Ugunsdrošības noteikumi

Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.

Šo noteikumu izpratnē lieto šādus terminus

2.1. atbildīgā persona – Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pantā noteiktais tiesību subjekts;

2.2. būvobjekts – objekts vai teritorija, kurā notiek būvdarbi;

2.3. daudzdzīvokļu objekts – objekts, kurā ir divi dzīvokļi un vairāk;

2.4. elektroinstalācija – elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei;

2.5. evakuācijas plāns – vizuāli noformēti nepārprotami norādījumi, kā fiziskai personai rīkoties ugunsgrēka, avārijas vai bīstamas situācijas gadījumā un kā visātrāk nokļūt drošībā;

2.6. meža atbildīgā persona – Meža likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktais tiesību subjekts;

2.7. meža objekts – Meža likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktais objekts;

2.7.1 meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti – meža zemē ierīkots autoceļš, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis;

2.8. mineralizētā josla – līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta vismaz 1,5 m plata augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos;

2.8.1 nodarbinātais – visi objektā nodarbinātie, organizatoriski iesaistītās personas, kā arī personas, kuras veic darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā;

2.9. objekts – būve vai tās daļa;

2.10. publisks objekts – objekts, kurā tiek organizēts publisks pasākums, vai objekts, kurš neatkarīgi no tā faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kurš par maksu vai bez maksas ir pieejams ikvienai personai;

2.11. saimnieciskās darbības objekts – objekts, kurā privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, vai fiziskā persona savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu, piedāvā vai pārdod preci, izgatavo vai atjauno preci, vai publiska persona, publiskas personas institūcija, publisko tiesību juridiska persona pilda valsts pārvaldes funkcijas;

2.12. teritorija – zemesgabals, kurā atrodas objekts, un zemesgabals, kas robežojas ar objektu, vai neapbūvēts zemesgabals;

2.13. ugunsbīstamie darbi – darbi, kuros izmanto atklātu liesmu vai kuros rodas dzirksteles, kā arī citi darbi, kas var izraisīt aizdegšanos;

2.14. ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopums, kas paredzēts ugunsdzēsības ūdens resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem;

2.15. viendzīvokļa objekts – brīvi stāvoša savrupmāja (piemēram, individuālā ģimenes māja, villa, mežsarga māja, lauku māja, vasarnīca, dārza māja), arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja;

2.16. dzelzceļa objekts – ritošais sastāvs, kā arī būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

1 Publiskā objektā ievēro arī tās šajos noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz saimnieciskās darbības objektu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka Nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo prasību izpildei.

Ja ugunsdrošības prasības ir izstrādātas atbilstoši publicēto piemērojamo standartu prasībām, uzskatāms, ka ugunsdrošības prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, kuras aptver šie standarti.

1 Atbildīgā persona var izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus ar ugunsdrošību objektā saistīto procesu dokumentēšanā. Ar ugunsdrošību objektā saistītos elektroniskos dokumentus paraksta atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Atbildīgā persona nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iespēju piekļūt ar ugunsdrošību objektā saistītajiem elektroniskajiem dokumentiem un pārliecināties par to autentiskumu un integritāti.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā; sk. 528. punktu)

Fizisko un juridisko personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

1 Atrodoties objektā, fiziskās personas pienākums, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku, ir nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, ja nodarbinātajam noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt).

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ja izcēlies ugunsgrēks

7.1. fiziskajai personai ir pienākums

7.1.1. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nosaucot ugunsgrēka izcelšanās adresi vai vietu un ziņotāja vārdu, uzvārdu, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;

7.1.2. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, objekta ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem;

7.2. saimnieciskās darbības objekta atbildīgajai personai papildus šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem pienākumiem līdz brīdim, kad ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība, ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības instrukcijā noteikto rīcību ugunsgrēka gadījumā atbilstoši šo noteikumu 180.7. apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar tādiem konstruktīvajiem elementiem, inženiertīkliem, elektroinstalāciju, ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskām sistēmām un ierīcēm, kas atbilst normatīvajos aktos par būvniecību noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

Objektu un teritoriju ekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, saskaņā ar būvprojektā (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) paredzētajiem un būvniecības gaitā pieņemtajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteikto ugunsslodzi un ievērojot normatīvo aktu prasības ugunsdrošības jomā.

Šo noteikumu prasības objektos, kuros kompetentās iestādes ir ierobežojušas personām pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.

Būvkonstrukcijas ugunsaizsarglīdzekļa bojājuma vietu vai tās ugunsdrošo īpašību zudumu novērš.

Ugunsdrošās konstrukcijas neblīvo vietu aizdara ar blīvējošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem, kuriem ir atbilstoša normatīvajos aktos par būvniecību noteiktā ugunsizturības robeža.

Lūkas un ārējās kāpnes daudzdzīvokļu objekta koplietošanas lodžijās vai balkonos, kā arī pārejas uz blakus esošo koplietošanas objektu, kas izbūvētas saskaņā ar būvprojektu, uztur lietošanas kārtībā, aizliegts tās aizkraut vai citādi ierobežot piekļūšanu tām vai to izmantošanu.

Daudzdzīvokļu objekta atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt

14.1. ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas (kopīpašuma) daļās;

14.2. inženiertīklu, ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojuma uzturēšanu atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Daudzdzīvokļu objekta un publiska objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu.

Pagrabā, cokolstāvā vai pazemes stāvā vietas, kur pazemes inženiertīklu ievadi šķērso objekta konstrukcijas, ir hermētiskas (gāzu necaurlaidīgas).

Atkritumu vadu lūku vāki ir cieši aizverami, bez defektiem un pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā.

Objektā, kas augstāks par diviem stāviem, katru kāpņu telpas stāvu nodrošina ar attiecīgā stāva kārtas numuru. Šā punkta prasības neattiecas uz objektu, kas ir viendzīvokļa objekts.

Lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, durvis, kas atdala kāpņu telpu no citas nozīmes telpas, aprīko ar pašaizveres mehānismiem un noblīvētām piedurlīstēm. Šā punkta prasības neattiecas uz durvīm, kas atdala dzīvokli no kāpņu telpas.

Durvis, aizkari un vārti ugunsdrošā konstrukcijā ir pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, ja to aizvēršanu nenodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma vai automātiskā ugunsdzēsības sistēma.

Ierīci, kas paredzēta ciešai durvju, vārtu un aizkara aizvēršanai ugunsdrošā konstrukcijā, uztur darba kārtībā.

Objekta dūmu aizsardzība atbilst būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētajiem ugunsdrošības risinājumiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsgrēka gadījumā evakuācijai aizliegts izmantot liftu.

Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, novēršot savstarpēju vielu iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un apzīmē ar zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Objektā aizliegts

26.1. uzkopšanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam;

26.2. atstāt bez uzraudzības iekurtas apkures ierīces, kā arī elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektroiekārtas un elektroierīces, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ierīces ekspluatācijas instrukcija;

26.3. izmantojot atklātu uguni, atkausēt aizsalušus cauruļvadus;

26.4. novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī šķidras bīstamas vielas pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;

26.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (turpmāk – transportlīdzeklis) sprādzienbīstamā vidē, izņemot šim mērķim speciāli aprīkotus transportlīdzekļus;

26.6. sprādzienbīstamā vidē iebraukt transportlīdzekļiem, kuru riepas aprīkotas ar radzēm vai ķēdēm.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām.

Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

Ceļus un piebrauktuves pie objekta un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu. Automātiski atveramiem vārtiem un barjerām nodrošina manuālu atvēršanu.

Pie katras ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētas iebrauktuves teritorijā, ja tās platība ir lielāka par 6400 m2 vai ja attālums no iebrauktuves līdz teritorijā esošajai ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai pārsniedz 80 m, izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmā norāda teritorijas plānojumu, ugunsdzēsības ūdensvada hidrantus, aizbīdņus, vadības mezglus, sūkņu, putu koncentrāta un atklātas un slēgtas ugunsdzēsības ūdensņemšanas atrašanās vietas, izmantojot 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5. zīmi (1. pielikums). Shēma ir viegli uztverama, un tās minimālais izmērs ir 1 x 1 m.

Teritoriju (izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju) nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļā minētajām prasībām.

Uzglabājot vielas un priekšmetus konteineros teritorijā, izveido 5 m platu ugunsdrošības atstarpi starp konteineru rindām. Konteineru rindas garums nedrīkst pārsniegt 100 m.

Ja teritorijā izlijušas šķidras degtspējīgas vielas, tās nekavējoties savāc, un vietas, kur tās izlijušas, apkaisa ar absorbējošu vielu. Absorbējošo vielu pēc tam savāc un uzglabā speciāli iekārtotā un apzīmētā vietā.

Transportlīdzekli, kas paredzēts degtspējīgu šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai, aizliegts novietot tuvāk par 50 m no publiska objekta, dzīvošanai paredzēta objekta, tilta, tuneļa un viadukta.

Par plānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Par neplānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī novēršot savstarpēju vielu iedarbību, kuras rezultātā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un apzīmē ar zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Teritorijā aizliegts

40.1. ugunsdrošības atstarpēs novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus;

40.2. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšana objektam;

40.3. izliet šķidras degtspējīgas vielas kanalizācijas sistēmā;

40.4. uzglabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;

40.5. smēķēt neatļautā vietā, kā arī ārpus īpaši aprīkotas un apzīmētas vietas, izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju.

Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā un būvdarbu izpildes gaitā atbild būvdarbu veicējs. Būvdarbu veicēja pienākums ir ievērot šajos noteikumos minētās prasības.

Ja būvdarbi notiek, nepārtraucot objekta ekspluatāciju, tad, lai nesamazinātu objekta ugunsdrošību, objektā nodrošina attiecīgus kompensējošus ugunsdrošības pasākumus. Kompensējošos ugunsdrošības pasākumus norāda būvobjekta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

Būvobjektu nodrošina ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi. Līdz tās izbūvei šim nolūkam var ierīkot pagaidu ūdensapgādi vai pielāgot esošās ūdensņemšanas vietas.

Būvobjektu nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm (1. pielikums).

Būvlaukumā ierīko piebrauktuvi un caurbrauktuvi ugunsdzēsības transportlīdzekļiem. Piebrauktuvi apzīmē ar 7.1., 7.2., 7.3. vai 7.4. zīmi (1. pielikums).

Ugunsdzēsības transportlīdzekļiem paredzētās piebrauktuves un caurbrauktuves platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 m. Strupceļā ierīko vismaz 12 x 12 m lielu laukumu vai loku, kur apgriezties ugunsdzēsības transportlīdzekļiem.

Pagaidu būvi un būvmateriālu uzglabāšanas laukumu izvieto ne tuvāk par 6 m no būvējama un uzbūvēta objekta, izņemot gadījumu, ja to izvieto pie objekta konstrukcijas, kura būvēta no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

Būvobjektu nodrošina ar ugunsgrēka izziņošanas ierīcēm un evakuācijas ceļiem nodarbināto evakuācijai. Evakuācijas ceļus nodrošina ar apgaismojumu.

Būvobjektā, kas augstāks par trim stāviem, kāpnes izbūvē vienlaikus ar kāpņu telpu nesošajām konstrukcijām.

Būvobjektā, kas augstāks par 10 m, būvju sastatnes ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

Būvju sastatnes pa būves perimetru ik pēc 50 m aprīko ar sastatņu kāpnēm.

Slēgtā objektā un tvertnēs, kur notikusi darbība ar bīstamām vielām, kuras var veidot sprādzienbīstamu koncentrāciju, atļauts atsākt būvdarbus tikai pēc tam, kad veikta gaisa analīze un nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija.

Būvobjektā katrā būves stāvā izvieto ugunsdzēsības aparātus atbilstoši šādiem kritērijiem

53.1. ja stāva platība ir līdz 800 m2, nodrošina ugunsdzēsības aparātus ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B;

53.2. ja stāva platība pārsniedz 800 m2, katrus nākamos stāva platības 250 m2 nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 21A 113B;

53.3. attālums no jebkuras vietas būvobjektā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m;

53.4. ugunsbīstamo darbu vietas papildus nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu 309. punktam.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Elektroinstalācija (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīce) atbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam, to uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Elektroiekārtu un elektroierīci uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām (turpmāk – ražotāja prasības).

Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir

56.1. sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados;

56.2. ķīmiski agresīva vide, – reizi gadā.

Par elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze–nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (6. pielikums).

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar šo noteikumu 56. punktā minētajām pārbaudēm. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (7. pielikums).

Elektroiekārtu un elektroierīci attīra no putekļiem un nosēdumiem.

Elektroinstalāciju, kas netiek ekspluatēta (nav pieslēgta pastāvīgam elektroenerģijas spriegumam), demontē būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroinstalāciju tehnoloģiskajā iekārtā.

Objektā un teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošā izpildījumā.

Aizliegts

62.1. izmantot bojātu un paštaisītu elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci;

62.2. ekspluatēt elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav nodrošināta ar aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi);

62.3. lietot nekalibrētu vai paštaisītu elektroinstalācijas, elektroiekārtas vai elektroierīces aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi);

62.4. ekspluatēt vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos tā, ka rodas neatbilstoša pārejas pretestība;

62.5. sprādzienbīstamā vidē lietot elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav atbilstoši aizsargāta (sprādziendrošā izpildījumā) un kurai nav 1.5. marķējuma (1. pielikums);

62.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no gaismas ķermeņiem, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;

62.7. elektrosadales telpā vai elektrosadales skapī uzglabāt degtspējīgas vielas vai priekšmetus;

62.8. izmantot pagarinātājus vai pagaidu elektroinstalāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir saritināti uz spoles vai cilpās, ja to nav paredzējis ražotājs.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai (turpmāk – dūmvads), apkures iekārtu un ierīci, ventilācijas sistēmu un ierīci izbūvē atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

1 Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs pārsniedz kurtuves platuma izmērus vismaz par 150 mm no kurtuves sānu malām un vismaz 300 mm tās priekšā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2021., sk. 529. punktu)

Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz

64.1. 380 mm, ja dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;

64.2. 510 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.

Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz grūti degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz

65.1. 250 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;

65.2. 380 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.

Šo noteikumu 64. un 65. punkta prasības neattiecas uz dūmvadu, ja tā ražotājs noteicis citādi.

Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra.

Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.

Dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu 68. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā apkures iekārtām un ierīcēm, kā arī apkures iekārtām un ierīcēm, kurās par kurināmo izmanto gāzi, dūmvadu pārbauda un attīra šādos termiņos

71.1. ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā;

71.2. ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados;

71.3. keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados;

71.4. metāla dūmvadus un dūmvadus, kas izbūvēti no materiāliem, kuri nav minēti šo noteikumu 71.1., 71.2. un 71.3. apakšpunktā, – ne retāk kā reizi divos gados.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Par dūmvada, apkures ierīces vai iekārtas un dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktu var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu veic viendzīvokļa objekta atbildīgā persona. Aktā norāda šādu informāciju

72.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;

72.2. dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla atrašanās vieta objektā un tā apraksts;

72.3. vārds un uzvārds personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu;

72.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un numurs personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces, iekārtas vai dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu;

72.5. atzinums par veiktā darba rezultātu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Dūmvada, apkures iekārtas un ierīces tehnisko stāvokli novērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.

Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Tehniskā stāvokļa pārbaudes aktam pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.

Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta grafiskajā attēlojumā norāda pārbaudītā dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla atrašanās vietu objekta plānojumā.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ja pārbaudē konstatēta dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla neatbilstība būvprojekta (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) risinājumiem vai normatīvo aktu vai ražotāja prasībām, tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" ieraksta neatbilstības raksturojumu un pamatojumu ar atsauci uz būvprojekta (paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes) attiecīgo daļu, lapas numuru vai ražotāja prasību.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ja apkures iekārtu vai ierīci maina pret citu apkures iekārtu vai ierīci, tad, lai noteiktu dūmvada un ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību jaunās iekārtas vai ierīces pievienošanai, pārbauda dūmvada, ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Par pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums). Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" norāda, vai attiecīgo apkures ierīci vai iekārtu var pievienot dūmvadam.

Dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic

80.1. ne retāk kā reizi piecos gados – telpās, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta karstā ūdens sildīšanai;

80.2. ne retāk kā reizi 10 gados – daudzdzīvokļu objektā un viendzīvokļa objektā, izņemot telpas, kuras minētas šo noteikumu 80.1. apakšpunktā;

80.3. ne retāk kā reizi piecos gados – citos objektos.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Tīrot apkures ierīces un iekārtas, izdedžus un pelnus uzglabā degtnespējīgā ietvarā ārpus objekta.

Objektā, kur tehnoloģiskajā procesā veidojas degtspējīgi putekļi, apkures iekārtas un ierīces virsma ir gluda.

Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu krāsu. Šī prasība neattiecas uz metāla dūmvadiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai šķidrā kurināmā apkures iekārtu un ierīci aprīko ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Objektu, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, no pārējām telpām ugunsdroši nodala ar

85.1. ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60;

85.2. ugunsdrošu pārsegumu, kura ugunsizturības robeža nav zemāka par REI-60;

85.3. ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-30.

Objektā, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,05 m2, rēķinot uz 1 m3 telpas, bet ne mazāks par 0,25 m2.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Šķidrā kurināmā apkures iekārtas un ierīces degvielas tvertni, kas lielāka par 200 litriem, aprīko ar norobežojošām konstrukcijām, kas norobežo degvielas noplūdi tvertnes bojājuma gadījumā. Šā punkta prasības neattiecas uz tvertnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas.

Objektā, ja tas nav ugunsdroši atdalīts no cita objekta, nedrīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 5000 litriem degvielas.

Aizliegts

89.1. izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;

89.2. pārkurināt apkures iekārtu vai ierīci;

89.3. atstāt bez uzraudzības iekurtu apkures iekārtu un ierīci, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;

89.4. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces;

89.5. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0,5 m;

89.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 m;

89.7. iekuršanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam rūpnieciski izgatavotos šķidrumus;

89.8. kurināt apkures iekārtu un ierīci ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

89.9. izmantot dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai;

89.10. daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietota apkures iekārta un ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta ūdens sildīšanai un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves;

89.11. dūmvadu, dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu attīrīt, to izdedzinot;

89.12. uzglabāt degvielas tvertnes un degtspējīgus šķidrumus telpā, kurā atrodas šķidrā kurināmā apkures iekārta vai ierīce;

89.13. izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem (elektroinstalācijas, elektronisko sakaru tīklu vai citu inženiertīklu tranzītam).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālu tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados.

Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju

92.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;

92.2. ventilācijas sistēmas atrašanās vieta objektā un tās apraksts;

92.3. vārds un uzvārds personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi;

92.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta nosaukums un numurs personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;

92.5. ventilācijas sistēmas atbilstības raksturojums tehniskā projekta risinājumiem, ja ventilācijas sistēma neatbilst būvnormatīva prasībām;

92.6. ventilācijas sistēmas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

92.7. ventilācijas sistēmas iekārtu un ierīču atbilstība ražotāja prasībām;

92.8. atzinums par ventilācijas sistēmas turpmāku ekspluatāciju. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.

1 Aktā par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu nenorāda šo noteikumu 92.5., 92.6. un 92.7. apakšpunktā minēto informāciju.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Aktam par mehāniskās ventilācijas sistēmas pārbaudes rezultātiem pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.

Mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, ir sprādziendrošā izpildījumā, un to aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šādu ventilācijas sistēmu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi gadā.

Ventilācijas sistēmas metāla konstrukcijas, ierīces un iekārtas iezemē.

Ventilācijas sistēmas automātiskos ugunsdrošos vārstus, aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem.

Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsdrošajiem vārstiem, pretvārstiem un citiem ventilācijas sistēmas elementiem, kuriem jāveic pārbaude vai tehniskā apkope.

Ja ēkā ir izbūvēta atsevišķa telpa mehāniskās ventilācijas iekārtām, to tur aizslēgtu.

Aizliegts

99.1. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā darbināt tehnoloģisko iekārtu un veikt tehnoloģisko procesu, ja ventilācijas sistēma ir bojāta vai nedarbojas;

99.2. ventilācijas iekārtas telpā uzglabāt vielas un priekšmetus;

99.3. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā ekspluatēt ventilācijas iekārtu, kura nav sprādziendrošā izpildījumā.

Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma atbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. To uztur darba kārtībā un nodrošina brīvu piekļūšanu tai.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai tās montāžas kārtas, kā arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar pieņemšanas aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas bojājumus novērš pēc iespējas īsākā laikposmā, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc bojājuma konstatēšanas brīža. Par plānotu remontu, kura dēļ tiks atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ja neplānota remonta dēļ tiek atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, kā arī piebraukšanas ceļu pie tās apzīmē ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 4.2. zīmi (1. pielikums).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ugunsdzēsības hidrantu akas vāku un virszemes ugunsdzēsības hidrantu krāso sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.

Virszemes putu šķīduma ugunsdzēsības hidrantu marķē vidusdaļā ar 50 mm platu violeta krāsojuma (piemēram, RAL-4001) gredzenu.

Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības hidranta pārbaudi ne retāk kā reizi gadā.

Par ugunsdzēsības hidranta pārbaudes rezultātiem persona, kura veica pārbaudi, sastāda pārbaudes aktu (1.1 pielikums). Pārbaudes aktam pievieno ārējā ūdensapgādes tīkla plānu (vizuāli uztveramā mērogā), kurā norādīta ugunsdzēsības hidranta atrašanās vieta.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā.

Aizliegts

109.1. ierīkot stāvvietu, novietot vielas, priekšmetus un transportlīdzekļus 1,5 m rādiusā no ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un aizkraut piekļūšanu tām;

109.2. novietot vielas un priekšmetus tuvāk par 1 m no iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāna un aizkraut piekļūšanu tam;

109.3. transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt zīmes "Vieta ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdzēsības rezervuāra un mākslīgas atklātas ūdens tilpnes atbildīgā persona nodrošina ūdensņemšanas vietas pārbaudi ne retāk kā divas reizes gadā (vasaras un ziemas periodā).

Mākslīgi izveidotajās ugunsdzēsības ūdens krātuvēs nodrošina būvprojektā paredzēto ūdens daudzumu objekta ugunsgrēka dzēšanai. Mākslīgās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas nodrošina ar stacionāru mērīšanas ierīci, kas ļauj kontrolēt ūdenslīmeni. Uz mērīšanas ierīces norāda maksimālo un minimālo ūdens līmeni.

Piebrauktuvi ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu pa to pārvietoties jebkurā gadalaikā.

Ugunsdzēsības ūdensapgādes sūkņu telpā novieto ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējo shēmu un sūkņu piesaistes shēmu.

Elektroaizbīdni, kas uzstādīts ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmā, nodrošina ar dublējošu manuālās atvēršanas ierīci.

Ugunsdzēsības sūkņa un elektroaizbīdņa manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīci izvieto pieejamā vietā, nodrošina ar paskaidrojošu uzrakstu un aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu.

Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krānu novieto īpašā skapī, nišā vai speciālās ierīcēs, kurās ir vēdināšanas atvere, krānam pievieno šļūteni un stobru. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna šļūtenes garums ir vismaz 20 m. Šļūtenei pievienotais stobrs nodrošina kompaktu strūklu un ir noslēdzams.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Uz ugunsdzēsības krāna skapja durvīm, nišā vai uz speciālās ierīces redzamā vietā norāda krāna kārtas numuru, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, izvieto 4.4. zīmi (1. pielikums), kā arī izvieto informāciju par iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi (2. pielikums). Iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas, ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdzēsībai paredzēto ūdens krājumu aizliegts izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Viendzīvokļa objektu, daudzdzīvokļu objekta dzīvokli un publisku objektu, kurā paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, nodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības.

Izmaiņas ugunsaizsardzības sistēmā veic saskaņā ar ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Ugunsaizsardzības sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai to montāžas kārtas, arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.

Automātiskā ugunsaizsardzības sistēma ir nepārtraukti ieslēgta automātiskajā darba gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā pilda tai noteiktās funkcijas.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Objektā, kurā atrodas ugunsaizsardzības sistēma, uzglabā ugunsaizsardzības sistēmas būvniecības ieceres dokumentāciju vai tās apliecinātu kopiju, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceres dokumentācija ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Telpā pie uztveršanas, kontroles un indikācijas iekārtas (turpmāk – panelis) uzglabā

125.1. instrukciju, kurā norādīta šo noteikumu 127. punktā, 180.4. un 180.7. apakšpunktā minētā informācija;

125.2. ugunsaizsardzības sistēmas aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu vai grafisku aizsargājamo telpu (zonu) un sistēmas tīklu attēlojumu telpās (var būt elektroniski, ja tas redzams datora monitorā, iedarbojoties ugunsaizsardzības sistēmai);

125.3. ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (9. pielikums).

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

1 Šo noteikumu 125. punkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu un daudzdzīvokļu objekta dzīvokli.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes signālu vai signālu par sistēmas un sakaru kanāla bojājumu pārraida uz paneli, kuru pastāvīgi (diennakti) uzrauga šo noteikumu 127. punktā minētajā kārtībā instruēta persona.

Atbildīgā persona nodrošina personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ugunsdrošības instruktāžu par

127.1. ugunsaizsardzības sistēmas darbības principu un darbspējas noteikšanas kārtību;

127.2. ugunsaizsardzības sistēmas ekspluatācijas nosacījumiem;

127.3. aizsargājamo telpu nosaukumiem un atrašanās vietām. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz objekta personālu, kas neatrodas vienā objektā ar uzstādīto ugunsaizsardzības sistēmu;

127.4. rīcību gadījumā, ja no ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ir pienākums zināt šo noteikumu 127. punktā minēto informāciju. Atbildīgā persona nodrošina, lai publiskā pasākuma norises laikā pie ugunsaizsardzības sistēmas paneļa pastāvīgi atrastos persona, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko apkopi un tehniskās apkopes kontroli.

Ugunsaizsardzības sistēmai nodrošina tehnisko apkopi un remontu atbilstoši

130.1. ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām;

130.2. piemērojamo standartu prasībām;

130.3. ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām;

130.4. objekta ekspluatācijas īpatnībām.

Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumus (tai skaitā iedarbošanās gadījumus tehniskās apkopes gaitā) un bojājumus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā (9. pielikums).

Ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju atjauno pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās vai bojājuma konstatēšanas brīža.

Ja darbspējas atjaunošanai nepieciešama ugunsaizsardzības sistēmas pilnīga vai daļēja atslēgšana, objektā nodrošina attiecīgus ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas. Ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, izstrādā rakstveidā un par tiem veic nodarbināto instruktāžu. Par veikto ugunsdrošības instruktāžu veic ierakstus Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

Ugunsaizsardzības sistēmas ierīču ekspluatācijas termiņš nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto ekspluatācijas termiņu.

Ugunsaizsardzības sistēmas iekārtas un ierīces nodrošina ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm, ja tās var mehāniski bojāt. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības parametrus.

Ugunsaizsardzības sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces izvieto pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem valsts valodā un apzīmē ar 4.6. zīmi (1. pielikums).

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 349)

Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsaizsardzības sistēmu ierīcēm, lai varētu veikt to pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu.

Ugunsaizsardzības sistēmās izmanto ierīces un elektroinstalāciju, kas paredzēta uzstādīšanai un darbībai attiecīgajā vidē. Objektā vai teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, ugunsaizsardzības sistēmas, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošas.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ekspluatējot ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas, aizliegts

139.1. pārbūvēt vai demontēt ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas vai to daļas un ierīces, neievērojot būvniecību un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darbības vai izmaiņas ugunsdrošībai nozīmīgajā inženiertehniskajā sistēmā un aizsargājamā zonā, ja tas ietekmē ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju vai to funkciju izpildi;

139.2. atslēgt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vai pārslēgt to no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, izņemot gadījumu, ja būvdarbu vai citu darbu laikā šī sistēma var tikt bojāta;

139.3. atslēgt ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, mainīt sistēmas darbības režīmu;

139.4. aizkraut pieejas pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm un iekārtām;

139.5. piekārt vai piestiprināt priekšmetus pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm, iekārtām, cauruļvadiem un kabeļiem.

Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas panelis signālu par ugunsgrēku atšķir no citiem trauksmes signāliem un, ja nepieciešams, nodrošina

140.1. tehnoloģiskā procesa vadību;

140.2. inženiertehnisko sistēmu, iekārtu un inženiertīklu vadību;

140.3. citu ugunsaizsardzības sistēmu vadību.

Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām nodrošina nepārtrauktu signālķēžu un barošanas avotu automātisku kontroli.

Ekspluatējot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, aizliegts

142.1. būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētā ugunsgrēka detektora vietā uzstādīt cita tipa vai darbības principa detektoru, ja tiek ietekmēta sistēmas darbspēja un funkciju izpilde;

142.2. novietot materiālus un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no ugunsgrēka detektoriem;

142.3. novietot apkures ierīces, sildierīces vai citus priekšmetus, kas izdala siltumu, tuvāk par 1 m no ugunsgrēka detektora vai paneļa;

142.4. izvietot ventilācijas iekārtas un ierīces vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un ierīces ugunsgrēka detektora tuvumā, ja tās var ietekmēt detektora darbību.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Stacionārās automātiskās ugunsdzēsības sprinkleru sistēmas sprinklers nodrošina automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas siltuma ugunsgrēka detektora funkcijas.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Stacionāro automātisko ugunsdzēsības sistēmu (izņemot sprinkleru sistēmu) nodrošina ar tālvadības un manuālām iedarbināšanas ierīcēm.

Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu un sūkņu telpu aizslēdz. Pie ieejas telpā novieto norādi par atslēgu atrašanās vietu. Šā punkta prasības neattiecas uz telpu, ja tā atrodas iežogotā un apsargātā objektā vai citādi ir ierobežota nepiederošu personu piekļūšanai.

Pie ieejām stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas sūkņu telpās uzstāda izgaismotu zīmi "Ugunsdzēsības sūkņu stacija", pie ieejām stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas stacijās – "Gāzes ugunsdzēsības stacija".

Pie stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtu telpas ieejas un iekārtām teritorijā uzstāda izgaismotu vai gaismu atstarojošu zīmi "Ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas".

Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas telpā un sūkņu telpā izvieto

148.1. sistēmas kopējo shēmu;

148.2. sistēmas piesaistes shēmu;

148.3. instrukciju par sistēmas iedarbināšanu ugunsgrēka gadījumā;

148.4. instrukciju par sistēmas pārbaudes kārtību;

148.5. sistēmas būvniecības ieceres dokumentāciju vai tās apliecinātu kopiju, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceres dokumentācija ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas nodrošina ar paskaidrojošajiem uzrakstiem valsts valodā.

Pie katras stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, sprinkleru (drenčeru) tipu un daudzumu, kā arī darba spiedienu.

Pie katras stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, attiecīgo aizsardzības grupu numuru, kā arī darba spiedienu.

Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas noslēgarmatūru apzīmē un numurē saskaņā ar sistēmas piesaistes shēmu. Ja noslēgarmatūras darba režīms netiek kontrolēts automātiski, to noplombē, saglabājot darba režīmu.

Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu krāso atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Neienākt! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

Iedarbojoties gāzes ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Neienākt! Gāze!" un "Atstāt telpu! Gāze!" un skaņas signalizācijas ierīce.

