Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā atlases kārta);

1.2. pirmās atlases kārtas mērķi;

1.3. pirmajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Pirmās atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Pirmās atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Pirmās atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Pirmās atlases kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 19 617 694 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 5 885 308 euro un privātais finansējums – 13 732 386 euro.

(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 507)

Atbalsts pirmās atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Vienam projekta iesniegumam pieejamais minimālais publiskā finansējuma apmērs ir 50 000 euro, maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 euro.

Vienam projektam maksimāli pieļaujamais attiecināmo izmaksu apmērs ir 2 000 000 euro.

(Svītrots ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 641)

Pirmās atlases kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības

10.1. rezultāta rādītāji

10.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro;

10.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;

10.2. iznākuma rādītāji

10.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 23;

10.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 79 400 MWh/gadā;

10.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 8,9 MW;

10.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 6 122 CO2 ekvivalenta tonnas.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 507)

1 Līdz 2018. gada 31. decembrim sasniedzamais finanšu rādītājs specifiskā atbalsta ietvaros – sertificēti izdevumi 5 745 006 euro apmērā.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Pirmās atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Pirmās atlases kārtas ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas C sadaļa).

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikas pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Projekta iesniegumā iekļautajā ražošanas ēkā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process.

Projekta iesniedzējs pirmās atlases kārtas ietvaros var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ražošanas ēkās, kuras atrodas uz zemes vienībām ar vienu nekustamā īpašuma kadastra numuru.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Pirmās atlases kārtas ietvaros rūpnieciskās ražošanas ēkas klasifikācija ir noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par būvju klasifikāciju. Pirmās atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā uz zemi, inženierbūvi un rūpnieciskās ražošanas ēku, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas un lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, projekta iesniegumam pievieno ēkas energosertifikāta kopiju un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu (1. pielikums) vai rūpnieciskā energoaudita kopiju, kas veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 9. panta pirmās un otrās daļas prasībām.

Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpnieciskā energoaudita kopiju, kas ir veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta prasībām.

Ja komersants ir ieviesis sertificētu energopārvaldības vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu, tas sadarbības iestādē iesniedz sertifikāta kopiju un aizpildītu pārskata veidlapu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu (1. pielikums) vai rūpnieciskā energoaudita kopiju.

Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja

21.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem;

21.2. projekta ietvaros tiek paredzētas Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētās darbības;

21.3. tas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

21.4. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem

21.4.1. atbalsta pretendentam (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus vai, ja paredzēts riska finansējuma atbalsts, – mazāk nekā septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

21.4.2. atbalsta pretendentam, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus vai, ja paredzēts riska finansējuma atbalsts, – mazāk nekā septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos;

21.4.3. atbalsta pretendents ar tiesas lēmumu ir atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

21.4.4. atbalsta pretendents ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

21.4.5. atbalsta pretendentam (kas nav mazais vai vidējais uzņēmums) pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas aprēķināta pēc komersanta ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Finansējumu piešķir

23.1. ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai;

23.2. energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās;

23.3. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas;

23.4. ēkas inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei;

23.5. atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

23.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai;

23.7. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšanai.

Finansējumu nepiešķir, ja uzlabojumus veic, lai panāktu komersantu atbilstību Eiropas Savienības standartiem, kas jau ir pieņemti, pat ja tie vēl nav stājušies spēkā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktam.

Attiecināmās izmaksas pirmās atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni, un tiek noteiktas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Pirmās atlases kārtas ietvaros ir attiecināmas šādas tiešo attiecināmo izmaksu pozīcijas

26.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas

26.1.1. ēkas energosertifikāta, pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējuma sagatavošana (sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem);

26.1.2. tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošana;

26.1.3. būvniecības izmaksu tāmes sagatavošana;

26.1.4. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrāde;

26.1.5. ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrāde;

26.1.6. apliecinājuma kartes vai apliecinājuma kartes inženierbūvēm izstrādāšana;

26.1.7. būvprojekta ekspertīzes nodrošināšana;

26.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

26.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka

26.3.1. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

26.3.2. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

26.4. ēku energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbu izmaksas

26.4.1. būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

26.4.2. ēkas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;

26.5. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas iekštelpās izmaksas;

26.6. energoefektivitāti paaugstinošu papildu ieguldījumu izmaksas esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kuras tieši nodrošina ražošanas procesu;

26.7. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas;

26.8. tādu atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, kam iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam;

26.9. iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas;

26.10. energopārvaldības sistēmas ieviešanas un rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82; MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 641)

Pirmās atlases kārtas ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmajām izmaksām piemērotais pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

(Svītrots ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 641)

Šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.10. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kā arī no būvdarbu līguma summas.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 641 redakcijā)

Šo noteikumu 26.8. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šāds novērtējums ir nepieciešams.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Pirmās atlases kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad sadarbības iestāde ir saņēmusi projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kuras ir attiecināmas no 2016. gada 1. jūnija. Ja projekta iesniedzējs uzsāk atbalstāmās darbības pirms līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi, projekta iesniedzējs uzņemas visus riskus par saistībām, ko tas ir uzņēmies, un izdevumiem, kas neatbilst attiecināmām izmaksām.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Pirmās atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas

32.1. izmaksas, kas šo noteikumu 26. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz šo noteikumu 29. punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

32.2. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu;

32.3. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un kurās nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

32.4. šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2016. gada 1. jūnija;

32.5. energopārvaldības sistēmas ieviešanas, rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas un šo noteikumu 26.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas lielajiem komersantiem.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Projektā minētās aktivitātes var īstenot ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums.

Projekta iesniegumā minētās aktivitātes īstenojamas 36 mēnešu laikā no dienas, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

1 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Attiecināmajām izmaksām, kuras atbilst

34.1 1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, piemēro 30 % atbalsta intensitāti;

34.1 2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, atbalsta intensitāti diferencē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem uzņēmumiem piemēro 45 %, vidējiem – 55 %, sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem – 65 % atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 641 redakcijā)

2 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte izmaksām, kuras atbilst Komisijas regulai Nr. 1407/2013, ir 30 % no attiecināmajām izmaksām.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 711 redakcijā)

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka

35.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 procenti gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumā vai rūpnieciskajā energoauditā aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā vai ēkas siltumenerģijas patēriņā;

35.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, izņemot gadījumu, ja projekta īstenošanas laikā paredz īstenot tehnoloģisko ražošanas iekārtu nomaiņu;

35.3. ražošanas ēku vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;

35.4. līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu;

35.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gada plānošanas periodam elektroniski tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;

35.6. projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82; MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 641)

Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā par projekta īstenošanu noteiktajos gadījumos, kā arī

36.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto aktivitāšu īstenošanu nav uzsācis 12 mēnešu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas;

36.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

36.3. pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 35. punktā minētajiem nosacījumiem;

36.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pirmās atlases kārtas īstenošanu vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

Finansējumu šo noteikumu 26. punktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu.

Finansējumu šo noteikumu 26.1. un 26.10. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē, bet neveido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību vai ir radušās pirms pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē, bet ne agrāk kā līdz 2016. gada 1. jūnijam, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajam.

Lielie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam.

Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota komersanta līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus.

Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 22. punktā minēto nozaru komersantiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības nozarēs, kurām netiek sniegts atbalsts, negūst labumu no pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta.

Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, jānodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki kā sākotnēji projekta iesniegumā plānotie.

Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā ar de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, un nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas, kas ir nosakāmas, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktu un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, kā arī nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

1 Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

2 Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu līdz 2020. gada 31. decembrim.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 641 redakcijā)

Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 641 redakcijā)

Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 641 redakcijā)