Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes locekļa amata pretendentu un locekļu atestācijas eksāmena kārtība

Noteikumi nosaka Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (turpmāk – apelācijas padome) locekļa amata pretendentu un locekļu atestācijas eksāmena kārtību (turpmāk – eksāmens) un to zināšanu apjomu, kāds nepieciešams personai, kas kārto eksāmenu (turpmāk – pretendents).

Eksāmenu organizē un pieņem saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu izveidota apelācijas padomes locekļa amata pretendentu atlases komisija (turpmāk – atlases komisija).

Atlases komisijas sēdes vada atlases komisijas priekšsēdētājs. Atlases komisijas priekšsēdētājs uz savas prombūtnes laiku ir tiesīgs uzdot veikt atlases komisijas priekšsēdētāja pienākumus atlases komisijas loceklim.

Atlases komisijas sekretāra pienākumus pilda Patentu valdes direktora norīkota persona.

Atlases komisija ir lemttiesīga, ja tās darbā un lēmuma pieņemšanā piedalās ne mazāk kā trīs atlases komisijas locekļi.

Atlases komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir atlases komisijas priekšsēdētāja balss vai tā atlases komisijas locekļa balss, kuram uzdots veikt atlases komisijas priekšsēdētāja pienākumus.

Atlases komisijas sēdes ir slēgtas. Tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar pretendentu izvērtēšanas procesu, piešķir atlases komisijas priekšsēdētājs ar rakstveida atļauju, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

Atlases komisijas sēdes protokolē. Protokolā norāda atlases komisijas sēdes norises vietu un laiku, atlases komisijas klātesošos locekļus, pretendentus, kuru pieteikumus izvērtē, un pieņemtos lēmumus. Sēdes protokolu paraksta atlases komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

Atlases komisija trīs mēnešus pirms paredzētā eksāmena Tieslietu ministrijas un Patentu valdes tīmekļvietnē publicē paziņojumu par pieteikšanos eksāmenam, norādot pieteikšanās termiņu un dokumentu iesniegšanas kārtību.

Pieteikšanās termiņš eksāmenam ir viens mēnesis no šo noteikumu 9. punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

Lai pieteiktos eksāmenam, pretendents iesniedz Tieslietu ministrijā iesniegumu par pieteikšanos eksāmena kārtošanai (1. pielikums) un šādus dokumentus

11.1. dzīvesgaitas aprakstu (CV Europass formā);

11.2. pilsonību apliecinoša dokumenta kopiju;

11.3. dokumenta kopiju, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām (ja vispārējās izglītības programma nav apgūta latviešu valodā);

11.4. izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

11.5. dokumentus, kas apliecina darba pieredzi ar rūpniecisko īpašumu saistītā jomā.

Iesniegumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas dokumentu kopijas un, ja nepieciešams, uzrāda šo dokumentu oriģinālus. Dokumentus iesniedz latviešu valodā vai pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu dokumentu tulkojumu. Iesniegtos dokumentus pretendentam atpakaļ neizsniedz.

Dzīvesgaitas aprakstā pretendents detalizēti raksturo savu darba pieredzi ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītā jomā.

Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 27. panta pirmās daļas 5. punktā paredzēto prasību var atzīt par izpildītu, ja pretendentam ir vismaz piecu gadu sistemātiska darba pieredze ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību tieši saistītā profesionālā darbībā. Minētajā laikposmā neieskaita ilgstošus atvaļinājumus un darbības pārtraukumus. Izvērtējot minētās prasības izpildi, atlases komisija ņem vērā šādu pretendenta darbību

14.1. atbilstošu darbu starptautiskajās, reģionālajās vai nacionālajās ar rūpnieciskā īpašuma jomu saistītās iestādēs (reģistrācijas pieteikumu ekspertīze, strīdu izskatīšana, normatīvo aktu izstrāde, normatīvo aktu piemērošanas juridiska izvērtēšana);

14.2. profesionālu darbību, konsultējot rūpnieciskā īpašuma objektu pieteicējus un īpašniekus un pārstāvot šīs personas rūpnieciskā īpašuma iestādēs, tiesā vai citās institūcijās. Par šādu darbību neuzskata palīgdarbu vai tehnisku darbu veikšanu patentpilnvarnieku aģentūrās, advokātu birojos vai komercsabiedrībās;

