Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki

Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts drošības iestādes izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā (turpmāk – nelaimes gadījums), kas notikuši ar valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem (turpmāk – nodarbinātais).

1 Nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darbdienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura nodarbinātajam radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītā nodarbinātā nāve. Saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu.

(MK 04.06.2020. noteikumu Nr. 355 redakcijā)

Saskaņā ar šiem noteikumiem izmeklē un uzskaita visus nelaimes gadījumus, kuros valsts drošības iestādē nodarbinātie cietuši dienesta laikā vai veicot darba pienākumus valsts drošības iestādē.

Nelaimes gadījumu izmeklē ar valsts drošības iestādes vadītāja rīkojumu apstiprināta nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisija (turpmāk – izmeklēšanas komisija), kura pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas sastāda aktu par nelaimes gadījumu (1. pielikums) (turpmāk – akts).

Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud citu cilvēku dzīvību, veselību vai vidi, neizraisa avāriju, ugunsgrēku un netraucē dienesta norisi vai darba procesu.

Ja nav iespējams notikuma vietu saglabāt neskartu, valsts drošības iestāde uzreiz pēc nelaimes gadījuma nodrošina nelaimes gadījuma vietā esošās situācijas dokumentāru fiksēšanu, raksturojot nelaimes gadījuma vietu (piemēram, notikuma vietas shematisks attēlojums, fotogrāfija, detalizēts apraksts), norādot dokumenta izstrādes datumu un laiku, kā arī ietverot dokumenta izstrādātāja vārdu, uzvārdu un parakstu.

Valsts drošības iestādē nodarbinātais, kurš cietis nelaimes gadījumā, iesniedz attiecīgajai valsts drošības iestādei ārstniecības iestādes medicīniskās dokumentācijas izrakstu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma ārstēšanu.

Pēc nelaimes gadījuma konstatēšanas un šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas valsts drošības iestāde, kur dienesta laikā vai veicot darba pienākumus cietis nodarbinātais, pieprasa ārstniecības iestādei, ar kuru valsts drošības iestāde noslēgusi vienošanos, izziņu par nodarbinātā veselības bojājumu smaguma pakāpi. Pieprasījumam pievieno šo noteikumu 6. punktā minētos dokumentus.

Ārstniecības iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas izsniedz izziņu valsts drošības iestādei par nodarbinātā veselības bojājumu smaguma pakāpi. Veselības bojājumu smaguma pakāpi norāda saskaņā ar valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālo garantiju jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Izmeklēšanas komisija nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc nelaimes gadījuma konstatēšanas vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu, aktu sastāda 30 darbdienu laikā. Ja nelaimes gadījumā cietuši vairāki nodarbinātie, aktu sastāda par katru cietušo vai bojāgājušo nodarbināto. Ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus, valsts drošības iestādes vadītājam ir tiesības pagarināt nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu par 10 darbdienām.

Izmeklēšanas komisija aktā norāda, vai izmeklētais nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru rezultāts, un pamato šo secinājumu.

Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja, nepiemēro šo noteikumu 4., 5., 7. un 8. punktu.

Ja valsts drošības iestāde saņem informāciju par to, ka pret nodarbināto, kurš nelaimes gadījumā cietis, izdarot noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocess par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts kriminālprocesu nepieļaujošu apstākļu dēļ vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, pēc kriminālprocesa izbeigšanas vai attaisnojošā sprieduma spēkā stāšanās akta sastādītāji vai citi pilnvaroti nodarbinātie (ja iepriekšējā akta sastādītāji nevar sastādīt jaunu aktu) sastāda jaunu aktu.

Ja kāds no nodarbinātajiem, kas izmeklē nelaimes gadījumu, nepiekrīt akta saturam, aktā izdara atzīmi par šī nodarbinātā piedalīšanos izmeklēšanā ar norādi, ka minētais nodarbinātais sastādītajam aktam nepiekrīt un līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas beigām un akta parakstīšanas brīdim aktam pievieno nodarbinātā rakstiski noformētu viedokli, kurā ir paskaidroti šādas nostājas iemesli.

Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, valsts drošības iestāde uzskaita nelaimes gadījumu uzskaites žurnālā (2. pielikums).

Ja cietušais nodarbinātais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā, izmeklēšanas laiku skaita no nodarbinātā nāves dienas, ja iepriekš nav veikta izmeklēšana saistībā ar nodarbinātajam konstatētiem smagiem veselības traucējumiem.

Ja nodarbinātais miris dienesta laikā vai veicot darba pienākumus valsts drošības iestādē, valsts drošības iestāde pieprasa no dzimtsarakstu nodaļas izziņu par nodarbinātā nāves cēloni.

Pēc tam kad saņemta dzimtsarakstu nodaļas izziņa par nodarbinātā nāves cēloni, valsts drošības iestāde nosūta ārstniecības iestādei, ar kuru valsts drošības iestāde noslēgusi vienošanos, pieprasījumu izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi, ja šī saistība nav skaidra, un pievieno nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiālus, kas raksturo nelaimes gadījuma apstākļus.

Ārstniecības iestāde izvērtē nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi, pamatojoties uz valsts drošības iestādes iesniegtajiem nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, un sniedz atzinumu.

Izmeklējot nelaimes gadījumu, kas noticis ārvalstī, ievēro šādas prasības

19.1. nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc nelaimes gadījuma konstatēšanas vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu. Aktu sastāda 30 darbdienu laikā, ievērojot cietušā nodarbinātā iesniegtos dokumentus un materiālus, kā arī citu valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar notikušo nelaimes gadījumu. Ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus, valsts drošības iestādes vadītājam ir tiesības pagarināt nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu par 10 darbdienām;

19.2. aktam pievieno visus šo noteikumu 19.1. apakšpunktā norādītos dokumentus, materiālus un informāciju.

Nodarbinātais, kurš cietis nelaimes gadījumā ārvalstī, iesniedz valsts drošības iestādei visus tā rīcībā esošos dokumentus un materiālus, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu, kā arī ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem. Ārvalsts publiskos dokumentus iesniedz atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajām prasībām.

Nelaimes gadījumus, kuru izmeklēšana uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmeklē atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.