnēm ar kuģiem, peldošiem celtņiem, zemessmēlējiem un jebkādiem zemūdens darbu objektiem.

Kuģošanai Zvejas ostas baseinā izmantojami tikai Zvejas ostas ziemeļu vārti.

Kuģi ieved kuģu remonta uzņēmumu valdījumā esošajā piestātnē un no tās izved loči. Attiecīgās kapitālsabiedrības jūrniecības speciālistam (dokmeistaram) ir atļauts vadīt tikai ar kuģa remontu saistītu kuģa kustību (piemēram, pārtauvošana, pārvilkšana, buksēšana) starp vienas juridiskās personas valdījumā esošām piestātnēm vai peldošiem dokiem. Ja attiecīgās kapitālsabiedrības valdījumā esošā piestātne vai peldošais doks atrodas dažādos ostas rajonos, kuģa kustību vada locis.

Kuģu remonta rūpnīca informē kuģu satiksmes vadības centru par dokošanas darbu sākumu vienu stundu iepriekš, kā arī informē par operācijas pabeigšanu.

Ja kuģim ir veikts galvenā dzinēja kapitālais remonts kuģu remonta uzņēmumā, velkonim ir jāpavada kuģis līdz bojai "B".

Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt trīs grādus.

Mazizmēra kuģu satiksmei ostā jānotiek tā, lai netraucētu kuģus, kuri kuģo pa kuģu ceļu. Aizliegts šķērsot kuģu kursu tuvāk par trim kabeļtauvām no kuģa priekšgala.

Mazizmēra kuģim, kuģojot ostas akvatorijā ārpus rajona, kāds noteikts normatīvajos aktos par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos, ir jākuģo ar ātrumu, kas neapdraud citus satiksmes dalībniekus, cilvēkus, pietauvotus peldlīdzekļus un citas peldošas vai stacionāras konstrukcijas, īpaši ņemot vērā peldlīdzekļa radītā viļņa ietekmi.

Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem kuģošanas līdzekļiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs glābšanas līdzekļu aprīkojums.

Pirms zvejas rīku izvietošanas ostas akvatorijas Daugavas baseinā to izvietojumu saskaņo ar ostas kapteini.

Visu veidu ūdenssporta sacensības ostas akvatorijas Daugavas baseinā bez saskaņošanas ar ostas kapteini ir aizliegtas.

Visu veidu zemūdens darbi ostas akvatorijā ir jāsaskaņo ar ostas kapteini, iesniedzot šo noteikumu 4. pielikumā norādīto veidlapu.

Kravas, pasažieru un apgādes operācijas (arī bunkurēšanas operācijas) ārējā reida enkurvietā tiek veiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos. Lai saņemtu ostas kapteiņa atļauju apgādes operācijas veikšanai, jāiesniedz šo noteikumu 5. pielikumā norādītā veidlapa.

Kuģa kapteinim, ja pastāv kuģa nogrimšanas draudi ostas akvatorijā, jādara viss, lai kuģis nenogrimtu ostas kuģu ceļa robežās, un par savu rīcību nekavējoties jāziņo kuģu satiksmes vadības centram.

Par negadījumiem vai incidentiem un ugunsgrēkiem, kuru rezultātā cietuši cilvēki, nodarīti bojājumi kuģim, ostas būvēm vai ostas navigācijas aprīkojumam, kuģa kapteinis nekavējoties ziņo kuģu satiksmes vadības centram.

Velkoņu pakalpojumus ostā sniedz brīvostas pārvalde pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības un komercsabiedrības, kurām ir noslēgti līgumi ar brīvostas pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā.

Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, ņemot vērā velkoņu jaudu, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci, atbilstoši kuģa tehniskajam aprīkojumam, faktiskajiem laikapstākļiem vai citiem faktoriem, kas var ietekmēt kuģa drošu manevrēšanu. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu nosaka ostas kapteinis.

Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību.

Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

Velkoņu pakalpojumu kuģa aģents piesaka velkoņu pakalpojumu sniedzējai kompānijai.

Vētras brīdinājuma darbības laikā ostā velkoņiem ir jābūt darba gatavībā.

