Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. ar radiācijas drošību saistītas būves vai tās daļas (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta) (turpmāk – būve) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešams informēt sabiedrību par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.

Noteikumi attiecas uz būves būvniecību, kurai piemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktam.

Par šajos noteikumos minēto būvju būvniecības procesa (izņemot būvdarbus un būvju pieņemšanu ekspluatācijā) kontroli un tiesiskumu, pildot Būvniecības likuma 12. pantā noteiktās būvvaldes funkcijas, ir atbildīgs Valsts vides dienests (turpmāk – dienests), bet par būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā ir atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs).

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

Būves būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā būvkomersants, kurš reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības piedāvāt atbilstošo pakalpojumu projektēšanas jomā.

Būvdarbu veikšanai būvkomersantam atbilstoši normatīvajiem aktiem radiācijas drošības un kodoldrošības jomā nepieciešama licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvprojekta izstrādātāju par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi un noslēdz attiecīgu līgumu.

Pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes veic būvprojektēšanas sagatavošanas darbus. Līgumā par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt.

Līgumam par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi pievieno projektēšanas uzdevumu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Projektēšanas uzdevumu sagatavo un paraksta būvniecības ierosinātājs un būvprojekta izstrādātājs.

Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves vai tajā veicamo izmaiņu raksturlielumus, to skaitā lietošanas, kā arī teritorijas plānojuma un inženiertīklu projektēšanas prasības. Ja nepieciešams, norāda īpašos nosacījumus (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas vai būvizstrādājumi, tehnoloģija, detalizācija). Ja būvi nojauc, projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanai.

Ja būvniecības iecere paredz objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katrā kārtā ietveramo apjomu.

1 Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus, radiācijas drošību un kodoldrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam (1. pielikums) (turpmāk – būvniecības iesniegums) pievieno

13.1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

13.2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu);

13.3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Trešo personu saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Ierosinot būves jaunu būvniecību, dienestā iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver

15.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

15.2. būvprojekta ģenerālplānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna;

15.3. stāvu un jumta plānus ar telpu vai telpu grupu eksplikāciju un telpu grupu lietošanas veidiem atbilstoši būvju klasifikācijai;

15.4. ēkas fasāžu rasējumus ar augstuma atzīmēm;

15.5. raksturīgo griezumu rasējumus ar augstuma atzīmēm;

15.6. rasējumus, kuros norādītas būves kārtu robežas un secība, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

15.7. labiekārtošanas risinājuma plānu, ja ir paredzēts labiekārtojums;

15.8. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti;

15.9. informāciju par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Ierosinot būves novietošanu, dienestā iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver

16.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

16.2. būvprojekta ģenerālplānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna;

16.3. ražotāja gatavā būvizstrādājuma tehnisko dokumentāciju un grafiskos dokumentus ar fasādes un stāvu plāniem, ar telpu vai telpu grupu eksplikāciju un telpu grupu lietošanas veidiem atbilstoši būvju klasifikācijai;

16.4. rasējumus, norādot būves kārtu robežas un secību, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

16.5. labiekārtošanas risinājuma plānu, ja ir paredzēts labiekārtojums;

16.6. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti;

16.7. informāciju par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Ierosinot būves vai tās daļas atjaunošanu, dienestā iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver

17.1. skaidrojošu aprakstu par plānotajām izmaiņām, tai skaitā aprakstu par radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām un radioaktīvo atkritumu pārvaldību;

17.2. grafiskos dokumentus, kuros parādītas plānotās izmaiņas un/vai uzlabojumi būvē, kā arī ēkas fasādē, ēkas vai tās daļas stāvos un telpās, ja atjaunošana ir paredzēta ēkā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Ierosinot būves vai tās daļas pārbūvi, dienestā iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver

18.1. skaidrojošo aprakstu par plānotajām izmaiņām, tai skaitā aprakstu par radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām un radioaktīvo atkritumu pārvaldību;

18.2. būvprojekta ģenerālplānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna, mainot būves apjomu;

18.3. grafiskos dokumentus, kuros parādītas plānotās izmaiņas būvē;

18.4. raksturīgo griezumu rasējumus ar augstuma atzīmēm.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Ierosinot būves vai tās daļas konservāciju, dienestā iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver

19.1. skaidrojošu aprakstu par konservācijas veikšanu;

19.2. nepieciešamo konservācijas darbu sarakstu;

19.3. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmākas bojāšanās novēršanai;

19.4. risinājumus, lai novērstu bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

19.5. citus dokumentus, kas raksturo būvi.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Ierosinot būves nojaukšanu, dienestā iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 13. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver

20.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā aprakstu par radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām un radioaktīvo atkritumu pārvaldību;

20.2. būvprojekta ģenerālplānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna, norādot tajā nojaucamo būvi un demontējamos inženiertīklus.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Būvprojektam minimālā sastāvā pievieno skaidrojošo aprakstu, norādot šādu informāciju

21.1. būvniecības ieceres apraksts un plānotais būvniecības veids;

21.2. plānotais būvdarbu apjoms un veikšanas metode;

21.3. būves kārtu robežas un secība, ja nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

21.4. demontējamie inženiertīkli, ja šāda veida būvdarbi paredzēti;

21.5. plānoto būvniecības atkritumu (arī radioaktīvo atkritumu) apjoms un veids;

21.6. plānotie vides pieejamības risinājumi, ja ir jānodrošina vides pieejamība;

21.7. plānotie aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumi, ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt kultūras pieminekļa aizsargjoslā.

Dienests vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izvērtē būvniecības iesniegumu un šajos noteikumos norādītos dokumentus un pieņem lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt būvatļauju. Dienests būvatļaujā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1., 2.7.2., 2.7.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

Būvatļaujā iekļauj

23.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot

23.1.1. iesniedzamās būvprojekta daļas un citas ar būvprojekta detalizāciju saistītas prasības atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta piekto daļu;

23.1.2. prasību par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas;

23.1.3. prasības par valsts un pašvaldību institūciju saskaņojumiem;

23.1.4. prasības par inženiertīklu īpašnieku saskaņojumiem attiecībā uz pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem;

23.1.5. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789);

23.1.6. citus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasītos dokumentus, licences, atļaujas vai saskaņojumus;

23.1.7. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789);

23.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot

23.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

23.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns);

23.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

23.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

23.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Būvatļaujā nosacījumus iekļauj atbilstoši būvniecības iecerei. Ja paredzēta būves konservācija, dienests var neizvirzīt projektēšanas nosacījumus. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Par jaunai būvniecībai vai pārbūvei saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A 1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējās vides iedarbību) zemes gabalā, kurā atļauta būves būvniecība.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

Būvtāfeli pilsētās un ciemos pavērš pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – pret autoceļu. Būvtāfelē norāda šādas ziņas

27.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

27.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

27.3. būvprojekta izstrādātājs (juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

27.4. būvniecības ieceres plāns ar būves novietojumu;

27.5. informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajās institūcijās, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Būvprojektu izstrādā tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī norādīts būvatļaujā.

Būvprojektu var izstrādāt, piemērojot citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, bet tie nedrīkst pazemināt būvei nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

Būves būvprojektam (izņemot būves nojaukšanas būvprojektu) ir šādas sastāvdaļas

36.1. vispārīgā daļa

36.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

36.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti;

36.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par būves tehniskajiem rādītājiem un galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu), kā arī norādīta vispārīga informācija par vides pieejamības risinājumiem;

36.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554);

36.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554);

36.1.6. vispārīgo rādītāju lapa;

36.1.7. būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, ja plānota jauna būvniecība, novietošana vai pārbūve, izmainot būves apjomu;

36.1.8. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, ja plānota inženiertīklu būvniecība vai izmaiņas tajā;

36.2. arhitektūras daļa

36.2.1. teritorijas sadaļa

36.2.1.1. teritorijas vertikālais plānojums, ja paredzētas izmaiņas teritorijas vertikālajā plānojumā;

36.2.1.2. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja paredzēti labiekārtojumi vai apstādījumi;

36.2.2. arhitektūras sadaļa

36.2.2.1. grafiskie dokumenti ar būves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja būvei ir paredzēta virszemes daļa;

36.2.2.2. būves stāvu un jumta plāni ar būves un telpu izmēriem un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, kuru pievieno konkrētā stāva plānam;