Vietā, kur ierīkota gāzes ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks.

Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Aerosols!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

Iedarbojoties aerosola ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un "Atstāt telpu! Aerosols!" un skaņas signalizācijas ierīce.

Vietā, kur ierīkota aerosola ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks.

Pie ieejas telpā, kurā atrodas gāzes baloni (vienā balonā var būt dažādu gāzu maisījums), novieto 1.4. zīmi (1. pielikums).

Ja objektā ierīkota stacionārā gāzes, aerosola vai pulvera ugunsdzēsības sistēma, telpu durvis aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

Aizliegts

164.1. novietot vielas, materiālus un citus priekšmetus tuvāk par 0,9 m no ūdens smidzinātājiem (sprinkleriem un drenčeriem);

164.2. novietot apkures ierīces, sildierīces vai citus priekšmetus, kas izdala siltumu, tuvāk par 1 m no sprinkleriem;

164.3. pievienot ražošanas un citas iekārtas pie stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem;

164.4. uzstādīt noslēgarmatūru uz stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem, ja tas nav paredzēts būvniecības ieceres dokumentācijā.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Atbildīgā persona nodrošina, ka

165.1. gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas šahtas un vārsti (lūkas) ir hermētiski noslēgti;

165.2. dūmu vārsti (lūkas) ir aizvērti;

165.3. pie vadības ierīces, kas paredzēta gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas tālvadības un manuālai iedarbināšanai, ir izvietoti paskaidrojoši uzraksti valsts valodā par gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas iedarbināšanu.

Aizliegts

166.1. izvietot dažādas iekārtas, materiālus vai priekšmetus, kas traucē gaisa virsspiediena sistēmas vārsta (žalūziju) un dūmu vārsta (lūkas) darbību un tehnisko apkopi;

166.2. pieslēgt ventilācijas iekārtas pie gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmām;

166.3. dūmu novadīšanas šahtās izvietot kabeļus, iekārtas, ierīces un citus materiālus;

166.4. izmantot vēdināšanai dūmu un karstuma izvades sistēmas ar mehānisko vilkmi.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Neautomātiskās dūmu izvades sistēmas pārbaudi veic ne retāk kā divas reizes gadā, vienu no pārbaudēm veicot laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam.

Automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmas nostrādāšana automātiskajā vadības režīmā ir pieļaujama ar laika aizturi līdz četrām minūtēm, ja aizsargājamā objektā pastāvīgi atrodas persona, kura uzrauga šo ugunsaizsardzības sistēmu. Laika aizture nav pieļaujama, ja automātisko ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu iedarbina manuāli. Tiesības uzraudzīt automātiskās ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmu vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, vai automātisko ugunsdzēsības sistēmu ir personai, kura ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā atbilstoši šo noteikumu 178. punktam. Persona, kura aizsargājamā objektā uzrauga attiecīgo sistēmu, pārzina šo noteikumu 127. punktā minēto informāciju un trauksmes signāla saņemšanas gadījumā pārbauda tā iemeslu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes ierīču un skaļruņu skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 65 dB (telpās, kur cilvēki tiek izmitināti naktī, – 75 dB) un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, lai to būtu iespējams dzirdēt jebkurā telpā, kurā var atrasties cilvēks.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Iedarbojoties automātiskajai ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas paziņojumu translē ne mazāk kā 30 minūtes.

Evakuācijas paziņojumu translē visu evakuācijas laiku šādā secībā

171.1. uzmanību piesaistošs signāls (4–10 sekundes);

171.2. īss klusuma brīdis (1–2 sekundes);

171.3. evakuācijas ziņojums;

171.4. klusuma brīdis (1–5 sekundes).

Atbildīgā persona nodrošina, ka skaļruņi ir bez skaņas regulatoriem un pastāvīgi pieslēgti elektrotīklam bez atvienošanas iespējas.

Maksimālais skaņas intensitātes līmenis 1 m attālumā no skaļruņiem un sirēnām nedrīkst būt augstāks par 120 dB.

Ugunsgrēka balss izziņošanas tekstu translē valsts valodā, bet, ja objektā uzturas vai strādā ārvalstu pilsoņi, tekstu papildus translē angļu valodā un vismaz vienā svešvalodā pēc objekta atbildīgās personas izvēles.

(MK 11.06.2024. noteikumu Nr. 355 redakcijā)

Atbildīgā persona nodrošina, ka ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai ir šāda trauksmes signālu un paziņojumu lejupejoša prioritātes secība (prioritārā secībā)

175.1. ugunsgrēka trauksmes mikrofons;

175.2. iepriekš ierakstīts evakuācijas ziņojums;

175.3. citas pārraides un paziņojumi.

Atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi objektam, teritorijai un būvobjektam (izņemot viendzīvokļa objektu, neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek būvdarbi). Ugunsdrošības instrukcija ir objekta un teritorijas lietošanas mērķim atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi koplietošanas telpām un teritorijai. Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj šo noteikumu 180.1.5., 180.2., 180.4. un 180.7. apakšpunktā minēto informāciju.

Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā

178.1. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām);

178.2. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām).

Šo noteikumu 178.1. apakšpunktā minēto mācību programmu ir tiesīgas īstenot izglītības iestādes, kas īsteno šo noteikumu 178.2. apakšpunktā minēto mācību programmu.

Ugunsdrošības instrukcijā (izņemot ugunsdrošības instrukciju kūdras ieguves objektam) norāda šādu informāciju

180.1. saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta vispārīga un ugunsdrošību raksturojoša informācija

180.1.1. objekta un teritorijas lietošanas veidu;

180.1.2. teritorijā, objektā, tā ugunsdrošības nodalījumos un stāvos esošās ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas;

180.1.3. apkures sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;

180.1.4. ventilācijas sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;

180.1.5. maksimāli pieļaujamā ugunsslodze (MJ/m2) vai maksimāli pieļaujamais vielu un priekšmetu daudzums, kas vienlaikus var atrasties ražošanas vai noliktavas objektā;

180.1.6. esošo ugunsgrēka dzēšanai paredzēto ierīču, iekārtu, tehnikas, inventāra un aprīkojuma (turpmāk – ugunsdzēsības līdzekļi) raksturojums;

180.1.7. iespējamie ugunsgrēka izcelšanās riski un preventīvie pasākumi to mazināšanai;

180.1.8. maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits objektā, ja objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, stāvā vai atsevišķā telpā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot daudzdzīvokļu objektu);

180.2. atbilstoši objekta vai teritorijas lietošanas veidam – citas ugunsdrošības prasības un norādījumi, kas nav minēti šajos noteikumos;

180.3. kārtība, kādā tiek uzturēti evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie objekta;

180.4. objekta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas prasības, drošības pasākumi, kas veicami ugunsaizsardzības sistēmas bojājuma laikā, un ugunsaizsardzības sistēmas iekārtu (ierīču) ekspluatācijas termiņš;

180.5. tehnoloģiskā procesa apraksts, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, lietojamo un uzglabājamo vielu un priekšmetu sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un priekšmetu izmantošanas, uzglabāšanas un transportēšanas kārtība;

180.6. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;

180.7. rīcība ugunsgrēka gadījumā

180.7.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;

180.7.2. cilvēku evakuācijas kārtība;

180.7.3. kārtība, kādā tiek evakuēti cilvēki ar īpašām vajadzībām, un pasākumi evakuācijas nodrošināšanai;

180.7.4. tehnoloģisko iekārtu un inženiertīklu darbības apturēšanas kārtība;

180.7.5. elektroinstalācijas, elektroiekārtu un elektroierīču atvienošanas kārtība;

180.7.6. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā ugunsaizsardzības sistēmu) iedarbināšanas kārtība;

180.7.7. ugunsdzēsības līdzekļu izmantošanas kārtība;

180.7.8. materiālo vērtību evakuācijas kārtība.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

1 Kūdras ieguves objektam un teritorijai ugunsdrošības instrukcijā norāda šādu informāciju

180.1 1. kūdras ieguves objekta un teritorijas vispārīga un ugunsdrošību raksturojoša informācija

180.1 1.1. objekta un teritorijas adrese, lietošanas veids;

180.1 1.2. kūdras ieguves objekta un teritorijas nodrošinājums ar ugunsdzēsībai paredzēto inventāru un aprīkojumu;

180.1 2. ugunsdrošības prasības un norādījumi kūdras ieguves objektā un teritorijā;

180.1 3. iespējamie ugunsgrēka izcelšanās iemesli kūdras ieguves objektā un teritorijā, preventīvo pasākumu plāns ugunsgrēka novēršanai;

180.1 4. sākotnējai ugunsgrēka dzēšanai paredzēto ugunsdzēsības līdzekļu raksturojums un izmantošanas kārtība;

180.1 5. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;

180.1 6. kūdras ieguves tehnoloģisko darbu apturēšanas kārtība, ja paaugstinās ugunsbīstamības risks, ko var izraisīt meteoroloģiskie apstākļi;

180.1 7. rīcība ugunsgrēka gadījumā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

2 Kūdras ieguves objekta un teritorijas ugunsdrošības instrukcijai pievieno

180.2 1. teritorijas plānu, kurā norādītas piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, citi pārvietošanās ceļi un maršruti pa objektu un teritoriju;

180.2 2. tehnoloģisko ceļu shēmu;

180.2 3. ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj patiesu un ar ugunsdrošību saistītu informāciju par objektu, lietojot šajos noteikumos minēto terminoloģiju. Ugunsdrošības instrukcija var sastāvēt no atsevišķām instrukcijām, kurās norādīta šo noteikumu 180. punktā minētā informācija.

Ugunsdrošības instrukciju izstrādā valsts valodā un, ja nepieciešams, tulko visiem objektā nodarbinātajiem saprotamā valodā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdrošības instrukcijā izdara grozījumus, ja

183.1. veiktas izmaiņas saimnieciskajā darbībā, kas ietekmē ugunsdrošību objektā;

183.2. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē objekta ugunsdrošību;

183.3. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, izejvielu vai izejmateriālu sortimentā;

183.4. veiktas izmaiņas objekta plānojumā un ugunsdrošības risinājumos;

183.5. veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas ugunsdrošības instrukcijā iekļaujamā informācijā.

Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instruktāžu visiem nodarbinātajiem.

Ugunsdrošības instruktāžu veic par ugunsdrošības instrukcijā norādīto informāciju, kas tieši attiecas uz nodarbināto. Šajos noteikumos minētajos gadījumos, ja nodarbinātajam nepieciešams ievērot īpašas ugunsdrošības prasības, nodarbinātajam veic atsevišķu ugunsdrošības instruktāžu.

Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus.

Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina veiktās ugunsdrošības instruktāžas reģistrēšanu Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

Nodarbinātā pienākums ir apgūt un zināt ugunsdrošības instrukciju, un ugunsgrēka gadījumā izpildīt šo noteikumu 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā, kā arī ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības.

Kārtību, kādā ar ugunsdrošības prasībām iepazīstināma persona, kas nav nodarbinātais, nosaka atbildīgā persona.

Ugunsdrošības instruktāžu veic

190.1. izglītības, ārstniecības un aprūpes iestādēs – ne retāk kā reizi sešos mēnešos;

190.2. citos objektos – ne retāk kā reizi gadā

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Atkārtotu ugunsdrošības instruktāžu veic, ja

191.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības instrukcijā;

191.2. nodarbinātie nav ievērojuši šajos noteikumos vai ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības;

191.3. objektā noticis ugunsgrēks (šajā gadījumā izvērtē ugunsgrēka apstākļus).

Saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā atbildīgā persona ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā".

Praktiskās nodarbības reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

Praktisko nodarbību laikā tiek praktiski pārbaudīta nodarbināto rīcība, kuru vērtē speciāli norīkoti praktisko nodarbību novērotāji. Novērotāju uzdevums ir fiksēt atbildīgo personu darbības, izvērtēt problēmas un sniegt priekšlikumus par grozījumiem ugunsdrošības instrukcijā.

Saimnieciskās darbības objektu un teritoriju nodrošina ar ugunsdrošības zīmēm (1. pielikums), lai sniegtu informāciju par ugunsdrošības pasākumiem objektā.

Ugunsdrošības pasākumu īstenošanai lieto šādas zīmes

196.1. izgaismota zīme – zīme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspīdīgu vai caurspīdīgu materiālu un ir no iekšpuses vai ārpuses izgaismota. Izgaismotas zīmes darbībai nepieciešama elektroenerģija, kas nodrošināta ar autonomu elektroenerģijas avotu, ja atslēdzas pastāvīgais elektroenerģijas avots. Zīme ir ieslēgta pastāvīgi vai to ieslēdz automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ugunsgrēka gadījumā;

196.2. luminiscējoša zīme – zīme, kuras pigmentāciju var ierosināt ar redzamās gaismas vai ultravioleto starojumu un kura bez tālākas ierosmes pati izstaro gaismu ar spilgtumu vismaz 2 mcd/m2 22 °C ilgāk par 60 minūtēm;

196.3. gaismu atstarojoša zīme – zīme, kas aprīkota vismaz ar 2. klases gaismu atstarojošo virsmu;

196.4. zīme, kuras redzamību nodrošina dabiskais vai telpu mākslīgais apgaismojums.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Zīme ir plakanas projekcijas vai telpiskas formas ar vienpusēju vai abpusēju piktogrammu. Piktogramma ir vienkārša un satur būtisko informāciju.

Zīme ir no mehāniski izturīga un pret dažādiem darba vides un klimatiskajiem laikapstākļiem izturīga materiāla. Ja vides iedarbības vai citu apstākļu dēļ zīme zaudējusi krāsojumu, saprotamību, nozīmi vai bojāta vairāk par 10 procentiem, to atjauno.

Zīmi izvieto tā, lai tā nemaldinātu lietotāju. Zīmes minimālie izmēri nav mazāki par šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem. Cilvēku kustības virziena zīmes ir redzamas katrā evakuācijas ceļa posmā.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ja nepieciešams, zīmes vienu no otras izvieto tā, lai tās sniegtu secīgu informāciju un būtu viegli saskatāmas.

Zīmes redzamību nodrošina

201.1. iekšējais apgaismojums no pastāvīga un papildu autonoma elektroenerģijas avota vai avārijas apgaismojuma, kas automātiski ieslēdzas pastāvīgā elektroenerģijas avota pārtraukuma gadījumā;

201.2. ārējais apgaismojums no pastāvīga un avārijas elektroenerģijas avota, kas automātiski ieslēdzas pastāvīgā elektroenerģijas avota pārtraukuma gadījumā;

201.3. izstarojoši luminiscējoši elementi (zīmes fons vai piktogramma).

Izgaismota zīme izstaro pārtrauktu vai nepārtrauktu gaismas signālu. Pārtraukts gaismas signāls informē par augstāku bīstamības pakāpi vai neatliekamu rīcību. Pārtraukta gaismas signāla frekvence un izstarojuma ilgums ir tāds, lai to nevarētu sajaukt ar nepārtraukti izgaismotu zīmi un nodrošinātu pareizu informācijas uztveri.

Objektu, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki ar dzirdes traucējumiem vai kurā fona trokšņa līmenis pārsniedz 80 dB, nodrošina ar 4.8. zīmi (1. pielikums), kas ieslēdzas ugunsgrēka gadījumā un sniedz vizuālu informāciju par ugunsgrēka izcelšanos. 4.8. zīme ir labi redzama katrā telpā, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki, un katrā evakuācijas ceļa posmā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā; grozījums, kas paredz, ka 4.8. zīme atrodas labi redzamā vietā katrā telpā, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki, un katrā evakuācijas ceļa posmā, stājas spēkā 01.09.2023., sk. 530. punktu)

No iekšpuses izgaismotā zīme ir ar indikāciju, kas norāda, ka tā ir ieslēgta un ka tai ir radies bojājums.

