Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu

Noteikumi nosaka

1.1. (svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811);

1.2. kārtību, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus;

1.3. nosacījumus sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

1.4. kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai;

1.5. klienta aprūpes līmenim atbilstoša valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma finansēšanas kārtību;

1.6. valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju.

(Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

(Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

(Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

(Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

(Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

(Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu sniegšanu nodrošina pašvaldība, bet valsts pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu sniegšanu nodrošina Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Sociālos pakalpojumus persona pieprasa tās pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – sociālais dienests), kuras teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz sociālajā dienestā

10.1. iesniegumu;

10.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā;

10.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (1. pielikums) (attiecināms tikai uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja tās vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā);

10.4. dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;

10.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

Sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic šādas atbilstošas darbības

11.1. izvērtē personas sociālo situāciju, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā vai atrašanās vietā un vienojas par sociālo problēmu, kuras risināšanai nepieciešams atbalsts;

11.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem uzsāk risku izvērtējumu ģimenē ar bērniem, kurā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi;

11.3. veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu un aprūpes līmeņa noteikšanu personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām atbilstoši šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem vai atbalsta intensitātes skalas metodikai;

11.4. izvērtē nepieciešamību izstrādāt individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu;

11.5. novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieka (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem. Ja persona vēlas saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana;

11.6. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemt rindā un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu, kā arī šo noteikumu 34. punktā minētajā gadījumā par pieņemto lēmumu informē arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju;

11.7. nosūta sociālā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus sociālā pakalpojuma sniedzējam vai aģentūrai, ja sociālo pakalpojumu pilnībā vai daļēji nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 811)

Lai saņemtu sociālos pakalpojumus naktspatversmē, patversmē, dienas centrā, krīzes centrā un sociālā darba pakalpojumu kopienā, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās institūcijas dibinātāja noteiktajai kārtībai.

Bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, bet bērnam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem – šo noteikumu 10. un 11. punktā minētajā kārtībā.

Pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pēc vecāku lūguma bērnam nodrošina, pamatojoties uz šo noteikumu 10. punktā minētajiem dokumentiem un ņemot vērā šo noteikumu 11. punktā minēto kārtību.

Ārkārtas gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē, bērnu var nekavējoties ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem

15.1. bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa vienpersonisku lēmumu;

15.2. policijas aktu par to, ka bērns atrodas apstākļos, kas apdraud vai turpmāk var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību.

Ja šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, institūcijas vadītājs vienas darbdienas laikā par to informē pašvaldību, no kuras teritorijas bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Ja šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā sociālā pakalpojuma nodrošināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir valsts pienākums, pašvaldība iesniedz aģentūrā šo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus un aģentūra pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu līdz trim mēnešiem no dienas, kad bērns ir faktiski uzsācis pakalpojuma saņemšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Par valsts budžeta līdzekļiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nodrošina

18.1. cilvēku tirdzniecības upuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri;

18.2. no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, un normatīvajiem aktiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtību no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

18.3. no psihoaktīvām vielām atkarīgām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

18.4. personām ar funkcionāliem traucējumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem;

18.5. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tehniskajiem palīglīdzekļiem, bet personām ar redzes un dzirdes invaliditāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nosacījumiem un kārtību, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku;

18.6. personām ar invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti, kurām nepieciešama profesionālā rehabilitācija, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus;

18.7. paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem nepieciešami psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi, saskaņā ar noteikumiem par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem;

18.8. personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem saskaņā ar noteikumiem par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu ģimenes locekļiem.

Ja personai nepieciešams sociālās aprūpes pakalpojums, sociālais dienests vai sociālo pakalpojumu sniedzējs izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni.

Klienta aprūpes līmeni nosaka šādos gadījumos

20.1. ja klients pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un aprūpes līmenis iepriekš nav bijis noteikts;

20.2. izstrādājot un aktualizējot klienta individuālo sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu vai pēc šo noteikumu 22. punktā minēto speciālistu iniciatīvas, ja klients saņem sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un ir konstatētas klienta funkcionālo spēju izmaiņas, izņemot gadījumu, ja sociālās rehabilitācijas plāns tiek aktualizēts pirms prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktā termiņa ar funkcionālo spēju izmaiņām nesaistītu iemeslu dēļ;

20.3. ja klients pieprasa citam aprūpes līmenim atbilstošu sociālo pakalpojumu.