Nepieciešamo velkoņu skaitu un jaudu locis iesaka kuģa kapteinim atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam.

Ziemas navigācijas periodu un ledus apdraudējuma gadījumā veicamos pasākumus nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

Navigācijas kārtību ledus apstākļos ar rīkojumu nosaka ostas kapteinis, pamatojoties uz informāciju par faktiskajiem ledus apstākļiem un laika prognozi, ko sniedzis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Ledus navigācijas periodā kuģa kapteinis, kurš ir ceļā uz ostu, 24 stundas pirms pienākšanas pie Irbes bākas meridiāna vai arī nekavējoties pēc iepriekšējās ostas atstāšanas paziņo ostas kapteinim un ledlauža kapteinim tieši vai ar savu aģentu starpniecību šādus datus par kuģi

94.1. paredzamais pienākšanas laiks (ETA) pie Irbes bākas meridiāna;

94.2. kuģa vārds;

94.3. izsaukuma signāls;

94.4. kuģa klasifikācijas sabiedrība;

94.5. ledus klase;

94.6. kuģa vislielākais garums (LOA);

94.7. kuģa platums;

94.8. kuģa faktiskā iegrime (priekšgalā un pakaļgalā);

94.9. kuģa stāvoklis (kravā vai balastā);

94.10. kuģa galvenā dzinēja jauda;

94.11. kuģa aģents;

94.12. kuģa e-pasts;

94.13. kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības vai jebkādi ierobežojumi, kas var ietekmēt kuģošanu ledus apstākļos.

Kuģa kapteinis sešas stundas pirms kuģa pienākšanas pie Irbes bākas meridiāna tieši vai ar kuģa aģenta starpniecību atkārtoti apstiprina vai precizē kuģa pienākšanas laiku.

Ostā stāvošā kuģa kapteinis tieši vai ar kuģa aģenta starpniecību informē kuģu satiksmes vadības centru un ledlauža kapteini vismaz sešas stundas pirms paredzētā atiešanas laika, sniedzot šādu informāciju

96.1. paredzamais atiešanas laiks (ETD);

96.2. kuģa vārds;

96.3. kuģa faktiskā iegrime (priekšgalā un pakaļgalā);

96.4. kuģa stāvoklis (kravā vai balastā);

96.5. mērķosta.

Ja netiek pildīti vai ievēroti ostas kapteiņa vai ledlauža kapteiņa rīkojumi, ledlauža kapteinis var atteikties no ledlauža pakalpojuma sniegšanas kuģim, par to paziņojot kuģu satiksmes vadības centram.

Nepieciešamību vilkt kuģi tauvā nosaka ledlauža kapteinis.

Kuģa kapteinis uzņemas risku par kuģa bojājumiem, kurus var radīt kuģošana ledus apstākļos. Brīvostas pārvalde neatbild par kuģu nokavēšanos, bojājumiem, kā arī citiem zaudējumiem, kuri radušies kuģim, kuģa apkalpei, pasažieriem vai kravai, kuģojot ledus apstākļos.

Ledus navigācijas periodā ledlauzis uztur sakarus UĪV 16. un 13. sakaru kanālā, bet ostas akvatorijā arī 9. kanālā, ja nav noteikts citādi.

Ledus laušanu piestātņu pieejās un kuģu ceļos veic komercsabiedrības uz līgumu pamata.

Ostas ārējā reida enkurvietā ūdens dziļums ir robežās no 29 metriem līdz 35 metriem, un tās grunts ir smilts un dūņas. Ostas ārējā reida enkurvietu nosaka ar šādām koordinātām

102.1. φ=57o08’82 N; λ=023o51’60 E;

102.2. φ=57o06’28 N; λ=023o56’01 E;

102.3. φ=57o05’08 N; λ=023o53’71 E;

102.4. φ=57o07’61 N; λ=023o49’29 E.

Kuģa noenkurošanu vai noņemšanu no enkura saskaņo ar kuģu satiksmes vadības centru.

Ja kuģis kāda iemesla dēļ nevar atstāt enkurvietu, kuģa kapteinis ziņo kuģu satiksmes vadības centram, norādot kavējuma iemeslu.

