Kadastrālās vērtēšanas noteikumi

Noteikumi nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību.

Kadastrālā vērtība ir visā valsts teritorijā pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteikta kadastra objekta vērtība naudas izteiksmē, izvērtējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrētos objektu raksturojošos datus un vērtību bāzi atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai.

Nosakot kadastra objekta (zeme un būves) kadastrālo vērtību, ņem vērā šādus vērtību ietekmējošos faktorus

3.1. objektu raksturojošie rādītāji – platība, būvniecības periods, būves nolietojums, labiekārtojums, zemes kvalitāte un citi objekta fiziskie rādītāji;

3.2. lietošanas mērķis un veids;

3.3. apgrūtinājumi;

3.4. bāzes vērtība – viena kvadrātmetra vērtība, kas noteikta atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus darījumiem nekustamā īpašuma grupai attiecīgajā vērtību zonā;

3.5. vērtību zonējums (atrašanās, izvietojums), sadalot valsts teritoriju apgabalos, kuru nosaka, izvērtējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju, infrastruktūras nodrošinājumu un teritoriālo plānojumu.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 887)

Kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus situācijai noteiktā laikposmā, izvērtējot nekustamā īpašuma tirgus darījumus, cenu līmeņus, izmaiņu tendences pa īpašumu grupām un teritorijām.

1 Nekustamā īpašuma grupēšana saskaņā ar šo noteikumu 11. pielikumu tiek veikta atbilstoši normatīvajos aktos noteikto būvju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu (turpmāk – lietošanas mērķis) klasifikācijai, ievērojot vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijā piemēroto iedalījumu, kā arī ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus vērtību veidojošos faktorus un nekustamo īpašumu ekonomisko būtību. Nekustamā īpašuma tirgus darījumus, cenu līmeņus un izmaiņu tendences analizē, ievērojot šo noteikumu 11. pielikumā noteikto nekustamo īpašumu grupējumu. Nekustamo īpašumu grupējumu, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju, pārbauda ne retāk kā divu kadastrālo vērtību bāzes izstrādes ciklu robežās.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Kadastrālo vērtību aprēķina visiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem kadastra objektiem.

Kadastrālo vērtību bāzes rādītājus – bāzes vērtību, standartplatību, standartapjomu un korekcijas koeficientu – nosaka un apstiprina atsevišķi zemei, ēkām un inženierbūvēm.

Kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim novērtē, analizējot kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma darījumu cenas attiecību centrālās tendences mērus (mediānu, vidējo vērtību, vidējo svērto vērtību).

Kadastrālo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai. Zemes kadastrālajā vērtībā neiekļauj mežaudzes vērtību, zemes dzīļu vērtību un inženierbūves vērtību. Būves kadastrālajā vērtībā neiekļauj iekārtu un aprīkojumu vērtību.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

1 Šajos noteikumos minētos kadastrālās vērtības aprēķina formulās iekļautos korekcijas koeficientus nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju, un noteiktos lielumus pārbauda ne retāk kā divu kadastrālo vērtību bāzes izstrādes ciklu robežās.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

2 Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību vidējo atbilstību 80 % līmenī no nekustamā īpašuma cenu līmeņa, ņemot vērā kadastrālo vērtību bāzes izstrādei noteikto atskaites punktu laikā, kadastrālās vērtības aprēķinā zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai piemēro koeficientu 0,8.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina kā atsevišķu nekustamo īpašumu veidojošo zemes vienību, ēku un inženierbūvju kadastrālo vērtību summu.

Kadastrālo vērtību aprēķina ar precizitāti līdz vienam euro.

Zemes kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izmanto normatīvajos aktos noteikto lietošanas mērķu klasifikāciju un zemes iedalījumu zemes lietošanas veidos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai zemes lietošanas veidu klasifikācijai. Ēku kadastrālajai vērtēšanai izmanto šo noteikumu 1. pielikumā minētās ēku grupas un apakšgrupas.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Lai novērtētu ēkas vecuma ietekmi, ēkas grupē būvniecības periodos (2. pielikums), ņemot vērā gadu, kad uzsākta ēkas sākotnējā ekspluatācija.

Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai administratīvo aktu (iestādes lēmumu), kas groza vai atceļ atbilstoši Administratīvā procesa likumam iepriekš pieņemto lēmumu, aprēķina vai pārrēķina zemes vienības, būves, telpu grupas un zemes vienības daļas vēsturisko kadastrālo vērtību, kāda tā faktiski bija vai varēja būt noteiktā iepriekšējā perioda datumā, ņemot vērā

13.1. normatīvo aktu prasības un kadastrālo vērtību bāzes rādītājus, kādi bija spēkā pieprasījumā norādītajā iepriekšējā perioda datumā;

13.2. pieprasījumā minētos zemes vienību, būvi, telpu grupu vai zemes vienības daļu raksturojošos datus, kā arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus norādītajā datumā, ciktāl tie nav pretrunā ar pieprasījumā minētajiem datiem.

Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma aprēķina kadastra objekta prognozēto kadastrālo vērtību, ņemot vērā

14.1. apstiprinātos kadastrālo vērtību bāzes rādītājus nākamajam gadam;

14.2. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos attiecīgos kadastra objektu raksturojošos datus vērtības aprēķināšanas datumā.

Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma izsniedz informāciju par zemes vienības kadastrālo vērtību sadalījumā pa lietošanas mērķiem un kadastrālās vērtības aprēķinā izmantotajiem objektu raksturojošiem datiem.

Kadastrālās vērtēšanas vajadzībām zemi iedala atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim

16.1. lauku zemē, ja noteiktais lietošanas mērķis ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" un "Ūdens objektu zeme";

16.2. apbūves zemē, ja noteiktais lietošanas mērķis nav no šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajām lietošanas mērķu grupām.

Lauku zemei zemes kvalitāti un zemes lietošanas veidu vērtē tikai lauku apvidos.

Bāzes vērtību nosaka vērtību zonā

18.1. lauku zemēm – zemes kvalitātes grupai;

18.2. apbūves zemēm – lietošanas mērķim;

18.3. ēkām – ēkas apakšgrupai.

Apbūves zemēm visiem lietošanas mērķiem no lietošanas mērķu grupas "Sabiedriskās nozīmes objektu apbūves zeme" vērtību zonā nosaka vienādu bāzes vērtību, izņemot lietošanas mērķus "Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve", "Ārzemju diplomātisko dienestu, starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvniecību ēku apbūve" un "Neapgūta sabiedriskās nozīmes objektu apbūves zeme".

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Ēkām ēku apakšgrupā nosaka vienu bāzes vērtību zonā.

Kadastrālo vērtību bāzes rādītāju noteikšanai Valsts zemes dienests izstrādā vērtību zonējumu, sadalot valsts teritoriju apgabalos, kuros savstarpēji salīdzināmiem nekustamajiem īpašumiem vērtība nekustamā īpašuma tirgū ir nosacīti līdzīga.

Vērtību zonējumu izstrādā reizi četros gados

22.1. lauku zemes vērtēšanai – lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonējumu un meža zemes vērtību zonējumu;

22.2. apbūves zemes un būvju vērtēšanai – apbūves vērtību zonējumu.

Vērtību zonējuma izstrādē vērtību zonu izdalīšanai (novietojuma novērtēšanai) un kadastrālo vērtību bāzes rādītāju noteikšanai izmanto

23.1. esošās apbūves raksturu, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu;

23.2. nekustamā īpašuma tirgus informāciju (pirkuma darījumi, nomas darījumi, būvizmaksas, tīmekļvietnēs publiski pieejamā piedāvājumu un pieprasījumu informācija);

23.3. informāciju par citiem nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošiem faktoriem (nekustamā īpašuma izmantošanas ierobežojumi, tai skaitā atrašanās īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, apbūves raksturs un intensitāte, tehniskās (transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes) un sociālās (izglītības, zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti) infrastruktūras nodrošinājums).