36.2.2.3. būves fasādes ar augstuma atzīmēm;

36.2.2.4. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

36.2.2.5. būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

36.3. inženierrisinājumu daļa

36.3.1. būvkonstrukcijas;

36.3.2. nepieciešamie inženiertīkli (ūdensapgāde un kanalizācija; apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana; elektroapgāde; siltumapgāde; gāzes apgāde; elektronisko sakaru tīkli) un to risinājumi (pieslēguma shēmas, specifikācijas, griezumi);

36.3.3. tehniskās shēmas un aprēķini. Veicot pārbūvi, ja tiek likvidēts jonizējošā starojuma objekts, pievieno arī detalizētu objekta likvidēšanas plānu;

36.3.4. būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

36.3.5. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti;

36.3.6. vides aizsardzības un radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumi (tai skaitā arī vides radiācijas monitoringa pasākumi);

36.3.7. citi inženierrisinājumi;

36.4. darbu organizēšanas projekts;

36.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats

36.5.1. apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;

36.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

36.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, būvju ugunsnoturības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā būvju īpatnības);

36.5.4. evakuācijas nodrošināšana;

36.5.5. aizsardzība pret sprādzieniem, ja būve paredzēta sprādzienbīstamas vielas transportēšanai, ražošanai, apstrādei vai ieguvei;

36.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

36.5.7. inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

36.5.8. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām;

36.5.9. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas laikā;

36.6. tehnoloģiskā daļa

36.6.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

36.6.2. iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti;

36.6.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;

36.7. ekonomiskā daļa

36.7.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu aprakstu kopsavilkums;

36.7.2. būvdarbu apjoms;

36.7.3. izmaksu aprēķins (tāme).

Būvju nojaukšanas būvprojektam ir šādas sastāvdaļas

37.1. vispārīgā daļa

37.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

37.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

37.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta informācija par būves nojaukšanas metodi, demontējamiem inženiertīkliem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

37.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554);

37.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554);

37.1.6. vispārīgo rādītāju lapa;

37.1.7. teritorijas daļa

37.1.7.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna;

37.1.7.2. savietotais demontējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500 vai M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna;

37.1.7.3. teritorijas vertikālais plānojums;

37.1.7.4. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja paredzēts labiekārtot teritoriju;

37.2. darbu organizēšanas projekts.

Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam). Darbu organizēšanas projektam ir šādas sastāvdaļas

38.1. skaidrojošs apraksts;

38.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

38.3. darba aizsardzības plāns, kurā ietver arī radiācijas drošības un kodoldrošības prasības;

38.4. būvdarbu kalendāra plāns, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, kā arī norāda būvdarbu kopējā ilguma pamatojumu un svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Tajā atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās būves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu (arī montāžas celtņu) izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

Izstrādājot darbu organizācijas projektu ekspluatācijā esošas būves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot būves pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda

41.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju izpildi, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

41.2. būvdarbu ģenerālplānos – būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

41.3. skaidrojošajā aprakstā – pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu;

41.4. būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumus un aprēķinus par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām.

Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņo laikus projektēšanas gaitā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.1 pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošanu veic būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Būvprojekta (izņemot nojaukšanas būvprojektu) ekspertīzi veic

44.1. inženierrisinājumu daļai;

44.2. darbu organizēšanas projektam;

44.3. ekonomiskajai daļai, izvērtējot materiālu izvēles ekonomisko pamatojumu saskaņā ar projektēšanas uzdevumu, kā arī izmaksās iekļauto darba pozīciju pietiekamību;

44.4. ugunsdrošības pasākumu pārskatam, kā arī citu būvprojekta sadaļu ugunsdrošības risinājumiem.

Ja risināmi strīdi starp būvniecības dalībniekiem par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos norādītajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem ir strīds.

Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētās personas). Būvprojektu iesniedz dienestā būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņā.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

Dienests izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, dienests vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

Ja dienests konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tas uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 51. punktā minētos trūkumus novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes būvniecības ierosinātājs dienestā iesniedz būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Ja būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir izpildīti un būvniecības ierosinātājs ir iesniedzis visus būvatļaujā norādītos dokumentus un informāciju, dienests vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā

54.1. būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam termiņam, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram būve nododama ekspluatācijā;

54.2. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja dienestā iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz informāciju par jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

Dienests var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 58. punktā minēto nosacījumu izpildes.