Ostas akvatorijā kuģiem aizliegts noenkuroties

105.1. ar aizlieguma zīmi "Enkuroties aizliegts" apzīmētās vietās;

105.2. ja tas izriet no šo noteikumu 2. pielikuma II sadaļā norādītajiem datiem par piestātnēm;

105.3. tuvāk par 100 metriem no peldošajiem dokiem un navigācijas kartēs apzīmētajiem zemūdens kabeļiem, cauruļvadiem;

105.4. kuģu ceļu robežās.

Ārkārtas apstākļos kuģi, kuru garums nav lielāks par 100 metriem, pēc kuģu satiksmes vadības centra norādījuma var noenkuroties Daugavā ārpus galvenā kuģu ceļa. Kuģu galvenajiem dzinējiem jābūt darba gatavībā vai jāizmanto velkoņu pakalpojumi.

Piestātnes lietotājs nodrošina, lai piestātņu tehniskā ekspluatācija un kuģu pietauvošanās un atrašanās pie piestātnes būtu droša.

Piestātnes lietotājs piestātnē nodrošina

108.1. radiosakarus ar personu, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi, kā arī norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu;

108.2. ne mazāk kā divus tauvotājus drošai kuģa tauvošanai un attauvošanai;

108.3. ka tauvošanās vai attauvošanās laikā 10 metru joslā no piestātnes kordona līnijas neatrodas nepiederošas personas.

Aizliegts pieņemt kuģus pie nesagatavotas piestātnes.

Ja plānotā kuģa gabarīti pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā norādītos, darbības ar šādu kuģi iepriekš saskaņo ar ostas kapteini. Šajā nolūkā prasītājs laikus nosūta ostas kapteinim šādu informāciju

110.1. datus par kuģi;

110.2. kuģa tauvošanās shēmu pie piestātnes.

Pasažieru kuģa stāvēšanas laikā pie piestātnēm ir aizliegts veikt sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) kravas operācijas, ja tam nav saņemta ostas kapteiņa atļauja.

Lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību ārkārtas situācijās, kā arī novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, brīvostas pārvaldei ir tiesības izmantot jebkuru piestātni uz šādas operācijas laiku bez piestātnes lietotāja atļaujas.

Kuģu satiksmes vadības centru par kuģim noteikto piestātni informē kuģa aģents, bet par karakuģim noteikto piestātni – Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona.

Tauvu skaitu un izvietojumu, kas nodrošina kuģa drošu atrašanos pie piestātnes, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Tauvām jābūt aprīkotām ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzēju nokļūšanu uz kuģa.

Kuģa stāvēšanas laikā pie piestātnes uz kuģa nodrošina sardzi. Kuģim jābūt droši pietauvotam, aprīkotam ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Trapa tuvumā atrodas glābšanas riņķis ar līni.

Vienlaicīgas kuģu tauvošanās operācijas pie blakus esošām piestātnēm ir aizliegtas.

Lai nodrošinātu tauvošanas manevra drošību, minimālajai piestātnes brīvajai daļai jābūt vismaz par 20 % lielākai nekā tauvojamā kuģa vislielākais garums (LOA).

Tauvot kuģi pie otra kuģa borta drīkst ar ostas kapteiņa un abu kuģu kapteiņu piekrišanu, ja straumes ātrums Daugavā nepārsniedz vienu mezglu.

Tauvot kuģus pie otra kuģa borta ir aizliegts, ja

119.1. kuģis veic fumigāciju;

119.2. uz kuģa ir Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (turpmāk – IMDG kodekss) noteiktās bīstamības klases kravas vai šo kravu atliekas.

Naftas produktu termināļi un tankkuģi ievēro normatīvos aktus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.

Ja uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas, kuģim jābūt pastāvīgā gatavībā iziet jūrā.

Ja saņemts vētras brīdinājums, kuģa kapteinis veic papildu pasākumus drošai kuģa stāvēšanai un informē par tiem kuģu satiksmes vadības centru.