14.3. tiesneša darbu vai citu tamlīdzīgu darbību strīdu izskatīšanā, ja tajā iegūta ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomu saistīta pieredze;

14.4. augstskolas vai koledžas pedagoga darbu, ja tas bijis tieši saistīts ar apmācāmo personu sagatavošanu rūpnieciskā īpašuma tiesību vai intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Atlases komisija piecu dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus, pārliecinās, vai tajos esošā informācija apstiprina attiecīgās personas tiesības pretendēt uz apelācijas padomes locekļa amatu saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 27. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktu, un nosūta pretendentam vienu no šādiem rakstveida paziņojumiem

15.1. par atļauju kārtot eksāmenu (norādot eksāmena laiku un vietu);

15.2. par nepieciešamību 10 dienu laikā iesniegt papildu informāciju vai dokumentus;

15.3. par atteikumu kārtot eksāmenu (norādot pamatojumu).

Ja šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajā gadījumā pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus vai ja iesniegtā informācija un dokumenti neapstiprina šīs personas tiesības pretendēt uz apelācijas padomes locekļa amatu, atlases komisija piecu dienu laikā pretendentam nosūta šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minēto paziņojumu.

Atteikumu kārtot eksāmenu pretendents var apstrīdēt viena mēneša laikā Tieslietu ministrijā.

Ja eksāmenu rīko vienīgi apelācijas padomes locekļa zināšanu un prasmju pārbaudei konkrētā papildu specializācijā saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 27. panta sesto daļu, šo noteikumu 9. punktā minēto paziņojumu var nepubliskot. Apelācijas padomes loceklim, kas kārto eksāmenu papildu specializācijā, nav jāiesniedz šo noteikumu 11. punktā minētie dokumenti, izņemot iesniegumu (1. pielikums).

Patentu valde tehniski nodrošina eksāmena rīkošanu un norisi, kā arī eksāmena materiālu glabāšanu.

Eksāmena uzdevums ir noteikt pretendentu zināšanas un prasmes, lai no pretendentu vidus atlasītu augsti kvalificētus speciālistus apelācijas padomes locekļa amatam, kā arī apstiprinātu papildu specializāciju jau ieceltiem apelācijas padomes locekļiem.

Ja pretendents kārto eksāmenu rūpnieciskā īpašuma aizsardzības vispārīgajos jautājumos un preču zīmju aizsardzības jomā, atlases komisija pārbauda pretendenta zināšanas šādos jautājumos

21.1. civiltiesības, īpaši īpašuma tiesības un saistību tiesības, kā arī civilprocesa tiesības un principi;

21.2. vispārīgais starptautiskais regulējums rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā, tostarp Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām;

21.3. starptautiskie nolīgumi preču zīmju jomā, tostarp preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi (Madrides nolīgums par zīmju starptautisko reģistrāciju un minētā nolīguma Madrides protokols) un Singapūras līgums par preču zīmēm;

21.4. Eiropas Savienības tiesību akti preču zīmju jomā un intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas jomā;

21.5. Latvijas normatīvie akti, kas regulē rūpnieciskā īpašuma, īpaši preču zīmju, reģistrāciju un aizsardzību;

21.6. Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas tiesu prakse, kā arī par Eiropas Savienības preču zīmju reģistrāciju atbildīgās institūcijas prakse preču zīmju lietās.

Ja pretendents kārto eksāmenu papildu specializācijā patentu aizsardzības jomā, atlases komisija pārbauda pretendenta zināšanas šādos jautājumos

22.1. starptautiskie nolīgumi patentu jomā, tostarp Eiropas Patentu konvencija, Patentu kooperācijas līgums un regulējums, kas attiecas uz vienotā spēka Eiropas patentu;

22.2. Eiropas Savienības tiesību akti patentu un papildu aizsardzības sertifikātu jomā;

22.3. Latvijas normatīvie akti, kas regulē patentu piešķiršanu un aizsardzību;

22.4. Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas tiesu prakse, kā arī Eiropas Patentu iestādes Paplašinātās apelācijas padomes prakse patentu un papildu aizsardzības sertifikātu lietās.

