Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likums

Likuma mērķis ir nodrošināt personām, kas atrodas ārpus Latvijas, konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto no Latvijas starptautiskajām saistībām un Latvijas normatīvajiem aktiem izrietošo pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk — pārstāvniecība).

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Konsulārais reglaments" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13. nr.; 1996, 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2006, 24. nr.; 2008, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 193. nr.).

1) Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem;

2) personām, kuras Latvijā atzītas par bezvalstniekiem (turpmāk — bezvalstnieki);

3) personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā;

4) citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības valstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz vai faktiski varētu sniegt konsulāro palīdzību (turpmāk — dalībvalsts pilsoņi);

5) Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, bezvalstnieku, personu, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, un dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā ar attiecīgajām personām (turpmāk — ģimenes locekļi).

(2) Ar šajā likumā lietoto terminu "valstspiederīgie" saprot visus šā panta pirmajā daļā minētos tiesību subjektus.

(3) Šā panta pirmajā daļā neminētie ārvalstnieki ir tiesīgi uz tādu konsulāro palīdzību un tādiem konsulārajiem pakalpojumiem, kuru sniegšana ir Latvijas pienākums saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. decembrim izdod šā likuma 4. panta trešajā daļā, 11. panta ceturtajā daļā, 12. panta trešajā daļā, 13. panta trešajā daļā, 14. pantā un 17. panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 30. novembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu

1) Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 283 "Noteikumi par notariālo funkciju veikšanu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās";

2) Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumi Nr. 322 "Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai";

3) Ministru kabineta 2013. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 1032 "Ārlietu ministrijas konsulāro maksas pakalpojumu cenrādis";

4) Ministru kabineta 2015. gada 5. maija noteikumi Nr. 211 "Noteikumi par kārtību, kādā konsulārajā reģistrā iekļauj un izmanto informāciju par paredzamu īslaicīgu uzturēšanos ārvalstīs";

5) Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumi Nr. 521 "Noteikumi par konsulāro pakalpojumu valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs".

(2) Konsulārās funkcijas veic tam pilnvaroti diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki (turpmāk — konsulārā amatpersona), kā arī tam pilnvaroti Latvijas goda konsuli (turpmāk — goda konsuls).

(3) Ārlietu ministrs pilnvaro šā panta otrajā daļā minētās personas veikt konsulārās funkcijas, nosaka veicamo funkciju apjomu, kā arī konsulāro apgabalu un atsauc pilnvarojumu veikt konsulārās funkcijas.

(2) Konsulāro atlīdzību ieskaita Ārlietu ministrijas pamatbudžetā kā atlīdzību par maksas pakalpojumiem un izmanto Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta attīstīšanai. Ārlietu ministrija goda konsula iekasēto konsulāro atlīdzību vai tās daļu var atstāt viņa rīcībā kā atlīdzību par goda konsula darbības nodrošināšanas izdevumiem.

(3) Ministru kabinets nosaka konsulārās atlīdzības objektus un apmēru, kā arī valsts nodevas un konsulārās atlīdzības samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus, samaksas valūtu, iekasēšanas nosacījumus un kārtību, kādā samaksas apmērs konvertējams ārvalsts valūtā.

(2) Konsulārās amatpersonas konsulārais apgabals tiek noteikts atbilstoši tās veicamajām konsulārajām funkcijām. Konsulārās amatpersonas ārvalstīs un goda konsula konsulārais apgabals tiek noteikts atbilstoši pārstāvniecības konsulārajam apgabalam.

1) persona ir aizturēta vai apcietināta;

2) persona ir cietusi noziedzīgā nodarījumā;

3) persona ir smagi slima vai cietusi nelaimes gadījumā;

4) persona ir mirusi (atbalsts tiek sniegts tās tuviniekiem);

5) personai ir nepieciešama palīdzība, repatriācija vai evakuācija, it īpaši bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, ja ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība;

6) nepilngadīgai personai tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju;

7) personai ir nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu.

(2) Ar šajā likumā lietoto terminu "repatriācija" saprot atbalstu, kuru Ārlietu ministrija un citas institūcijas sniedz valstspiederīgajam, lai viņš varētu no apdraudētās ārvalsts teritorijas atgriezties Latvijā.