Pie piestātnes kuģiem aizliegts izgriezt aiz ārējā borta kravas bomjus un klāja celtņus, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

Nolaist kuģa laivas ostas akvatorijā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot ārkārtas gadījumus. Treniņapmācībās ārējā borta glābšanas laivas drīkst nolaist uz īsu brīdi līdz ūdenslīmenim, informējot par to kuģu satiksmes vadības centru.

Ja galveno dzinēju, stūres vai enkuru iekārtu remontu vai citus remontdarbus kuģim veic ārpus kuģu remonta rūpnīcas vai kuģubūves rūpnīcas teritorijas, tā brīvguļu saskaņo ar ostas kapteini. Pirms minēto remontdarbu veikšanas ir jāsaņem ostas kapteiņa atļauja. Atļaujas saņemšanai iesniedz šo noteikumu 7. pielikumā minēto pieteikumu.

Stāvot pie piestātnes tumšajā diennakts laikā, kuģa klājam jābūt labi izgaismotam, bet navigācijas ugunīm – izslēgtām. Ja kuģa ārējam bortam pietauvota liellaiva, kas tiek izmantota kravu pārkraušanai, tās ārējam bortam jābūt izgaismotam.

Mazizmēra kuģiem ir ierobežota pieeja visām ostas teritorijā esošajām piestātnēm, un to izmantošana bez saskaņošanas ar brīvostas pārvaldi vai piestātnes lietotāju ir aizliegta. Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kurus savu pienākumu izpildē izmanto valsts dienesti, tajā skaitā kontroles dienesti.

Brīvostā jāievēro vides aizsardzības prasības, kas noteiktas 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokolu (turpmāk – MARPOL konvencija) un 1992. gada Konvencijā par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, kā arī nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

No krasta objektiem un kuģiem ostas akvatorijā aizliegts novadīt

129.1. naftu un naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas;

129.2. kuģu kravas tilpņu vai tanku mazgāšanas ūdeņus;

129.3. jebkādu kravu paliekas, kravas separāciju materiālus un jebkādu citu veidu atkritumus.

Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārstiem ostā ir jābūt aizvērtiem un aizzīmogotiem.

Ostā ir aizliegts

131.1. veikt kuģa korpusa mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot minēto darbu veikšanu vietās ar speciālu aprīkojumu, ja tiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Šā punkta prasības neattiecas uz kuģa bioapauguma mehānisku noņemšanu un kravas zīmes krāsojuma atjaunošanu;

131.2. darbināt kuģa atkritumu sadedzināšanas iekārtu;

131.3. izmantot tualetes, kurām nav ierīkotas slēgtās notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes vai ja kuģis nav aprīkots ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas prasībām;

131.4. uzglabāt naftas produktu atlikumus neatbilstošās vietās.

Ja, veicot kravas operācijas, tiek pārsniegtas normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās vides piesārņojuma normas, kraušanas intensitāti nekavējoties samazina līdz apjomam, līdz šīs normas netiek pārsniegtas.

Kuģu radīto atkritumu pieņemšana un apsaimniekošana ostā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un brīvostas pārvaldes apstiprinātajam plānam "Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāns Rīgas brīvostā".

Pirms kravas operāciju uzsākšanas visus naftas tankkuģus un ķīmisko produktu tankkuģus ierobežo ar bonām, izņemot ledus apstākļos. Pārējā laikā bonas, naftas un kaitīgo šķidro lejamkravu savākšanas aprīkojums ir sagatavots atbilstoši piestātnes avāriju likvidācijas plānam. Naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas piestātne ir apgādāta ar absorbentiem, kuri var absorbēt vismaz pusi no iespējamā piesārņojuma apjoma, un skimmeri, kura jauda nav mazāka par 20 m3/h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināļa lietotājs.

Bonām un naftas produktu savākšanas aprīkojumam uz bunkurētājkuģa jābūt sagatavotam atbilstoši šā kuģa avārijas seku likvidācijas plānam.

Kuģa bunkurēšanas operācijas drīkst uzsākt, ja ir atbilstoši aizpildīta un abpusēji parakstīta bunkurēšanas drošības kontroles lapa (bunkering safety check-list).