Vērtību zonas numurs ir unikāls. Apbūves vērtību zonējuma zonas numuru veido no zonējuma apzīmējuma koda, administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikācijas koda un vērtību zonas kārtas numura valstspilsētas, novada pilsētas vai novada pagasta teritorijā (turpmāk – pašvaldības teritorija). Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes vērtību zonējuma zonas numuru veido no zonējuma apzīmējuma koda, administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikācijas koda un vērtību līmeņa grupas kārtas numura.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Vērtību zonējuma apzīmējumam lieto šādus kodus

25.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonējums – 1;

25.2. meža zemes vērtību zonējums – 2;

25.3. apbūves vērtību zonējums – 3.

Apbūves vērtību zonējuma robežas nosaka pa zemes vienību robežām, nepieļaujot zemes vienības un ēkas sadalīšanu dažādās vērtību zonās (izņemot zemes vienības zem ceļiem, dzelzceļiem, ūdenstilpēm, pludmalēm).

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes vērtību zonējuma zonu robežas nosaka pa pašvaldības teritorijas robežām, izņemot gadījumu, ja pašvaldības teritorijas robeža starp atšķirīgām vērtību līmeņa teritorijām sadala līdzīgas kvalitātes lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tad vienā pašvaldības teritorijā veido vairākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonas, vērtību zonas robežu nosakot pa dabiskām robežšķirtnēm, nepieļaujot zemes vienības sadalīšanu dažādās vērtību zonās. Zemes vienības zem jūras piekrastes ūdeņiem iekļauj attiecīgās piegulošās pašvaldības teritorijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonējumā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

1 Vērtību zonējuma robeža un zonas numurs ir spēkā līdz jauna vērtību zonējuma spēkā stāšanās brīdim, ja mainās pašvaldības teritorijas robeža vai administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmanto valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas – tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeju, izmaksu pieeju un ienākumu pieeju.

Kadastrālo vērtību bāzes izstrādei izmanto nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kas atbilst vai ir koriģēta atbilstoši kadastrālo vērtību bāzes izstrādei noteiktajam atskaites punktam laikā (1. jūlijs – divarpus gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam). Apstiprinot kadastrālo vērtību bāzi, norāda konkrēto atskaites datumu.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Laika ietekmi pārbauda ar hipotēzi par kadastrālo vērtību pret nekustamā īpašuma darījumu cenu attiecību izmaiņām atkarībā no laika ar statistisko pārbaudi nozīmības līmenim α=0,05. Ja laika ietekme ir statistiski nozīmīga, datu analīzē lieto laika korekciju. Laika korekcijas atskaites periodam izmanto vismaz četru mēnešu darījumus līdz kadastrālo vērtību bāzes izstrādei noteiktajam atskaites punktam. Laika korekcijas atskaites periodam lieto koeficientu "1".

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

1 Bāzes vērtību noteikšanai izmanto pirkuma darījumus, kas atbilst Latvijas īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās tirgus vērtības definīcijas elementiem (turpmāk – raksturīgi darījumi). Neizmanto pirkuma darījumus ar analīzes procesā konstatētām papildu saistībām – darījumus starp savstarpēji saistītiem dalībniekiem, piespiedu atsavināšanu, darījumus ar situācijai apvidū neatbilstošiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem datiem, kā arī konkrētajā vai attiecīgajā datu kopā pirkuma darījumus ar ekstrēmām (galējām) darījumu summām vai vienas vienības cenām. Valsts zemes dienests publicē savā tīmekļvietnē raksturīgo darījumu atlases analīzes metodiku. Attiecīgā perioda kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantota raksturīga darījuma pazīmi publicē Latvijas Atvērto datu portālā pie konkrētā darījuma.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

2 Bāzes vērtību izstrādes procesā teritoriālā griezumā nekustamo īpašumu grupām nosaka tirgus rajonus, kuros nekustamā īpašuma tirgus rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi un līdzvērtīgi. Katrā tirgus rajonā nosaka vērtību līmeni – konkrētas nekustamo īpašumu grupas vidējo vienas vienības cenu līmeni. Tirgus rajonus nosaka, kompleksi analizējot

30.21. attiecīgajai nekustamā īpašuma grupai atbilstošo vidējo vienas vienības cenu līmeni pa nekustamo īpašumu grupām dažādos teritoriālos griezumos;

30.22. attiecīgās nekustamā īpašuma grupas zemes cenu līmeņus;

30.23. attiecīgās nekustamā īpašuma grupas būvju cenu līmeņus;

30.24. attiecīgās nekustamo īpašumu grupas objektu vērtību ietekmējošos rādītājus.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

3 Uzsākot kadastrālo vērtību bāzes izstrādes ciklu, Valsts zemes dienests izpēta, kā savstarpēji proporcionāli salīdzinās nekustamie īpašumi ar dažādiem izmantošanas vērtību līmeņiem. Izpēti veic visā valsts teritorijā. Analīzē noteiktās likumsakarības izmanto kadastrālo vērtību bāzes pamatošanai un publicē kadastrālo vērtību bāzes pārskatā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Kadastrālo vērtību bāzes atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim pārbauda, aprēķinot projektētās kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma pirkuma darījuma cenas attiecību centrālās tendences mērus sadalījumā pa valsti, pašvaldību teritorijām, lietošanas mērķu grupām, ēku grupām un apakšgrupām, ja noteiktajā dalījumā nekustamā īpašuma pirkuma darījumu skaits attiecīgajā laikposmā ir vismaz 20 darījumi.

Kadastrālo vērtību bāze ir atbilstoša nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim, ja kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma pirkuma darījuma cenas attiecību centrālās tendences mēri ir robežās no 0,9 līdz 1,1.

Izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi, tai skaitā vērtību zonējumus, Valsts zemes dienests sadarbojas ar vietējo pašvaldību norīkotiem atbildīgajiem pārstāvjiem (konsultantiem), lai iegūtu nepieciešamo papildu informāciju vērtību zonējuma izstrādei (vērtību zonu robežu izplatība) un bāzes vērtību apmēra (vērtību līmenis) noteikšanai.

Kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas gadā Valsts zemes dienests

34.1. pirms Valsts sekretāru sanāksmē tiek izsludināts noteikumu projekts par kadastrālo vērtību bāzi, savā tīmekļvietnē publicē

34.1.1. izstrādāto kadastrālo vērtību bāzi – vērtību zonējumus un bāzes rādītājus;

34.1.2. informāciju par kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantotajiem nekustamā īpašuma darījumiem;

34.1.3. kadastrālo vērtību bāzes pamatojumu pa vērtību zonām un nekustamā īpašuma grupām;

34.1.4. pārskatu par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, ietverot tajā savrupmāju apbūves teritorijās izvērtēto procentuālo zemes un ēku sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā pa teritoriju grupām;

34.1.5. projektētās kadastrālās vērtības visiem kadastra objektiem;

34.1.6. pārskata kartes par viena kvadrātmetra projektēto kadastrālo vērtību un galvenajiem objekta vērtību ietekmējošiem rādītājiem – zemes vienībai, ēkai un nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas.

34.2. pēc tam kad Ministru kabinetā tiek apstiprināts noteikumu projekts par kadastrālo vērtību bāzi, savā tīmekļvietnē publicē

34.2.1. apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi – vērtību zonējumus un kadastrālo vērtību bāzes rādītājus;

34.2.2. prognozētās kadastrālās vērtības visiem kadastra objektiem pēc datu stāvokļa Kadastra informācijas sistēmā uz attiecīgā gada 1. jūniju;

34.2.3. pārskata kartes par viena kvadrātmetra prognozēto kadastrālo vērtību – zemes vienībai, ēkai un nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 887)

1 Valsts zemes dienests savā tīmekļvietnē publicē pārskata kartes par viena kvadrātmetra kadastrālajām vērtībām – zemes vienībai, ēkai un nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

2 Pārskata kartēs par viena kvadrātmetra projektēto kadastrālo vērtību, prognozēto kadastrālo vērtību un kadastrālo vērtību norāda šādu informāciju

34.21. zemes vienībai – kadastrālā vērtība, viena kvadrātmetra vērtība, kopplatība, lietošanas mērķis, tā platība un bāzes vērtība, pazīme par apgrūtinājumiem, kas ietekmē kadastrālo vērtību, apbūves zemei – platības korekcijas koeficients, lauku zemei – dzīvojamās mājas esība, lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes novērtējums, izmantošana, apgrūtinājumi;

34.22. ēkai – kadastrālā vērtība, viena kvadrātmetra vērtība, bāzes vērtība, kopplatība, galvenais lietošanas veids, ēkas tips, būvniecības periods, nolietojums, apjoms, izmantošana, apjoma korekcijas koeficients, kultūrvēsturiskais apgrūtinājums, labiekārtojumi;

34.23. nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas, – kadastrālā vērtība, viena kvadrātmetra vērtība (nekustamā īpašuma kopējā vērtība dalīta ar visu ēku kopējo platību), ēku kopējā platība un kadastrālā vērtība, zemes vienības kopplatība un kadastrālā vērtība un zemes un ēku kadastrālo vērtību īpatsvars nekustamajā īpašumā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

3 Valsts zemes dienests pēc kadastrālo vērtību bāzes izstrādes analizē konstatētās problēmas, neatbilstības, ko nav iespējams novērst ar kadastrālo vērtību bāzi bez aprēķina modeļu pilnveidošanas, turpmākās izpētes un nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir

35.1. zemes bāzes vērtība;

35.2. zemes standartplatība;

35.3. standartplatības korekcijas koeficients.

