Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei

Noteikumi nosaka metodiku, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) izmaksas privātai izglītības iestādei Izglītības likuma 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā (turpmāk – pašvaldības atbalsts).

Pašvaldības atbalsts ir paredzēts norēķiniem ar Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētu privāto izglītības iestādi, kas nodrošina pirmsskolas izglītības programmas apguvi darbdienās (ne mazāk kā 12 stundas dienā) un īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu (turpmāk – privātā izglītības iestāde).

Pašvaldības atbalsts ir paredzēts norēķiniem par pirmsskolas izglītības programmas apguvi privātā izglītības iestādē, ar kuru pašvaldība un bērna likumīgais pārstāvis ir noslēdzis līgumu par izglītības pakalpojuma sniegšanu un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējusi bērnu Valsts izglītības informācijas sistēmā. Lai pamatotu pašvaldības atbalsta izlietojumu atbilstoši finansējuma mērķim, privātā izglītības iestāde, slēdzot līgumu ar pašvaldību un bērna likumīgo pārstāvi, pievieno izmaksu tāmi atbilstoši pakalpojuma sniedzēja apstiprinātiem iepriekšējā gada pēc naudas plūsmas uzskaitītiem izdevumiem, tai skaitā pamatlīdzekļu nolietojumu, vai gadījumā, ja tiek dibināta jauna izglītības iestāde, pievieno izglītības iestādē apstiprināto plānoto izdevumu tāmi. Tāme tiek sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par izmaksu ekonomisko klasifikāciju. Tāmē tiek norādītas arī vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai privātajā izglītības iestādē, ņemot vērā šo noteikumu 7.1 punkta nosacījumus. Tāmi pašvaldība publisko savā tīmekļvietnē. Tāmē atsevišķi tiek norādīta valsts mērķdotācija, ko privātā izglītības iestāde saņem, īstenojot bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un tā netiek iekļauta attiecīgajās izmaksu pozīcijās. Privātās izglītības iestādes sagatavotajiem aprēķiniem jāsakrīt ar privātās izglītības iestādes gada pārskata datiem, kas tiek iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Pašvaldības atbalsts nav paredzēts bērna ēdināšanas izdevumu segšanai.

Pašvaldības atbalsts par vienu bērnu tiek noteikts tādā apmērā, kas atbilst bērna deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai.

Pašvaldības atbalsts tiek aprēķināts, ņemot vērā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes izmaksas budžeta gadā. Izmaksu aprēķinā atbilstoši ekonomiskās klasifikācijas kodiem iekļauj šādus pašvaldības izglītības iestāžu iepriekšējā gadā pēc naudas plūsmas uzskaitītos izdevumus un šajā punktā minētās aprēķinātās vērtības

6.1. atalgojumi (EKK 1100) (izņemot pedagogu atalgojumu, kuru piešķir kā mērķdotāciju no valsts budžeta);

6.2. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas (EKK 1200) (izņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras piešķir kā mērķdotāciju no valsts budžeta);

6.3. mācību, darba un dienesta komandējumi, dienesta, darba braucieni (EKK 2100) (izņemot tos, kas finansēti no Eiropas Savienības fondiem);

6.4. pakalpojumu samaksa (EKK 2200)

6.4.1. izdevumi par sakaru pakalpojumiem (EKK 2210);

6.4.2. izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (EKK 2220);

6.4.3. dažādi pakalpojumi (EKK 2230);

6.4.4. remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot kapitālo remontu) (EKK 2240);

6.4.5. informācijas tehnoloģiju pakalpojumi (EKK 2250);

6.4.6. īre un noma (EKK 2260);

6.5. krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita pamatkapitāla veidošanā (EKK 2300)

6.5.1. izdevumi par dažādām precēm un inventāru (EKK 2310);

6.5.2. kurināmais un enerģētiskie materiāli (EKK 2320);