Naftas vai ķīmisko vielu pārkraušanas terminālim, piestātnei vai piestātņu grupai nepieciešams Valsts vides dienesta apstiprināts darbības plāns neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs termināļa vai piestātnes lietotājs.

Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās produktus.

Ja kravas operācijas vai kuģa bunkurēšanas laikā uz kuģa klāja vai aiz borta notiek naftas vai ķīmisko produktu noplūde, operāciju nekavējoties pārtrauc un ziņo kuģu satiksmes vadības centram un kuģa aģentam, kā arī nekavējoties uzsāk piesārņojuma likvidācijas darbus. Piestātnes operators veic piesārņojuma likvidācijas darbus piestātnē vai ostas akvatorijā saskaņā ar piestātnes darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā.

Ja vēja ātrums sasniedz 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu.

Par novērotajiem teritorijas vai akvatorijas piesārņojuma gadījumiem kuģa kapteinis ziņo kuģu satiksmes vadības centram, bet piestātnes lietotājs, kā arī jebkura ostas teritorijā nodarbināta persona par to ziņo Ostas policijai.

Kuģi ar radioaktīvajām vielām var ienākt ostā un veikt kravas operācijas, pirms tam informējot brīvostas pārvaldi un ievērojot Starptautiskajā kodeksā iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošai pārvadāšanai ar kuģiem (INF kodekss) un IMDG kodeksā noteiktās prasības. Ja kuģis ar radioaktīvajām vielām var apdraudēt vidi vai cilvēkus, ostas kapteinis pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru var aizliegt kuģim ienākt ostā.

Termināļu īpašnieki un ostas komersanti, kuri nodarbojas ar bīstamo un piesārņojošo kravu operācijām, pilnībā ir atbildīgi par šo kravu kraušanu, glabāšanu un transportēšanu ostas teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības bīstamo un piesārņojošo kravu apritei un kontrolei ostās.

Operators, veicot kravas operācijas, ievēro šādas vides aizsardzības prasības

144.1. iekraujot kuģī naftas produktus vai bīstamas ķīmiskās vielas un to maisījumus, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (37,8 ° C temperatūrā) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu, vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk, izmanto kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas. Gaistošo organisko savienojumu (turpmāk – GOS) emisijas no kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas nepārsniedz 10 g/Nm3;

144.2. ja šo noteikumu 144.1. apakšpunktā minētajam kuģim nav nepieciešamā aprīkojuma, lai pieslēgtos kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmai, operators veic citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka GOS emisijas nepārsniedz 10 g/Nm3 un smaku koncentrācija – 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, kā arī ievēro šo noteikumu 144.3. apakšpunktā minētās prasības par monitoringa veikšanu;

144.3. termināļa operators, kas pārkrauj šo noteikumu 144.1. apakšpunktā minētās vielas un to maisījumus, izveido smaku un GOS emisiju monitoringa sistēmu, nodrošinot tiešsaistes datu pārraidi arī uz Brīvostas kapteiņa dienestu un Valsts vides dienestu;

144.4. ostas uzraugs izvērtē šo noteikumu 144.3. apakšpunktā minētos monitoringa rezultātus un, ja GOS emisijas pārsniedz 10 g/Nm3 vai smaku koncentrācija 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Termināļa operators nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazina kraušanas intensitāti, lai šīs normas tiek ievērotas;

144.5. pirms katra tankkuģa kraušanas darbu sākšanas termināļa operators elektroniski nosūta ostas uzraugam šādu informāciju – kuģa nosaukums, piestātnes numurs, ķīmiskās vielas vai maisījuma drošības datu lapas kopija un kraušanas apjoms;

144.6. termināļa operators, kas nolej mazutu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, ievēro šādas prasības

144.6.1. darbības radītā smaka nedrīkst pārsniegt smaku koncentrāciju 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas;

144.6.2. jāizmanto vagoncisternu nosegvāki;

144.6.3. krasta rezervuārus, kuros netiek lietota "peldošo jumtu" tehnoloģija, pieslēdz kravas izgarojumu kontroles sistēmai, kas nodrošina, ka GOS emisija nepārsniedz 10 g/Nm3, kā arī ievēro šo noteikumu 144.3. apakšpunktā minētās prasības;

144.6.4. nav pieļaujama vagoncisternu satura noliešana atklātās tvertnēs.