Zemes bāzes vērtību standartplatībai nosaka euro par kvadrātmetru, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikumā minētos kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamos apgrūtinājumus.

Izvērtē šādus apbūves zemes vērtību ietekmējošos faktorus

37.1. novietojums (zemes vērtību zona);

37.2. lietošanas mērķis;

37.3. platība;

37.4. apgrūtinājumi.

Tādus apbūves zemes vērtību ietekmējošos faktorus kā tehniskās un sociālās infrastruktūras nodrošinājums izvērtē kā vidējo rādītāju vērtību zonā un ņem vērā, nosakot attiecīgā lietošanas mērķa bāzes vērtību.

Zemes standartplatību, izņemot lietošanas mērķiem no lietošanas mērķu grupas "Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme" (turpmāk – daudzdzīvokļu māju apbūves zeme), nosaka kadastrālās vērtības aprēķina vajadzībām konkrētam lietošanas mērķim kā robežu, līdz kurai attiecīgajam lietošanas mērķim saglabājas tieši proporcionāla likumsakarība starp lietošanas mērķa zemes cenu un apjoma izmaiņām.

Apbūvētai daudzdzīvokļu māju apbūves zemei standartplatību aprēķina, ievērojot apbūves intensitātes ietekmes koeficientu (4. pielikums) atkarībā no ēkas stāvu skaita proporcionāli uz zemes vienības esošo daudzdzīvokļu māju vai to daļu apbūves laukuma platībai.

Neapbūvētai daudzdzīvokļu māju apbūves zemei standartplatība ir vienāda ar attiecīgās vērtību zonas lietošanas mērķa "Komercdarbības objektu apbūve" zemes standartplatību.

Standartplatības korekcijas koeficientu nosaka, ņemot vērā attiecību starp viena kvadrātmetra cenu zemes vienībām, kas atbilst zemes standartplatībai, un viena kvadrātmetra cenu zemes vienībām, kuras pārsniedz zemes standartplatību.

Apgrūtinājumu ietekmi izvērtē atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

Vērtību zonās, kurās darījumu skaits attiecīgajam lietošanas mērķim ir mazāks par pieci, zemes bāzes vērtības nosaka, analizējot nekustamo īpašumu darījumus salīdzinājumā ar citām pēc vērtību līmeņa līdzīgām vērtību zonām un ņemot vērā šo noteikumu 23. punktā minēto apbūves vērtību zonējuma izstrādē izmantojamo informāciju, kā arī attiecīgā lietošanas mērķa vērtību ietekmējošos faktorus.

1 Ja zeme ar kādu konkrētu lietošanas mērķi reti nonāk nekustamā īpašuma tirgū, lietošanas mērķa bāzes vērtību nosaka, ievērojot vērtību attiecību ar lietošanas mērķi, par kuru ir vairāk nekustamā īpašuma tirgus informācijas. Savstarpējās dažādo lietošanas mērķu vērtību attiecību likumsakarības analizē katram kadastrālo vērtību bāzes izstrādes periodam un publicē attiecīgā gada kadastrālo vērtību bāzes pārskatā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir

45.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtība katrai lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes grupai;

45.2. meža zemes bāzes vērtība katrai meža zemes kvalitātes grupai.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību nosaka euro par hektāru visām lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes grupām vērtību zonā, izņemot pilsētu teritorijas.

Pilsētas teritorijā vērtību zonā nosaka vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību euro par kvadrātmetru (neizvērtējot zemes kvalitātes grupas) visiem lietošanas mērķiem no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme" un "Ūdens objektu zeme". Bāzes vērtību nosaka, analizējot darījumus ar lauksaimniecības un ūdens objektu zemi pilsētā un darījumus ar zemi, kas mazāka par trim hektāriem, pilsētai piegulošajās vietējās pašvaldībās.

Meža zemes bāzes vērtību nosaka euro par hektāru visām meža zemes kvalitātes grupām vērtību zonā, analizējot meža zemes vērtību līmeni un šo noteikumu 55. punktā minētos vērtību ietekmējošos faktorus, izņemot pilsētu teritorijas.

Pilsētas teritorijā vērtību zonā nosaka vienu meža zemes bāzes vērtību euro par kvadrātmetru (neizvērtējot meža zemes kvalitātes grupas) visiem lietošanas mērķiem no lietošanas mērķu grupas "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu". Bāzes vērtību nosaka, ņemot vērā augstāko meža zemes bāzes vērtību pašvaldības teritorijās, kas robežojas ar attiecīgo pilsētu, kā arī lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme" zemes bāzes vērtību pilsētā.

Lauksaimniecībā izmantojamo zemi atkarībā no zemes kvalitātes novērtējuma ballēs pēc normatīvās produktivitātes (viena zemes vērtības balle – 70 kg rudzu vienības) iedala septiņās kvalitātes grupās

50.1. I kvalitātes grupa – mazāk par 10 ballēm;

50.2. II kvalitātes grupa – no 10 līdz 19 ballēm;

50.3. III kvalitātes grupa – no 20 līdz 30 ballēm;

50.4. IV kvalitātes grupa – no 31 līdz 40 ballēm;

50.5. V kvalitātes grupa – no 41 līdz 50 ballēm;

50.6. VI kvalitātes grupa – no 51 līdz 60 ballēm;

50.7. VII kvalitātes grupa – vairāk par 60 ballēm.

Lauku zemei izvērtē šādus vērtību ietekmējošos faktorus

51.1. zemes kvalitāte;

51.2. zemes lietošanas veidu sastāvs;

51.3. platība;

51.4. novietojums (zemes vērtību zona);

51.5. apbūves ietekme;

51.6. apgrūtinājumi.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību noteikšanai pašvaldību teritorijas tiek apvienotas vērtību līmeņu grupās. Vienai lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņa grupai atbilst pašvaldības teritorijas ar līdzīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu līmeni.

Ja pašvaldības teritorijā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir mazāks par pieci, tās piederību noteiktai vērtību līmeņa grupai nosaka salīdzinājumā ar pašvaldību teritorijām, kurām ir noteikti zemes cenu līmeņi, izvērtējot šo noteikumu 51. punktā minētos lauku zemes vērtību ietekmējošos faktorus.

Meža zemi atkarībā no meža zemes kvalitātes novērtējuma ballēs (mežaudzes krājas vidējais pieaugums – viens kubikmetrs gadā uz hektāru – ir pielīdzināms septiņām zemes vērtības ballēm) iedala četrās kvalitātes grupās

54.1. I kvalitātes grupa – mazāk par 10 ballēm;

54.2. II kvalitātes grupa – no 10 līdz 20 ballēm;

54.3. III kvalitātes grupa – no 21 līdz 35 ballēm;

54.4. IV kvalitātes grupa – no 36 līdz 50 ballēm.

Meža zemei izvērtē šādus vērtību ietekmējošos faktorus

55.1. zemes kvalitāte atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa;

55.2. saimnieciskās darbības ierobežojumi (ciršanas ierobežojumi).

