Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā projektu iesniegumu atlases kārta);

1.2. specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;

1.3. specifiskā atbalsta trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.

Specifiskā atbalsta trešo projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 932 643 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 11 679 793 euro un privātais finansējums – 27 252 850 euro.

Atbalsts specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītās personas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai.

(Svītrots ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643)

Specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības

9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji

9.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro;

9.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;

9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji

9.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 12 komersanti;

9.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 32 913 MWh/gadā;

9.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 2,3 MW;

9.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 3051 CO2 ekvivalenta tonnas.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais uzņēmums un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa).

Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.

Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process. Ja projektā plānotas investīcijas noliktavu ēkās, tad attiecīgajā ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un attiecīgajā noliktavā ir uzglabāta produkcija, starpprodukcija vai ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamie izejmateriāli.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, noliktavās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras

14.1. atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā;

14.2. ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās, kas atbilst būvju klasifikācijas kodam 125 saskaņā ar būvju klasifikācijas noteikumiem, kā arī inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās.

Investīcijas noliktavu ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ēkā tiek patērēta enerģija mikroklimata regulēšanai un noliktavas ēka ir tiešā veidā saistīta ar projekta iesniedzēja saražotās produkcijas vai izejvielu uzglabāšanu.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.

Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas, lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.

Projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz ražošanas iekārtām, kuras projekta ietvaros plānots aizvietot ar energoefektīvākām ražošanas iekārtām.

Projekta iesniegumam pievieno ēkas energosertifikāta kopiju un pārskatu par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Ēkas energosertifikāta kopiju iesniedz, ja projekta ietvaros tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ražošanas ēkā vai noliktavā, tai skaitā inženiersistēmās, neatkarīgi no tā, vai inženiersistēmas nodrošina ražošanas procesa darbību vai tikai ēkas mikroklimatu.

Šo noteikumu 20. punktā minētā ēkas energosertifikāta kopija nav jāiesniedz Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos.

Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja

22.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

22.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta nosacījumiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā.

Finansējumu piešķir šādām darbībām

24.1. rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana;

24.2. energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;

24.3. sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas procesiem;

24.4. inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā;

24.5. ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

24.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

24.7. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.

Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā.

Projekta attiecināmās izmaksas ir

26.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas

26.1.1. ēkas energosertifikāta un pārskata par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām (1. pielikums) sagatavošana;

26.1.2. sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma, ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

26.1.3. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas;

26.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

26.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka

26.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

26.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

26.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata;

26.4. rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

26.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas, noliktavas un ražošanas teritorijas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;

26.6. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas;

26.7. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas;

26.8. energoefektīvāku ražošanas iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;

26.9. sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas;

26.10. tādu atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, kam iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam;

26.10.1 saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, ja uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 10 % no šajā punktā minēto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādes izmaksām. Saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai projekta attiecināmās izmaksas sedz atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013.

26.11. iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumapgādes sistēmu rekonstrukcijas izmaksas;

26.12. šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā minēto iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, nepārsniedzot 10 % no šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā norādīto izmaksu summas.

(Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643; MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)

Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas arī tādiem projektiem, kuru ietvaros netiek veikti šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, bet projektā attiecināmo iekārtu uzstādīšanai ir nepieciešams veikt būvdarbus.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās

29.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām;

29.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, izņemot šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas;

29.3. radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 33. pantu.

Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.

Šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Šo noteikumu 26.7. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 40 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības.

Šo noteikumu 26.10. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šādu novērtējumu nepieciešams veikt.

Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu projektā uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, izņemot darbības, kā rezultātā radušās 26.1., 26.3. vai 26.10.1 apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas sākot ar 2019. gada 2. maiju, visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas.

(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas

36.1. lietotu ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas;

36.2. līzinga maksājumi;

36.3. izmaksas, kas šo noteikumu 26. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz šo noteikumu 30., 31. un 32. punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

36.4. nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 26.3. un 27. punktā minēto gadījumu;

36.5. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minēto gadījumu;

36.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

36.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas;

36.8. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

36.9. šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2019. gada 2. maija;

36.10. izmaksas, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu.

Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.

Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 36 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

1 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Attiecināmajām izmaksām, kuras atbilst

38.1 1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, piemēro 30 % atbalsta intensitāti;

38.1 2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, atbalsta intensitāti diferencē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem uzņēmumiem piemēro 45 %, vidējiem – 55 %, sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem – 65 % atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

2 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte šo noteikumu 26.1., 26.3. un 26.10.1 apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras atbilst Komisijas regulai Nr. 1407/2013, ir 30 % no attiecināmajām izmaksām.

(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka

39.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veiktas investīcijas;

39.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 26.4. un 26.5. apakšpunktā minētās darbības;

39.3. rūpnieciskās ražošanas ēku vai noliktavu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;

39.4. līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu;

39.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gada plānošanas periodam elektroniski tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu rūpnieciskās ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā, vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;

39.6. projekta īstenošanai nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);

39.7. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;

39.8. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un projektā sasniegto rezultātu uzturēšana;

39.9. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas prasības, kas iekļautas normatīvajā aktā par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;

39.10. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajā aktā par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību izpildi.

(Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643)

Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī

40.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis divpadsmit mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;

40.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

40.3. pēc rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavā veiktas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 39. punktā minētajiem nosacījumiem;

40.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

Pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 17. marta noteikumu Nr. 130 "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā" 16. un 19. punktu nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.

Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem.

Finansējumu šo noteikumu 26.2., 26.4., 26.5., 26.6., 26.7., 26.8., 26.9., 26.10., 26.11. un 26.12. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu.

(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

Finansējumu šo noteikumu 26.1., 26.3., 26.10.1 apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2019. gada 2. maija, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

Šo noteikumu 45. punktā minētās attiecināmās izmaksas specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktu.

(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

Sīkie (mikro), mazie un vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajam.

Lielie uzņēmumi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam.

Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota uzņēmuma līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Uzņēmumu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots uzņēmums atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem.

Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 23. punktā minēto nozaru uzņēmumiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta pasākuma ietvaros

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, un ievērojot maksimāli pieļaujamo de minimis atbalsta apmēru, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas var apvienot ar citu valsts atbalstu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktā noteikto un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā.

Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsta apvienošana ir iespējama, ja visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu ieguldījumu projektā un projekta īstenošana nav uzsākta.

1 Ja finansējuma saņēmējs ir saņēmis vai plāno saņemt citu valsts atbalstu attiecībā uz pasākuma ietvaros attiecināmajām izmaksām, tas iesniedz atbalsta sniedzējam visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par šīm izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (attiecināms, ja cits atbalsts jau piešķirts), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.

Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)

1 Pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedzot atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja sadarbības iestāde iepriekš ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, sadarbības iestādei ir pienākums pārliecināties, ka atbalsta pretendents atbalsta piešķiršanas brīdī atbilst visiem piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem, tostarp pārliecinās, ka projekta iesniedzējs nav grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem, kā arī pārliecinās par projekta iesnieguma iesniedzēja statusu atbilstoši šo noteikumu 48. un 49. punktam.

(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

Ja atbalsts specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam.

(Svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)

(Svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)

Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)