(3) Ar šajā likumā lietoto terminu "evakuācija" saprot atbalstu, kuru Ārlietu ministrija un citas institūcijas sniedz valstspiederīgajam, lai viņš varētu no apdraudētās ārvalsts teritorijas pārcelties uz drošu vietu, kas var būt arī ārpus Latvijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

(2) Lai tiktu pārbaudīta valstspiederīgā identitāte un statuss, viņš uzrāda derīgu personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu vai arī konsulārā amatpersona vai goda konsuls veic personas identifikāciju un statusa pārbaudi, izmantojot pieejamās informācijas sistēmas vai sazinoties ar personas valstspiederības valsts iestādēm.

(3) Konsulārās palīdzības sniegšana tiek pārtraukta, ja valstspiederīgais no tās nepārprotami atsakās vai vairs neatrodas tādā situācijā, kad būtu nepieciešama konsulārā palīdzība.

(4) Konsulārās palīdzības sniegšana var tikt pārtraukta, ja konsulārā amatpersona konstatē pretrunas vai neatbilstības valstspiederīgā sniegtajā informācijā vai valstspiederīgais atsakās sniegt informāciju saistībā ar atrašanos ārkārtas situācijā ārvalstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

(2) Konsulārā amatpersona un goda konsuls sniedz konsulāro palīdzību un pieņem lēmumus par konsulārās palīdzības saņēmēja likumisko interešu aizsardzības veidu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un pienākumiem.

(3) Konsulārā palīdzība neietver juridiskās palīdzības sniegšanu. Pēc konsulārās palīdzības saņēmēja lūguma konsulārā amatpersona ārvalstī sniedz informāciju par juridiskās palīdzības sniedzējiem konsulārajā apgabalā.

(4) Konsulārās palīdzības ietvaros konsulārā amatpersona un goda konsuls nodrošina konsulārās palīdzības saņēmēja likumisko interešu aizsardzību un diskriminācijas nepieļaušanu Latvijas, kā arī viņa atrašanās vietas valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

(5) Konsulārajai amatpersonai ārvalstīs ir tiesības piedalīties attiecīgās ārvalsts tiesvedības procesā novērotāja statusā izņēmuma gadījumos, saņemot attiecīgās ārvalsts tiesas piekrišanu, ja

1) pastāv aizdomas par Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa diskrimināciju vai tās iespējamību;

2) tas ir nepieciešams Latvijas nepilngadīgā pilsoņa vai nepilsoņa tiesību aizsardzībai un ir saņemts attiecīgs Latvijas kompetentās iestādes lūgums.

(6) Ja nepilngadīgais valstspiederīgais ārvalstīs zaudējis aizbildni vai aizgādnībā esošs valstspiederīgais ārvalstīs palicis bez aizgādņa, konsulārā amatpersona nekavējoties informē kompetentās iestādes par nepieciešamību iecelt aizbildni vai aizgādni, kā arī seko ārvalsts iestāžu rīcībai nepilngadīgās vai aizbildnībā esošās personas interešu nodrošināšanā līdz aizbildņa vai aizgādņa iecelšanai.

(7) Konsulārā amatpersona, ievērojot Bērnu tiesību konvenciju, aicina ārvalstu kompetentās institūcijas nodrošināt nepilngadīgā valstspiederīgā kultūridentitātei atbilstošu ģimenisku vidi, ja viņam tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju ārvalstī.

(2) Ja datu pārzinis saņem pamatotu konsulārās amatpersonas lūgumu sniegt konsulārās palīdzības sniegšanai nepieciešamos personas datus, viņš iespējami ātri nodrošina minēto datu nodošanu konsulārajai amatpersonai.

(2) Konsulārās palīdzības ietvaros sadarbojoties ar Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, konsulārajai amatpersonai un goda konsulam ir tiesības sniegt visu ar konsulārās palīdzības sniegšanu saistīto informāciju dalībvalsts ārlietu ministrijai vai diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kura sniedz konsulāro palīdzību Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, bezvalstniekiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, vai viņu ģimenes locekļiem. Sniedzot konsulāro palīdzību dalībvalsts pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, konsulārā amatpersona pieprasa no konsulārās palīdzības saņēmēja pilsonības valsts visu konsulārās palīdzības sniegšanai nepieciešamo informāciju un to apstrādā.