Meža zemes bāzes vērtību noteikšanai aprēķina meža zemes vidējo vērtību līmeni dalījumā pa meža augšanas apstākļu tipiem, izmantojot ienākumu pieeju un ņemot vērā

56.1. tīro ienākumu no galvenās cirtes atbilstoši informācijai par vidējo likvīdo krāju galvenās cirtes vecumu sasniegušās mežaudzēs sadalījumā pa valdošajām koku sugām;

56.2. meža augšanas apstākļu tipam atbilstošo galvenās cirtes vidējo vecumu;

56.3. vidējos meža apsaimniekošanas izdevumus uz vienu hektāru.

Tīro ienākumu atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa aprēķina, pamatojoties uz šādu Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par pēdējiem četriem gadiem

57.1. apaļo kokmateriālu vidējās cenas euro par kubikmetru sadalījumā pa koku sugām un kokmateriālu sortimentiem;

57.2. vidējie izstrādes izdevumi galvenajai cirtei (kokmateriālu sagatavošana, pievešana (no cirsmas līdz ceļam), kokmateriālu transportēšana (no ceļa līdz iepirkšanas punktam));

57.3. meža atjaunošanas un kopšanas vidējās izmaksas (augsnes sagatavošana, stādāmais materiāls, stādīšana, meža agrotehniskā kopšana, meža jaunaudžu sastāva kopšana).

No attiecīgajai meža zemes kvalitātes grupai atbilstošo meža augšanas apstākļu tipu zemes vērtību līmeņiem nosaka vidējo attiecīgās meža zemes kvalitātes grupas vērtību līmeni.

Meža zemes bāzes vērtību noteikšanai pašvaldību teritorijas apvieno zemes vērtību līmeņu grupās, izvērtējot

59.1. attiecīgās pašvaldības teritorijas novietojumu;

59.2. meža platību pārdošanas darījumu (meža zemes platība vismaz trīs hektāri un meža zeme aizņem ne mazāk kā 80 % no zemes vienības kopējās platības) cenu atšķirību pa teritorijām;

59.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes I kvalitātes grupas zemes vērtību līmeņu atšķirību pa teritorijām.

Meža zemes vērtību bāzi aktualizē, ja kokmateriālu iepirkumu cenu vai meža atjaunošanas, kopšanas un izstrādes izmaksu izmaiņas kopš pēdējās vērtību bāzes aktualizācijas pārsniedz 15 %.

Ēku kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir

61.1. bāzes vērtība ēkas apakšgrupai (turpmāk – ēkas bāzes vērtība);

61.2. ēkas standartapjoms;

61.3. apjoma korekcijas koeficients.

Ēkas bāzes vērtību nosaka atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai kā vienas apjoma vienības vērtību euro konkrētajā vērtību zonā, ņemot vērā

62.1. vidējo apjoma vienības cenu vienā vērtību zonā vai vairākās vērtību zonās ar līdzīgiem atbilstošā lietošanas mērķa zemes cenu līmeņiem un attiecīgo ēku grupu vērtību ietekmējošiem faktoriem;

62.2. vērtību aprēķina formulā piemērojamos korekcijas koeficientus.

Savrupmāju ēku grupā (turpmāk – savrupmājas) ēkas bāzes vērtību nosaka kā viena kvadrātmetra vērtību, attiecinātu uz dzīvojamām iekštelpām, kas atrodas labiekārtotā mūra ēkā (ir elektroapgāde, apkure, ūdens un kanalizācija (turpmāk – kanalizācija)) bez apgrūtinājumiem.

Daudzdzīvokļu māju ēku apakšgrupā (turpmāk – daudzdzīvokļu ēkas) ēkas bāzes vērtību nosaka kā viena kvadrātmetra vērtību, attiecinātu uz dzīvojamo telpu grupas dzīvojamām iekštelpām, kas atrodas augstāk par pirmo stāvu labiekārtotā mūra ēkā (ir kanalizācija, sanitārais mezgls un apkure) bez apgrūtinājumiem.

Pārējām ēkām, kas nav savrupmājas un daudzdzīvokļu ēkas, bāzes vērtību nosaka kā viena apjoma vienības vērtību, attiecinātu uz ēkas iekštelpu platību (izņemot apjumtas estrādes) ēkai bez apgrūtinājumiem.

Nosakot ēkas bāzes vērtību, ievēro šo noteikumu 5. pielikumā minētos ēkas būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficientus.

Ēkas standartapjomu nosaka ēku apakšgrupai, kurai, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzi, ir būtiskas vienas vienības vidējās cenas atšķirības dažādiem ēkas apjomiem.

Ēkas labiekārtojumu, ja veikta pilna kadastrālā uzmērīšana, novērtē savrupmājām un šo noteikumu 114.2. apakšpunktā minēto daudzfunkcionālo ēku telpu grupām, ievērojot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos labiekārtojuma veidus

68.1. elektroapgāde ir, ja ir reģistrēts labiekārtojums "Elektroapgāde";

68.2. apkure ir, ja ir reģistrēts labiekārtojums "Apkure" vai "Apkure. Centralizētā", vai "Apkure. Centrālā". Ja reģistrēts tikai labiekārtojums "Apkure. Vietējā", uzskata, ka labiekārtojuma nav;

68.3. kanalizācija ir, ja ir reģistrēts labiekārtojums "Kanalizācija" vai "Kanalizācija. Centralizētā", vai "Kanalizācija. Individuālā", vai "Kanalizācija. Lokālā". Ja reģistrēts tikai labiekārtojums "Kanalizācija. Lietus ūdens" vai "Kanalizācija. Tehnoloģiskā", uzskata, ka labiekārtojuma nav;

68.4. sanitārais mezgls ir, ja ir reģistrēta telpa, kuras nosaukums ietver nozīmi "Tualete" vai "Vanna (duša)", vai labiekārtojums "Citi, iepriekš neklasificēti labiekārtojumi. Pods, pisuārs, bidē".

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Nekustamā īpašuma darījuma sastāvā esošo ēku vienas vienības cenu līmeni aprēķina darījumiem, kuros ir viena ēka, neskaitot palīgēkas, ēkas nolietojuma grupa nav "V4" vai "V5" un zemes platība ir samērīga

69.1. no darījuma kopējās summas atņemot zemes vērtību un pieņemot, ka summas sadalījums starp ēku un palīgēkām ir tieši proporcionāls ēku kadastrālo vērtību attiecībām;

69.2. ēkas cenu līmeni dalot ar ēkas attiecīgo apjoma rādītāju.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Būves nolietojuma korekcijas koeficientu Ks ēkām nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas izmaiņas atkarībā no ēkas nolietojuma grupas (6. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Ēkas būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficientu nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas izmaiņas atkarībā no būvniecības perioda, ievērojot ēku grupas un ņemot vērā ēkas nolietojuma grupu. Būvniecības periodiem līdz 1990. gadam būvniecības ietekmes korekcijas koeficients noteikts šo noteikumu 5. pielikumā. Būvniecības periodiem, sākot ar 1991. gadu, būvniecības ietekmes korekcijas koeficientu nosaka pa vērtību zonām un apstiprina kopā ar kadastrālo vērtību bāzi.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Ēkām apgrūtinājumus atbilstoši lietošanas tiesību aprobežojumu vai saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekmei nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas savstarpējo sakarību starp ēku bez lietošanas ierobežojumiem un ēku ar lietošanas ierobežojumiem. Ēkai, kas reģistrēta kā valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis un kurai nolietojuma grupa ir "V4" vai "V5", un inženierbūvei, kurai nolietojums lielāks par 35 %, kadastrālo vērtību samazina par 35 %.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

1 Ēkām, kas reti nonāk nekustamā īpašuma tirgū, bāzes vērtību nosaka, salīdzinot savstarpējo proporcionālo atbilstību ar tām ēku apakšgrupām, kur ir pirkuma darījumi un bāzes vērtību iespējams noteikt ar tirgus salīdzināmo darījumu pieeju, to koriģējot atbilstoši izmaksu pieejai, analizējot būvniecības izmaksu savstarpējās attiecības un būvniecības izmaksu un nekustamā īpašuma vidējā tirgus cenu līmeņa attiecību nekustamo īpašumu grupās dažādos teritoriālos griezumos iegūtajās proporcijās starp grupām. Bāzes vērtības pārbauda, aprēķinot ēku kadastrālo vērtību un to salīdzinot ar pirkuma darījumiem vai ar vērtībām, ko iegūst, izmantojot nomas informāciju (ienākumu pieeju – tiešās kapitalizācijas metodi).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes rādītājs ir inženierbūves tipa bāzes vērtība.

