Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri

Noteikumi nosaka kārtību, kādā persona, kura atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – persona), saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – pakalpojums), un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri.

Pakalpojuma sniegšanu koordinē Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra). Aģentūra

2.1. pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu vai atteikumu sniegt pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības;

2.2. veido sniegto pakalpojumu datubāzi, kurā, lai nodrošinātu pakalpojuma saņēmēju un valsts finansējuma uzskaiti, iekļauj šādus datus par pakalpojuma saņēmēju

2.2.1. vārds, uzvārds;

2.2.2. personas kods vai dzimšanas dati;

2.2.3. deklarētā dzīvesvieta vai korespondences adrese.

Pakalpojumu sniedz pakalpojuma sniedzēji, kas reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilst normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs).

Pakalpojuma saņemšanas ilgums personai ir līdz 180 dienām. Papildus persona var saņemt piecas pakalpojuma sniedzēja konsultācijas (vienas konsultācijas ilgums – viena stunda) divu gadu laikā pēc pakalpojuma beigām, ja persona nesaņem šo noteikumu 5. punktā minēto atbalstu kriminālprocesa laikā.

Ja persona kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību ar procesa virzītāja lēmumu ir atzīta par cietušo (turpmāk – cietušais) vai, ja attiecīgā persona nevēlas, lai to atzīst par cietušo, tai piešķirts liecinieka statuss (turpmāk – liecinieks) un to apliecina tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa (turpmāk – tiesībaizsardzības institūcijas izziņa), attiecīgajai personai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību (tai skaitā individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumu (ciktāl tas netiek nodrošināts konkrētā kriminālprocesa ietvaros), palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā (turpmāk – atbalsts), nepārsniedzot 150 stundu gadā. Atbalstu persona saņem pakalpojuma ietvaros. Ja persona saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumus un kārtību, attiecīgajai personai kā atbalstu saskaņā ar šiem noteikumiem ir tiesības saņemt sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas, kā arī, ja nepieciešams, tulka pakalpojumu šajās konsultācijās.

Persona var saņemt pakalpojumu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem vai informāciju

6.1. personas vai tās likumiskā pārstāvja iesniegumu pakalpojuma sniedzējam ar lūgumu piešķirt pakalpojumu;

6.2. tiesībaizsardzības institūcijas izziņu vai pakalpojuma sniedzēja izveidotas speciālistu komisijas (turpmāk – komisija) personas novērtēšanas protokolu (1. pielikums), kurā noteikta personas atbilstība cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, vai latviešu valodā tulkotu ārvalsts tiesībaizsardzības institūcijas izziņu par kriminālprocesa uzsākšanu, vai personas rīcībā esošu citu informāciju, kas var būt par pamatu tam, lai komisija pieņemtu lēmumu, ka persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.

Persona var saņemt atbalstu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem

7.1. personas vai tās likumiskā pārstāvja iesniegumu pakalpojuma sniedzējam ar lūgumu piešķirt atbalstu;

7.2. tiesībaizsardzības institūcijas izziņu.

Pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā attiecīgās personas situāciju, veic šādas darbības

8.1. intervē personu un pieņem personas vai tās likumiskā pārstāvja iesniegumu;

8.2. ja personai ir izsniegta šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētā tiesībaizsardzības institūcijas izziņa, triju darbdienu laikā nosūta aģentūrai attiecīgos dokumentus un šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto iesniegumu;

8.3. ja personai nav izsniegta šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētā tiesībaizsardzības institūcijas izziņa, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā novērtē personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu un 2. pielikumu un sastāda personas novērtēšanas protokolu;

8.4. ja persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, triju darbdienu laikā pēc personas novērtēšanas nosūta aģentūrai personas novērtēšanas protokolu, vērtējuma pamatojumu un šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto iesniegumu;

8.5. ja persona neatbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, 10 darbdienu laikā pēc personas novērtēšanas nosūta aģentūrai personas novērtēšanas protokolu, vērtējuma pamatojumu un šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto iesniegumu.

Lai novērtētu personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, pakalpojuma sniedzējs izveido speciālistu komisiju. Komisijā iekļauj vismaz pa vienam pārstāvim no šo noteikumu 3. punktā minētajiem pakalpojuma sniedzējiem, nodrošinot, ka komisijas sastāvā ir vismaz viens sociālais darbinieks, psihologs un jurists, kā arī, ja nepieciešams, pieaicina citus speciālistus.