Bērniem un neredzīgām pilngadīgām personām tiek piemērots ceturtais aprūpes līmenis, neveicot izvērtēšanu, izņemot šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minēto gadījumu.

Klienta vajadzību izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu var veikt šādu institūciju sociālie darbinieki vai sociālie aprūpētāji (turpmāk – speciālisti)

22.1. pašvaldības sociālā dienesta vai tā pakalpojuma sniedzēja speciālisti, ar kuru sociālais dienests noslēdzis līgumu par klientu vajadzību izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu;

22.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālisti, tai skaitā šo noteikumu 4. pielikumā minēto institūciju speciālisti;

22.3. tie sociālie darbinieki, kuri ir apmācīti atbalsta intensitātes skalas lietošanā, ja izvērtēšanai izmanto atbalsta intensitātes skalu.

Speciālists izvērtē klientu

23.1. atbilstoši šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē personas ar funkcionāliem traucējumiem atbilstību pašvaldības finansēta sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai;

23.2. atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē personas ar garīga rakstura traucējumiem atbilstību valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai;

23.3. atbilstoši atbalsta intensitātes skalas metodikai, ja vērtē atbalsta veidu un apjomu, kas nepieciešams personai ar garīga rakstura traucējumiem no 16 gadu vecuma, kura vēlas saņemt sociālos pakalpojumus dzīvesvietā, un ja attiecīgais klients netiek vērtēts šo noteikumu 23.1. vai 23.2. apakšpunktā minētajā kārtībā.

Saņemot klienta iesniegumu vai ziņas par klienta funkcionālo spēju izmaiņām, speciālists

24.1. vienojas ar klientu par laiku un vietu, kur notiks izvērtēšana;

24.2. noskaidro iespējamo komunikācijas veidu ar klientu un attiecīgi intervē un novēro klientu, nosakot viņa prasmes un spējas, ja nepieciešams, izvērtēšanas procesā iesaistot viņa likumisko pārstāvi vai citu ikdienā klātesošu ģimenes locekli vai aprūpes personu, kas spēj raksturot klienta prasmes un spējas dažādās jomās;

24.3. izvērtē ārstniecības personu vai citu speciālistu iesaistes nepieciešamību un veidu (tai skaitā analizējot klienta lietā esošajās izziņās, atzinumos, aprakstos esošo informāciju).

Speciālists, vērtējot klientu, aizpilda attiecīgās izvērtējuma veidlapas un nosūta šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā minēto veidlapu, bet atbalsta intensitātes skalas piemērošanas gadījumā vērtējuma rezultātu profila veidlapu un atbalsta plānu

25.1. sociālajam dienestam, ja izvērtējums nepieciešams klienta sociālās aprūpes organizēšanai vai klientam nepieciešams piešķirt citu, viņa vajadzībām atbilstošāku, sociālo pakalpojumu;

25.2. sociālo pakalpojumu sniedzējam, ja klientam vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā un viņš uzsāk saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā;

25.3. aģentūrai, ja izvērtējums ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai par pakalpojuma sniedzēja – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – maiņu.

Šo noteikumu 23. punktā minēto izvērtējumu izsniedz klientam vai viņa likumiskajam pārstāvim, ja klients vai viņa likumiskais pārstāvis to pieprasa.

Šo noteikumu 23. punktā minētajos izvērtējumos esošo informāciju izmanto klienta sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma organizēšanā un funkcionālo spēju izmaiņu novērtēšanā.