Ja pretendents kārto eksāmenu papildu specializācijā dizainparaugu aizsardzības jomā, atlases komisija pārbauda pretendenta zināšanas šādos jautājumos

23.1. starptautiskie nolīgumi dizainparaugu jomā, tostarp Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akts un Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību normas par lietišķās mākslas darbu un dizainparaugu aizsardzību;

23.2. Eiropas Savienības direktīvas un regulas dizainparaugu jomā;

23.3. Latvijas normatīvie akti, kas regulē dizainparaugu reģistrāciju un aizsardzību;

23.4. autortiesību normatīvais regulējums dizaina jomā;

23.5. Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas tiesu prakse, kā arī par Eiropas Savienības dizainparaugu reģistrāciju atbildīgās institūcijas prakse dizainparaugu jomā.

Atlases komisija sagatavo eksāmena uzdevumus atbilstoši šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā minētajām prasībām.

Atlases komisijas priekšsēdētājs no sagatavotajiem uzdevumiem apstiprina uzdevumus konkrētajam eksāmenam.

Eksāmena uzdevumi nav pieejami pretendentiem.

Eksāmenam rūpnieciskā īpašuma aizsardzības vispārīgajos jautājumos un preču zīmju aizsardzības jomā ir šādas daļas

27.1. rakstveida daļa

27.1.1. tests, kurā pārbauda pretendenta zināšanas atbilstoši šo noteikumu 21. punktam;

27.1.2. pretendenta praktisko iemaņu pārbaude, risinot praktisku uzdevumu – preču zīmju strīdu (kāzusu);

27.2. mutiskā daļa

27.2.1. pretendenta teorētisko zināšanu pārbaude preču zīmju aizsardzības jomā;

27.2.2. strukturēta intervija, kurā pārbauda pretendenta motivāciju paredzētajam darbam, komunikācijas un organizatoriskās prasmes, sistēmiskās domāšanas prasmes un strīdu risināšanas iemaņas un uzdod ar apelācijas padomes kompetenci saistītus jautājumus.

Eksāmenam papildu specializācijā (patentu aizsardzības jomā vai dizainparaugu aizsardzības jomā) ir šādas daļas

28.1. rakstveida daļa: pretendenta praktisko iemaņu pārbaude, risinot praktisku uzdevumu – patentu vai attiecīgi dizainparaugu strīdu;

28.2. mutiskā daļa

28.2.1. teorētisko zināšanu pārbaude specifiskajos patentu aizsardzības vai attiecīgi dizainparaugu aizsardzības jautājumos;

28.2.2. strukturēta intervija, kurā pārbauda pretendenta motivāciju darbam attiecīgajā papildu specializācijā un strīdu risināšanas iemaņas un uzdod ar apelācijas padomes kompetenci saistītus jautājumus.

Eksāmena rakstveida daļu un mutisko daļu organizē katru citā dienā.

Pretendents, ierodoties uz eksāmenu, atlases komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

Atlases komisijas priekšsēdētājs pirms katras eksāmena daļas kārtošanas paziņo pretendentiem atlases komisijas sastāvu un iepazīstina pretendentus ar attiecīgās eksāmena daļas norises kārtību.

Eksāmena norises telpā drīkst atrasties pretendenti, atlases komisijas priekšsēdētājs, atlases komisijas locekļi un sekretārs. Rakstveida uzdevumu izpildes laikā eksāmena telpā atrodas vismaz viens atlases komisijas loceklis vai sekretārs. Eksāmena mutiskā daļa notiek, piedaloties ne mazāk kā trijiem atlases komisijas locekļiem, ieskaitot atlases komisijas priekšsēdētāju, kurš vada eksāmenu.

Atlases komisijas sekretārs nodrošina, ka eksāmena kārtošanas laikā eksaminācijas telpā visiem pretendentiem redzamā vietā atrodas pulkstenis.