Izgaismotai zīmei ar autonomu elektroenerģijas avotu pastāvīgā elektroenerģijas avota avārijas gadījumā jānodrošina gaismas izstarojums vismaz 30 minūtes.

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Gaiteņos, ja zīmi nav iespējams piestiprināt pie griestiem un tā nemaldinās lietotāju, zīmi stiprina pie sienām 90 vai 100 grādu leņķī attiecībā pret sienu tā, lai to iespējams redzēt no gaiteņa gala. Zīme nedrīkst traucēt cilvēku evakuāciju.

Objektu un teritoriju, kur uzglabājas vai tiek lietotas bīstamas ķīmiskas vielas un maisījumi (turpmāk – bīstamas vielas), apzīmē ar 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 4.7. un 6.2. zīmi (1. pielikums).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Brīdinājuma zīmi piestiprina pie objekta un objekta ieejas durvīm telpai, kurā atrodas bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avots. Teritorijā zīmi piestiprina uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avota.

1.2. un 1.6. brīdinājuma zīmi (1. pielikums) uz cauruļvadiem novieto labi redzamā vietā ne tālāk kā 1 m attālumā no vārstiem, aizbīdņiem vai savienojumiem.

2.1., 2.2. un 2.3. aizlieguma zīmi (1. pielikums) papildina ar paskaidrojošu uzrakstu, kas norāda zīmes darbības attālumu metros, vai paskaidrojošu uzrakstu par to, ka zīme tiek attiecināta uz visu objektu.

Zīmei, kura apzīmē ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, izmērs ir vismaz 200 x 200 mm.

4.5. zīmi "Virziens uz ugunsdzēsības līdzekļu atrašanās vietu" (1. pielikums) lieto kopā ar 4.1., 4.3., 4.4. un 4.7. zīmi (1. pielikums).

5.9. zīmi "Virziens uz evakuācijas izeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem" (1. pielikums) lieto kopā ar 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.6. zīmi (1. pielikums).

Teritorijā uzstādītās zīmes, kas paredzētas ugunsdzēsības dienesta darbībai, pastāvīgi izgaismo vai tās ir gaismu atstarojošas. Attālums starp vienādas nozīmes ugunsdrošības zīmēm, kas uzstādītas teritorijā, nedrīkst būt lielāks par 60 m.

Attālums no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai nedrīkst būt lielāks par 20 m. Lidlaukos attālumu no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai atļauts palielināt līdz 50 m.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Lai sniegtu papildu informāciju (ja zīmi nevar uztvert viennozīmīgi un nepārprotami), pie ugunsdrošības zīmes izvieto informācijas zīmi (paskaidrojošu uzrakstu). Informācijas grafiskajai formai jābūt signālmelnā (piemēram, RAL-9004) vai signālbaltā (piemēram, RAL-9003) krāsā. Zīmes izmērs nedrīkst traucēt ugunsdrošības zīmes informācijas uztveršanu.

Ugunsdzēsības sūkņu telpas un ugunsdzēsības vadības iekārtas telpas un vietas zīmi papildina ar informāciju par ugunsdzēsīgo vielu.

Ja ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvada krāsojums neatbilst tā saturam (tas pastāvīgi nesatur attiecīgo vielu), vadības iekārtas vai noslēgarmatūras tuvumā tas tiek marķēts ar attiecīgā signālkrāsojuma gredzenu pa cauruļvada aploci.

Ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada marķējumu veido atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma prasībām.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Signālkrāsojuma gredzenus izvieto cauruļvada savienojumu vietās un abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām, sienām, pārsegumiem, kurus šķērso cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur marķējums ir nepieciešams. Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz publisku objektu, ja šie cauruļvadi šķērso objektu un uz tā nav noslēgarmatūras vai citu vadības mezglu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Uz ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada izvietoto ugunsdzēsības iekārtu vai vadības mezglu krāsojums ir sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.

7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto slēgtā vai iežogotā ražošanas un noliktavu objekta teritorijā.

7.1., 7.2. un 7.3. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonā aizliegts apstāties un stāvēt visu veidu transportlīdzekļiem, izņemot operatīvos transportlīdzekļus.

7.1., 7.2. un 7.3. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonu un tās virzienu nosaka, ņemot vērā zīmes izvietošanas vietas īpatnības. Zīmes minimālā darbības zona ir 5 m.

7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto

226.1. vietās, kur atrodas ugunsdzēsības tehnikas pieslēgšanas ierīces objekta iekšējai un ārējai ugunsdzēsības sistēmai;

226.2. pie ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām, ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ūdens tilpnēm.

7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto ne augstāk par 2,5 m no teritorijas planējuma atzīmes. Zīmes minimālais izmērs ir 200 x 400 mm.

7.4. zīmi "Vieta ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto pie objekta, kas ir augstāks par 10 stāviem, un vietās, kurās paredzēta autokāpņu vai autopacēlāju novietošana, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas darbus. Zīmes minimālais izmērs ir 400 x 400 mm. Zīmes minimālā darbības zona ir 10 m.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Saimnieciskās darbības objektā, kurā vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem, izstrādā un izvieto evakuācijas plānu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Evakuācijas plāna minimālais izmērs ir 210 x 297 mm. Evakuācijas plānam ir grafiskā un teksta daļa.

Evakuācijas plāna grafisko daļu izstrādā, pamatojoties uz būvprojekta arhitektūras daļas vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas stāvu plāniem (tehniskās inventarizācijas lietas stāvu plāniem), norādot

231.1. evakuācijas izejas, evakuācijas maršrutus un virzienus (piemēram, RAL-6032 krāsas nepārtraukta līnija ar virziena norādi);

231.2. evakuācijai un glābšanai izmantojamās kāpnes (piemēram, signālkrāsojums RAL–6032);

231.3. ugunsdzēsības un evakuācijas ārējās kāpnes;

231.4. ugunsdzēsības iekārtu un līdzekļu atrašanās vietas;

231.5. evakuācijas plāna izvietojuma vietu "Jūs atrodaties šeit" (apzīmē ar oranžu punktu);

231.6. manuālo ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu iedarbināšanas ierīču atrašanās vietas.

Evakuācijas plāna teksta daļā iekļauj īsu informāciju par rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Saimnieciskās darbības objektā, kurā uzturas vai strādā ārvalstu pilsoņi, evakuācijas plāna tekstu valsts valodā papildina ar tulkojumu angļu valodā un vismaz vienā svešvalodā pēc objekta atbildīgās personas izvēles.

(MK 11.06.2024. noteikumu Nr. 355 redakcijā)

Evakuācijas plāns ir aktuāls, pārskatāms un izvietots katrā stāvā labi redzamā un apgaismotā vietā. Ja evakuācijas plānu nav iespējams izvietot apgaismotā vietā, to izgatavo no luminiscējošiem materiāliem, kuru luminiscenci var ierosināt ar redzamo gaismu vai ultravioleto starojumu un kuri bez tālākas ierosmes paši izstaro gaismu ar spilgtumu vismaz 2 mcd/m2 22 °C ilgāk par 60 minūtēm.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Publiska objekta telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto stāva evakuācijas plānu. Šā punkta prasības neattiecas uz vienstāva publiska objekta telpām, kurām ir tieša evakuācijas izeja uz āru un kurās vienlaikus nakšņo ne vairāk kā 10 cilvēki.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Evakuācijas plānus izvieto evakuācijas ceļos, gaiteņos, starp izejām uz kāpņu telpu vai izejām no objekta. Attālums starp evakuācijas plāniem nedrīkst pārsniegt 40 m.

Ja stāva platība pārsniedz 1000 m2, evakuācijas plānā norāda tikai tuvākos evakuācijas ceļus un izejas.

Publiskā objektā vai saimnieciskās darbības objektā, kurā izbūvēts ugunsdrošs priekškars vai vārti, tie ir ar elastīgu blīvējumu, lai nepieļautu uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā. Ugunsdrošo priekškaru un vārtus uztur darba kārtībā atbilstoši būvprojekta nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Publiskā vai saimnieciskās darbības objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, objekta stāvā un telpā aizliegts atrasties

239.1. vairāk par 50 cilvēkiem, ja ir viena evakuācijas izeja;

239.2. vairāk par 500 cilvēkiem, ja ir divas evakuācijas izejas;

239.3. vairāk par 1000 cilvēkiem, ja ir trīs evakuācijas izejas.

Šo noteikumu 239. punkta prasības neattiecas uz objektu, kura būvprojektā paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā ir paredzēti citi evakuācijas risinājumi, tos norāda ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1 m, pa to atļauts evakuēt cilvēkus, kuru skaits nepārsniedz 50. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1–1,2 m, pa to atļauts evakuēt 51–250 cilvēkus. Ja evakuējamo skaits no telpas vai no vienā stāvā izvietotām telpām pārsniedz 250 lietotājus, evakuācijas ceļa summārais platums katriem nākamajiem 100 lietotājiem ir par 50 cm lielāks. Ārstniecības un aprūpes iestādēs, ja evakuējamo cilvēku skaits pārsniedz 50, evakuācijas ceļa brīvais platums nedrīkst būt mazāks par 1,80 m.

Šo noteikumu 241. punkta prasības attiecībā uz evakuācijas ceļa platumu neattiecas uz objektiem, kuru būvprojektos paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā noteikti citi evakuācijas risinājumi, kas neatbilst šo noteikumu 241. punkta prasībām, tos apraksta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

1 Lidostās ugunsgrēka vai cita apdraudējuma gadījumā durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Lidostās durvju atvēršanu evakuācijas ceļos nodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Evakuācijas ceļus un izejas apzīmē ar 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. zīmi (1. pielikums).

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus un ierīces uztur lietošanas kārtībā. Evakuācijas apgaismojuma (evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju) rezerves elektroapgādes elementi nodrošina tīkla darbību vismaz 30 minūtes. Evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju zīmes ir ieslēgtas pastāvīgi vai ieslēdzas evakuācijas laikā.

Evakuācijas ceļos aizliegts

246.1. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotas ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī ugunsgrēka gadījumā (izņemot objektu, kurā var atrasties līdz 10 cilvēkiem);

246.2. iestiklot atklātās zonas uz dūmaizsargātu kāpņu telpu;

246.3. cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā vai citādi ierobežo to atvēršanu no iekšpuses;

246.4. kāpņu telpās ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim (veidam), izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 m augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem;

246.5. evakuācijai paredzētās durvis, kā arī pārejas uz būves daļām un izeju uz ārējām evakuācijas kāpnēm aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem;

246.6. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības;

246.7. izvietot dekorācijas, apdares materiālus (spoguļus vai citus gaismu atstarojošus pārklājumus) vai apgaismes iekārtas, kas var maldināt cilvēkus evakuācijas laikā. Šā punkta prasības attiecas arī uz cilvēku evakuācijai paredzētajām durvīm;

246.8. novietot priekšmetus, mēbeles, iekārtas un citus materiālus kāpņu telpās, kā arī tieši zem atklātām kāpnēm, kāpņu laidiem un laukumiem;

246.9. izvietot uz grīdas segumu (pārklājumu) un dekorācijas, kas traucē vai apgrūtina cilvēku evakuāciju;

246.10. izvietot dekorācijas un apdares materiālus, kas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

1 Evakuācijas ceļā kāpņu telpā ir atļauts izvietot pacēlāju personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, samazinot evakuācijas ceļa platumu.

(MK 25.06.2025. noteikumu Nr. 381 redakcijā)

Saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar ugunsdzēsības aparātiem, ņemot vērā objekta un teritorijas platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības aparātu ražotāju tehniskos noteikumus.

Ja objektā un teritorijā var izcelties ugunsgrēks, kas attiecināms uz dažādām ugunsgrēku klasēm, ugunsdzēsības aparātus izvēlas tādus, lai tie atbilstu katrai no šīm klasēm.

Pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaitu A un B ugunsgrēku klasēm nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu šādā kārtībā

249.1. nosaka objektu un objekta ugunsbīstamības līmeni saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1. tabulu;

249.2. atbilstoši objekta ugunsbīstamības līmenim nosaka minimālo ugunsdzēsības aparātu dzēstspēju uz noteiktu objekta platību saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 2. tabulu;

249.3. šo noteikumu 5. pielikuma 2. tabulā minētās dzēstspējas klases skaitļus dala ar izvēlētā ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju, lai noteiktu nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu skaitu.

1 Ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorijā izvieto ugunsdzēsības aparātus atbilstoši šādiem kritērijiem

249.1 1. ja teritorijas platība ir līdz 800 m2, ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritoriju nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 55A 233B;

249.1 2. ja teritorijas platība pārsniedz 800 m2, katrus nākamos 800 m2 nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B;

249.1 3. attālums no jebkuras vietas ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorijā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

2 Ja ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorija ir aizsargāta ar ugunsdzēsības hidrantu, kas gatavs lietošanai un nokomplektēts ar ugunsdzēsības šļūteni un noslēdzamu ugunsdzēsības stobru ārējai ugunsdzēsībai, ugunsdzēsības hidranta darbības zonas robežās ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 25 procentiem. Ugunsdzēsības hidranta darbības zona šā punkta izpratnē ir vienāda ar šļūteņu kopējo garumu, ar ko ir nodrošināts ugunsdzēsības hidrants, bet ne garāka par 200 m.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

3 Serveru telpas, elektrosadalnes un citas tehniskās telpas, kas paredzētas elektroiekārtu vai elektroierīču izvietošanai, var aprīkot ar ogļskābās gāzes (CO2) ugunsdzēsības aparātiem, nodrošinot dzēstspēju 8B uz telpas katru 1 m2.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Objekta telpās, kuras ir aizsargātas ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu un iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāniem, ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 30 procentiem. Šā punkta prasības neattiecas uz F klases ugunsdzēsības aparātiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Objekta telpās, kuras ir aizsargātas ar iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāniem, ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 15 procentiem. Šā punkta prasības neattiecas uz F klases ugunsdzēsības aparātiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdzēsības aparātu var aizstāt ar pārvietojamu vai pārnēsājamu ugunsdzēsības ierīci, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 5. pielikumā minētā dzēstspēja.

Objektu nodrošina ar pārvietojamiem ugunsdzēsības aparātiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulu.

Ja objekta platība vai noteiktā attiecīgā aprēķina mērvienība ir mazāka par šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulā norādīto, aprēķinam piemēro šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulā norādīto minimālo ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu objektus (virtuves, ēdnīcas, kafejnīcas, restorānus) un ražotnes, kur ēdiena pagatavošanai vai ražošanai izmanto augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus, papildus nodrošina ar F klases ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma 4. tabulai.

Viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.

Degvielas uzpildes stacijās katru degvielas sūkni nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Katru dzelzceļa ritošā sastāva vienību (izņemot vagonu, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai) nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja katrai dzelzceļa ritošā sastāva vienībai ir vismaz 21A 113B. Pasažieru vagonu elektroaparātu skapjos uzstāda pulvera pašiedarbes ugunsdzēsības aparātu vai tam līdzvērtīgu ugunsdzēsības aparātu.

Ugunsdzēsības pārklāju skaitu objektam un teritorijai nosaka atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma 5. tabulai.

Ja objektā vai teritorijā atrodas elektroiekārtas ar darba spriegumu līdz 1000 voltiem, vismaz 50 procentiem ugunsdzēsības aparātu jābūt piemērotiem elektroiekārtu dzēšanai.