Ja tiek plānota darbības maiņa ar bīstamām kravām vai piesārņojošām kravām, termināļa īpašnieki vai ostas komersanti informē brīvostas pārvaldi un saņem nepieciešamās atļaujas un saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja uz kuģa atrodas IMDG kodeksā noteiktās 1. klases (eksplozīvās) vai 5.2. klases (organiskie peroksīdi) krava iepakojumā, ievēro normatīvos aktus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās attiecībā uz tā kuģa atrašanās vietu ostā, uz kura atrodas bīstamā krava.

Piestātnes lietotāji kravu konteineru pārbaudes, mazgāšanas un remonta vietas saskaņo ar brīvostas pārvaldi.

Piestātņu un termināļu operatori veic saimniecisko darbību saskaņā ar Valsts vides dienesta izsniegtajām A vai B kategorijas atļaujām vai C kategorijas apliecinājumu.

Hidroceltniecības darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem un zemūdens komunikācijām, un visu veidu padziļināšanas darbus ostas akvatorijā veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pirms tam to rakstveidā saskaņojot ar brīvostas pārvaldi un ostas kapteini.

Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas padziļināšanas darbu vadītājs ar ostas kapteini saskaņo darbu procedūru, darbības shēmu un enkuru, boju un trošu izvietojumu.

Par jebkurām izmaiņām darba procesā padziļināšanas darbu kuģi operatīvi ziņo kuģu satiksmes vadības centram. Izmaiņas trošu, enkuru un boju izvietojumā saskaņo ar kuģu satiksmes vadības centru.

Veicot padziļināšanas darbus, kuģis ievēro COLREG konvencijas noteikumus un radiosakaru prasības brīvostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijā noteiktajam, ja nav izziņots citādi.

Padziļināšanas darbu kuģi, kuri strādā ostas akvatorijā, atbrīvo vai dod ceļu kuģiem, kuri ienāk ostā vai iziet no ostas.

Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaikus tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģim, kas iet pa straumi.

Pirms satiksmes uzsākšanas padziļināšanas darbu kuģi un grunts pārvadāšanas kuģi pieprasa atļauju kuģu satiksmes vadības centram un rīkojas atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ostas, piestātņu, termināļu un teritoriju aizsardzību organizē un pasākumus veic atbilstoši Starptautiskajam kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksam (ISPS kodekss), normatīvajiem aktiem par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām un Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātajiem aizsardzības plāniem.

Par ostas iekārtās notikušām ārkārtas situācijām šīs nodaļas izpratnē ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nekavējoties informē ostas aizsardzības virsnieku un Ostas policiju.

Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka brīvostas pārvalde. Komersanti, izvēloties apsardzes pakalpojumu sniedzēju, saskaņo to ar brīvostas pārvaldi.

Brīvostas pārvalde veic visu komersantu uzraudzību, tajā skaitā arī apsardzes uzņēmumu uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt šo komersantu darbību brīvostas teritorijā.

Komersanti izveido caurlaižu kontroles punktus un saskaņo tos ar brīvostas pārvaldi. Brīvostas pārvalde par caurlaižu kontroles punktiem informē šajos noteikumos minētās valsts institūcijas.

Aizliegts novietot un uzglabāt transportlīdzekli, kas var traucēt ostas iekšējo satiksmi.

Kuģu apkalpes locekļi var šķērsot brīvostas teritoriju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (EK) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) un Imigrācijas likumu.

Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild attiecīgās piestātnes vai noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei veic to preču muitas kontroli, kuras tiek ievestas brīvostas teritorijā vai izvestas no brīvostas teritorijas, kā arī ieceļojošo un izceļojošo personu un to bagāžas muitas kontroli.

Aizliegts uzsākt kuģa izkraušanu un iekraušanu ārējā reidā, iekšējā reidā vai piestātnē un krājumu piegādi, kā arī kuģa personālam nokāpt krastā pirms muitas formalitāšu nokārtošanas.