Izvērtēšanas rezultātā iegūto

28.1. punktu skaitu attiecībā pret šo noteikumu 2. un 3. pielikumā norādīto maksimāli iespējamo punktu skaitu pārrēķina procentos, lai noteiktu klienta funkcionālo spēju apjomu procentuālā izteiksmē un atbilstību attiecīgajam aprūpes līmenim

28.1.1. pirmais aprūpes līmenis – 99 %–75 %;

28.1.2. otrais aprūpes līmenis – 74 %–50 %;

28.1.3. trešais aprūpes līmenis – 49 %–25 %;

28.1.4. ceturtais aprūpes līmenis – 24 %–0 %;

28.2. standarta punktu skaits atbilstoši atbalsta intensitātes skalai atbilst šādam attiecīgajam aprūpes līmenim

28.2.1. pirmais aprūpes līmenis – 8–22 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti;

28.2.2. otrais aprūpes līmenis – 23–30 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti;

28.2.3. trešais aprūpes līmenis – 8–30 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir 7–10 punkti;

28.2.4. ceturtais aprūpes līmenis

28.2.4.1. 31–52 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir vairāk nekā 10 punktu;

28.2.4.2. jebkura punktu kopsumma, ja īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir 7–32 punkti vai noteikts īpašs medicīnisks risks, vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir 11–26 punkti, vai ir īpaši liels risks citu personu un paša klienta drošībai.

Ja mēneša laikā pēc tam, kad uzsākta sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšana klientam, tiek konstatēta klienta funkcionālo spēju neatbilstība dokumentos norādītajam aprūpes līmenim, valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs atkārtoti izvērtē klientu.

Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists izvērtēšanā, tai skaitā šo noteikumu 29. punktā minētajā atkārtotajā izvērtēšanā, secina, ka klienta funkcionālais stāvoklis atbilst pirmajam vai otrajam aprūpes līmenim un klientam varētu būt nepieciešams sociālais pakalpojums dzīvesvietā, par ko klients ir izteicis attiecīgu viedokli

30.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs par izvērtēšanas rezultātiem rakstiski informē sociālo dienestu, kurš pieņēma lēmumu par valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību, un nosūta sociālajam dienestam šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā minēto izvērtējumu un klienta iesniegumu, norādot, ka var tikt pieņemts lēmums par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, kā arī norādot, kādi pakalpojumi klientam ir nepieciešami, lai noteiktais aprūpes līmenis saglabātos;

30.2. sociālais dienests pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja izvērtējuma saņemšanas organizē klientam nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā.

Ja sociālais dienests nepiekrīt šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās izvērtēšanas rezultātam, sociālais dienests sadarbībā ar aģentūru organizē neatkarīgu speciālistu veiktu klienta izvērtēšanu, ņemot vērā arī klienta viedokli, klienta dzīvesvietā esošos apstākļus un pieejamos pakalpojumus.

Klientam šajos noteikumos un pašvaldības noteiktajā kārtībā atbilstoši izvērtēšanas rezultātam un noteiktajam aprūpes līmenim piešķir šādus sociālās aprūpes pakalpojumus

32.1. pansijas, dienas aprūpes centra, aprūpes mājās, tai skaitā drošības pogas pakalpojumu, grupu mājas (dzīvokļa) vai citu sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, kas atbilst personas ar funkcionāliem traucējumiem speciālajām vajadzībām, ja personai ir noteikts kāds (jebkurš) no aprūpes līmeņiem;

32.2. pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

32.3. ja sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams bērnam, – sociālos pakalpojumus atbilstoši bērna vajadzībām saskaņā ar sociālā darbinieka un citu piesaistīto speciālistu veiktu bērna individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nevērtējot aprūpes līmeni.

Ja personai ir tiesības uz valsts finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, kuru tiesīgas sniegt arī šo noteikumu 4. pielikumā minētās institūcijas, un persona ir izteikusi vēlmi saņemt šo pakalpojumu, sociālais dienests mēneša laikā iesniedz aģentūrā lēmumu par valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību, attiecīgo klienta iesniegumu un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētos dokumentus un attiecīgos izvērtējumus.

Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojoša persona ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vēlas mainīt sociālās aprūpes pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā, persona vēršas pie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja ar iesniegumu par atbalsta sniegšanu sociālo pakalpojumu veida maiņai. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs sadarbībā ar pašvaldību, kura ir lēmusi piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, vai pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā klients turpmāk vēlas dzīvot, noskaidro pašvaldības iespējas nodrošināt klientam piemērotus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā.