Maksimālais attālums no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparāta atrašanās vietai

262.1. saimnieciskās darbības objektā nedrīkst pārsniegt 20 m;

262.2. sprādzienbīstamā objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt 15 m;

262.3. ražošanas un noliktavu objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt

262.3.1. 40 m, ja ugunsslodze ir 300 MJ/m2 vai mazāka;

262.3.2. 30 m, ja ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ja objektā ir iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, attālumu no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparātam atļauts palielināt par 20 m.

Ugunsdzēsības līdzekļus izvieto un ekspluatē atbilstoši to ražotāja prasībām.

Ugunsdzēsības līdzekļus novieto redzamās, viegli pieejamās vietās. Šīs vietas apzīmē ar 4.1., 4.2., 4.3. vai 4.4. zīmi (1. pielikums).

Ugunsdzēsības aparāta novietojums no ugunsdzēsības aparāta roktura līdz grīdai vai pamatnei nedrīkst pārsniegt 1,5 m.

Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa apskati un tehnisko apkopi.

Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā (izņemot gadījumu, ja ražotājs noteicis veikt ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi ne retāk kā reizi gadā), bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas

268.1. publiskā objektā, pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, pasažieru sabiedriskajā dzelzceļa vagonā vai pasažieru sabiedriskajā kuģošanas līdzeklī (izņemot ugunsdzēsības aparātus, kas ievietoti speciāli aprīkotā skapī), – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šā apakšpunkta izpratnē pasažieru sabiedriskais kuģošanas līdzeklis ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens pasažieru pārvadāšanai;

268.2. neapkurinātā objektā vai teritorijā, – ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Par ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) izdara atzīmi attiecīgajā uzlīmē uz ugunsdzēsības aparāta (3. pielikums).

Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālās apskates (novērtējuma) gaitā konstatēts ugunsdzēsības aparāta bojājums, ugunsdzēsības aparātam nodrošina tehnisko apkopi.

Par ugunsdzēsības aparāta bojājumu tiek uzskatīts

271.1. korozija vai mehānisks bojājums uz aparāta korpusa vai tā daļām;

271.2. šļūtenes, sprauslas, taures, iedarbināšanas mehānisma, spiediena indikācijas ierīces bojājums;

271.3. neatbilstošs spiediena rādījums spiediena indikācijas ierīcē, spiediena indikācijas ierīces rādījuma nesalasāmība vai ugunsdzēsīgās vielas (svara) trūkums ugunsdzēsības aparātā;

271.4. marķējuma vai lietošanas instrukcijas nesalasāmība vai to trūkums;

271.5. ražotāja noteiktās pazīmes, kas norāda uz ekspluatācijai nederīgu ugunsdzēsības aparātu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu un uzpildi veic atbilstoši ražotāja prasībām.

Ja ugunsdzēsības aparātam nav konstatēti bojājumi, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic pēc ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

Ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic ne retāk kā reizi piecos gados.

Ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā.

Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietu nodrošina ar atbilstošām iekārtām un ierīcēm, lai varētu veikt ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi. Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā ir pieejama ugunsdzēsības aparātu ražotāju informācija (valsts valodā) par ugunsdzēsības aparātu specifikāciju un tehniskās apkopes kārtību.

Atbildīgā persona, ekspluatējot ugunsdzēsības aparātus vidē vai apstākļos, kas ir īpaši kaitīgi ugunsdzēsības aparāta tehniskajam stāvoklim, izvērtē ugunsdzēsības aparāta ekspluatācijas riskus, veic papildu tehniskā stāvokļa vizuālās apskates un izskata nepieciešamību veikt biežākas tehniskās apkopes, nekā minēts šo noteikumu 274. punktā.

Ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi izdara atzīmi uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ar attiecīgu uzlīmi.

Uzlīme par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi satur šo noteikumu 4. pielikumā minēto informāciju.

Uzlīmei par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi jābūt izgatavotai no materiāla, kuru

280.1. neietekmē saules vai vides iedarbība;

280.2. pēc uzlīmēšanas uz ugunsdzēsības aparāta nav iespējams noņemt vai noplēst, nesabojājot uzlīmi.

Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes gaitā tiek konstatēts, ka ugunsdzēsības aparāts nav derīgs ekspluatācijai, ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par to informē ugunsdzēsības aparāta īpašnieku.

Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa jābūt sērijas vai partijas numuram. Ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsai jābūt sarkanai (piemēram, RAL-3000).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ugunsdzēsības aparāta ražotājs vai izplatītājs (ja to nav izdarījis ražotājs) piestiprina lietošanas instrukciju (turpmāk – informatīvā uzlīme) valsts valodā. Informatīvās uzlīmes krāsai ir jābūt kontrastā ar ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsu.

Ugunsdzēsības aparāta informatīvo uzlīmi izvieto tā, lai to varētu skaidri izlasīt un to nenosegtu ugunsdzēsības aparāta stiprinājums.

Ugunsdzēsības aparāta informatīvā uzlīme satur šādu informāciju

285.1. ugunsdzēsības aparāta tips;

285.2. ugunsdzēsības aparāta tilpums;

285.3. ugunsdzēsīgās vielas nosaukums;

285.4. ugunsdzēsīgās vielas veids un tās nominālā pildījuma svars vai tilpums, ugunsdzēsības aparāta (tikai ogļskābās gāzes) svars bez ugunsdzēsīgās vielas;

285.5. ugunsdzēsības aparāta dzēstspējas klase;

285.6. lietošanas pamācība, kurā jāietver viena vai vairākas pietiekami izskaidrotas piktogrammas;

285.7. ekspluatācijas nosacījumi;

285.8. jebkuri lietošanas ierobežojumi vai briesmas, it sevišķi attiecībā uz toksiskumu un elektrotraumu risku;

285.9. ugunsdzēsības aparāta piemērotība ieslēgtu elektroiekārtu (līdz 1000 voltiem) dzēšanai un drošības attālums;

285.10. ugunsdzēsības aparāta darbības temperatūru robežas;

285.11. atsauce uz piemērojamo standartu, atbilstoši kura prasībām testēts ugunsdzēsības aparāts;

285.12. ražotāja un piegādātāja nosaukums un adrese;

285.13. ugunsdzēsības aparāta izgatavošanas gads.

Aizliegts

286.1. izmantot ugunsdzēsības līdzekli (tai skaitā ugunsdzēsības aparātu) saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām;

286.2. pārkāpt ugunsdzēsības līdzekļa (tai skaitā ugunsdzēsības aparāta) ražotāja ekspluatācijas noteikumus;

286.3. ekspluatēt bojātu ugunsdzēsības aparātu;

286.4. ekspluatēt ugunsdzēsības aparātu, kuram noteiktajā kārtībā nav veikta tehniskā apkope;

286.5. veicot ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu vai uzpildi, mainīt ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktos kvalitātes un darbspējas rādītājus.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Tehnoloģiskās iekārtas ierīko atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un ekspluatē atbilstoši ražotāja prasībām.

Sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar statiskās elektrības noņemšanas un zemējuma ierīcēm un nodrošina sazemēšanu pirms tehnoloģiskā procesa uzsākšanas. Zemējuma ierīces nodrošina ar 6.1. zīmi (1. pielikums).

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Degtspējīgu šķidrumu ražošanas procesā konveijera kustību automātiski pārtrauc, ja ventilācijas iekārta pārstāj darboties.

Krāsošanas kameru konstrukcijas, smidzinātājus, citas tehnoloģiskās iekārtas, ventilācijas gaisa vadus un cauruļvadus sazemē.

Vannas, kurās izmanto maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem izstrādājumu attaukošanai, mazgāšanai vai krāsošanai ar iegremdēšanas metodi, darba pārtraukumā nosedz ar vāku.

Žāvēšanas kameru siltumizolācijai izmanto degtnespējīgus (ugunsreakcijas klase A1) materiālus.

Žāvēšanas kameras aprīko ar žāvēšanas procesa automātiskās kontroles un regulēšanas ierīcēm.

Ja nokrāsotos izstrādājumus tehnoloģijas vai gabarītu dēļ nav iespējams žāvēt žāvēšanas kamerās vai skapjos, tos žāvē atsevišķi ugunsdroši atdalītā telpā, kas aprīkota ar atsevišķu ventilāciju.

Tehnoloģisko iekārtu, kurā darbības laikā rodas degtspējīgi putekļi (līdz 1 mm), aprīko ar nosūces ventilāciju, kas ieslēdzas pirms tehnoloģiskās iekārtas iedarbošanās vai vienlaikus ar to.

Elektroiekrāvējus lādē un uzglabā atsevišķā ugunsdroši nodalītā telpā, kas aprīkota ar mehānisko ventilācijas sistēmu. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroiekrāvējiem, ja to akumulatori lādēšanas procesā neizdala sprādzienbīstamus tvaikus.

Elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpas nodrošina ar atsevišķu elektrības pievadu. Pie ieejas elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpā izvieto elektrības slēdzi lādēšanas apturēšanai.

Aizliegts

298.1. izmantot bojātas tehnoloģiskās iekārtas;

298.2. strādāt ar iekārtām, ja nedarbojas sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kontroles un mērīšanas ierīces.

Ugunsbīstamo darbu veikšanai paredzētās iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

Ugunsbīstamos darbus veic

300.1. īpaši iekārtotās vietās;

300.2. pagaidu vietās.

Saimnieciskās darbības objekta atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona sastāda un izsniedz darba veicējam norīkojumu ugunsbīstamā darba veikšanai pagaidu vietā (turpmāk – norīkojums). Norīkojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumam.

Norīkojumu sastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs atrodas pie darba veicēja visu darbu veikšanas laiku, otrs – pie norīkojuma izdevēja. Norīkojuma izdevējs to uzglabā vismaz trīs diennaktis pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas.

Avārijas gadījumā ugunsbīstamos darbus objektā var veikt atbildīgās personas vai tās rakstveidā pilnvarotas personas klātbūtnē bez norīkojuma.

Pirms norīkojuma izdošanas atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona nodrošina iespējamā ugunsgrēka riska novērtējumu klātienē darba veikšanas vietā, nosakot

304.1. sagatavošanās darbus un to izpildes secību;

304.2. ugunsdrošības pasākumus, darba vietā izvietojamos ugunsdzēsības līdzekļus;

304.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanas kārtību un līdzekļus;

304.4. gaisa kontroles kārtību sprādzienbīstamas vides noteikšanai;

304.5. darba vietas kontroles kārtību pēc darba beigām un pārtraukumos;

304.6. izpildītāju, kas atbildīgs par vietas sagatavošanu ugunsbīstamiem darbiem;

304.7. izpildītāju, kas atbildīgs par darbu norisi un darba vietas kontroli pēc darba pabeigšanas vai pārtraukumos;

304.8. darba veicēju.

Šo noteikumu 304.8. apakšpunktā minētajam darba veicējam ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša kvalifikācija, un tas ir speciāli instruēts ugunsbīstamo darbu veikšanai.

Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas uzraudzību nodrošina vismaz četras stundas pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas. Šā punkta prasības neattiecas uz ugunsbīstamo darbu transformatoru apakšstacijās.

Pabeidzot ugunsbīstamos darbus, darba veicējs

307.1. norīkojumā izdara ierakstu par datumu un laiku, kad darbi pabeigti;

307.2. norīkojumā izdara ierakstu par darba vietas pārbaudes datumu un laiku;

307.3. paraksta norīkojumu.

Atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas un darba vietas pārbaudes paraksta norīkojumu.

Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas nodrošina ar aparātiem, kuru kopējā dzēstspēja ir vismaz 55A 233B.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā atbrīvo no degtspējīgiem materiāliem.

Ja vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā nav iespējams atbrīvot no degtspējīgiem materiāliem, tos aizsargā no aizdegšanās.

Ugunsbīstamo darbu pastāvīgā vieta

312.1. atrodas teritorijā vismaz 10 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta konstrukcijām;

312.2. atrodas no cita lietošanas veida ugunsdroši atdalītā telpā;

312.3. atrodas telpā ar degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1FL) grīdu;

312.4. ir norobežota no citām darba vietām ar vismaz 2,5 m augstām vienlaidu starpsienām no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla.

Ugunsbīstamo darbu vietu pastāvīgi attīra no degtspējīgiem materiāliem.

Veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts

314.1. metināt, griezt, lodēt un karsēt

314.1.1. konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu šķidrumu pārklājumi;

314.1.2. tvertnes, iekārtas un komunikācijas, kas pildītas ar degtspējīgām vielām un materiāliem vai kurās ir sprādzienbīstama koncentrācija;

314.1.3. metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) siltumizolāciju;

314.1.4. vietās, kur ir sprādzienbīstama koncentrācija;

314.1.5. dobjas konstrukcijas, nepārliecinoties par to saturu;

314.2. lietot apģērbu un cimdus ar eļļas, taukvielu vai degtspējīgu šķidrumu traipiem;

314.3. novietot degvielu tuvāk par 10 m no darbu veikšanas vietas;

314.4. elektrometināšanā par atpakaļvadu izmantot zemējuma tīklu, kā arī objekta inženiertīklu un tehnoloģisko iekārtu metāla konstrukcijas.

Degtspējīgus šķidrumus sagatavo speciāli šim nolūkam paredzētās telpās ar atsevišķu ventilācijas sistēmu.

Ierīces un rīki, kurus izmanto degtspējīgu šķidrumu sagatavošanas un lietošanas procesā, nedrīkst šķilt dzirksteles, un tiem ir 1.5. marķējums (1. pielikums).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Apstrādājot objekta konstrukcijas ar degtspējīgiem šķidrumiem, nepieļauj sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos, nodrošinot telpu vēdināšanu. Objekta apstrādi sāk no vietas, kas atrodas vistālāk no evakuācijas izejas.

Objektā, kurā sagatavo lakas un krāsas, kā arī krāso, mazgā un attauko izstrādājumus, grīdas ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1FL) un dzirksteļdrošas.

Aizliegts krāsot, mazgāt un attaukot detaļas, kā arī gatavot šķidrumu maisījumus, ja nedarbojas ventilācijas sistēma.

Krāsošanas skapju, kameru un kabīņu vilkmes ventilācijas sistēmas nedrīkst izmantot bez degtspējīgu krāsu un laku daļiņu efektīvas uztveršanas ierīcēm.

Krāsošanas kameras katru dienu attīra no degtspējīgu materiālu nogulsnējumiem.

Izlijušo laku, krāsu un šķīdinātāju nekavējoties savāc un nogādā šo vielu uzglabāšanai paredzētā vietā.

Maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem pārvieto neplīstošā un blīvi noslēgtā kannā, tvertnē vai speciāli tam paredzētā iepakojumā.

Ja atbildīgā persona nav publiska pasākuma organizators, katram publiskam pasākumam izstrādā individuālu ugunsdrošības instrukciju, iekļaujot objekta ugunsdrošības instrukcijā ietverto informāciju.

Publiska pasākuma atbildīgā persona (turpmāk – pasākuma atbildīgā persona) nodrošina ugunsdrošības instruktāžu pasākuma norisē nodarbinātajām un organizatoriski iesaistītajām personām. Veikto ugunsdrošības instruktāžu reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

Publiskajā objektā cilvēku skaits un tiem paredzēto vietu skaits nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos vai būvprojektā paredzēto skaitu. Minimālā platība vienam cilvēkam ir 1 m2 (izņemot izglītības iestādes un telpas ar stacionāri pie grīdas piestiprinātām sēdvietām).

Publiska pasākuma norises telpā, kurā ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un nodrošina, lai tie evakuācijas gadījumā nesagāztos. Publiska pasākuma norises telpā, kurā sēdvietas izvietotas ar grīdas līmeņu starpību, krēslus piestiprina pie grīdas.

Pārvietojamas būves publiskam pasākumam būvē no grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) vai degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) būvkonstrukcijām un materiāliem.

Objektā, kurā notiek publisks pasākums, cietā kurināmā apkures ierīču kurināšanu pārtrauc divas stundas pirms pasākuma.