Inženierbūves tipa bāzes vērtību nosaka kā vienas apjoma vienības vērtību euro, analizējot

74.1. informāciju par inženierbūves tiešajām būvizmaksām;

74.2. Centrālās statistikas pārvaldes publicētos būvniecības izmaksu indeksus un apkopotās vidējās būvniecības resursu cenas;

74.3. tiešo būvizmaksu un būvju klasifikācijā ietverto rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu vidējā tirgus cenu līmeņa attiecību valstī.

Inženierbūvju tipiem, par kuriem nav šo noteikumu 74.1. apakšpunktā minētās informācijas, bāzes vērtību noteikšanai izmanto pēdējās ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātās inženierbūvju tipu bāzes vērtības, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos būvniecības izmaksu indeksus.

Zemes vienībai atbilstoši apstiprinātajiem vērtību zonējumiem nosaka attiecīgo zonējumu vērtību zonas numuru. Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto attiecīgo zonējumu vērtību zonas numuru.

Ja pēc vērtību zonējuma apstiprināšanas zemes vienībai pievieno blakus esošo zemes vienību vai tās daļu, kas atrodas citā vērtību zonā, par apvienotās zemes vienības vērtību zonu nosaka to vērtību zonu, kurā atrodas zemes vienības lielākā platības daļa.

Zemes vienībai, kuru saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu var šķērsot vērtību zonas robeža, atbilstošo vērtību zonu nosaka pēc tā, kurā vērtību zonā atrodas zemes vienības lielākā platības daļa.

Zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās vērtības aprēķinā

79.1. lauku apvidu teritorijās izmanto

79.1.1. lauku zemes vērtības aprēķina formulu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts lauku zemei atbilstīgs lietošanas mērķis;

79.1.2. apbūves zemes vērtības aprēķina formulu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apbūves zemei atbilstīgs lietošanas mērķis;

79.1.3. lauku zemes vērtības aprēķina formulu un apbūves zemes vērtības aprēķina formulu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts gan lauku, gan apbūves zemei atbilstīgs lietošanas mērķis;

79.2. pilsētu teritorijās izmanto apbūves zemes vērtības aprēķina formulu neatkarīgi no Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā lietošanas mērķa.

Apgrūtinājumus zemes vienībai un zemes vienības daļai, ņemot vērā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā reģistrētās apgrūtinātās teritorijas un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos apgrūtinājumus, izvērtē atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam proporcionāli apgrūtinājumu aizņemtajai platībai, kas noteikta, ņemot vērā savstarpējo pārklāšanos, samazinot apgrūtinātās platības vērtību par 45 %. Zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamo kopējo apgrūtināto platību zemes vienībā un zemes vienības daļā lauku zemei, dzīvojamās apbūves zemei un pārējās apbūves zemei reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu (Kapgr) aprēķina, izmantojot šādu formulu

Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients ar precizitāti divas zīmes aiz komata;

Papgr – zemes vienības vai zemes vienības daļas apgrūtinājumu platība kvadrātmetros (Papgr nevar pārsniegt zemes vienības vai zemes vienības daļas kopplatību);

P – zemes vienības vai zemes vienības daļas kopplatība kvadrātmetros.

Zemes vienības platībai un zemes vienības daļas platībai, kurai reģistrēts apgrūtinājums "Piesārņota vieta", līdz piesārņojuma likvidēšanai kadastrālo vērtību samazina par 100 %.

Zemes vienībai un zemes vienības daļai, kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums "Piesārņota vieta", aprēķinot kadastrālo vērtību, piemēro piesārņojuma korekcijas koeficientu (Kp), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu

Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients;

Pp – piesārņotā platība kvadrātmetros;

P – zemes vienības vai zemes vienības daļas kopplatība kvadrātmetros.

Valsts zemes dienests, konstatējot zemes vienībām neatbilstošus lietošanas mērķus, informē par to attiecīgo vietējo pašvaldību un zemes īpašnieku. Vietējā pašvaldība mēneša laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izvērtē noteikto lietošanas mērķu atbilstību normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, maina iepriekš noteikto lietošanas mērķi.

Kadastrālās vērtības aprēķinā apbūves zemei un lauku zemei pilsētās izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētus datus

85.1. zemes vienības un zemes vienības daļas lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību;

85.2. zemes vienībai un zemes vienības daļai noteiktos apgrūtinājumus, kas ietekmē zemes vērtību, un to aizņemtās zemes platības.

Kadastrālo vērtību apbūves zemei un lauku zemei pilsētās aprēķina, izmantojot šādu formulu

Kv – kadastrālā vērtība euro;

Bv – zemes bāzes vērtība lietošanas mērķim euro par kvadrātmetru;

PLM – lietošanas mērķim piekrītošā platība kvadrātmetros;

Ksamaz – platības korekcijas koeficients;

Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients atbilstoši lietošanas mērķim;

Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Platības korekcijas koeficientu (Ksamaz) izmanto zemes platībām, kas pārsniedz standartplatību, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu

Ksamaz – platības korekcijas koeficients;

Pst – zemes standartplatība lietošanas mērķim vērtību zonā kvadrātmetros;

PLM – lietošanas mērķim piekrītošā platība kvadrātmetros;

Kst – standartplatības korekcijas koeficients lietošanas mērķim vērtību zonā.

Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei standartplatību aprēķina, ja uz zemes vienības atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas grafiskajai daļai reģistrēta daudzdzīvokļu ēka un apbūves laukuma daļa nav mazāka par 50 kvadrātmetriem.

Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei zemes standartplatību aprēķina šādi

89.1. vispirms nosaka daudzdzīvokļu mājai teorētiski nepieciešamo zemes platību, ēkas kopējo platību reizinot ar apbūves intensitātes ietekmes koeficientu, ņemot vērā ēkas virszemes stāvu skaitu (4. pielikums), bet ne mazāku kā attiecīgās zonas individuālās apbūves zemes standartplatību;

89.2. ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz vairākām zemes vienībām, noteikto teorētiski nepieciešamo zemes platību sadala starp attiecīgajām zemes vienībām proporcionāli Kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos reģistrētajam ēkas apbūves laukumam;

89.3. summē uz zemes vienības vai zemes vienības daļas esošo daudzdzīvokļu māju un to daļu teorētiski nepieciešamās zemes platības. Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei zemes standartplatību kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro, ja tā ir mazāka par daudzdzīvokļu apbūves zemes lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību summu.

Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei zemes standartplatību aktualizē, ja Kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskajos datos tiek reģistrētas izmaiņas standartplatību ietekmējošajos rādītājos (daudzdzīvokļu apbūves zemes lietošanas mērķim piekrītošā platība, ēkas kopplatība, apbūves laukums un stāvu skaits, telpiski izmainīta daudzdzīvokļu ēkas vai šķērsojošā zemes vienības robeža).

Pilsētu teritorijā zemes vienībai, par kuru no Valsts meža dienesta atbilstoši šo noteikumu 100. punktam saņemta informācija par meža zemi, kadastrālās vērtības aprēķinā lietošanas mērķiem no grupas "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" un lietošanas mērķim "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa" piemēro samazinošo koeficientu 0,55, ja zemes vienībā esošajam mežam noteikti ciršanas ierobežojumi.

Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētus zemes vienības datus

92.1. zemes platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

92.2. apgrūtinājumi, kas ietekmē zemes vērtību, un to aizņemtās zemes platības;

92.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs;

92.4. meža zemes kvalitātes novērtējums ballēs.

Zemes vienības daļas kadastrālās vērtības aprēķinā ņem vērā Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības daļas platības sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem.

Kadastrālās vērtības aprēķinā ievēro šādus Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai vai zemes vienības daļai reģistrētos zemes lietošanas veidus

94.1. lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, pļava, ganības, augļu dārzs);

94.2. meža zeme;

94.3. zeme zem ēkām un pagalmiem;

94.4. zeme zem zivju dīķiem;

94.5. pārējā zeme (krūmājs, purvs, zeme zem ūdeņiem (izņemot zemi zem zivju dīķiem), zeme zem ceļiem un pārējās zemes).

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs pēc normatīvās produktivitātes nosaka Valsts zemes dienests bez izpētes uz vietas (kamerāli), izmantojot apstiprinātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma pamatkartes vai zemes kvalitātes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiālus.