Ja pretendents nokavē eksāmena sākumu, viņš ar atlases komisijas atļauju drīkst pildīt eksāmena darbu, bet darba izpildes laiku nepagarina. Šo faktu ieraksta protokolā.

Ja pretendents attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz eksāmenu, viņam ir tiesības kārtot eksāmenu citā atlases komisijas norādītajā laikā. Par to, vai neierašanās iemesli atzīstami par attaisnojošiem, lemj atlases komisija.

Rakstveida tests sastāv no 40 jautājumiem. Atbilžu sagatavošanas laiks ir divas stundas. Atlases komisijas priekšsēdētājs pēc testa izsludina pārtraukumu.

Praktiskā uzdevuma risināšanai paredzētas trīs stundas. Ja pretendents vienlaikus kārto eksāmenu arī kādā papildu specializācijā, šīs eksāmena daļas laiks viņam tiek pagarināts par vienu stundu un 30 minūtēm.

Pretendents pēc darba pabeigšanas paraksta to un iesniedz atlases komisijai, un atstāj eksāmena norises telpu.

Risinot praktisko uzdevumu, pretendentam ir tiesības izmantot līdzpaņemtos normatīvos aktus (papīra formā), kuriem nav pievienoti komentāri. Kārtojot pārējās eksāmena daļas (testu un mutisko pārbaudi), pretendentam nav tiesību izmantot palīglīdzekļus.

Atlases komisija izņēmuma gadījumā var atļaut eksāmena rakstveida daļas norises laikā iziet no telpas vienlaikus tikai vienam pretendentam. Šajā gadījumā pretendents savu eksāmena darba izpildes lapu nodod atlases komisijas sekretāram, un sekretārs uz pretendenta darba izpildes lapas atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Atbilžu sagatavošanas laiks pretendentam netiek pagarināts.

Pretendenta atbildes uz testa jautājumiem atlases komisija vērtē, salīdzinot tās ar iepriekš sagatavotajām atbildēm. Tests ir nokārtots, ja vismaz 80 procentu no pretendenta sniegtajām atbildēm ir pareizas.

Katrā pārējā eksāmena daļā – praktiskajā uzdevumā, biļešu jautājumos un intervijā – pretendenta atbildes individuāli novērtē katrs atlases komisijas loceklis vērtējuma skalā no 1 līdz 10 un ieraksta to vērtējuma lapā (2. pielikums). Atlases komisijas loceklis paraksta vērtējuma lapu un, ja nepieciešams, sniedz īsu vērtējuma pamatojumu. Eksāmena attiecīgā daļa ir nokārtota, ja pretendents tajā ir saņēmis komisijas vidējo vērtējumu sešas balles vai augstāku.

Pēc rakstveida darbu izvērtēšanas atlases komisija apkopo katra pretendenta rezultātus. Ja pretendents nav sekmīgi nokārtojis eksāmena rakstveida daļu, eksāmena mutisko daļu viņam nav atļauts kārtot. Šo lēmumu atlases komisijas sekretārs pretendentam paziņo personiski vai elektroniski.

Uz eksāmena mutisko daļu pretendenti ierodas atlases komisijas noteiktajā laikā un eksāmenu kārto noteiktajā secībā. Pretendents izvēlas eksāmena biļeti un uzrāda to atlases komisijai. Atlases komisijas sekretārs biļetes numuru ieraksta protokolā.

Pretendents ir tiesīgs 10 minūtes sagatavoties atbildēm.

Atlases komisija noklausās pretendenta atbildi. Pēc atbildes noklausīšanās atlases komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus, lai precizētu atbildi, un, ja nepieciešams, arī precizējošus jautājumus saistībā ar pretendenta atbildēm eksāmena rakstveida daļā. Pēc mutiskajām atbildēm atlases komisija uzsāk interviju ar pretendentu.

Pretendents, kurš vienlaikus ar eksāmenu rūpnieciskā īpašuma aizsardzības vispārīgajos jautājumos un preču zīmju aizsardzības jomā kārto arī eksāmenu vienā papildu specializācijā vai divās, pēc kārtas atbild uz visiem attiecīgajiem biļešu jautājumiem. Paredzētos interviju jautājumus atlases komisija šādā gadījumā apvieno.

