Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" īstenošanai

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu šādiem pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" (turpmāk – pasākums) apakšpasākumiem

1.1. "Meža ieaudzēšana";

1.2. "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana";

1.3. "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai".

Projektu iesniegumus vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L 347/487) (turpmāk – regula Nr. 1305/2013), un Komisijas (ES) 2014. gada 25. jūnija Regulu Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193/1) (turpmāk – regula Nr. 702/2014).

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents)

4.1. apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana" ir

4.1.1. fiziska persona – zemes īpašnieks;

4.1.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā ir vismaz 50 procentu privātā kapitāla daļu un kura ir zemes īpašnieks;

4.2. apakšpasākumos "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" un "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" ir

4.2.1. fiziska persona – meža zemes īpašnieks;

4.2.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā ir vismaz 50 procentu privātā kapitāla daļu un kura ir meža zemes īpašnieks;

4.2.3. pašvaldība – meža zemes īpašnieks;

4.2.4. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošu meža zemi.

(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Atbalstu piešķir, ievērojot pretendenta izstrādātu un Valsts meža dienestā saskaņotu Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānu (turpmāk – pasākumu plāns) (1. pielikums).

Atbalsta apmērs šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanai ir noteikts šo noteikumu 2. pielikumā.

1 Šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, kā arī šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajās aktivitātēs (turpmāk – mežaudzes nomaiņa) atbalsta mistraudžu un priežu tīraudžu veidošanu. Mistraudze šo noteikumu izpratnē ir mežaudze, kurā citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars (koku skaits) ir vismaz 25 procenti. Piemistrojumiem grupās maksimālā vienlaidu platība nepārsniedz 0,2 hektārus.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

Atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem pretendents darbības saskaņo ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem.

Viens pretendents plānošanas periodā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā 20 hektāru platībā.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 126)

Apakšpasākumu "Meža ieaudzēšana" īsteno

9.1. lauksaimniecības zemē

9.1.1. visā zemes vienības platības kontūrā, kur auglība nav lielāka par 25 ballēm, un platības kontūrā, kur zemes auglība ir lielāka par 25 ballēm, nepārsniedzot četrus hektārus;

9.1.2. erozijai pakļautā lauksaimniecības zemē (E2, E3);

9.1.3. lauksaimniecības zemē uz kūdras augsnēm;

9.2. krūmājos – zemē, kas nekustamā īpašuma valsts kadastrā uzskaitīta krūmāju grupā;

9.3. šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā neminētajā zemē, kas nekustamā īpašuma valsts kadastrā uzskaitīta pārējo zemju grupā.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 126)

Atbalstu piešķir šādām aktivitātēm

10.1. "Meža ieaudzēšana un kopšana";

10.2. "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana".

Aktivitāti "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana" īsteno zemē, kurā koku skaits ir lielāks par koku skaitu, kas atbilst mežaudzes kritiskajam šķērslaukumam, bet mazāks par koku skaitu, kas atbilst minimālajam šķērslaukumam.

Projektiem, ko īsteno teritorijā, kurā meža ieaudzēšana paredzēta atbilstoši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānam, nepiemēro šo noteikumu 9. punktā minētos nosacījumus.

(Svītrots ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

(Svītrots ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Ieaudzējot mežu, saglabā savrup augošus kokus, koku grupas, rindas un alejas.

Atbalstu ieaudzētās mežaudzes kopšanai atbilstoši pasākumu plānam var saņemt trīs reizes piecu gadu periodā.

Atbalsta intensitāte meža ieaudzēšanai un kopšanai nepārsniedz 70 procentus no attiecināmo izmaksu summas.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 126)

Ja pretendents atbalstam piesaka vairākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības ar atšķirīgu zemes kontūru kvalitatīvo novērtējumu, kas ietilpst atšķirīgās kvalitātes grupās, tad projekta atlases otrā kritērija punktu skaita noteikšanai aprēķina vidējo svērto zemes kvalitatīvo novērtējumu (Vvid), izmantojot šādu formulu

Vx – x lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras kvalitatīvais novērtējums ballēs, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi;

Lx – x lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras platība hektāros, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi.

Erozijai pakļautās lauksaimniecības zemēs (E2 un E3) augsni sagatavo perpendikulāri slīpumam vai neveic mehanizētu augsnes apstrādi. Paugurainā reljefā izvēlas tādu augsnes sagatavošanas paņēmienu, kas neveicina augsnes eroziju.

Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir par

20.1. Ziemassvētkiem paredzētu koku stādījumiem;

20.2. īscirtmeta atvasājiem un ātraudzīgu koku sugu enerģētiskām plantācijām saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu;

20.3. plantāciju meža ieaudzēšanu, kurā koku skaits vienā hektārā ir mazāks par minimālo šķērslaukumu, kāds paredzēts normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā;

20.4. meža ieaudzēšanu platībā ar slēgtām meliorācijas sistēmām;

20.5. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000)), izņemot gadījumu, ja to pieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns;

20.6. meža ieaudzēšanu platībās, kas pirms 2013. gada atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kā arī pēc 2013. gada atzītas par Eiropas Savienības nozīmes daļēji dabīgiem zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm, kas atkarīgas no lauksaimnieciskās darbības (turpmāk – Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi);

20.7. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību.

Atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 24. pantam un regulas Nr. 702/2014 34. pantam atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam ir konstatēts ugunsgrēks vai abiotisku faktoru ietekmē radušies postījumi, piemēram, vējgāze, vējlauze, sniega un citi postījumi, kuru dēļ mežaudze iznīcināta.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

Atbalstu atjaunotās mežaudzes kopšanai atbilstoši pasākumu plānam var saņemt trīs reizes piecu gadu periodā.

Atbalsta intensitāte ir 100 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

Īstenojot atbalsta apakšpasākumu, pretendents īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanas pasākumu plānam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par atļauto meža atjaunošanas paņēmienu. Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā mežaudzi atjauno saskaņā ar šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem vai dabas aizsardzības plānu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

Atbalstu piešķir šādām aktivitātēm

25.1. "Jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu";

25.2. "Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā";

25.3. "Valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs".

Retināšana šo noteikumu izpratnē ir savlaicīga un mērķtiecīga mežaudzes kopšana, samazinot valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaitu par vismaz 500 kokiem vienā hektārā vai atbrīvojot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma, lai palielinātu mežaudzes noturību un pielāgošanās spēju iespējamām klimata pārmaiņām, kā arī nodrošinātu mežaudzes krājas pieaugumu un oglekļa uzkrājumu mežaudzē.

(MK 10.05.2016. noteikumu Nr. 291 redakcijā)

1 Krūmu aizzēlumu novērtē saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteikto pameža novērtējuma metodiku. Krūmu aizzēlums uzskatāms par biezu un vidēji biezu, ja koku un krūmu sugu vainagu projekcija aizņem vismaz 40 procentu no platības.

(MK 10.05.2016. noteikumu Nr. 291 redakcijā)

Atbalstu atbilstoši pasākumu plānam vienā mežaudzē piecu gadu periodā var saņemt

27.1. par jaunaudžu retināšanu – ne vairāk kā divas reizes saskaņā ar ikreizējo pasākumu plānu;

27.2. par jaunaudžu retināšanu ar atzarošanu – vienu reizi;

27.3. par paaugas retināšanu – vienu reizi;

27.4. par pameža pārveidošanu – vienu reizi;

27.5. par šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās nomainītās mežaudzes retināšanu – trīs reizes.

1 Ja atbalsta pretendents projekta iesniegumā nav iekļāvis visas šo noteikumu 27.5. apakšpunktā minētās kopšanas reizes, nākamajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā tās iespējams ietvert jaunā projekta iesniegumā, ko vērtē atbilstoši šo noteikumu 42. punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

Jaunaudzes retina;

28.1. līdz 10 gadu vecās baltalkšņu mežaudzēs;

28.2. līdz 40 gadu vecās skuju koku, ozolu, ošu mežaudzēs, ja koku augstums nepārsniedz 10 metrus;

28.3. līdz 20 gadu vecās pārējo koku sugu mežaudzēs.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

Jaunaudzes retinot ar atzarošanu, nākotnes kokus atzaro priežu, egļu, bērzu un ozolu jaunaudzēs, kuras atrodas tādos meža tipos kā lāns, damaksnis, vēris, gārša, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, šaurlapju ārenis, platlapju ārenis, šaurlapju kūdrenis un platlapju kūdrenis un kurās atzarojamo 500 koku vidējais augstums ir vismaz seši metri.

Atbalstu jaunaudžu retināšanai piešķir arī

30.1. viena līdz 10 metrus augstas paaugas retināšanai zem mežaudzes vainagu klāja, ja

30.1.1. mežaudzes šķērslaukuma vērtība ir lielāka par attiecīgās audzes kritisko šķērslaukumu, bet mazāka par minimālo šķērslaukumu;

30.1.2. meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, to vidējais augstums ir sasniedzis vienu metru, kā arī mežaudzes platība atbilst kopjamas jaunaudzes kritērijiem;

30.1.3. plānotā darbība ir ietverta pasākumu plānā, plāna 2. punktā ailē "Piezīmes" norādot mežaudzes šķērslaukuma vērtību un paaugu raksturojošus parametrus – kopjamo koku sugu sastāvu, vidējo augstumu, kā arī kopjamo platību (ha);

30.2. par pameža pārveidošanu teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ja