Preču pārvietošanu brīvās zonas teritorijā, ievešanu brīvajā zonā un izvešanu no brīvās zonas veic saskaņā ar tehnoloģisko shēmu, ko izstrādājusi licencēta kapitālsabiedrība, kura Rīgas brīvostas likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi brīvās zonas statusu, un apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests. Ostas policija kontrolē tehnoloģisko shēmu izpildi atbilstoši kompetencei, ko nosaka brīvostas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta noslēgtā vienošanās.

Robežkontroles režīmu brīvostā nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī starptautiskie normatīvie akti.

Personu un kuģu robežpārbaudes brīvostā atbilstoši kompetencei veic Valsts robežsardze saskaņā ar Rīgas ostas robežšķērsošanas vietas pārbaudes tehnoloģiju, kas saskaņota ar brīvostas pārvaldi.

Uz visiem kuģiem jābūt apkalpes sarakstiem un, ja uz kuģa ir pasažieri, arī pasažieru sarakstiem (1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielikuma 1. pielikumā ietvertā 6. veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.

Sanitāro režīmu brīvostā nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti par sabiedrības veselības aizsardzību.

Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu sabiedrības veselībai, Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, dzeramā ūdens nekaitīguma jomā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecībā un profesionālajā lietošanā, kā arī izvērtē normatīvo aktu prasību izpildi un iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu brīvostā.

Veselības inspekcija veic kuģa higiēnisko novērtējumu saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes sanitāri higiēniskā stāvokļa uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Ūdeni no brīvostas vai citu piestātņu akvatorijām ir aizliegts izmantot kā dzeramo ūdeni.

Dzeramo ūdeni kuģis var saņemt no brīvostas vai citu piestātņu ūdens apgādes sistēmām, kurās ūdens kvalitāte atbilst normatīvajiem aktiem par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

Ja kuģim dzeramo ūdeni piegādā no piestātnes ūdensapgādes sistēmas, kura nav pieslēgta centralizētās ūdensapgādes komersanta sistēmai, piestātnes īpašnieka, nomnieka vai lietotāja pienākums ir nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu atbilstoši normatīvajam aktam par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, nodrošinot kuģa vadību ar sertifikātu par dzeramā ūdens kvalitāti.

Ja uz kuģa vai brīvostas teritorijā ir konstatēti sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumi, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators, kuģa aģents vai ostas pārvalde nekavējoties rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtību un ostu formalitātēm un normatīvajiem aktiem par starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

Kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli ostā veic Pārtikas un veterinārais dienests tam speciāli aprīkotās kontroles vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm atbilstoši apstiprinātajai Rīgas ostas robežkontroles vietas pārbaudes tehnoloģijai.

Pārtikas un veterinārais dienests informē brīvostas pārvaldi, ja ir pamatotas aizdomas par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpumiem brīvostas teritorijā.

Ja brīvostas teritorijā izveidojas ārkārtas situācija vai notiek katastrofa, piestātnes lietotājs nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112, Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļai un atkarībā no notikuma veida – speciālajiem dienestiem – un organizē darbu saskaņā ar attiecīgo starpresoru sadarbības plānu atkarībā no situācijas.

Par ugunsdrošību attiecīgajā brīvostas teritorijas daļā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.

Par ugunsdrošību uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atbildīgs kuģa kapteinis.

Kuģa ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums, kuģim atrodoties ostas akvatorijā, ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Kuģis ir gatavs pieslēgties krasta ugunsdzēsības sistēmām.

Ja uz kuģa izceļas ugunsgrēks, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju un ziņo kuģu satiksmes vadības centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kurš, ja nepieciešams, piedalās ugunsgrēka dzēšanā.

Konstatējot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112, informē Ostas policiju un piestātnes lietotāju. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma saņemšanas par ugunsgrēku izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu, ja to iespējams veikt, neapdraudot cilvēku veselību un dzīvību.

Ostas kapteinis ir tiesīgs norīkot velkoņus ugunsgrēka dzēšanai uz kuģiem un, cik tas praktiski iespējams, brīvostas teritorijā.