Ja klientam ir iespēja nomainīt pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret klienta vajadzībām atbilstošākiem sociāliem pakalpojumiem dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs nosūta tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras administratīvajā teritorijā klients dzīvojis pirms iestāšanās institūcijā, vai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā klients turpmāk vēlas dzīvot, šādus dokumentus

35.1. klienta iesniegumu par pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nomaiņu pret sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā un šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu;

35.2. šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā minēto izvērtējumu;

35.3. sociālās rehabilitācijas kursa laikā veiktu personas prasmju un spēju novērtējumu (dinamikā) dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas;

35.4. citu informāciju, kas ir būtiska lēmuma pieņemšanai par sociālo pakalpojumu piešķiršanu dzīvesvietā.

Ja šo noteikumu 35. punktā minētajai personai tiek piešķirts grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, sociālais dienests sadarbībā ar grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzēju iesniedz Labklājības ministrijā iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu, ja pašvaldība par personu nesaņem valsts atbalstu pašvaldībai. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā un 35. punktā minētos dokumentus, lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu (kopiju) un citus dokumentus, kas ir sociālā dienesta rīcībā un ir būtiski lēmuma pieņemšanai par valsts līdzfinansējumu.

Ja persona saņem valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu citā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurai ir tiesības sniegt sociālās aprūpes pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā šo noteikumu 4. pielikumā minētajā institūcijā, persona ar iesniegumu ne biežāk kā reizi 18 mēnešos var vērsties pie tā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja, kurā persona saņem sociālās aprūpes pakalpojumu.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu, kā arī psihiatra ieteikumu pakalpojuma sniedzēja maiņai, ja persona pakalpojumu vēlas saņemt šo noteikumu 4. pielikumā minētajā institūcijā, nosūta aģentūrai (izņemot šo noteikumu 39.1. apakšpunktā minēto gadījumu).

Ja persona, kura saņem sociālās aprūpes pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju, lēmumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu pieņem

39.1. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona saņem pakalpojumu, ja persona vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu citā šā centra filiālē;

39.2. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojoties ar tā valsts sociālās aprūpes centra vadītāju, kurā persona saņem sociālās aprūpes pakalpojumu, pēc personas iesnieguma un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minētā izvērtējuma saņemšanas;

39.3. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona saņem pakalpojumu, ja persona pakalpojumu vēlas saņemt šo noteikumu 4. pielikumā minētajā institūcijā, vienojoties ar tās institūcijas vadītāju, kurā persona vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu, pēc personas iesnieguma, šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu un šo noteikumu 3. pielikumā minētā izvērtējuma nosūtīšanas attiecīgajai institūcijai.

Šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minētajos gadījumos valsts sociālās aprūpes centra vadītājs pirms lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma sniedzēja maiņu elektroniski noskaidro aģentūrā, vai nepastāv šo noteikumu 41. punktā minētie apstākļi, un piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta attiecīgo informāciju aģentūrai.

Ja šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minētajos gadījumos vietu trūkuma vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt pakalpojuma sniedzēja maiņu, valsts sociālās aprūpes centra vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu nosūta aģentūrai, kura šajā gadījumā pieņem vienu no šo noteikumu 42.2., 42.4. vai 42.5. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

Aģentūra 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības sociālā dienesta vai valsts sociālās aprūpes centra iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem

42.1. par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu;

42.2. par personas uzņemšanu rindā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai;

42.3. par atteikumu piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomu regulējošos normatīvajos aktos minētās prasības;

42.4. par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja maiņu;

42.5. par atteikumu mainīt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, ja klientu uzņemšana personas iesniegumā norādītajā institūcijā ir apturēta vai pārtraukta vai attiecīgā institūcija izbeigusi darbību;

42.6. par šo noteikumu 31. punktā noteiktā uzdevuma izpildi.

Aģentūra, ja nepieciešams, piecu darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieprasa sociālajam dienestam iesniegt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju un par to informē iesniedzēju.