Zemes vienībai lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāti ballēs nosaka kā vidējo svērto kvalitatīvo novērtējumu. Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.

Ja, izvērtējot novērtējuma pamatkartes informāciju, konstatē, ka vērtējamā zemes vienībā salīdzinājumā ar pamatkarti ir apgūta lauksaimniecībā neizmantotā zeme vai mainījušies lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidi, zemes kvalitātes novērtējumu koriģē, izmantojot zemes vērtēšanas darba tabulas un augsnes tipa un mehāniskā sastāva apzīmējumus (7., 8. un 9. pielikums).

Ja ir saņemta informācija no meliorācijas kadastra par izmaiņām Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu koriģē atbilstoši zemes vērtēšanas darba tabulām (7. un 8. pielikums) līdz 20 ballēm, bet ne zemāk par otrās (zem vidējās) zemes iekultivēšanas pakāpes maksimālo vērtību.

Teritorijās, kurās nav veikta augsnes kartēšana un atbilstoši tai nav izstrādāti zemes kvalitātes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiāli, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāti novērtē ar 20 ballēm.

Zemes vienībai meža zemes kvalitāti ballēs nosaka Valsts meža dienests atbilstoši meža inventarizācijas materiāliem, ņemot vērā meža augšanas apstākļu tipu (10. pielikums) un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Informāciju par meža zemes novērtējumu un mežaudzes vērtību Valsts meža dienests sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto meža zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.

Ja mežaudzei ir saimnieciskās darbības ierobežojumi (ciršanas ierobežojumi), meža zemes kvalitātes novērtējumu samazina

102.1. par 100 %, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte;

102.2. par 50 %, ja aizliegta kailcirte.

Lauku apvidū lauku zemes kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

Kv – kadastrālā vērtība euro;

PLIZ – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība hektāros;

BvLIZ – lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonas bāzes vērtība euro par hektāru;

VMZ – meža zemes vērtība euro, kas aprēķināta, ņemot vērā mežaudzei noteiktos saimnieciskās darbības ierobežojumus;

PM – meža zemes platība hektāros;

BvM_III – meža zemes III kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

PP_D – zemes platība zem zivju dīķiem hektāros;

BvLIZ_III – lauksaimniecībā izmantojamās zemes III kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

PP_P – zemes platība zem ēkām un pagalmiem hektāros;

BvLIZ_IV – lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

PPZ – pārējo zemju platība hektāros;

BvLIZ_I – lauksaimniecībā izmantojamās zemes I kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

Cmaja – dzīvojamās mājas ietekmes konstante;

Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību piemēro atbilstoši attiecīgajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonā noteiktajai zemes bāzes vērtībai tai zemes kvalitātes grupai, kurai atbilst attiecīgās zemes vienības lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums.

Lai noteiktu zem zivju dīķiem esošās zemes vērtību, piemēro attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes III kvalitātes grupai.

Lai noteiktu zem ēkām un pagalmiem esošās zemes vērtību, piemēro attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupai.

Pārējās zemes vērtības (izņemot zemi zem zivju dīķiem, zemi zem ēkām un pagalmiem) noteikšanai izmanto attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes I kvalitātes grupai, piemērojot koeficientu 0,8.

Dzīvojamās mājas ietekmi (Cmaja) aprēķina, ja zemes vienībai bez lauku zemei atbilstošajiem lietošanas mērķiem nav noteikts vēl kāds cits lietošanas mērķis, bet uz zemes vienības ir savrupmāja vai daudzdzīvokļu ēka. Dzīvojamās mājas ietekmi (Cmaja) aprēķina šādi

108.1. aprēķina zemes vienības kadastrālo vērtību, neņemot vērā dzīvojamās mājas un apgrūtinājumu ietekmi, aprēķināto kadastrālo vērtību pārrēķina uz vienu kvadrātmetru;

108.2. apbūves vērtību zonējuma zemes vienībai atbilstošajā vērtību zonā noteikto zemes bāzes vērtību lietošanas mērķim "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" samazina par aprēķināto viena kvadrātmetra vērtību;

108.3. samazināto lietošanas mērķim "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" noteikto zemes bāzes vērtību reizina ar 1000 kvadrātmetriem vai ar zemes vienības kopplatību, ja zemes vienības kopplatība ir mazāka par 1000 kvadrātmetriem.

Zemes vienības daļai dzīvojamās mājas ietekmes skaitlisko vērtību aprēķina proporcionāli zemes vienības daļas platībai attiecībā pret zemes vienības kopplatību.

Ja no Valsts meža dienesta saņemta informācija par meža zemes kvalitātes novērtējumu un mežaudzei noteiktiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tad meža zemes vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

VMZ – meža zemes vērtība euro;

Mkval – meža zemes kvalitātes novērtējums ballhektāros;

Msamaz – meža zemes kvalitātes novērtējuma samazinājums ballhektāros par mežaudzei noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem;

PM – meža zemes platība hektāros;

BvM – meža zemes vērtību zonas bāzes vērtība euro par hektāru.

Meža zemes bāzes vērtību piemēro atbilstoši attiecīgajā meža zemes vērtību zonā noteiktajai bāzes vērtībai tai zemes kvalitātes grupai, kurai atbilst attiecīgās zemes vienības meža zemes kvalitātes novērtējums saskaņā ar Valsts meža dienesta iesniegto informāciju.

Ja no Valsts meža dienesta nav saņemta informācija par meža zemes kvalitātes novērtējumu, meža zemei nosaka III kvalitātes grupu.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Ja atsevišķas ar kokiem apaugušas platības nepārsniedz 0,5 hektārus un tajās atbilstoši normatīvo aktu prasībām neveic meža inventarizāciju, meža zemei nosaka II kvalitātes grupu.

Ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro trīs vērtēšanas modeļus

114.1. savrupmājas – ēku grupai "Savrupmājas";

114.2. daudzfunkcionālās ēkas – ēku apakšgrupām "Daudzdzīvokļu mājas", "Biroju ēkas", "Tirdzniecības ēkas", ja tajās ir vismaz viena dzīvojamo telpu grupa;

114.3. citas nedzīvojamās ēkas – visām pārējām ēkām, uz kurām neattiecas savrupmāju vai daudzfunkcionālo ēku vērtēšanas modeļi.

Vērtējamai ēkai būves nolietojuma korekcijas koeficientu (Ks) piemēro, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā fiksēto vērtējamās ēkas nolietojuma grupu un tai atbilstošo būves nolietojuma korekcijas koeficientu (6. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Vērtējamai ēkai būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficientu (Kbp) nosaka, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā fiksēto vērtējamās ēkas būvniecības periodu un tam atbilstošo ēkas būvniecības perioda koeficientu, ievērojot ēkas vērtēšanas modeli, ēkas apakšgrupu un ēkas nolietojuma grupu (5. pielikums).

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Ēku grupām, kurām šo noteikumu 5. pielikumā noteiktā būvniecības perioda ietekme netiek izvērtēta, kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro būvniecības perioda korekcijas koeficientu Kbp = 1.

Ēkām, kurām nav reģistrēts ēkas ekspluatācijas uzsākšanas gads un nevar noteikt būvniecības periodu, kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro būvniecības perioda korekcijas koeficientu Kbp = 1.

Būves apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kli = 0,65 piemēro būvei, kurai Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajām ziņām reģistrēts apgrūtinājums, kas atbilst valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusam, un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais inženierbūves nolietojums ir lielāks par 35 % vai ēkai reģistrētā nolietojuma grupa ir "V4" vai "V5".

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Telpu grupai savrupmājā, citā nedzīvojamā ēkā, kā arī inženierbūvē kadastrālo vērtību aprēķina no būves kadastrālās vērtības proporcionāli telpu grupas platībai, izmantojot šādu formulu

TGKV – telpu grupas kadastrālā vērtība euro;

BKV – tās būves kadastrālā vērtība, kurā atrodas telpu grupa;

TGkopplat – telpu grupas kopējā platība kvadrātmetros;

Bkopplat – tās būves kopējā platība kvadrātmetros, kurā atrodas telpu grupa.