6.5.3. zāles, ķimikālijas, laboratorijas preces, medicīniskās ierīces, laboratorijas dzīvnieki un to uzturēšana (EKK 2340);

6.5.4. iestāžu uzturēšanas materiāli un preces (EKK 2350);

6.5.5. valsts un pašvaldību aprūpē, apgādē un dienestā (amatā) esošo personu uzturēšana (EKK 2360) (izņemot ēdināšanas izdevumus (EKK 2363));

6.5.6. mācību līdzekļi un materiāli (EKK 2370) (izņemot valsts budžeta dotācijas mācību līdzekļu iegādei);

6.6. izdevumi periodikas iegādei bibliotēku krājumiem (EKK 2400).

(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 787; MK 14.01.2020 noteikumiem Nr. 32)

Papildus šo noteikumu 6. punktā minētajām izmaksām pašvaldība izmaksās iekļauj arī to pašvaldības izglītības iestāžu kopējo pamatlīdzekļu nolietojumu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu. Kopējo pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina, ievērojot pašvaldībām noteikto ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites kārtību.

(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 625 redakcijā)

1 Pašvaldība, nosakot vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai pašvaldības izglītības iestādēs, atsevišķi aprēķina izmaksas bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam un bērniem, kam nepieciešama obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

2 Pašvaldība šo noteikumu 6., 7. un 7.1 punktā minētos aprēķinus budžeta gadam veic, izmantojot to bērnu skaitu iepriekšējā gada 1. septembrī, kas apguvuši pirmsskolas izglītības programmu pašvaldības izglītības iestādēs.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

3 Lai veiktu aprēķinus atbilstoši šo noteikumu 7.4 un 7.5 punktam, kopējos pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu izdevumus nosaka, izmantojot šādu formulu

L – kopējie pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu izdevumi;

P – pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes izmaksas budžeta gadā atbilstoši šo noteikumu 6. punktā norādītajām izdevumu pozīcijām;

K – pašvaldības izglītības iestāžu kopējo pamatlīdzekļu nolietojums atbilstoši šo noteikumu 7. punktam;

M – iepriekšējā gada valsts budžeta mērķdotācija pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un valsts budžeta dotācija mācību līdzekļu iegādei.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

4 Pašvaldība, aprēķinot pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai pašvaldības izglītības iestādēs nepieciešamās vidējās izmaksas vienam izglītojamam vecumā no pusotra gada līdz četriem gadiem, izmanto šādu formulu

I1 – vidējās izmaksas pašvaldības izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam;

L – kopējie pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu izdevumi;

B – kopējais bērnu skaits pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

5 Pašvaldība, aprēķinot nepieciešamās vidējās izmaksas vienam izglītojamam, pašvaldības izglītības iestādēs īstenojot bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, izmanto šādu formulu

I2 – vidējās izmaksas pašvaldības izglītības iestādēs, īstenojot bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei;

L – kopējie pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu izdevumi;

B – kopējais bērnu skaits pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs;

B2 – to bērnu skaits pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, kam nepieciešama obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei;

M – iepriekšējā gada valsts budžeta mērķdotācija pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un valsts budžeta dotācija mācību līdzekļu iegādei.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Ja pirmsskolas izglītības pakalpojuma izmaksas privātā izglītības iestādē ir mazākas nekā noteiktais pašvaldības atbalsts, pašvaldības atbalstu nodrošina apmērā, kas atbilst pirmsskolas izglītības pakalpojuma izmaksām privātā izglītības iestādē.