Publiskā objektā atklātu uguni un pirotehniku izmanto tikai ar pasākuma atbildīgās personas rakstisku atļauju, ja nodrošināti pasākumi, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

Ja publiskā pasākumā izmanto pirotehniskos izstrādājumus, ievēro pirotehnisko izstrādājumu apriti regulējošo normatīvo aktu un pirotehnisko izstrādājumu ražotāja prasības.

Ja publiskā pasākumā izmanto speciālos efektus un iekārtas, ievēro iekārtu un ierīču ražotāja noteiktos ekspluatācijas noteikumus un šajos noteikumos minētās ugunsdrošības prasības.

Pasākuma atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības prasību ievērošanu un uzraudzību visa pasākuma norises laikā. Nodarbināto, kurš uzrauga ugunsdrošības prasību ievērošanu visa pasākuma norises laikā, īpaši instruē par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Publisku pasākumu, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem, aizliegts rīkot

334.1. telpā ar aizrestotiem logiem vai logiem, kas nav atverami vai viegli izsitami, vai ja ir citi šķēršļi cilvēku glābšanai;

334.2. telpā, kurā nav paredzēti dūmu izvades risinājumi;

334.3. būvē, kuras platība pārsniedz 300 m2 un kurā nav ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz atklātām pagaidu būvēm;

334.4. būvē un telpā, kuras evakuācijas ceļi un izejas neatbilst šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Publiska objekta atbildīgā persona vai pasākuma atbildīgā persona nodrošina, ka degtspējīgs transformējams (pārvietojams) skatuves noformējums un skatuves dekorācijas ir apstrādātas ar ugunsaizsarglīdzekļiem (nodrošinot to ugunsreakcijas klasi vismaz A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1 vai B-s3,d2) vai ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1).

Persona, kura apstrādā degtspējīgas transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējumu ar ugunsaizsarglīdzekļiem, par minēto darbu veikšanu sagatavo aktu. Aktā norāda šādu informāciju

336.1. vārds un uzvārds;

336.2. apstrādes darbu veikšanas datums;

336.3. apstrādes darbu apjoms, norādot, kāds transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējums tika apstrādāts;

336.4. ugunsaizsarglīdzekļa nosaukums un atbilstību apliecinošs dokuments (ugunsaizsarglīdzekļa atbilstību apliecinošo dokumentu pievieno aktam);

336.5. ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja norādītie apstrādes nosacījumi;

336.6. apliecinājums, ka apstrādes darbi veikti, ievērojot ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja nosacījumus.

Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties aizver, lai norobežotu skatuvi no skatītāju zāles.

Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodrošina vismaz 1 m platu eju pa skatuves perimetru.

Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformējumu.

Publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja

340.1. objektā ir ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma;

340.2. objekts ir nodrošināts ar balss izziņošanas ierīcēm (piemēram, ruporiem, megafoniem, mikrofoniem ar skaļruņiem), kas paredzētas cilvēku apziņošanai ugunsgrēka vai citu apdraudējumu gadījumā;

340.3. evakuācijas ceļu skaits un platums ir atbilstošs izmitināto cilvēku skaitam;

340.4. evakuācija ir nodrošināta tieši uz āru no būves zemes virmas līmenī, ja personas tiek izmitinātas ne augstāk par trešo stāvu, vai, ja personas tiek izmitinātas augstāk par trešo stāvu, evakuācija ir nodrošināta caur aizsargātu evakuācijas ceļu vai dūmaizsargātu un ugunsaizsargātu kāpņu telpu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Publiskā objektā aizliegts

341.1. uzglabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās;

341.2. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;

341.3. skatītāju zāles un balkonu ejās novietot papildkrēslus;

341.4. ekspluatēt un uzglabāt sašķidrinātas naftas gāzes balonus vietās, kur notiek publisks pasākums, ja gāzes svars balonos var pārsniegt 14 kilogramus.

Tirdzniecības objektā aizliegts ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces, kā arī citus priekšmetus tirdzniecības zāles ejās, ja tiek samazināts šo noteikumu 241. punktā minētais evakuācijas ceļu platums.

Aizliegts pārdot un uzglabāt degtspējīgus šķidrumus nepiemērotā vai bojātā kannā, tvertnē vai iepakojumā.

Kannu, tvertni vai iepakojumu, kurā atrodas degtspējīgs šķidrums, novieto stabili.

Sašķidrinātas gāzes balonu tirdzniecības vietā aizliegts uzpildīt vai remontēt balonus.

Atklātās un pagaidu tirdzniecības vietās

346.1. tirdzniecības rindas iekārto, nodrošinot starp tām vismaz 2 m platas ejas, un pēc katriem 30 m tirdzniecības rindu ierīko vismaz 1,2 m platu šķērseju;

346.2. nojumes uzstāda grupās, nepārsniedzot 500 m2 platību (brīvo platību ieskaitot). Starp grupām nodrošina vismaz 6 m attālumu;

346.3. aizliegts uzglabāt materiālus uz tirdzniecības objekta rampas;

346.4. nojumes iekārto ne tuvāk par 10 m no būvēm.

Noliktavu objektā pretim noliktavas durvju ailām evakuācijas ceļos atstāj ejas šo ailu platumā, bet ne šaurākas par 1 m.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Noliktavā, kurā glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, apkurei izmanto ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apkures ierīču sildelementus.

Atklātu uguni izmanto ar atbildīgās personas vai tās pilnvarotas personas rakstisku atļauju. Atbildīgā persona izvērtē ugunsgrēka iespējamos izcelšanās riskus un nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. Atļaujā norāda atklātas uguns izmantošanas laikā par ugunsdrošību atbildīgo nodarbināto.

Aizliegts pēc darba beigām darba vietās un tam neparedzētās vietās atstāt degtspējīgus atkritumus, degtspējīgas šķidras bīstamas vielas un izmantotos slaukāmos materiālus.

Noliktavu objektā aizliegts

352.1. uzstādīt cietā kurināmā vietējās apkures ierīces;

352.2. uzglabāt materiālus uz noliktavas rampas;

352.3. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585).

Objektā, kurā iespējama degtspējīgu gāzu noplūde, veic pasākumus, lai nepieļautu sprādzienbīstamas koncentrācijas izveidošanos.

Objektā, kur atrodas apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi ar kopējo nominālo siltuma jaudu, lielāku par 50 kW, kā arī ja apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi (neatkarīgi no apkures iekārtas vai ierīces jaudas), atrodas pagrabā vai cokolstāvā, uzstāda detektoru, kas signalizē par gāzes noplūdi. Detektoru uztur darba kārtībā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Sašķidrinātas naftas gāzes tvertņu uzpildes laikā, lai nepieļautu gāzes noplūdi teritorijā esošajos pazemes inženiertīklos, to lūkas hermētiski noslēdz.

Uzglabājot un lietojot gāzes balonus, tos aizsargā no siltuma avotu iedarbības.

Gāzes balonus novieto ne tuvāk par 1 m no siltuma avotiem un ne tuvāk par 5 m no atklātas liesmas.

Degtspējīgu gāzu kompresoru stacijā pie ieejas izvieto ventilācijas iekārtu distances iedarbināšanas ierīces.

Balonus ar degtspējīgām gāzēm un vielām vai oksidējošām gāzēm un vielām (izņemot balonus, kas pievienoti inženiertīkliem vai darba aprīkojumam) uzglabā ārpus objekta metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm pie objekta būves ugunsdrošām ārsienām bez logiem vai ne mazāk par 6 m no būvēm. Veselības aprūpes iestāžu telpās atļauts uzglabāt oksidējošo gāzu balonu rezervi ar kopējo ietilpību līdz 24 litriem, ja šīs gāzes paredzētas cilvēka dzīvības nodrošināšanas iekārtai.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Teritorijā, uzglabājot gāzes balonus grēdās, to augstums nedrīkst pārsniegt 1,5 m. Gāzes balonu ventiļi ir pavērsti uz vienu pusi. Starp gāzes baloniem ievieto amortizējoša materiāla starplikas.

Attiecībā uz tukšiem un uzpildītiem gāzes baloniem ievēro vienādus drošības pasākumus.

Aizliegts

362.1. rīkojoties ar skābekļa balonu, pieļaut tā saskari ar eļļām un eļļainiem materiāliem;

362.2. pārvietojot skābekļa balonus ar rokām, satvert tos aiz ventiļiem;

362.3. objektā un teritorijā, kurā veic darbības ar degtspējīgām un oksidējošām gāzēm, nodarbinātajiem nēsāt apģērbu no materiāla, kas uzkrāj statisko elektrību, un apavus ar naglām un apkalumiem, kas var radīt dzirksteles.

Objektu un teritoriju, kur paredzēts uzglabāt akmeņogles un kūdru, attīra no degtspējīgiem atkritumiem un kultūraugu atliekām, grunti noplanē un noblietē.

Akmeņogļu un kūdras grēdas nedrīkst izvietot virs siltuma avotiem (tvaika un karsta ūdens cauruļvadiem, silta gaisa kanāliem).

Dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru krauj atsevišķās grēdās.

Kraujot dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru grēdās, nepieļauj degtspējīgu svešķermeņu iekraušanu grēdā.

Akmeņogļu, skaidu, sasmalcinātu šķiedru vai kūdras grēdās kontrolē temperatūru. Ja temperatūra ir sasniegusi 60 °C, sasilušo materiālu izņem un novieto atsevišķi.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Aizliegts dzēst ar ūdeni aizdegušās vai sakarsušās ogles akmeņogļu grēdā. Aizdegušās ogles dzēš ar ūdeni tikai pēc to izņemšanas no grēdas. Pēc nodzēšanas aizliegts tās iekraut atpakaļ grēdā.

Akmeņogļu, kūdras un cietu degtspējīgu materiālu un vielu grēdas maksimālā platība nedrīkst pārsniegt 2000 m2 un augstums 20 m. Minimālais ugunsdrošības attālums starp grēdām ir 8 m, bet ne mazāks par grēdu augstumu. Ugunsdrošības attālums no grēdām līdz ēkām un būvēm ir 8 m, bet ne mazāks par grēdas augstumu. Pie grēdām gar to garākajām malām nodrošina piebrauktuves vismaz no divām pusēm.

Būvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ķermeņus attīra no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem. Tehnoloģiskās iekārtas, elektroiekārtas, apkures ierīces un iekārtas reizi diennaktī atbrīvo no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem.

Aizliegts teritoriju piegružot ar ražošanas atkritumiem.

Kokapstrādes iekārtas, kurām darba procesā rodas putekļi, kas ir smalkāki par 1 mm, aprīko ar skaidu un putekļu nosūces sistēmām, ja to ražotājs ir paredzējis putekļu nosūces sistēmu. Aizliegts strādāt ar izslēgtām mehāniskās ventilācijas, skaidu un putekļu nosūces sistēmām.

Putekļu savākšanas kameras un ciklonus tur aizvērtus. Ciklonus nedrīkst pārpildīt.

Ekspluatējot ar eļļu pildītu tehnoloģisko iekārtu, uzrauga, lai eļļa nenoplūst un nepiesūcina kokmateriālus un koka konstrukcijas.

Līmi, kuras sastāvā ir sintētiskie sveķi vai viegli degtspējīgi šķīdinātāji, uzglabā ugunsdroši nodalītās noliktavās vai metāla kastēs.

Kokmateriālu kaltei temperatūras režīmu žāvēšanas kamerās uztur ar automātiskiem temperatūras regulatoriem.

Ja kokmateriālu kaltēs ar žāvējamo izstrādājumu nepārtrauktu virzību apstājas konveijers, apsildīšanas sistēma automātiski atslēdzas.

Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos un teritorijā kokmateriālus krauj grēdās saskaņā ar iepriekš izstrādātām tehnoloģiskajām kartēm.

Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos aizliegts ierīkot cietā kurināmā vietējās apkures iekārtas un ierīces.

Vietu, kur paredzēts izkraut zāģmateriālus vai baļķus, attīra no degtspējīgiem atkritumiem.

Pieejas un piebrauktuves kokmateriālu grēdām, kā arī ugunsdrošības atstarpes starp tām uztur brīvas.

Karstā, saulainā un vējainā laikā teritoriju starp grēdām un ap tām katru dienu aplaista ar ūdeni.

Teritorijā maksimāli pieļaujamā vienas grēdas, stirpas vai gubas (turpmāk – krautne) platība nedrīkst pārsniegt 320 m2, bet augstums – 10 m.

Šķiedraugu krautnes atrodas drošā attālumā no objekta, bet ne tuvāk par 30 m. Attālums no krautnes līdz elektropārvades gaisa līnijām ir vienāds ar pusotra līnijas balsta augstumu.

Starp krautnēm nodrošina 15 m platas atstarpes.

Krautnes nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla.

Transportējot šķiedraugus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla.

Mehāniskos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, kurus izmanto šķiedraugu pārvadāšanai, nodrošina ar dzirksteļu slāpētājiem.

Šķiedraugu uzglabāšanas objektā

389.1. maksimālais krautnes laukums nedrīkst pārsniegt 22 x 11 m, bet augstums – 8 m;

389.2. attālums no krautnēm līdz elektroiekārtām un elektroierīcēm nedrīkst būt mazāks par 1 m;

389.3. attālums starp krautnēm nedrīkst būt mazāks par 2 m;

389.4. attālums no krautnēm līdz objekta norobežojošām konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 0,7 m.

Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā un teritorijā transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un uzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu.

Lauksaimniecības transportlīdzekļa, traktortehnikas, agregāta un tehnoloģiskās iekārtas rotējošo detaļu un mezglu vārpstas regulāri attīra no degtspējīgiem materiāliem.

Starp salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām nodrošina 20 m platas atstarpes.

Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekta elektroenerģijas atslēgšanas ierīci uzstāda ārpusē uz degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1) sienas, bet, ja siena ir degtspējīga (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F), – uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no objekta sienas.

Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru novieto objekta ārpusē 1 m attālumā no degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) sienām un 2,5 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta norobežojošām konstrukcijām. Gaisa plūsmas caurules ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru nožogo ar degtnespējīga materiāla sietu, lai nepieļautu svešķermeņu nokļūšanu ventilatorā.

Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru iedarbināšanas ierīci uzstāda uz degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) konstrukcijām.

Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama putekļu veidošanās, izmanto elektroierīces un iekārtas sprādziendrošā izpildījumā un ar attiecīgu marķējumu.

Lauksaimniecības produktu kaltes objektu nodrošina ar temperatūras kontroles ierīci, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

Ja lauksaimniecības produktu kaltes tehnoloģija netiek regulēta automātiski, kaltes laikā atbildīgā persona nodrošina nepārtrauktu kaltes objekta uzraudzību.

Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama ražošanas putekļu veidošanās

400.1. uzstāda putekļu nosūces ierīces, lai novērstu putekļu izplatīšanos objektā;

400.2. objekta konstrukcijas krāso no putekļu krāsas atšķirīgos krāsu toņos;

400.3. tvertņu un bunkuru lūkas un lūciņas pašteces līnijās, gaisa vados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi atrodas noslēgtā stāvoklī.

Durvis un vārtus, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, uztur brīvus un viegli atveramus.

Uzglabājot lopbarību kūts bēniņu telpās, ap dūmvadiem (pa perimetru) 1 m attālumā ierīko nožogojumu.

Izstrādājot kūdras ieguves teritoriju, mehāniskos transportlīdzekļus un kūdras ieguves tehniskos līdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem. Transportlīdzekļus, kūdras ieguves tehniskos līdzekļus un iekārtas reizi diennaktī attīra no putekļiem un citiem degtspējīgiem nosēdumiem.

Katru transportlīdzekli un kūdras ieguves tehnisko līdzekli nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, spaini un 5 m garu virvi. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja kūdras ieguves tehniskajam līdzeklim ir vismaz 34A 233B.