(3) Konsulārās palīdzības ietvaros konsulārā amatpersona un goda konsuls cieši sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm jautājumos par to, kura dalībvalsts sniedz valstspiederīgajam konsulāro palīdzību, kāda veida konsulārā palīdzība (arī materiālā palīdzība) tiek sniegta un kādas ir iespējamās konsulārās palīdzības izmaksas.

(4) Kārtību, kādā konsulārā amatpersona un goda konsuls konsulārās palīdzības ietvaros sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Savienības delegācijām ārvalstīs un Eiropas Ārējās darbības dienestu, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

(2) Ja, sadarbojoties ar konsulāro amatpersonu vai goda konsulu, Eiropas Savienības dalībvalsts ir sniegusi materiālo palīdzību Latvijas pilsonim vai nepilsonim, bezvalstniekam, personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, vai viņa ģimenes loceklim, Latvija nodrošina materiālās palīdzības ietvaros piešķirto naudas līdzekļu atmaksu 12 mēnešu laikā no attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas brīža. Personai ir pienākums atmaksāt piešķirtos naudas līdzekļus valsts budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā pēc tam, kad Latvija tos ir atmaksājusi Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Ministru kabinets nosaka

1) materiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumus, kārtību un apmēru;

2) kārtību, kādā materiālās palīdzības ietvaros piešķirtos naudas līdzekļus atmaksā valsts budžetā, kā arī to personu loku, kurām ir pienākums atmaksāt attiecīgos naudas līdzekļus;

3) kārtību, kādā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniedzami pieprasījumi par šo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem materiālās palīdzības ietvaros piešķirtajiem naudas līdzekļiem, kā arī atmaksas saņemšanas kārtību;

4) kārtību, kādā Latvija nodrošina materiālās palīdzības ietvaros piešķirto naudas līdzekļu atmaksu Eiropas Savienības dalībvalstij, tostarp kārtību, kādā Latvijas pilsonis vai nepilsonis, bezvalstnieks, persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, vai viņa ģimenes loceklis tiek informēts par pienākumu atmaksāt materiālās palīdzības ietvaros piešķirtos naudas līdzekļus, kā arī atmaksas kārtību un apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

(2) Ja dalībvalsts pilsonim aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā sniegtā konsulārā palīdzība Latvijas diplomātiskajam un konsulārajam dienestam ir radījusi neparasti lielas, bet nepieciešamas un pamatotas transporta, uzturēšanās vai tulkošanas izmaksas, Ārlietu ministrija var vērsties pie attiecīgās personas pilsonības valsts ar pieprasījumu tās atlīdzināt.

(3) Ministru kabinets nosaka

1) kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstij tiek nodrošināta ar konsulārās palīdzības sniegšanu Latvijas pilsoņa un nepilsoņa, bezvalstnieka, personas, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā saistīto izdevumu atlīdzināšana;

2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums pieprasīt, lai Eiropas Savienības dalībvalsts atlīdzina ar konsulārās palīdzības sniegšanu dalībvalsts pilsonim aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā saistītās izmaksas, kā arī pieprasījuma iesniegšanas un atlīdzības saņemšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2026.)

(2) Konsulārie pakalpojumi un to sniegšanas kārtība, ievērojot šajā likumā minēto, ir noteikta attiecīgo pakalpojumu regulējošos normatīvajos aktos. Lai nodrošinātu vienotu pieeju konsulāro pakalpojumu sniegšanai pārstāvniecībās, Latvijas iestādes sadarbojas ar Ārlietu ministriju.

Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti pārstāvniecību konsulārajos apgabalos pastāvīgi dzīvojošām personām, ja vien attiecīgos pakalpojumus regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ārvalstī neietilpst nevienā no pārstāvniecību konsulārajiem apgabaliem, konsulārie pakalpojumi var tikt sniegti jebkurā pārstāvniecībā, kurā ir nodrošināta attiecīgā pakalpojuma sniegšana.

(2) Ministru kabinets nosaka notariālās funkcijas, kuras veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs un goda konsuli, šo funkciju veikšanas kārtību un valsts nodevas apmēru.

(3) Konsulāro amatpersonu un goda konsulu sastādītiem notariālajiem aktiem piešķirama tāda pati publiska ticamība un tiem ir tādas pašas juridiskas sekas, kādas būtu tad, ja šie akti būtu sastādīti pie zvērināta notāra Latvijā.

(01.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2026.)