Pretendents, kurš beidzis atbildēt uz atlases komisijas jautājumiem intervijā, nodod biļeti atlases komisijas sekretāram un atstāj eksāmena norises telpu. Atlases komisijas sekretārs aicina telpā nākamo pretendentu.

Eksāmena laikā nav atļauts

49.1. sarunāties, traucēt vai palīdzēt citiem;

49.2. lietot sakaru līdzekļus, portatīvos un piezīmju datorus (tiem jābūt izslēgtiem).

Ja pretendents neievēro šo noteikumu 39. vai 49. punktā minētos nosacījumus, atlases komisija viņu brīdina un eksāmena darba izpildes lapā un protokolā izdara atzīmi par izteikto brīdinājumu. Ja pretendents pēc brīdinājuma saņemšanas pārkāpumu izdara atkārtoti, atlases komisija eksāmena darba izpildes lapā un protokolā izdara ierakstu par to, ka eksāmens nav nokārtots, un attiecīgo pretendentu izraida no eksāmena telpas.

Pēc eksāmena beigām atlases komisijas sekretārs apkopo visu eksāmena daļu vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus, aprēķina katra pretendenta vērtējumu katrā eksāmena daļā (tests, praktiskais uzdevums, biļešu jautājumi, intervija) un katrā specializācijā kopumā un visus vērtējumus ieraksta eksāmena protokolā.

Eksāmens ir nokārtots, ja nokārtots tests (apelācijas padomes locekļu pretendentiem), kā arī pārējās attiecīgās specializācijas eksāmena daļas.

Atlases komisijas sekretārs protokolē eksāmena gaitu. Protokolā norāda eksāmena norises vietu, laiku, atlases komisijas sastāvu, pretendentus, kuri kārto attiecīgo eksāmena daļu, pretendenta izpildītā testa vai praktiskā uzdevuma numuru, kā arī pretendentus, kuri nav ieradušies. Mutiskās daļas protokolā norāda pretendenta eksāmena biļetes numuru, mutiski uzdotos jautājumus un vērtējumu. Atlases komisijas locekļu aizpildītās pretendentu zināšanu un prasmju vērtējuma lapas un eksāmena rakstveida atbilžu tīrraksti ir neatņemami eksāmena protokola pielikumi. Eksāmena protokolu paraksta visi atlases komisijas locekļi, kas piedalījušies vērtēšanā, un sekretārs. Atlases komisijas sekretārs eksāmena protokolu iesniedz Tieslietu ministrijā, bet atlases komisijas priekšsēdētāja apliecinātu eksāmena protokola kopiju nodod glabāšanā Patentu valdei.

Atlases komisijas loceklim ir tiesības lūgt ierakstīt protokolā viņa atsevišķo viedokli par vērtējumu vai eksāmena norisi.

Atlases komisijas loceklis atturas no pretendenta atbilžu vērtēšanas, ja pretendents ir komisijas locekļa laulātais, bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošs, viņa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Atlases komisijas loceklis arī atturas no vērtēšanas, ja ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts eksāmena iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Atlases komisijas locekļa atturēšanos no vērtēšanas, norādot iemeslu, ieraksta protokolā.

Pamatojoties uz eksāmena vērtējumu apkopojumu, atlases komisija tieslietu ministram sagatavo priekšlikumu par apelācijas padomes locekļu un apelācijas padomes priekšsēdētāja kandidatūrām, bet gadījumā, ja eksāmenu papildu specializācijā sekmīgi nokārtojis apelācijas padomes loceklis, – priekšlikumu par papildu specializācijas apstiprināšanu jau ieceltam apelācijas padomes loceklim.

Piecu darbdienu laikā pēc eksāmena atlases komisija pretendentam paziņo eksāmena rezultātus.

Ja eksāmena laikā pieļauti eksāmena norises kārtības pārkāpumi, kas varēja ietekmēt attiecīgās eksāmena daļas vērtējumu vai vērtējumu kopumā, pretendents viena mēneša laikā pēc eksāmena rezultātu paziņošanas var tos apstrīdēt Tieslietu ministrijā.

Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.