Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā

Noteikumi nosaka

1.1. valsts piešķirtā atbalsta apmēru pašvaldībām, kuras nodrošina sociālos pakalpojumus personas dzīvesvietā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām, kas nesaņem valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus (turpmāk – valsts atbalsts);

1.2. kritērijus valsts atbalsta apmēra noteikšanai;

1.3. valsts atbalsta piešķiršanas kārtību.

Valsts atbalstu pašvaldībām piešķir Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija).

Pašvaldība valsts atbalsta saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošo kontu Valsts kasē.

Ministrija valsts atbalstu piešķir tai pašvaldībai, kura personai apmaksā šādus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā

4.1. aprūpe mājās;

4.2. dienas centra, dienas aprūpes centra, grupu mājas (dzīvokļa), specializētās darbnīcas, atelpas brīža, sociālās un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi, izņemot valsts finansētu asistenta pakalpojumu pašvaldībā un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām neredzīgām personām saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktu;

4.3. speciālistu konsultācijas, individuālā atbalsta, atbalsta grupas un grupu nodarbību pakalpojumi;

4.4. citi sociālie pakalpojumi dzīvesvietā, kuri nepieciešami personai un kuri ir iekļauti personas individuālajā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānā.

Valsts atbalstu pašvaldībām par sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā nepiešķir, ja

5.1. valsts līdzfinansējumu dienas aprūpes centru vai grupu māju (dzīvokļu) pakalpojumu izmaksu segšanai personai nodrošina saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta ceturto un sesto daļu;

5.2. finansējumu nodrošina darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.2. pasākuma "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" īstenoto pilotprojektu vai 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" ietvaros;

5.3. atbalstu par sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanu vai citiem normatīvajiem aktiem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" jomā.

Pašvaldība valsts atbalsta saņemšanai līdz kārtējā gada 15. janvārim iesniedz mērķdotācijas pieprasījumu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

Valsts atbalsta apmērs par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā vienai personai nepārsniedz 7 085,20 euro gadā.

Pašvaldībām piešķiramo valsts atbalstu par vienu personu aprēķina, izmantojot šādu formulu

VAPpers. – valsts atbalsts vienai personai gadā;

m – mēnešu skaits gadā, kad personai tiek sniegts sociālais pakalpojums dzīvesvietā.

Ministrija 10 darbdienu laikā pēc mērķdotācijas pieprasījuma saņemšanas, pamatojoties uz pieprasījumā norādīto informāciju un izmantojot šo noteikumu 8. punktā minēto formulu, aprēķina valsts atbalsta apmēru attiecīgajai pašvaldībai kārtējā gadā.

Šo noteikumu 9. punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātais valsts atbalsta apmērs konkrētai pašvaldībai tiek koriģēts atbilstoši pārskatam par pašvaldības finansējuma izlietojumu iepriekšējā periodā sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu (turpmāk – pārskats par faktiskajiem izdevumiem).

Pašvaldība, kas ir valsts atbalsta saņēmēja, līdz kārtējā gada 15. jūlijam var iesniegt precizētu mērķdotācijas pieprasījumu.

Šo noteikumu 9. punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto valsts atbalstu par kārtējā gada pirmo pusgadu ministrija pašvaldībām pārskaita līdz kārtējā gada 30. janvārim, par otro pusgadu – līdz 31. jūlijam.

Pašvaldība līdz kārtējā gada 15. janvārim un 15. jūlijam, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, iesniedz pārskatu par faktiskajiem izdevumiem.

Pašvaldība nodrošina, ka pārskatā par faktiskajiem izdevumiem iekļautā informācija atbilst faktiski sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā un attiecīgi arī pašvaldības izmaksām.

Ja nepieciešams, ministrijai ir tiesības papildus pašvaldības iesniegtajam pārskatam par faktiskajiem izdevumiem pieprasīt pārskatu pamatojošus dokumentus un citu informāciju saistībā ar valsts atbalstu pašvaldībām.

Pašvaldības faktiskos izdevumus par vienai personai sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā, kas gada pirmajā pusgadā (1. janvāris – 30. jūnijs) pārsniedz 50 %, bet gadā (1. janvāris – 31. decembris) pārsniedz 100 % no vienai personai aprēķinātā valsta atbalsta apmēra (šo noteikumu 8. punkts), ministrija nekompensē.

Ja pašvaldības faktiskie izdevumi par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā vienai personai ir mazāki par plānoto valsts atbalsta apmēru attiecīgajā periodā, ministrija nodrošina valsts atbalstu pašvaldībām atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.

Valsts atbalstu, kas nav izlietots atbilstoši paredzētajam mērķim, ministrija ietur no nākamajā periodā pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem. Ja nākamajam periodam valsts atbalsts pašvaldībai netiek aprēķināts vai nav paredzēts, tad pēc ministrijas rakstiska pieprasījuma un ministrijas norādītajos termiņos pašvaldība valsts atbalsta daļu, kas nav izlietota atbilstoši paredzētajam mērķim, pārskaita ministrijai ieskaitīšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Pašvaldībai ir pienākums nekavējoties ziņot ministrijai par būtiskām pārmaiņām, kas saistītas ar valsts atbalsta vai cita valsts finansējuma piešķiršanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā, ja tas varētu ietekmēt valsts atbalsta piešķiršanu, tai skaitā šo pakalpojumu pārtraukšanu vai izbeigšanu.

Ja ministrija konstatē kļūdas pašvaldības mērķdotācijas pieprasījumā vai pārskatā par faktiskajiem izdevumiem vai ir konstatēti pārkāpumi sociālo pakalpojumu sniegšanā, ministrija var pārtraukt valsts atbalsta piešķiršanu līdz kļūdu izlabošanai vai pārkāpumu novēršanai.

Valsts atbalstu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā personām, kurām valsts finansētais ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums tika pārtraukts un pakalpojuma izmaksu kompensēšana tika uzsākta pirms 2019. gada 1. janvāra atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākumu "Deinstitucionalizācija", piešķir ar dienu, kad ir izbeigta pakalpojumu izmaksas kompensēšana minētā pasākuma ietvaros.

Valsts atbalstu pašvaldībām sociālo pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā piešķir, ja valsts finansētais ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums tika pārtraukts ne agrāk kā no 2018. gada 1. jūlija.

Šo noteikumu 6., 9., 10., 11., 12. un 13. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Līdz 2020. gada 31. decembrim pašvaldība reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ministrijā iesniedz pārskatu par faktiskajiem izdevumiem.

Ministrija valsts atbalstu pašvaldībām izmaksā 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo noteikumu 24. punktā minētais pārskats par faktiskajiem izdevumiem un tas atzīts par atbilstošu šo noteikumu prasībām.

Līdz dienai, kad pašvaldībām ir nodrošināta iespēja iesniegt pārskatus, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, pārskatus iesniedz elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.

Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.