Telpu grupai savrupmājā, citā nedzīvojamā ēkā, kā arī inženierbūvē kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās būves kadastrālā vērtība, kurā atrodas telpu grupa.

Savrupmājas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus

122.1. ēkas kopējā platība, tai skaitā ārtelpu platība, palīgtelpu platība;

122.2. ēkas labiekārtojums – elektrība, kanalizācija, apkure;

122.3. ēkas nolietojuma grupa;

122.4. ēkas būvniecības periods;

122.5. ēkas ārsienu materiāls;

122.6. ēkas apgrūtinājumi.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 887)

Palīgtelpu platību savrupmājā nosaka, summējot telpu platību, kuru nosaukums ietver nozīmi "Garāža", "Kūts", un zemāk par pirmo stāvu (pagrabstāvs) esošo telpu platību. Pie palīgtelpām nepieskaita visu veidu ārtelpas arī tad, ja to nosaukums ietver nozīmi "Garāža" vai "Kūts" vai tās atrodas zemāk par pirmo stāvu (pie ārtelpām pieskaita arī telpas, kuru nosaukums ietver nozīmi "Malkas šķūnis").

Ēkas ārtelpu, palīgtelpu un ēkas labiekārtojuma ietekmi izvērtē savrupmājai, kurai veikta pilna kadastrālā uzmērīšana.

Savrupmājas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

ĒKV – kadastrālā vērtība euro;

ĒBv – bāzes vērtība euro par kvadrātmetru;

A – apjoma rādītājs kvadrātmetros;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

Klab – labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficients;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients;

Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kām – ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficients;

Kbp – būvniecības perioda korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Apjoma rādītāju nosaka atkarībā no ārtelpu un palīgtelpu platības, izmantojot šādu formulu

A – apjoma rādītājs;

Al – to telpu kopējā platība, kuras neatbilst palīgtelpām un ārtelpām;

AĀ – ārtelpu kopējā platība;

Ap – palīgtelpu kopējā platība.

1 Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor savrupmājām, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu

A – vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros;

Ast – ēkas standartapjoms kvadrātmetros;

Kapj – apjoma korekcijas koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Ja savrupmājai ir veikta pilna kadastrālā uzmērīšana un

127.1. nav elektroapgādes, piemēro koeficientu Klab = 0,6;

127.2. ir elektroapgāde, bet nav kanalizācijas un apkures, piemēro koeficientu Klab = 0,7;

127.3. ir elektroapgāde, bet nav kanalizācijas vai apkures, piemēro koeficientu Klab = 0,8;

127.4. ir elektroapgāde, kanalizācija un apkure, piemēro koeficientu Klab = 1.

Ja savrupmājai nav veikta pilna kadastrālā uzmērīšana, piemēro labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu Klab = 1.

Savrupmājām, kurām Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts tikai ārsienu materiāla veids "Kokmateriāli", piemēro ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 0,8. Pārējām savrupmājām piemēro ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 1.

Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus

130.1. ēkas nolietojuma grupa;

130.2. ēkas būvniecības periods;

130.3. ēkas ārsienu materiāls;

130.4. ēkas apgrūtinājumi;

130.5. ēkas platība šādā sadalījumā – dzīvojamo telpu grupa, nedzīvojamo telpu grupa un saimniecības telpu grupa;

130.6. telpu grupu piesaistes stāvs;

130.7. telpu grupu labiekārtojums.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 887)

Dzīvojamo telpu grupā ieskaita telpu grupas ar lietošanas veidu "Viena dzīvokļa mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1110", "Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1121", "Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1122".

Pie saimniecības telpu grupas daudzfunkcionālajā ēkā pieskaita telpu grupas ar lietošanas veidu "Koplietošanas telpu grupa, kods 1200", "Garāžas telpu grupa, kods 1242", kā arī "Cita, iepriekš neklasificēta telpu grupa, kods 1274", ja tās zemākais piesaistes stāvs ir zemāks par pirmo.

Nedzīvojamo telpu grupā ieskaita pārējās telpu grupas, kas nav iekļautas dzīvojamo vai saimniecības telpu grupā.

Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālo vērtību aprēķina, summējot tajā ietilpstošo telpu grupu kadastrālās vērtības, izmantojot šādu formulu

ĒKV – ēkas kadastrālā vērtība euro;

TGKV – telpu grupas kadastrālā vērtība euro.

Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās ēkā ietilpstošas telpu grupas kadastrālā vērtība.

Telpu grupas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

TGKV – telpu grupas kadastrālā vērtība euro;

TGBv – daudzdzīvokļu mājas bāzes vērtība euro par kvadrātmetru;

A – telpu grupas kopējā vai par ārtelpām koriģētā platība;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

Kp – palīgtelpu ietekmes korekcijas koeficients;

Klab – labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficients;

Kst – stāva ietekmes korekcijas koeficients;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients;

Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kām – ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficients;

Kbp – būvniecības perioda korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Telpu grupas, izņemot saimniecības telpu grupu, kopējo platību koriģē, ņemot vērā ārtelpu platību, izmantojot šādu formulu

A – kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamā telpu grupas platība;

Al – to telpu kopējā platība, kas neatbilst ārtelpām;

AĀ – ārtelpu kopējā platība.

1 Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor dzīvojamai telpu grupai, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu

Kkor= (Ast + (A – Ast) × Kapj)/A, kur

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

A – vērtējamās dzīvojamās telpu grupas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros;

Ast – dzīvojamās telpu grupas standartapjoms kvadrātmetros;

Kapj – apjoma korekcijas koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Saimniecības telpu grupai piemēro palīgtelpu ietekmes korekcijas koeficientu Kp = 0,3, visām pārējām telpu grupām piemēro korekcijas koeficientu Kp = 1.

Labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu dzīvojamo telpu grupai piemēro, ja

139.1. nav kanalizācijas un sanitārā mezgla, – Klab = 0,6;

139.2. nav kanalizācijas vai sanitārā mezgla, – Klab = 0,8;

139.3. ir kanalizācija un sanitārais mezgls, bet nav apkures, – Klab = 0,9;

139.4. ir kanalizācija, sanitārais mezgls un apkure, – Klab = 1.

Nedzīvojamo telpu grupai labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu piemēro, ja

140.1. nav apkures, – Klab = 0,9;

140.2. ir apkure, – Klab = 1.

Labiekārtojumu pārējām telpu grupām neizvērtē un piemēro labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu Klab = 1.

Stāva ietekmes korekcijas koeficientu piemēro

142.1. dzīvojamo telpu grupai, kuras augstākais piesaistes stāvs ir pirmais, – Kst = 0,9;

142.2. dzīvojamo telpu grupai un telpu grupām ar lietošanas veidu "Viesnīcas telpu grupa, kods 1211", "Biroja telpu grupa, kods 1220", "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpu grupa, kods 1230" un "Rūpnieciskās ražošanas telpu grupa, kods 1251", kuras augstākais piesaistes stāvs ir zemāks par pirmo, – Kst = 0,6;

142.3. pārējām telpu grupām – Kst = 1.

Telpu grupai piemēro būves nolietojuma korekcijas koeficientu Ks atbilstoši ēkas nolietojuma grupai un būvniecības perioda korekcijas koeficientu Kbp atbilstoši ēkas būvniecības periodam un ēkas nolietojuma grupai.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Telpu grupai piemēro ēkai noteikto būves apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kli.

Ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 1 piemēro visām telpu grupām, izņemot telpu grupu, kas atrodas ēkā, kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts tikai ārsienu materiāla veids "Kokmateriāli". Šajā gadījumā telpu grupai piemēro ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 0,8.

Ja daudzdzīvokļu ēkām nav veikta pilna kadastrālā uzmērīšana un Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrētas telpu grupas, kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro citas nedzīvojamās ēkas aprēķina modeli un "Sociālās dzīvojamās mājas" apakšgrupas ēkas bāzes vērtību.

Citas nedzīvojamās ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus

147.1. ēkas apjoms;

147.2. ēkas platība šādā sadalījumā – iekštelpas un ārtelpas;

147.3. ēkas nolietojuma grupa;

147.4. ēkas būvniecības periods;

147.5. ēkas apgrūtinājumi.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 887)

Vērtējamai ēkai atbilstošo ēkas bāzes vērtību ĒBv nosaka pēc konkrētajai ēkai noteiktās ēkas apakšgrupas un atrašanās attiecīgajā vērtību zonā.