Kūdras ieguves teritoriju nodrošina ar ugunsdzēsības līdzekļiem (12. pielikums).

Kūdras ieguves teritorijā izmantojamā motorsūkņa ražība ir vismaz 600 litru minūtē.

Katru motorsūkni aprīko ar

407.1. vismaz vienu divzaru dalītāju;

407.2. diviem noslēdzamiem ugunsdzēsības stobriem;

407.3. šļūtenēm, kuru diametrs ir lielāks par 51 mm un kuru kopējais garums ir vismaz 120 m;

407.4. šļūtenēm, kuru diametrs ir 51 mm, kopējais garums vismaz 200 m un kas aprīkotas ar 50 mm diametra "Bogdanova" tipa savienojumiem.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585; grozījums 407.4. apakšpunktā, kas paredz, ka šļūtenēm jābūt aprīkotām ar 50 mm diametra "Bogdanova" tipa savienojumiem, stājas spēkā 01.09.2022., sk. 531. punktu)

Lai ierobežotu ugunsgrēka izplatīšanos un kūdras degšanu kūdras iegulas dziļākajos slāņos, ieguves objektā ierīko ūdens ņemšanas vietas un grāvjus. Attālums no jebkuras vietas kūdras ieguves objektā līdz ūdens ņemšanas vietai nedrīkst būt lielāks par 800 metriem. Vienā ūdens ņemšanas vietā paredz ne mazāk kā 108 m3 ūdens. Sausos laikapstākļos ūdens daudzumam ir pieļaujams samazināties līdz 72 m3.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā; grozījums 408. punktā, kas paredz kūdras ieguves objektā ierīkot ūdens ņemšanas vietas, stājas spēkā 01.09.2023., sk. 532. punktu)

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Meža ugunsnedrošajā laikposmā kūdras ieguves teritorijā aizliegts veidot atklātu liesmu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Kūdras ieguves teritorijā vai uzglabāšanas objektā organizē kūdras temperatūras kontroli atbilstoši kūdras ieguves tehnoloģijai. Konstatējot kūdras temperatūras bīstamu paaugstināšanos, veic pasākumus, kas novērš ugunsgrēka izcelšanos.

1 Meža ugunsnedrošajā laikposmā kūdras ieguves teritorijā aizliegts veikt darbus ar mehāniskiem transportlīdzekļiem un sliežu ceļu transportlīdzekļiem, ja vēja ātrums kūdras ieguves vietā pārsniedz 12 m/s.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Valsts meža dienests katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.

Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas meža objektā.

Lai samazinātu ugunsgrēku izcelšanās iespējas meža objektā, veido mineralizētās joslas. Mineralizētu joslu katru gadu atjauno un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī.

Ja valsts un pašvaldību autoceļš robežojas ar meža objektu, kuru veido I ugunsbīstamības klases mežaudzes un izcirtumi (13. pielikums), valsts un pašvaldību autoceļa atbildīgā persona nodrošina mineralizētās joslas ierīkošanu vai vismaz 1,5 m platu grāvi, ja mineralizētās joslas ierīkošanas vietā augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m un nodalījuma joslas platums to pieļauj.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ja dzelzceļš robežojas ar meža objektu, kuru veido I ugunsbīstamības klases mežaudzes un izcirtumi (13. pielikums), dzelzceļa infrastruktūras objekta atbildīgā persona nodrošina mineralizētās joslas ierīkošanu vai vismaz 1,5 m platu grāvi dzelzceļa nodalījuma joslā, ja mineralizētās joslas ierīkošanas vietā augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m un dzelzceļa nodalījuma joslas platums un izvietojums pieļauj šādas infrastruktūras izbūvi.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Meža objekta atbildīgā persona

417.1. nodrošina mineralizēto joslu ierīkošanu meža ugunsdzēsības tehnikai pieejamās kvartālu stigās (izņemot kvartālu stigas, kuras tiek izmantotas kā dabiskās brauktuves un kuru platums ir vismaz 2,5 m), kas šķērso vismaz 50 ha lielu meža objektu, kuru veido I ugunsbīstamības klases mežaudžu kopas un izcirtumi (13. pielikums), vietās, kur augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m;

417.2. ieaudzētas mežaudžu platības, kas lielākas par 50 ha, I un II ugunsbīstamības klases meža tipos sadala daļās ar dabisko brauktuvi tā, lai mežaudzes nepārsniedz 25 ha;

417.3. meža objekta autoceļos un dabiskajās brauktuvēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, katru gadu līdz 1. maijam novāc pielūžņojumu, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos;

417.4. katru gadu līdz 1. maijam sakārto ceļus un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un uztur tās tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

1 Ja šo noteikumu 415., 416. punktā vai 417.1. apakšpunktā minētās prasības nav izpildāmas, valsts un pašvaldību autoceļa atbildīgā persona, dzelzceļa infrastruktūras atbildīgā persona un meža objekta atbildīgā persona iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu. Valsts meža dienests, pamatojoties uz iesniegumu, var noteikt citus nosacījumus mineralizētās joslas ierīkošanai.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ja meža objekta atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam un īsteno to. Plānam pievieno meža objekta kartogrāfisko materiālu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

1 Meža objekta atbilstību šo noteikumu 418. punktā minētajam kritērijam nosaka pēc stāvokļa Meža valsts reģistrā uz kārtējā gada 1. oktobri. Valsts meža dienests līdz kārtējā gada 1. novembrim informē meža objekta atbildīgo personu par nepieciešamību iesniegt ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu un meža objekta kartogrāfisko materiālu.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Par vienlaidu meža objekta platību uzskata viena meža objekta atbildīgās personas īpašumā vai valdījumā esošas zemes vienības ar zemes lietošanas veidu "mežs", ja tās atrodas ne tālāk par 100 m viena no otras vai ja tās sadala līnijveida infrastruktūras objekti (ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi).

Meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā iekļauj

420.1. meža objekta atbildīgo personu sarakstu, tālruņu numurus, elektroniskā pasta adreses;

420.2. ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un līdzekļu sarakstu;

420.3. meža objekta shēmu elektroniskā veidā, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Shēmā norāda

420.3.1. meža kvartālu tīklu;

420.3.2. ugunsdzēsības tehnikai pieejamos ceļus un dabiskās brauktuves, kas šķērso mežus un purvus;

420.3.3. ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem;

420.3.4. ūdensņemšanas vietas un ūdenskrātuves;

420.3.5. mineralizētās joslas;

420.3.6. rekreācijas objektus;

420.3.7. sadalījumu pa ugunsbīstamības klasēm (13. pielikums);

420.4. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

1 Meža objekta kartogrāfisko materiālu elektroniskā veidā sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Kartes objektus un to atribūtu informāciju sagatavo atbilstoši Valsts meža dienesta tīmekļvietnē www.vmd.gov.lv publicētajiem klasifikatoriem, struktūrai un formātiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Katru gadu līdz 1. aprīlim meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu un šo noteikumu 420.1 punktā minēto kartogrāfisko materiālu iesniedz saskaņošanai Valsts meža dienesta reģionālajā struktūrvienībā. Valsts meža dienests informē Dabas aizsardzības pārvaldi, ja meža objekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

1 Valsts meža dienests iesniegto meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu un kartogrāfisko materiālu nesaskaņo, ja

422.1 1. situācija dabā neatbilst šo noteikumu 420.3. apakšpunktā norādītajam;

422.1 2. meža infrastruktūras objektu stāvoklis dabā nenodrošina iespēju veikt ugunsdzēsību meža objektā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

2 Ja netiek saskaņots meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāns vai kartogrāfiskais materiāls, Valsts meža dienests nosaka termiņu, kurā neatbilstības ir jānovērš.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts

423.1. veidot atklātu liesmu mežā un purvā, izņemot rekreācijas objektus, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Rekreācijas objektos ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

423.2. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585);

423.3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

423.4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības (izņemot atbilstoši ierīkotas vietas);

423.5. medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

423.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai;

423.7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

423.8. bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību veikt jebkāda veida dedzināšanu (tai skaitā ciršanas atlieku dedzināšanu).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Meža objektā aizliegts

424.1. bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes;

424.2. dedzināt atkritumus;

424.3. dedzināt ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru

424.3.1. tuvāk par 2 m no augošiem kokiem;

424.3.2. vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,15 m, izņemot gadījumu, ja dedzināšana notiek laika posmā no 1. novembra līdz 1. martam;

424.4. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585);

424.5. veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Objektu, tā ieeju un teritoriju, kurā uzglabā, lieto, ražo, iegūst, pārkrauj, pārsūknē vai fasē bīstamo vielu, apzīmē ar 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.6., 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. zīmi (1. pielikums) un papildina ar uzrakstiem, kuros norādīti vielu nosaukumi.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Objektā un teritorijā, kurā uzglabā, lieto, ražo, iegūst, pārkrauj, pārsūknē vai fasē bīstamās vielas, ir pieejamas šo vielu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo bīstamo vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Izmantojot bīstamās vielas, ievēro to drošības datu lapās minētos un ražotāju noteiktos norādījumus. Izmantojot un uzglabājot bīstamās vielas, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms, veic tādus pašus ugunsdrošības pasākumus, kādus veic attiecībā uz sprādzienbīstamām vielām vai produktiem.

Bīstamās vielas, kas, nonākot saskarē ar gaisu, ūdeni, citām vielām, var pašaizdegties, izraisīt degšanu vai veidot sprādzienbīstamus maisījumus, uzglabā atsevišķā ugunsdrošā objektā vai ugunsdrošā objekta nodalījumā.

Objektu un teritoriju, kur atbilstoši sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtējumam sprādzienbīstama vide var rasties normālos darba apstākļos, apzīmē ar 1.6. zīmi (1. pielikums) un papildina ar uzrakstiem, kuros norādīti vielu nosaukumi. Telpas, kurās atrodas ķīmiskas vielas un atbilstoši sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtējumam sprādzienbīstama vide nevarētu rasties normālos darba apstākļos, bet, ja tā rodas un pastāv tikai īsu laika posmu, nodrošina ar automātiskiem gaisa analizatoriem, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju. Automātiskos gaisa analizatorus uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Saimnieciskās darbības objektā un teritorijā, kurā uzglabā bīstamās vielas, kuras ugunsgrēka gadījumā temperatūras iedarbībā var kust, uzstāda šo vielu izplūšanu ierobežojošas konstrukcijas.

Bīstamās vielas, kuras nedrīkst pakļaut saules staru iedarbībai, aizliegts uzglabāt atklātos laukumos.

Skābju vai sārmu noliktavas objektu nodrošina ar neitralizējošām vielām tādā daudzumā, lai nodrošinātu avārijas dēļ izlijušo skābju vai sārmu neitralizāciju.

Amonija nitrātu uzglabā atsevišķā objektā vai objekta nodalījumā, kas izvietots pie ārsienām un atdalīts no citas nozīmes telpām ar ugunsdrošām starpsienām. Telpām jābūt sausām, un tajās nedrīkst atrasties citi materiāli.

Aizliegts uzglabāt vai fasēt amonija nitrātu objektā, kas būvēts no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) konstrukcijām. Objektā, kurā uzglabā amonija nitrātu, aizliegts izbūvēt koka starpsienas, konstrukcijas vai koka grīdas.

Objektu vai teritoriju, kurā uzglabā šķidras degtspējīgas vielas, norobežo ar dzelzsbetona vai cita degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla sienu vai zemes valni (turpmāk – apvaļņojums). Šā punkta prasības neattiecas uz tilpnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija rezervuāra iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj šajā punktā minētās vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas. Apvaļņojumu veido, ja objekta telpās uzglabātās šķidrās degtspējīgās vielas apjoms ir 490 litri un vairāk, kā arī ja teritorijā uzglabātās šķidrās degtspējīgās vielas apjoms ir 1000 litri un vairāk. Apvaļņojumu veido tehnoloģisko cauruļvadu aizbīdņiem vai citām noslēdzošām un vadības ierīcēm, ja šo cauruļvadu noslēdzošās un vadības ierīces bojājuma gadījumā iespējama šķidras degtspējīgas vielas nekontrolēta noplūde 1000 litri un vairāk. Šo noteikumu izpratnē degtspējīgs šķidrums ir īpaši viegli uzliesmojošs, viegli uzliesmojošs un uzliesmojošs šķidrums, kura uzliesmošanas temperatūra normālos apstākļos nepārsniedz 100 °C.

Reizi divos gados veic apvaļņojuma pārbaudi, sastādot aktu. Aktā norāda vaļņa vai sienas stāvokli un atbilstību tehniskā projekta risinājumiem.

Saimnieciskās darbības objektu vai teritoriju, kurā uzglabā bīstamo vielu ar kopējo tilpumu 5000 m3 un vairāk, nodrošina ar putu koncentrātu. Putu koncentrāta daudzumu nodrošina vislielākā rezervuāra, apvaļņojuma laukuma, pildīšanas un noliešanas vietu, sūkņu stacijas, manifoldu un piestātnes tehnoloģiskā laukuma dzēšanai ar trīskāršu rezervi. Šā punkta prasības neattiecas uz objektiem, kuros bīstamās vielas tiek uzglabātas zemes iežos.

Putu koncentrāta uzglabāšanu un kvalitātes pārbaudi veic saskaņā ar ražotāja prasībām. Ja ražotājs nav noteicis putu koncentrāta kvalitātes pārbaudes biežumu, pirmo pārbaudi veic pēc pieciem gadiem no putu koncentrāta ražošanas dienas, kā arī turpmāk ne retāk kā reizi gadā.

Par putu koncentrāta kvalitātes pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda putu koncentrāta atbilstību ražotāja prasībām.

Bīstamu vielu objekta teritorijā pastāvīgi pļauj zāli. Zāles garums nedrīkst pārsniegt 0,2 m.

Zemi apvaļņojuma iekšpusē horizontāli noplanē un novāc krūmus, kokus un zāli.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Rezervuāru elpošanas vārstus, uguni norobežojošos šķēršļus un apvaļņojumu uztur darba kārtībā. Apvaļņojuma sienām jābūt bez bojājumiem un jāatbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumiem.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Apskatot rezervuārus, ņemot šķidrumu paraugus, mērot šķidruma līmeni, atverot tvertnes un veicot citus darbus, izmanto ierīces un rīkus, kas pēc trieciena nevar radīt dzirksteles.

Pirms rezervuāru remonta tos atbrīvo no šķidruma, atvieno cauruļvadus, atver visas lūkas, rezervuārus iztīra, izmazgā un iztvaicē, kā arī veic gaisa analīzi, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas koncentrācijas. Saimnieciskās darbības objekta atbildīgā persona nodrošina nodarbinātos ar ierīcēm, kas paredzētas sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanai.

Uzglabājot bīstamas vielas mucās, starp tām liek starplikas, lai mucas nevarētu atsisties cita pret citu.

Mucas ar bīstamām vielām krauj grēdās divās kārtās divu mucu diametru platumā. Attālums starp grēdām ir vismaz 2 m.

Naftas produktus silda ar tvaiku, karstu ūdeni, gaisu, sakarsētām smiltīm vai speciālām elektroierīcēm. Maksimālajai uzsildīšanas temperatūrai jābūt par 10 °C zemākai nekā naftas produkta uzliesmojuma temperatūra. Naftas produktus ar tvaiku vai elektrosildītāju uzsilda tikai tad, ja šķidruma slānis virs sildītāja elementiem (caurulēm) ir vismaz 0,5 m.

Nodarbināto apģērbs ir no materiāla, kas neuzkrāj statisko strāvu, apavi nedrīkst būt ar naglām vai apkalumiem, kas var radīt dzirksteles.

