Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem

Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus.

Lai pārraudzītu pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar ņemtajiem un plānotajiem aizņēmumiem, kā arī sniegtajiem un plānotajiem galvojumiem un, ja nepieciešams, sniegtu pašvaldībām ieteikumus aizņēmumu un galvojumu jautājumos, finanšu ministrs izveido Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomi (turpmāk – padome) un apstiprina tās reglamentu.

Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts kases.

Padomes darbību nodrošina Finanšu ministrija atbilstoši asignējumiem no valsts budžeta kārtējam gadam.

Pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus, ar e-pakalpojuma eAizņēmumi starpniecību iesniedz padomē šādus dokumentus

5.1. aizņēmuma pieprasījuma ekonomiskais pamatojums (1. pielikums);

5.2. pašvaldības domes lēmums par aizņēmuma ņemšanu, kurā norādīts aizņēmuma mērķis, apmērs, aizdevējs – Valsts kase vai cits aizdevējs, aizņēmuma izņemšanas periods, atmaksas termiņš, pamatsummas atliktais maksājums (ja nepieciešams) un aizņēmuma atmaksas garantijas;

5.3. pašvaldības domes priekšsēdētāja apliecinājums pašvaldības aizņēmuma pieprasījumam (2. pielikums);

5.4. projekta īstenošanas naudas plūsma atbilstoši darbu izpildes grafikam;

5.5. informācija par pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmēru, iekļaujot tajā arī plānoto aizņēmumu (3. pielikums).

Pašvaldības šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus iesniedz padomē ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgās padomes sēdes.

Pašvaldībai ir tiesības slēgt aizdevuma līgumu ar Valsts kasi tikai pēc padomes pozitīva lēmuma saņemšanas.

Pašvaldībai ir tiesības slēgt aizdevuma līgumu ar citu aizdevēju tikai pēc tam, kad finanšu ministrs ir apstiprinājis citu aizdevēju. Lai saņemtu šajā punktā minēto apstiprinājumu, pašvaldība pēc padomes pozitīva lēmuma saņemšanas, kurā atbalstīts pašvaldības domes lēmums ņemt aizņēmumu no cita aizdevēja, iesniedz Finanšu ministrijā ministram adresētu iesniegumu un aizdevuma līguma projektu.

Pašvaldība aizņēmumu projekta īstenošanai var izņemt vidējā termiņā, kas nepārsniedz trīs gadus. Pašvaldība aizņēmuma summas izņemšanas sadalījumu pa gadiem norāda aizņēmuma pieprasījuma ekonomiskajā pamatojumā (1. pielikums).

Ja kārtējā gadā aizņēmums netiks izņemts padomes lēmumā norādītajā apmērā, pašvaldībai līdz kārtējā gada 1. oktobrim ir jāiesniedz padomē informācija par neapgūtā aizņēmuma apmēru un neapgūšanas iemesliem.

Pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus, ar e-pakalpojuma eAizņēmumi starpniecību iesniedz padomē šādus dokumentus

11.1. galvojuma pieprasījuma ekonomiskais pamatojums (4. pielikums);

11.2. pašvaldības domes lēmums par galvojuma sniegšanu, kurā norādīta kapitālsabiedrība, kuras aizņēmumam tiek sniegts galvojums, pašvaldības kapitāla daļu skaits attiecīgajā kapitālsabiedrībā (procentuāli), aizdevējs – Valsts kase vai cits aizdevējs, galvotā aizņēmuma mērķis, apmērs, procentu likme, atmaksas termiņš, pamatsummas atliktais maksājums (ja nepieciešams) un galvojuma saistību izpildes garantijas;

11.3. pašvaldības domes priekšsēdētāja apliecinājums pašvaldības galvojuma pieprasījumam (5. pielikums);

11.4. informācija par pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmēru, iekļaujot tajā arī plānoto galvojumu (3. pielikums).

Pašvaldības šo noteikumu 11. punktā minētos dokumentus iesniedz padomē ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgās padomes sēdes.

Pašvaldības, kas sniedz galvojumu vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, var pilnvarot vienu pašvaldību visu dokumentu iesniegšanai atbilstoši šo noteikumu 11. punktam.

Pašvaldībai ir tiesības slēgt galvojuma līgumu tikai pēc padomes pozitīva lēmuma saņemšanas, izņemot šo noteikumu 15. punktā minēto galvojumu.

Pašvaldība pēc domes lēmuma pieņemšanas par galvojuma sniegšanu par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošais studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, iesniedz padomē minēto domes lēmumu, kurā norādīts galvojuma apmērs, aizdevējs, atmaksas termiņš, procentu likme un galvojuma saistību izpildes garantijas.

Pašvaldībai ir tiesības iesniegt aizņēmuma un galvojuma pieprasījumu tikai pēc tam, kad atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam ir noslēgusies iepirkuma procedūra un pieņemts iepirkumu komisijas lēmums par līguma slēgšanu ar izvēlēto piegādātāju, ja nepieciešams, paredzot iespēju attiecīgo līgumu slēgt tikai pēc pozitīva padomes lēmuma saņemšanas.

Ja aizņēmums vai galvojums nepieciešams Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, pašvaldībai papildus šo noteikumu 16. punktā minētajiem nosacījumiem ir tiesības iesniegt attiecīgo pieprasījumu tikai pēc tam, kad ir noslēgta vienošanās (līgums, lēmums) ar atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi par projekta īstenošanu.

Padomes lēmumus pieņem padomes sēdēs. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Padome piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes nosūta tās lēmumu attiecīgajai pašvaldībai.

Padomei ir tiesības

19.1. pieprasīt un saņemt no pašvaldības jebkuru papildinformāciju, kā arī pieprasīt pašvaldības pārstāvja piedalīšanos sēdē, ja tas ir nepieciešams konkrētā pieprasījuma izskatīšanai un pārliecības gūšanai par to, ka pašvaldība ir izvērtējusi projekta ilgtspēju, efektivitāti un ekonomiskumu, ja tas nav Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēts projekts;

19.2. rīkot padomes ārkārtas izbraukuma sēdes konkrētā pašvaldībā, ja padome uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir iespējama, tikai iepazīstoties ar situāciju uz vietas;

19.3. izvērtēt aizņēmumu un galvojumu iespējamos riska faktorus un to tiešo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Pašvaldībai ir tiesības ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra starpniecību iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par padomes neakceptēto iesniegumu atkārtotu izvērtēšanu.

Valsts kase informē padomi par pašvaldībām, kuras nepilda aizdevuma līguma nosacījumus.

Ja pašvaldība neievēro šo noteikumu 7., 8. un 14. punktā minētās prasības, finanšu ministrs pēc padomes ieteikuma var ierosināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram apturēt attiecīgā pašvaldības domes lēmuma darbību.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumus Nr. 196 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 52. nr.; 2009, 71. nr.; 2013, 159. nr.; 2016, 82. nr.).