Aģentūra šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai sociālais pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu, ja tie ir vecāki par 12 mēnešiem, un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības.

Ja persona ir valsts finansēta sociālās aprūpes pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēja, aģentūra pieņem vienu no šādiem lēmumiem

45.1. pamatojoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja un personas iesniegumu par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu, 10 darbdienu laikā pēc iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu uz 12 mēnešiem vai par atteikumu to piešķirt, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības vai persona ir atzīta par neatbilstošu pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanai. Pusceļa mājas pakalpojuma termiņu var pagarināt līdz laikam, kad personai ir iespēja uzsākt patstāvīgu dzīvi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai persona atsakās uzsākt patstāvīgu dzīvi, ja persona vēlas, bet viņai pēc 12 mēnešu termiņa beigām objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams uzsākt patstāvīgu dzīvi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ja persona pēc pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanas atsakās uzsākt patstāvīgu dzīvi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, viņai tiek atjaunots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā;

45.2. 10 darbdienu laikā pēc sociālā dienesta lēmuma saņemšanas par personas uzņemšanu grupu mājā (dzīvoklī) pieņem lēmumu izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu un sagatavo apliecinājumu, ka persona 12 mēnešu laikā no grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma uzsākšanas dienas var atsākt valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu, ja nespēs pielāgoties dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).

Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā esošs bērns ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuram nav iespējams nodrošināt sociālo pakalpojumu viņam nepieciešamajā apjomā dzīvesvietā, sasniedz pilngadību, aģentūra pieņem lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, pamatojoties uz

46.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja iesniegumu, kuram pievienots personas iesniegums, šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētie dokumenti, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minētais izvērtējums;

46.2. sociālā dienesta rakstisku apliecinājumu, ka nav iespējams nodrošināt personai aprūpi dzīvesvietā nepieciešamajā apjomā.

Ja šo noteikumu 46. punktā minētajā gadījumā pilngadību sasniegušai personai pilngadības sasniegšanas dienā vēl nav noteikta I vai II invaliditātes grupa, personai ir tiesības turpināt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu līdz dienai, kamēr personai tiek noteikta invaliditāte, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc pilngadības sasniegšanas.

Aģentūra pieņem lēmumu

48.1. izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija ir pieņēmusi lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pārtraukšanu;

48.2. apturēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, ja persona atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu paziņots policijai;

48.3. atjaunot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu ar dienu, kad persona ir atgriezusies pie pakalpojuma sniedzēja, ja pakalpojuma sniegšana personai tika apturēta šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minētajā gadījumā.

Aģentūra piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas

49.1. informē personu par pieņemto lēmumu;

49.2. informē pakalpojuma sniedzēju un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu;

49.3. nosūta pakalpojuma sniedzējam šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu, izņemot šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minētos gadījumus.

Valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu sniegšanā iesaista šo noteikumu 5. pielikumā norādītos sociālā darba speciālistus, ārstniecības personas un citus speciālistus, kas nepieciešami klientu drošības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai.

Valsts budžeta finansējumu šo noteikumu 50. punktā minētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām aprēķina, ņemot vērā institūcijā ievietoto klientu skaitu attiecīgajā aprūpes līmenī.

Valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmaksas institūcijā uz vienu klientu aprēķina, izmantojot šādu formulu

x – klienta aprūpes līmenis;

FxALG – plānotais finansējums x aprūpes līmeņa klientu personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā;

Qx – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ar noteiktu x aprūpes līmeni;

Fatl.Aa – plānotais finansējums atbalsta (administrācijas, saimniecības nodaļu un vadības personāls) personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā;

Ff.izd – plānotie fiksētie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izdevumi, kuru apjomu neietekmē klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

Fuzt.kl – plānotie klientu uzturēšanas un citi izdevumi (neietilpst Ff.izd) institūcijā (tai skaitā plānotais maksājumu apjoms ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas klientiem personiskiem izdevumiem, kapitālie izdevumi);

Q – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumus Nr. 288 "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 63., 183. nr.; 2009, 69., 166. nr.; 2010, 101. nr.; 2011, 205. nr.; 2017, 237. nr.).