Komisija atzīst personu par cilvēku tirdzniecības upuri, ja pilngadīga persona atbilst vismaz vienam no katrā šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, bet nepilngadīga persona – vismaz vienam no šo noteikumu 11.1. un 11.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

Persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, ja tā

11.1. tika savervēta, pārvesta, nodota vai saņemta, slēpta, nolaupīta vai pārdota, nedrīkstēja brīvi izvēlēties savu dzīves vietu;

11.2. bijusi atkarīga no cilvēku tirgotājiem ģimenes, radniecības, darba, parādsaistību dēļ, pret personu tika izmantota vardarbība, draudi, izmantots personas ievainojamības vai bezpalīdzības stāvoklis, persona tika maldināta, tika turēta ieslodzījumā un izolēta no ārpasaules un saskarsmes ar citiem cilvēkiem vai tika pastāvīgi kontrolēta, vai ārpus darba vietas varēja uzturēties tikai darba devēja pavadībā;

11.3. bija iesaistīta prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, bija nodarbināta pret pašas gribu, pēc brīvas gribas nevarēja pamest vai mainīt nodarbošanos, persona turēta verdzībā, kalpībā vai citās tām līdzīgās nebrīves formās, personai nelikumīgi izņemti audi vai orgāni.

Komisija pēc personas novērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam sastāda protokolu. Protokolā atzīmē personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem un pamato, vai persona tiek vai netiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri.

Aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6. vai 7. punktā minēto dokumentu saņemšanas

13.1. pamatojoties uz šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto personas iesniegumu un tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai vai personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā;

13.2. pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iesniegtajiem dokumentiem – personas iesniegumu un personas novērtēšanas protokolu –, pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai, personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā vai atteikumu piešķirt personai pakalpojumu;

13.3. pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā minēto personas iesniegumu un tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu personai, personas uzņemšanu atbalsta saņēmēju rindā vai atteikumu piešķirt personai atbalstu.

Ja pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas laikā ir saņēmis informāciju, ka persona atzīta par cietušo vai liecinieku kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību un tai vajadzīgs atbalsts, pakalpojuma sniedzējs pēc pakalpojuma beigām šo noteikumu 7. punktā minētos dokumentus nosūta aģentūrai.

Pakalpojuma sniegšanu atsaka, ja persona neatbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.

Pēc pakalpojuma sniedzēja iniciatīvas pakalpojuma sniegšanu var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, informējot par to aģentūru, šādos gadījumos

16.1. persona atgriežas sava ekspluatētāja ietekmē;

16.2. personai nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, kas nav apvienojama ar pakalpojuma saņemšanu.

Pakalpojuma vai atbalsta sniegšanu izbeidz šādos gadījumos

17.1. persona pakalpojumu un atbalstu saņēmusi, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām;

17.2. persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu par pakalpojuma vai atbalsta sniegšanas izbeigšanu;

17.3. persona neievēro vai pārkāpj šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās prasības;

17.4. personai noteiktais pakalpojuma sniegšanas apmērs ir beidzies;

17.5. pakalpojuma sniedzējs ir informējis aģentūru, ka personai pakalpojums ir sniegts nepieciešamajā apmērā;

17.6. izbeigts kriminālprocess, kurā persona atzīta par cietušo vai liecinieku, ja persona saņem atbalstu;

17.7. izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu;

17.8. pārtraukts vai beidzies personai piešķirtais nogaidīšanas periods, un procesa virzītājs nav pieprasījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt personai termiņuzturēšanās atļauju.

Personai ir pienākums

18.1. līdzdarboties pakalpojuma sniedzēja izstrādātā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna īstenošanā, kā arī ievērot pakalpojuma sniedzēja noteikto kārtību;

18.2. atlīdzināt nepamatoti izlietotos līdzekļus šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētajā gadījumā;

18.3. atlīdzināt izdevumus par personas nokļūšanas organizēšanu no ārvalstīm līdz pakalpojuma sniegšanas vietai, ja persona pēc nokļūšanas Latvijā atsakās no piešķirtā pakalpojuma.

Personai vai tās likumiskajam pārstāvim ir tiesības iesniegt pakalpojuma sniedzējam un aģentūrai iebildumus par saņemtā pakalpojuma kvalitāti un priekšlikumus pakalpojuma uzlabošanai.

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā aģentūras amatpersonas lēmumu par atteikumu sniegt pakalpojumu persona var apstrīdēt, iesniedzot aģentūras direktoram attiecīgu iesniegumu, bet direktora izdoto administratīvo aktu, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumus Nr. 889 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 176. nr.; 2009, 166. nr.; 2011, 205. nr.; 2012, 197. nr.).