Kadastrālās vērtības aprēķinā ēkas apjoma rādītāju izvēlas, ņemot vērā mērvienību, kādā izteikta ēkas bāzes vērtība

149.1. kopējo būvtilpumu, ja ēkas bāzes vērtība izteikta euro par kubikmetru;

149.2. kopējo platību, ja ēkas bāzes vērtība izteikta euro par kvadrātmetru.

Citai nedzīvojamai ēkai kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

ĒKV – ēkas kadastrālā vērtība euro;

ĒBv – ēkai atbilstošā ēkas bāzes vērtība euro par apjoma rādītāju;

A – ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros vai kubikmetros;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients;

Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kbp – būvniecības perioda korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Citai nedzīvojamai ēkai kvadrātmetros reģistrēto kopējo platību koriģē (izņemot apjumtas estrādes), ņemot vērā ārtelpu platību, izmantojot šādu formulu

A – kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamā ēkas platība (ēkas apjoma rādītāja lielums);

Al – to telpu kopējā platība, kas neatbilst ārtelpām;

AĀ – ārtelpu kopējā platība.

Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor ēkām, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

A – vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros vai kubikmetros;

Ast – ēkas standartapjoms kvadrātmetros vai kubikmetros;

Kapj – apjoma korekcijas koeficients.

Inženierbūves kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos pēdējos kadastrālās uzmērīšanas datus

153.1. inženierbūves tips;

153.2. inženierbūves apjoma rādītājs;

153.3. inženierbūves nolietojums;

153.4. inženierbūves apgrūtinājumi.

Inženierbūves kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

IBKV – inženierbūves kadastrālā vērtība euro;

IBBv – tipa bāzes vērtība euro;

A – tipa apjoma rādītāja lielums;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients inženierbūvēm (12. pielikums);

Kli – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Vērtējamās inženierbūves tipa bāzes vērtību IBBv nosaka atbilstoši vērtību zonā apstiprinātajai inženierbūves tipa bāzes vērtībai. Vērtību zonu nosaka atbilstoši tam, kurā apbūves zonējuma vērtību zonā atrodas zemes vienība, kurai ir piesaistīta inženierbūve.

Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina, summējot

156.1. dzīvokļa īpašumu veidojošo telpu grupu (Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē – atsevišķa īpašuma) kadastrālās vērtības;

156.2. koplietošanas telpu grupu kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai – ēkās, kuru domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

156.3. zemes vienību, kuru domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai;

156.4. ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistīto būvju kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 887)

Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

DZĪKV – dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība euro;

TGKV – dzīvokļa īpašumu veidojošās telpu grupas (Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē – atsevišķa īpašuma) kadastrālā vērtība;

TG1200KV – koplietošanas telpu grupas kadastrālā vērtība ēkā, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašumā;

(d⁄d)B – kopīpašuma domājamās daļas ēkā, kurā atrodas dzīvokļa īpašums un kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

ZKV – kadastrālā vērtība tai zemes vienībai, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

(d⁄d)z – kopīpašuma domājamās daļas tai zemes vienībai, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

DZĪFSBKV – kadastrālā vērtība tai ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistītajai būvei, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

(d⁄d)DZĪFSBKV – kopīpašuma domājamās daļas tai ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistītajai būvei, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās kāda no šo noteikumu 156. punktā minētā objekta kadastrālajām vērtībām vai dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 72., 206. nr.; 2007, 158. nr.; 2008, 201. nr.; 2009, 206. nr.; 2010, 33. nr.; 2011, 29. nr.; 2013, 98., 189. nr.; 2015, 167. nr.; 2016, 201. nr.; 2017, 183. nr.).

Līdz apgrūtinājumu un to aizņemto platību reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas apgrūtinājumu aizņemto platību nosaka, neņemot vērā to savstarpējo pārklāšanos. Zemes vienības daļai apgrūtinājumu izvērtēšanā piemēro apgrūtinājuma korekcijas koeficientu un piesārņojuma korekcijas koeficientu, kas noteikti zemes vienībai, izņemot gadījumu, ja zemes vienības daļai ir reģistrēti savi apgrūtinājumi.

Šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa universālās kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Valsts zemes dienests no 2025. gada 1. janvāra kadastra objektam aprēķina divas kadastrālās vērtības

162.1. universālo kadastrālo vērtību atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.2 punktā minētajai kadastrālo vērtību bāzei un šajos noteikumos apstiprinātajām kadastrālās vērtības aprēķina formulām;

162.2. fiskālo kadastrālo vērtību atbilstoši 2024. gada 31. decembrī spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normām, kā arī līdz 2025. gada 1. februārim – ievērojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 41. punktā minēto nosacījumu par koeficienta 0,7 piemērošanu zemei.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Lai aprēķinātu fiskālo kadastrālo vērtību

163.1. ēkām – izmanto ēkas nolietojumu un tam atbilstošo būves nolietojuma korekcijas koeficientu Ks, kāds Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts uz 2024. gada 31. decembri. Ja pēc šī datuma mainās ēku raksturojošie dati (izņemot reģistrētā nolietojuma pāreju uz nolietojuma grupām), piemēro būves nolietojuma korekcijas koeficientu ēkām atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam. Nolietojuma pāreju uz nolietojuma grupām pārējos gadījumos sāk izvērtēt no 2025. gada 1. februāra. Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kli = 0,55 piemēro, ja mainās nolietojums uz nolietojuma grupu "V3", "V4" vai "V5" un ēka ir reģistrēta kā valsts nozīmes kultūras piemineklis. Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kli = 0,65 piemēro, ja mainās nolietojums uz nolietojuma grupu "V3", "V4" vai "V5" un ēka ir reģistrēta kā reģionālās vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Inženierbūvei, ja tās nolietojuma procents Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts 83–100 %, piemēro būves nolietojuma korekcijas koeficientu Ks "0,05";

163.2. zemei – izmanto apgrūtinājumu korekcijas koeficientu, kas aprēķināts atbilstoši apgrūtinājumiem, kas Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti līdz 2025. gada 31. janvārim. No 2025. gada 1. februāra izmanto apgrūtinājumu korekcijas koeficientu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 13. pielikumā noteiktajiem apgrūtinājumiem, ievērojot no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos apgrūtinājumus, bet neņemot vērā apgrūtinājumu platību savstarpējo pārklāšanos.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Lai aprēķinātu fiskālo kadastrālo vērtību jaunajam ēkas tipam, kas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri (kods 12720102 "Ar apbedīšanu saistītās ēkas"), piemēro ēkām ar kodu 12720101 "Kulta ēkas" apstiprināto bāzes vērtību universālās kadastrālās vērtības aprēķinam.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Lai aprēķinātu fiskālo kadastrālo vērtību jaunajiem inženierbūvju tipiem, kas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri, piemēro norādītās bāzes vērtības attiecīgajam apjoma rādītājam

165.1. kods 24120104 "Ledus nobrauciena trases" – 9 euro/m2 par laukuma vienību;

165.2. kods 24120105 "Nobrauciena trases" – 9 euro/m2 par laukuma vienību;

165.3. kods 24120106 "Sporta un atpūtas trošu ceļi" – 7 euro/m par garuma vienību;

165.4. kods 24200701 "Laukumi" – 10 euro/m2 par laukuma vienību;

165.5. kods 24200801 "Skatu torņi un platformas" – 435 euro/m par augstuma vienību;

165.6. kods 24200901 "Trošu ceļi" – 7 euro/m par garuma vienību.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Līdz kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanai funkcionālās zonas lietošanas mērķiem universālās un fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" 1. pielikumā minētajiem lietošanas mērķiem apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi. Konkrēto lietošanas mērķi, kura kadastrālo vērtību bāze piemērojama kadastrālās vērtības aprēķinā, nosaka atbilstoši šo noteikumu 14. pielikumā norādītajai sasaistei un nosacījumiem.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)

Zemes vienības daļas funkcionālās zonas lietošanas mērķim atbilstošo lietošanas mērķi šo noteikumu 166. punktā noteiktajā gadījumā nosaka tādu pašu, kā noteikts zemes vienībai attiecīgajam funkcionālās zonas lietošanas mērķim.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 887 redakcijā)