Cisternu (tvertni, rezervuāru) ar bīstamām vielām nedrīkst pārpildīt. Cisternu ar bīstamām vielām nodrošina ar ierīci, kas kontrolē bīstamās vielas līmeni cisternā. Zibens laikā bīstamo vielu izliešanu un iepildīšanu pārtrauc. Šā punkta prasības neattiecas uz iekārtām, kuru tehnoloģiskais process notiek slēgtā sistēmā.

Lai izlietu vai piepildītu dzelzceļa cisternas, tās piestumj un aizvelk bez rāvieniem un grūdieniem.

Dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas laikā 100 m attālumā no dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas vietas nav atļauts bremzēt vai nostiprināt dzelzceļa cisternas ar bremžu kurpēm, kas var radīt dzirksteles.

Autocisternu izliešanas un iepildīšanas vietas aprīko ar cisternu korpusu zemējuma ierīcēm. Zemējuma ierīces apzīmē ar 6.1. zīmi (1. pielikums).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Sprādzienbīstamā vidē izmanto sprādziendrošas pārnēsājamās elektroierīces un sakaru līdzekļus. Sprādziendrošām pārnēsājamām elektroierīcēm un sakaru līdzekļiem ir 1.5. marķējums (1. pielikums).

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Dzelzceļa ritošā sastāva kustība estakādes zonā ir aizliegta ugunsbīstamo vielu noliešanas vai uzpildes laikā un gadījumā, ja estakādes zonā ir izveidojusies sprādzienbīstama koncentrācija. Par estakādes zonā ugunsbīstamo vielu noliešanu vai uzpildi vai sprādzienbīstamas koncentrācijas rašanos informē izgaismota zīme "Dzelzceļa ritošā sastāva kustība aizliegta", kuru izvieto pirms dzelzceļa estakādes sākuma.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Aizliegts

457.1. pārvietot dzelzceļa ritošo sastāvu un mehāniskos transportlīdzekļus dzelzceļa estakādes zonā, ja notiek ugunsbīstamo vielu noliešana vai pildīšana cisternā un ja estakādes zonā ir izveidojusies sprādzienbīstama koncentrācija. Šā punkta prasības neattiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem un dzelzceļa ritošo sastāvu, kuri ir atbilstoši aizsargāti (sprādziendrošā izpildījumā);

457.2. izmantot atklātu liesmu sasalušu, sabiezējušu, sacietējušu naftas produktu, noslēgarmatūras daļu un cauruļvadu sildīšanai;

457.3. novietot apvaļņojuma iekšpusē materiālus un iekārtas;

457.4. atstāt atvērtas rezervuāru lūkas, izliešanas akas un teknes;

457.5. uzglabāt kopā balonus ar degtspējīgām gāzēm un balonus ar oksidējošām gāzēm;

457.6. fasēt bīstamas vielas, uzglabāt iesaiņošanas materiālus un taru;

457.7. veikt darbus vietās, kur pastāv vai var rasties sprādzienbīstama vide, ja nodarbinātie nav nodrošināti ar ierīcēm, kas paredzētas sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanai.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Akumulatoru, kurš uzlādēšanas procesā izdala sprādzienbīstamu gāzi (turpmāk – akumulators), uzlādē speciāli ierīkotā objektā.

Sārmu un skābju akumulatorus uzlādē un uzglabā atsevišķos objektos.

Telpu, kurā notiek akumulatora uzlādēšana, nodrošina ar atsevišķu ventilācijas sistēmu, kura uzlādēšanas laikā darbojas nepārtraukti.

Ja saimnieciskās darbības objektā pārstāj darboties ventilācijas sistēma, nodrošina automātisku uzlādēšanas iekārtu atslēgšanu.

Šo noteikumu 460. punktā minētās telpas ventilācijas sistēmu aizliegts pievienot kopējai ventilācijas sistēmai.

Telpā, kurā notiek akumulatora uzlādēšana, aizliegts remontēt akumulatoru.

Balonus ar degtspējīgām gāzēm un vielām vai balonus ar oksidējošām gāzēm un vielām uzglabā teritorijā konteineros.

Konteiners ir

465.1. veidots no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla;

465.2. labi vēdināms, lai gāzu noplūdes gadījumā novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos;

465.3. ar vismaz trim vertikālām vēdināmām ailām sienās. Ailas ir sienas apakšējā daļā virs grīdas virsmas. Katras ailas platība ir vismaz 30 procenti no sienas platības.

Konteineru novieto uz stabilas degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla pamatnes un apzīmē ar 1.4. zīmi (1. pielikums).

Maksimāli pieļaujamā gāzes balonu summārā ietilpība konteinerā nedrīkst pārsniegt 2000 litru.

Zona 3 m rādiusā ap konteineru uzskatāma par sprādzienbīstamu, ja konteinerā tiek glabāti degtspējīgu gāzi saturoši spiediena baloni. Sprādzienbīstamās zonas rādiusu var mainīt, pamatojoties uz sprādzienbīstamās vides radītā riska novērtēšanas rezultātiem.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Zonā 10 m rādiusā ap konteineru, kurā tiek glabāti degtspējīgu un oksidējošu gāzi saturoši spiediena baloni, aizliegts novietot degtspējīgus materiālus un vielas.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Aizliegts smēķēt un lietot atklātu liesmu 10 m rādiusā ap konteineru. Par minēto aizliegumu izvieto 2.1. zīmi (1. pielikums).

Konteineru nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 34A 183B un kurš paredzēts gāzes dzēšanai. Ugunsdzēsības aparāts nedrīkst atrasties tālāk par 15 m no konteinera.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Konteineru aizslēdz vai citādi nodrošina, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu.

Konteinera konstrukcija aizsargā gāzes balonus no tiešas saules staru iedarbības tā, lai tie neuzkarstu.

Minimālais attālums no konteinera, kurā ir baloni ar degtspējīgām vai sprādzienbīstamām gāzēm, līdz citam gāzes balonu konteineram ir 6 m.

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Šķidras bīstamās vielas fasē tarā, kas atbilst šo vielu ražotāja prasībām.

Degtspējīgu konstrukciju un materiālu galdu, sastatņu, plauktu un ventilējamo skapju virsmas, kas paredzētas darbam ar degtspējīgiem šķidrumiem un vielām, pārklāj ar degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

Darbam ar bīstamām vielām izmanto degtnespējīga materiāla galdus. Galdu darba virsma ir aprīkota ar degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla apmali, kas ir 1 cm augstāka par galda virsmu.

Bīstamās vielas uzglabā degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla skapjos.

Darbus, kuru laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, veic ventilējamos skapjos.

Skābes, sārmus un citas kodīgas vielas pārnēsā un uzglabā ražotāja noteiktajā kārtībā.

Aizliegts izmantot bojātus ventilējamos skapjus vai iekārtas.

Izglītības iestādē strādāt laboratorijā ar bīstamām vielām, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēja vai laboranta vadībā.

Izglītības iestāžu laboratorijās un noliktavās bīstamās vielas uzglabā aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie pasniedzējiem vai laborantiem.

Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības aizvāc degtspējīgus atkritumus un slaukāmos materiālus. Galdnieku darbnīcās uzglabā ne vairāk kā vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.

Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā aizliegts palielināt būvprojektā noteikto transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, mainīt transportlīdzekļu izvietojuma kārtību, samazināt attālumu starp transportlīdzekļiem, kā arī starp transportlīdzekļiem un objekta konstrukcijām.

(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā nedrīkst novietot priekšmetus un iekārtas, kas var traucēt transportlīdzekļu evakuēšanu ugunsgrēka gadījumā.

Pēc darba beigām transportlīdzekļu apkopes objektu uzkopj, izvāc eļļainos materiālus un izlijušos degtspējīgos šķidrumus.

Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā aizliegts

490.1. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585);

490.2. novietot transportlīdzekļus ar atvērtām degvielas tvertnēm un transportlīdzekļus, kuriem ir degvielas vai eļļas noplūde;

490.3. uzglabāt vairāk par 40 litriem degvielas (neieskaitot degvielu transportlīdzekļu tvertnēs un transportlīdzekļos uzstādītajos gāzes balonos). Degvielu glabā cieši noslēgtā un neplīstošā tvertnē;

490.4. iepildīt transportlīdzekļu tvertnēs degvielu;

490.5. uzglabāt degvielas taru;

490.6. izmantot atklātu liesmu;

490.7. atstāt transportlīdzeklī eļļainus slaukāmos materiālus un apģērbu.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Transportlīdzekļu apkopes objektā aizliegts

491.1. krāsot transportlīdzekli vai tā daļas nepiemērotā telpā;

491.2. veikt darbus ar degtspējīgiem šķidrumiem nepiemērotā telpā;

491.3. iepildīt transportlīdzekļa tvertnē degvielu.

Degvielas un gāzu uzpildes objektā un teritorijā aizliegts smēķēt (izņemot speciāli ierīkotas vietas). Smēķēšanai paredzētā vieta ir aprīkota ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un atrodas drošā attālumā no degvielas pildīšanas vietām un tvertnēm.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Degvielas uzpildes objekta tvertņu mērīšanas un skataku vāki ir aizvērti.

Iepildot degvielu transportlīdzekļa degvielas tvertnē, tā dzinējam jābūt izslēgtam. Degvielu atļauts iepildīt arī īpaši šim nolūkam paredzētā kannā, tvertnē vai iepakojumā. Kanna, tvertne vai iepakojums ir cieši noslēdzams, no neplīstoša materiāla, kas neuzkrāj statisko elektrību. Degvielu pildot, kannai, tvertnei vai iepakojumam jāatrodas ārpus transportlīdzekļa salona uz zemes vai speciālas pamatnes. Pildot degvielu kannā, tvertnē vai iepakojumā, ievēro kannas, tvertnes vai iepakojuma ražotāja ekspluatācijas prasības.

Virszemes moduļa tipa rezervuāru uzpildīšanas laikā atslēdz transportlīdzekļu degvielas uzpildes iekārtas.

Degvielas un gāzu uzpildes objekta remontdarbu laikā pārtrauc visas ar degvielas un gāzu pārsūknēšanu un uzpildi saistītās darbības. Šī prasība neattiecas uz sūkņiem un kompresoru ventilatoriem, kuriem jādarbojas nepārtraukti.

Degvielas un gāzu uzpildes objektā un teritorijā ugunsbīstamos darbus veic drošā attālumā un ārpus sprādzienbīstamās vides, pirms tam veicot gaisa analīzi, lai pārliecinātos, vai vide nav sprādzienbīstama. Ugunsbīstamo darbu laikā pārtrauc uzpildes, izliešanas un iepildes darbības un novieto attiecīgas zīmes, kas aizliedz iebraukt transportlīdzekļiem.

Rezervuāru tīra un remontē tikai pēc tam, kad veikta rezervuāra tilpnes gaisa un gāzu paraugu analīze, lai pārliecinātos, ka rezervuārā nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.

Komersanti, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir saņēmuši drošības sertifikātu vai drošības apliecību, izstrādā ugunsdrošības instrukciju saskaņā ar šo noteikumu 180. punktu, papildus iekļaujot ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz dzelzceļa objektu.

Novietojot ritošo sastāvu tehniskajā apkopē vai remontā, dīzeļdegvielu un eļļas nolej atsevišķās tvertnēs, kas paredzētas šo vielu glabāšanai.

Dzelzceļa ritošā sastāva tehniskās apkopes vai remonta objektā aizliegts

501.1. novietot dzelzceļa cisternas ar uzliesmojošiem šķidrumiem;

501.2. ekipēt (komplektēt) dzelzceļa ritošo sastāvu tam neparedzētās vietās;

501.3. dzelzceļa ritošajā sastāvā atstāt ieslēgtas apkures iekārtas.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa zemes nodalījuma joslas attīrīšanu no degtspējīga materiāla.

Zemi ap koka stabiem ne mazāk kā 1 m rādiusā apar vai uzrok.

Dzelzceļa posmos vai stacijās kokmateriālus (koka gulšņus, brusas) uzglabā grēdās paralēli sliežu ceļam, 30 m attālumā no sliežu ceļa malējās sliedes un objektiem, izņemot koka gulšņu un brusu novietošanu remonta darbu veikšanas laikā. Teritoriju, kur paredzēts novietot kokmateriālus, ap kokmateriālu grēdām 3 m rādiusā uzar vai uzrok, kā arī attīra no zāles un citiem degtspējīgiem materiāliem.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Katrā grēdā krauj ne vairāk par 100 koka gulšņiem vai brusām. Līdzās sakrautas četras grēdas veido grupu.

Attālums starp grēdām nedrīkst būt mazāks par 1 m, bet starp grēdu grupām – mazāks par 10 m.

Degtspējīgus materiālus (sienu, salmus, zāģmateriālu kaudzes un citus) nedrīkst kraut tuvāk par 30 m no sliežu ceļa malējās sliedes.

Dzelzceļa infrastruktūras objektus no kūdras purviem norobežo ar vismaz 1,5 m platu grāvi.

Aizliegts ritošajā sastāvā ierīkot apkures ierīces, ja nav atbilstoša vagona būves vai modernizācijas projekta.

Pasažieru pārvadājumiem paredzētajā ritošajā sastāvā aizliegts pārvadāt viegli uzliesmojošus šķidrumus.

Aizliegts no ritošā sastāva izmest karstus izdedžus, ogles, pelnus un citus degošus priekšmetus.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. nr.).

Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. septembrī.

Ugunsdrošības instrukcijas, kas izstrādātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām, ir spēkā līdz 2017. gada 1. septembrim.

Šo noteikumu 58. punkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

Šo noteikumu 89.10. apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Šo noteikumu 119. un 256. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Šo noteikumu 340. punkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Pārejas periodā līdz 2018. gada 31. decembrim publiskajā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja saņemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums par objekta atbilstību ugunsdrošības prasībām.

Šo noteikumu 354. punkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

Līdz 2017. gada 31. decembrim ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veic atbilstoši Latvijas standartam LVS 332:2003 "Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī".

Ugunsdrošībai lietojamās zīmes, kas ir izvietotas objektā un teritorijā pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz to nolietojumam, ja zīme atbilst šo noteikumu 198. punkta otrā teikuma prasībām. Nolietotās zīmes nomaina uz jaunām ugunsdrošībai lietojamām zīmēm (1. pielikums).

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Veidlapas (uzlīmes) ar informāciju par veiktu iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi, kuras ieviestas pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz veidlapas (uzlīmes) aiļu aizpildīšanai.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu, kas ieviests pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz žurnāla aiļu aizpildīšanai.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Uzlīmi par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, kas izvietota uz ugunsdzēsības aparāta, kurš ieviests pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz nākamajai ugunsdzēsības aparāta tehniskajai apkopei.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze–nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes akts, kas sastādīts pēc 2016. gada 19. aprīļa, ir derīgs līdz nākamajai elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze–nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudei.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālu, kas ieviests pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz žurnāla aiļu aizpildīšanai.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Ugunsdzēsības hidranta pārbaudes akts, kas sastādīts pēc 2016. gada 19. aprīļa, ir derīgs līdz nākamajai ugunsdzēsības hidranta pārbaudei.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Šo noteikumu 5.1 punkts stājas spēkā 2020. gada 1. augustā.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Šo noteikumu 63.1 punkts stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Grozījums šo noteikumu 203. punktā, kas paredz, ka 4.8. zīme atrodas labi redzamā vietā katrā telpā, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki, un katrā evakuācijas ceļa posmā, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Grozījums šo noteikumu 407.4. apakšpunktā, kas paredz, ka šļūtenēm jābūt aprīkotām ar 50 mm diametra "Bogdanova" tipa savienojumiem, stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)

Grozījums šo noteikumu 408. punktā, kas paredz kūdras ieguves objektā ierīkot ūdens ņemšanas vietas, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 585 redakcijā)