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Ja būve vai tās kārta (ja būvi paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta faktiskajai situācijai atbilstošu kadastra datu reģistrācija un dienestā ir iesniegts izpildmērījumu plāns par būves novietojuma pārbaudi, kā arī atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija. Ja būve minētajā termiņā netiek pieņemta ekspluatācijā un ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika uzsākta būvniecība, dienests var pieņemt lēmumu par pašvaldības teritorijas plānojumam neatbilstošas būves nojaukšanu.

(MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

Būvdarbus sagatavo un izpilda būvdarbu veicējs.

Būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtais būvdarbu līgums, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas un pirms būvdarbu uzsākšanas

61.1. izsniedz būvdarbu veicējam tam nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dati pieejami būvniecības informācijas sistēmā;

61.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

1 Pēc tam kad dienests būvniecības informācijas sistēmā izdarījis atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Būvdarbu sagatavošanas procesā veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, kā arī darbus būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

Būvdarbu veicējs, saņemot būvprojektu, pārliecinās par detalizētāku papildu rasējumu nepieciešamību. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tos saskaņo ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

Galveno būvasu nospraušanas aktu būvniecības ierosinātājs iesniedz birojā septiņu dienu laikā, skaitot no akta parakstīšanas dienas. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic nepieciešamos pasākumus, lai būvniecības ieceres teritoriju aizsargātu pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas norādītas šo noteikumu 70. punktā minētajā darbu veikšanas projektā.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes inženiertīklu un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētos pasākumus darbu veikšanas projektā saskaņo ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem.

Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt risinājumus, kas ir atšķirīgi no būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Būvdarbus organizē un veic saskaņā ar būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā vai darbu organizēšanas shēmā norādīto. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

1 Darbu veikšanas projektā iekļauj

70.1 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

70.1 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būves, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

70.1 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

70.1 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

70.1 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

70.1 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

70.1 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

70.1 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

70.1 9. darba aizsardzības (ietverot arī radiācijas drošības un kodoldrošības prasības), drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

70.1 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

70.1 11. skaidrojošu aprakstu;

70.1 12. darbaspēka kustības grafiku;

70.1 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, būves sekcijai, laidumam, stāvam).

Darbu veikšanas projektu tādai ekspluatācijā esošas būves atjaunošanai vai pārbūvei, kas jāveic, nepārtraucot būves ekspluatāciju, izstrādā, ievērojot būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauto skaidrojošo aprakstu vai darbu organizēšanas projektu, kā arī ievērojot šo būvju īpašnieku vai lietotāju noteikumus un situāciju objektā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minēto projektu saskaņo ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists. Būves konservācijas, atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas projektu saskaņo arī ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvdarbu žurnālā izteiktie būvuzrauga un autoruzrauga iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs.

Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver

80.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, būvizstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

80.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

80.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (5.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas var papildus vienoties, par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 80.1 punktā minētā veikto būvdarbu pieņemšanas akta, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akta un ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

(Svītrots ar MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 658)

Šo noteikumu 80.1 punktā minētos veiktos būvdarbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

1 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

2 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktam un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam)

82.21. veikto būvdarbu pieņemšanas aktam – būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

82.22. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

3 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi pilnībā vai daļēji pārtraucami un veicams attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, tad saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu pārbaude. Par konstatētajiem trūkumiem veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)

Būvniecības ierosinātājs būvdarbu kvalitātes kontrolei vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Būvniecības ierosinātājs autoruzraudzības veikšanai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Birojs var pieprasīt pēc pamatu izbūves iesniegt pamatu izpildmērījuma plānu, ja rodas pamatotas šaubas, ka plānotais objekts tiek būvēts, pārsniedzot būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņoto attālumu, kā arī strīda gadījumā.

Būvdarbus organizē un veic tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbus organizē un veic, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

Konservējot, atjaunojot, pārbūvējot vai nojaucot būvi, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radušos atkritumus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, un radioaktīvos atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.

Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā.

Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veidu un novadgrāvju sistēmu paredz darbu veikšanas projektā.

Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veic pasākumus, lai novērstu pazemes ūdeņu nelietderīgu izplūšanu un ūdens nesējhorizontu piesārņošanu.

Pastiprinot grunti, novērš pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošanu. Nepieciešamos pasākumus paredz darbu veikšanas projektā.

Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole (ģeotehniskie darbi, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, koriģētu būvprojektu).

Būves konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot dienestam un birojam. Šo noteikumu 96. punktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai dienestā būves konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Būves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda

98.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

98.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmākas bojāšanās novēršanai;

98.3. risinājumus, lai novērstu bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

98.4. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

Ja iestāde, kas nav dienests, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, iestāde par to nekavējoties paziņo dienestam.

Dienests sadarbībā ar biroju 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 97. un 99. punktā minētās informācijas saņemšanas apseko objektu (izņemot gadījumu, ja būvdarbus apturējis birojs) un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo būves konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par būves konservāciju.

Ja pēc objekta apsekošanas konstatēta būves konservācijas nepieciešamība un būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis dienestā būves konservācijas darbu veikšanas projektu, dienests lēmumā par būves konservāciju norāda

101.1. būves konservācijas iemeslus;

101.2. būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī, ja nepieciešams, būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu);

101.3. termiņu būves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Dienests 14 dienu laikā pēc būves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un to novēršanas termiņu.

Pēc šo noteikumu 102. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti iesniedz dienestā būves konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Uz būves konservācijas darbiem ir attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu īstenošanas laiku.

Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad dienests ir pieņēmis lēmumu par būvdarbu apturēšanu vai kad būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis būves konservācijas darbus atbilstoši dienesta saskaņotajam būves konservācijas darbu veikšanas projektam.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Ja būvniecības ierosinātājs neizpilda šo noteikumu prasības, dienests ir tiesīgs, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju, veikt būves konservācijas darbus. Visus ar būves konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Ja pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laikposmā dienests konstatē, ka būve var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai ka tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, dienests pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā.

Ja pēc būvdarbu apturēšanas dienests vai birojs konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, dienests pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā.

Būves pieņemšanu ekspluatācijā vai nojaukšanas darbu pieņemšanu ierosina būvniecības ierosinātājs. Pirms ierosināta būves pieņemšana ekspluatācijā, veic

109.1. inženierbūves, ārējo inženiertīklu, horizontālās un vertikālās novietnes izpildmērījumus, norādot inženierbūves apjomus atbilstoši inženierbūves tipu apjoma rādītājiem, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā izpildmērījumus veic, ja mainījusies situācija apvidū;

109.2. ēkas kadastrālo uzmērīšanu atbilstoši normatīvajam aktam par būvju kadastrālo uzmērīšanu, izņemot gadījumu, ja ēka ir nojaukta vai veikta tās konservācija. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

109.3. ēkas energoefektivitātes sertifikāciju, ja to nosaka normatīvie akti ēku energoefektivitātes jomā.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554; MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 761)

Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu, tās atbilstību tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Pēc būvniecības ierosinātāja rakstiska pieprasījuma 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sniedz atzinumu par būves atbilstību ugunsdrošības prasībām, bet Veselības inspekcija – par atbilstību obligātajām higiēnas prasībām, ja nododamajai būvei normatīvajos aktos ir noteiktas obligātās higiēnas prasības.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Ierosinot būves vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs iesniedz birojā apliecinājumu par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu (8. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus

112.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

112.2. šo noteikumu 110. un 111. punktā minēto institūciju atzinumus;

112.3. izpildmērījumu plānu ar reljefa un būvju augstuma atzīmēm, izņemot gadījumu, ja būve nojaukta vai veikta tās konservācija;

112.4. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi;

112.5. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

112.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

112.7. ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu, izņemot gadījumu, ja ēka nojaukta vai veikta tās konservācija. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

112.8. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi);

112.9. būves tehniskās apsekošanas atzinumu, ja veikta būves konservācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 761)

1 Apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 789)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Būvdarbus pieņem birojs. Birojs pieaicina piedalīties pieņemšanā dienesta amatpersonu.