30.2.1. mežaudzes šķērslaukuma vērtība ir lielāka par attiecīgās audzes kritisko šķērslaukumu, bet mazāka par minimālo šķērslaukumu, tajā ir izveidojies biezs vai vidēji biezs pamežs;

30.2.2. pēc pameža novākšanas, ja nepieciešams, veic meža dabiskās atjaunošanās veicināšanas pasākumus (augsnes apstrādi veic tikai priežu mežaudzēs uz sausajām minerālaugsnēm) vai atjauno mežu stādot vai sējot, ja to pieļauj attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, tā, lai pēc pameža novākšanas meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, atbilst 1/3 no atjaunotas mežaudzes kritērijiem atbilstoša koku skaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu;

30.2.3. plānotā darbība ir ietverta pasākumu plānā, plāna 2. punktā ailē "Piezīmes" norādot nevēlamo krūmu un koku sugu biezību un zem vainagu klāja augošo koku skaitu vai zem vainagu klāja plānoto atjaunojamo mežaudzi raksturojošus parametrus – sugu sastāvu, vidējo augstumu, kā arī pārveidoto platību (ha);

30.3. pretendents plānošanas periodā var pretendēt uz šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minēto atbalstu ne vairāk kā 15 hektāru platībā.

(Grozīts ar MK 10.05.2016. noteikumiem Nr. 291; MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Pamežs šo noteikumu izpratnē ir krūmi un augšanā atpalikuši bērzi, pīlādži, ievas, baltalkšņi, apses un vītolu (Salix) ģints sugu koki, kas nav augstāki par pieciem metriem un nevar veidot mežaudzi normatīvo aktu par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem izpratnē. Pameža biezību nosaka, izvērtējot pamežu raksturojošos parametrus, bet, ja nepieciešams, pameža uzskaiti var veikt, ierīkojot parauglaukumus. Pameža uzskaites principi un rādītāji noteikti šo noteikumu 3. pielikumā.

(MK 10.05.2016. noteikumu Nr. 291 redakcijā)

Atbalsta intensitāte jaunaudžu retināšanai

32.1. 50 procentu no attiecināmo izmaksu summas – īpašniekiem, kuru īpašumā ir vismaz 200 hektāru meža;

32.2. 60 procentu no attiecināmo izmaksu summas – pārējiem atbalsta pretendentiem.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

Atbalsta intensitāte paaugas retināšanai zem mežaudzes vainagu klāja un pameža pārveidošanai teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ir 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

Atbalstu mežaudzes nomaiņai piešķir 70 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas, ja nomainītās mežaudzes sugu sastāvs un koku skaits uz hektāru atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu un šo noteikumu 6.1 punktā minētajām prasībām.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to atļauj aizsardzības un izmantošanas nosacījumi, mežaudzi nomaina zem vainagu klāja, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu noteikto mežaudzes šķērslaukumu. Atbalsta intensitāte ir 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

Nomainot mežaudzi, ne mazāk kā piecus gadus saglabā vismaz 30 līdz 50 augtspējīgu koku uz hektāru, priekšroku dodot koku sugām ar ilgāku dzīves ciklu. Saglabājamos kokus ir pieļaujams atstāt līdz 0,2 hektāriem lielās grupās, norādot šo informāciju pasākumu plāna III nodaļas 1. un 2. punktā, kā arī ietverot ziņas par saglabājamo koku skaitu un sugām.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

Mežaudzes nomaiņā attiecināmo izmaksu summa par retināšanu, ja tā nepieciešama blīva aizzēluma dēļ, saskaņā ar pasākumu plānu ir 307 euro, pārējos gadījumos – 204 euro. Ierīkošanas gadā retina tikai mežu, kura augšanas apstākļu tipam raksturīga liela augsnes auglība un blīvs aizzēlums, un par to izdara atzīmi pasākumu plāna III sadaļas "Plānotās darbības" 4. apakšpunktā.

(MK 10.05.2016. noteikumu Nr. 291 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 126)

Veicot mežaudzes nomaiņu īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanai, pretendents pasākumu plānam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par to, ka attiecīgajā platībā ir pieļaujama mežaudzes nomaiņa. Mežaudzes nomaiņu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā veic, ja to pieļauj šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību. Ja teritorijai (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, nepieciešams saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

(Svītrots ar MK 10.05.2016. noteikumiem Nr. 291)

Pretendents personīgi vai elektroniski (ja dokumenti sagatavoti elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus dokumentus

40.1. ja iesniedz personīgi, – projekta iesniegumu divos eksemplāros papīra formā. Lauku atbalsta dienests vienu projekta iesnieguma papīra eksemplāru kopā ar apliecinājumu par projekta reģistrēšanu atdod pretendentam (4. pielikums);

40.2. pasākumu plānu, kas ne agrāk kā gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saskaņots Valsts meža dienestā;

40.3. pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai;