Atļauju īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta piestātnēm, izsniedz kuģa kapteinis, saskaņojot ar piestātnes lietotāja atbildīgo personu un ostas kapteini. Lai saņemtu ugunsbīstamo darbu veikšanas atļauju, iesniedz šo noteikumu 8. pielikumā minēto veidlapu.

Kuģis bunkurēšanas vai citu bīstamu kravu operāciju laikā paceļ signālkarogu "Bravo" un tumšajā diennakts laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni.

Gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem bunkurēšanas operācijas veic pirms vai pēc kravas operācijām. Kravas operāciju laikā citiem kuģiem aizliegts pietauvoties gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem.

Piestātnes lietotājam neatkarīgi no ugunsgrēka izcelšanās vietas atļauj izmantot piestātnē esošo ūdensapgādes sistēmu un ugunsdzēsības līdzekļus.

Piestātnes lietotājs nodrošina kravu izvietojumu tā, lai būtu nodrošināta piekļuve kravām un ugunsdzēsības aprīkojumam. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem.

Darbības ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostā veic, ievērojot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Bīstamo kravu aprites likumu un normatīvos aktus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.

Atbilstoši kvalificēts ostas iekšējā drošības dienesta darbinieks (turpmāk – inspektors) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu drošu transportēšanu un uzglabāšanu. Piestātnes lietotājs pēc inspektora pieprasījuma nekavējoties izsniedz informāciju par visām terminālī esošajām bīstamajām un piesārņojošajām kravām. Piestātnes lietotājs novērš inspektora atklātos trūkumus noteiktajos termiņos.

Pirms bīstamo un piesārņojošo kravu kraušanas un uzglabāšanas terminālis iesniedz brīvostas pārvaldei bīstamo kravu transportēšanas tehnoloģisko shēmu un bīstamo kravu uzglabāšanas vietu aprakstu.

Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina brīvostas pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām. Brīvostas pārvalde 45 dienas pirms ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību brīvostas pārvaldes tīmekļvietnē www.rop.lv.

Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Latvijas Jūras administrācijai atbilstoši Likumam par ostām un normatīvajiem aktiem par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" maksas pakalpojumu cenrādi.

Kuģa aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par pakalpojumiem samaksu brīvostas pārvaldei, komersantiem un Latvijas Jūras administrācijai, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši brīvostā noteiktajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

Piestātņu lietotāji reizi gadā iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem piestātnes akvatorijā.

Beramkravu, metāllūžņu, papīrmalkas un tamlīdzīgu kravu piestātņu lietotāji reizi sešos mēnešos iesniedz ostas kapteinim piestātnes akvatorijas dziļummērījumus.

Fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai pārvaldījumā esošo hidrotehnisko būvju tehnisko apskati veic reizi gadā.

Ja nepieciešams, ostas kapteinis var pieprasīt ārpuskārtas dziļumu mērīšanu, akvatorijas apsekošanu ar cieto trali vai izmantojot ūdenslīdējus.

Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi un sānskrūvi, izņemot darbināšanu kuģa pietauvošanās vai attauvošanās laikā, kā arī mehānismu pārbaudei pēc to remonta vai apkopes.

Ja kuģa darbības rezultātā piestātnei vai citai ostas būvei, ostas ierīcei vai iekārtai ir radīti bojājumi, brīvostas pārvaldes un piestātnes lietotāja pārstāvji kopīgi ar kuģa kapteini veic vietas pirmreizējo apskati un sastāda notikuma aktu. Attiecīgo remontdarbu izdevumu novērtējumu veic piestātnes lietotāja eksperts un to kā pretenzijas ierosinājumu iesniedz kuģa īpašniekam. Kuģis var atstāt ostu, ja tam ir kuģa īpašnieka vai kuģa īpašnieka apdrošinātāja kompānijas izdevumu segšanas garantijas vēstule.

Šo noteikumu 144.2., 144.3. un 144.6. apakšpunktā minēto prasību ieviešanu termināļa operators nodrošina līdz 2021. gada 31. decembrim.