Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība

Noteikumi nosaka valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas (turpmāk – sistēma) izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtību.

Sistēmā ietilpst

2.1. republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas, ko kontrolē un iedarbina no centrālās vadības pults;

2.2. valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas;

2.3. elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (piemēram, radio, televīzija);

2.4. raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu;

2.5. citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu.

Lai izveidotu efektīvi darbojošos sistēmu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests darbībā iesaista

3.1. valsts un pašvaldību institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par sadarbību valsts pārvaldē;

3.2. privātpersonas, noslēdzot līgumu.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanu uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privātpersonu būvēm vai to daļām un to demontāžu.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publiskas personas manta tiek nodota lietošanā, valsts un pašvaldību institūcijas to īpašumā vai valdījumā esošās būves vai to daļas nodod bezatlīdzības lietošanā Iekšlietu ministrijas Informācijas centram trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanai. Privātpersonu īpašumā vai valdījumā esošās būves vai to daļas Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tiek nodotas, noslēdzot patapinājuma līgumu.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina trauksmes sirēnu un trauksmes sirēnu centrālās vadības pults darbību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem saņem no starptautiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām.

Lēmumu par sistēmas aktivizēšanu

8.1. visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks;

8.2. republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sistēmu aktivizē šādā kārtībā

9.1. pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā;

9.2. attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz trīs minūtes raida brīdinājuma signālu.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījumus par informācijas sniegšanas steidzamību, bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā.

Iedzīvotāji ieslēdz iekārtas, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu (piemēram, radioaparāti, televizori).

Lai nodrošinātu trauksmes sirēnu manuālu iedarbināšanu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi ir tiesīgas piekļūt trauksmes sirēnām un to vadības blokiem, kas uzstādīti uz šo noteikumu 4. punktā minētajiem objektiem.

Ja tiek aktivizēta sistēma, valsts un pašvaldību institūcijas darbojas atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem uzdevumiem.

Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem piešķir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pagaidu lietošanā papildu abonentlīnijas un numurus.

Lai nodrošinātu pastāvīgu sistēmas darbību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ne retāk kā divas reizes gadā veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm. Par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ar trauksmes sirēnu iedarbināšanu), ievērojot šo noteikumu 10. punktā minēto, iedzīvotājus informē elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos trīs dienas pirms pārbaudes un nekavējoties pēc trauksmes sirēnu iedarbināšanas, norādot, ka notiek trauksmes sirēnu gatavības pārbaude.

Sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu valsts un pašvaldību institūcijas īsteno atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

Privātpersona sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu finansē no saviem līdzekļiem, ja noslēgtajos līgumos nav noteikta cita kārtība.

Ja trauksmes sirēnas, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju īpašumā vai valdījumā esošajām būvēm vai to daļām, un to vadības bloku pārvieto uz citām būvēm vai to daļām, izdevumus par uzstādīšanas un demontāžas darbu veikšanu sedz trauksmes sirēnas pārvietošanas ierosinātājs.

Ja trauksmes sirēnas, kas uzstādītas uz privātpersonu īpašumā vai valdījumā esošajām būvēm vai to daļām, un to vadības bloku pārvieto uz citām būvēm vai to daļām, izdevumus par uzstādīšanas un demontāžas darbu veikšanu sedz saskaņā ar patapinājuma līgumā noteikto kārtību.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumus Nr. 530 "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 129. nr.; 2009, 69. nr.; 2015, 66. nr.).