Būvniecības ierosinātājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda birojam būvi vai būvlaukumu.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339)

Birojs novērtē būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas darbus, pamatojoties uz šo noteikumu 112. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par būves vai tās daļas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Birojam ir tiesības būves pieņemšanā vai būves nojaukšanas pieņemšanā pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta izstrādātāju.

Birojs nav tiesīgs pieņemt būvi ekspluatācijā vai pieņemt būves nojaukšanu, ja kāda no šo noteikumu 110. vai 111. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par būves gatavību pieņemšanai ekspluatācijā vai veikto būves nojaukšanu vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Pārbūvējamas vai atjaunojamas būves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo būvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošajiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts), ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai būvniecības informācijas sistēmā ir pieejami šo noteikumu 110. punktā minētie atzinumi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

1 Aktā būvvalde ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Birojs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju būves vai būvlaukuma uzrādīšanas termiņu, pieņem veiktos būvdarbus un sastāda aktu vai, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Izziņā par būves neesību būvvalde ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2. un 1.3. apakšpunktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 554)

Akta ciparu kodā ir šādas 14 zīmes

122.1. pirmās divas zīmes – attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

122.2. nākamās piecas zīmes – akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

122.3. pēdējās septiņas zīmes – būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru.

Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus (trūkumus), kas atklājušies pēc būvdarbu pieņemšanas. Minētais termiņš, skaitot no akta izdošanas dienas, nedrīkst būt mazāks par 10 gadiem.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas būves, būves tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru būvi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

Ja būvprojektā paredzēts labiekārtot teritoriju, bet tas nav veikts, birojs var pieņemt būvi ekspluatācijā vai pieņemt būves nojaukšanas darbus, nosakot, ka teritorijas labiekārtošanas darbu pabeigšana atliekama uz laiku līdz 10 mēnešiem, bet ne ilgāk par nākamā gada 1. jūniju.

Saskaņā ar šo noteikumu 126. punktu atliktos būvdarbus un to pabeigšanas termiņus ieraksta aktā vai izziņā par būves neesību. Aktā vai izziņā par būves neesību minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē biroja būvinspektors.

Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā pēc tam, kad ir izdots akts.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

Būve uzskatāma par nojauktu pēc tam, kad ir izdota izziņa par būves neesību.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, birojs lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes un šo atkāpju novēršanas termiņu.

Pēc šo noteikumu 130. punktā minētajā lēmumā norādīto atkāpju novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas birojā, iesniedzot lēmumā norādītos dokumentus. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis lēmumā norādītās atkāpes, birojs pieņem būvi ekspluatācijā, sastādot aktu, vai izdod izziņu par būves neesību.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 339; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 603)

Būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam pēc inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā iesniedz Valsts zemes dienestā datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā aktu par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā un izpildmērījumu plānu. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā.

(MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 761 redakcijā)

Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā biroja arhīvā šādus dokumentus

133.1. apliecinājumu par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

133.2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

133.3. institūciju atzinumus par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

133.4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

133.5. izpildmērījumu plānu;

133.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 554 redakcijā)

Ja saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktu būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad ievēro Būvniecības likumu un šajos noteikumos noteikto kārtību un termiņus, izņemot šādas prasības

134.1. būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) izstrādā papīra dokumentu formā četros eksemplāros vai elektroniski vienā eksemplārā. Trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna (uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam), arī saskaņojumu par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna. Visus eksemplārus izskatīšanai iesniedz dienestā;

134.2. būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, pievieno būvprojekta dokumentācijai;

134.3. būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai dienestā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

134.4. būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un būvprojektu;

134.5. darbu veikšanas projektu pirms būvprojektā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām;

134.6. būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam;

134.7. pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (5., 6. un 7. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 82.2 punktā minētos dokumentus.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

Līdz 2025. gada 30. jūnijam uzsāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki var turpināt izmantot aktu veidus, kas bija spēkā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes brīdī. No 2025. gada 1. jūlija būvniecības procesa dalībnieki var vienoties par to, ka šo noteikumu grozījumi attiecībā uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu būvniecības informācijas sistēmā ir piemērojami arī iepriekš uzsāktajiem būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 658 redakcijā)