Pašvaldības atbalsts netiek piešķirts par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi. Šādā gadījumā pašvaldības atbalstu aprēķina proporcionāli apmeklējuma dienu skaitam. Par attaisnojošu iemeslu uzskatāma

9.1. prombūtne veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina bērna likumīgā pārstāvja sniegta informācija par saslimšanas gadījumu, ja atsevišķais saslimšanas gadījums nav ilgāks par piecām darbdienām. Ja bērns slimojis ilgāk par piecām darbdienām, to apliecina ar ārsta izsniegtu izziņu;

9.2. plānota bērna prombūtne cita gadījuma dēļ, par kuru bērna likumīgais pārstāvis rakstiski informējis izglītības iestādi pirms plānotās bērna prombūtnes. Plānotā prombūtne ir uzskatāma par attaisnojošu, ja tā nav ilgāka par 60 darbdienām kalendāra gada laikā.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

Ja bērnu uzņem pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldības atbalstu par privātās izglītības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem aprēķina proporcionāli dienu skaitam, kad bērns ir apmeklējis privāto izglītības iestādi vai bijis attaisnotā prombūtnē šo noteikumu 9. punkta izpratnē.

Pašvaldības atbalsts tiek piešķirts, ja privātā izglītības iestāde samazina bērna likumīgā pārstāvja maksu par pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu tādā apmērā, kas atbilst izmaksātajam pašvaldības atbalsta un saņemtās valsts budžeta mērķdotācijas vienam bērnam kopējam apmēram. Privātā izglītības iestāde, izsniedzot bērna likumīgajam pārstāvim rēķinu par pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu, norāda privātās izglītības iestādes izmaksas atbilstoši šo noteikumu 6. un 7. punktā norādītajām pozīcijām, kā arī pašvaldības atbalsta un valsts budžeta mērķdotācijas kopējā apmēra samazinājumu vienam bērnam.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Privātā izglītības iestāde katru mēnesi līdz piektajam datumam atbilstoši līgumā par izglītības pakalpojumu sniegšanu noteiktajai kārtībai iesniedz pašvaldībā pieprasījumu vai rēķinu par iepriekšējo mēnesi pašvaldības atbalsta saņemšanai.

Pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc privātās izglītības iestādes pieprasījuma vai rēķina saņemšanas pārskaita pašvaldības atbalstu par iepriekšējo mēnesi attiecīgās privātās izglītības iestādes kontā kredītiestādē.

Ja dzīvesvieta bērnam, par kuru tiek saņemts pašvaldības atbalsts, tiek deklarēta citā pašvaldībā un bērns turpina izglītības ieguvi privātajā izglītības iestādē, pašvaldība, kurā bija bērna iepriekš deklarētā dzīvesvieta, pārtrauc pašvaldības atbalsta izmaksu. Pašvaldības atbalsta apmērs jaunajā pašvaldībā, kurā deklarēta bērna jaunā dzīvesvieta, tiek aprēķināts saskaņā ar tajā noteiktajām izmaksām vienam bērnam. Pašvaldības atbalsts tiek piešķirts, ja bērna un viena vecāka vai bērna likumiskā pārstāvja dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Ja pašvaldības atbalsta pārmaksa ir izveidojusies privātās izglītības iestādes vainas dēļ, sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nepaziņojot par apstākļiem, kuri ietekmē tiesības uz pašvaldības atbalstu, privātā izglītības iestāde mēneša laikā pēc tam, kad nosūtīts pašvaldības rakstiskais paziņojums, pārmaksātos līdzekļus ieskaita pašvaldības kontā, kas norādīts rakstiskajā paziņojumā.

Līguma slēgšanas laikā pašvaldība pārliecinās, ka pašvaldības atbalsta saņēmējam uz iepriekšējā kalendāra mēneša pēdējo dienu nav nodokļu parādu Publisko iepirkumu likuma izpratnē arī gadījumā, ja netiek veikts iepirkums. Ja pašvaldības atbalsta saņēmējam ir nodokļu parādi, pašvaldībai ir tiesības atteikt slēgt līgumu ar to.

(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 625 redakcijā)

Pašvaldība domes lēmumu par pašvaldības atbalsta noteikšanu nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai triju darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumus Nr. 1523 "Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 253. nr.; 2014, 174. nr.).

Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.