40.4. meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) vai meža īpašnieku biedrības izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un apliecina, ka preten­dents ir meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) biedrs vai reģistrēts biedrības biedrs, ja pretendents ir biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas meža īpašnieku biedrības (biedrība minētajā reģistrā ir reģistrēta vismaz trīs gadus) biedrs, vai minēto informāciju apkopo un iesniedz meža īpašnieku kooperatīvs (mežsaimniecības pakalpojumu koope­ratīvā sabiedrība) vai meža īpašnieku biedrība Lauku atbalsta dienestā pēc projektu pieņemšanas kārtas beigu termiņa;

40.5. Mežu uzraudzības padomes vai Mežu sertificēšanas shēmu veicināšanas programmas izsniegta sertifikāta kopiju (atbilstību oriģinālam apliecina pretendents), ja meža īpašums sertificēts atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikācijas shēmai;

40.6. dokumentus par zemes kvalitatīvo novērtējumu ballēs un erozijas pakāpi, ja pretendents ir sagatavojis šādu informāciju;

40.7. ja projekta iesniedzējs ir

40.7.1. pašvaldības kapitālsabiedrība, – kapitālsabiedrības valdes lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem;

40.7.2. pašvaldība, – pašvaldības lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem;

40.8. fiziska persona – augstāko vai vidējo speciālo mežsaimniecisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju (atbilstību oriģinālam apliecina pretendents) vai dokumenta kopiju (atbilstību oriģinālam apliecina pretendents) par mežsaimniecības mācību kursa apguvi Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi" apakšpasākumā "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi".

(Grozīts ar MK 10.05.2016. noteikumiem Nr. 291; MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 126)

1 Lauku atbalsta dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, elektronisko adresi, deklarēto adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma kadastra numuru, informāciju par personas mežsaimniecisko izglītību), lai nodrošinātu šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu. Personas datus pēc šo noteikumu 40. punktā minēto dokumentu iesniegšanas glabā 10 gadus un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

Ja pretendents šo noteikumu 1. punktā minētos apakšpasākumus paredz īstenot vairāku pašvaldību teritorijās, plānotās darbības var apkopot vienā projekta iesniegumā.

Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus izvērtē, ievērojot projektu atlases kritērijus (5. un 6. pielikums), un sarindo dilstošā secībā atbilstoši projektu vērtējumā iegūto punktu summai.

Ja vērtēšanā iegūto punktu summa ir vienāda, priekšroka saņemt atbalstu ir pretendentam, kas projektu plāno īstenot mazākā platībā. Ja arī plānotā platība ir vienāda, priekšroka saņemt atbalstu ir pretendentam, kas laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam nav saņēmis atbalstu retināšanai. Ja ir saņemts atbalsts retināšanai, priekšroka saņemt atbalstu ir pretendentam, kurš saņēmis mazāku atbalsta summu platību retināšanai.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

Ja projektu paredzēts īstenot vairāku pašvaldību teritorijās, ņem vērā tās pašvaldības teritorijas attīstības indeksu, kurā atrodas lielākā atbalstam pieteiktā platība.

Pasākumu plānā ietver informāciju par vienu īpašumu. Pretendents pasākumu plānā var paredzēt vairāku šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu.

Pasākumu plānam pievieno meža zemju plāna vai zemes robežu plāna kopiju ar iezīmētu aktivitāšu īstenošanas platību.

Pretendents pasākumu plānu un šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus caurauklo (šo prasību nepiemēro, ja dokumenti sagatavoti elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) un personīgi, pa pastu vai elektroniski (ja dokumenti sagatavoti elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) iesniedz Valsts meža dienestā.

1 Valsts meža dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, deklarēto adresi, nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru), lai nodrošinātu šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu. Personas datus pēc Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plāna iesniegšanas glabā 10 gadus un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

Ja informācija pretendenta iesniegtajos dokumentos nav precīza vai plānotās darbības neatbilst meža atjaunošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, Valsts meža dienests 10 darbdienu laikā pēc to saņemšanas rakstiski pieprasa papildu informāciju. Pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz Valsts meža dienestā papildu informāciju.

(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Valsts meža dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 46. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda īpašumu dabā, pieņem lēmumu par pasākumu plāna saskaņošanu, nesaskaņošanu vai noraidīšanu un informē par to pretendentu.

Par šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minēto apakšpasākumu pretendents pasākumu plānā norāda ieaudzējamās mežaudzes koku sugas.

Par mežaudzes nomaiņu pretendents pasākumu plānā ietver informāciju par atjaunojamās mežaudzes koku sugām, kā arī atjaunotās mežaudzes retināšanas reižu skaitu un īstenošanas gadu.

(Svītrots ar MK 10.05.2016. noteikumiem Nr. 291)

Valsts meža dienests pasākumu plānu saskaņo, ja projekta īstenošanas platībā Meža likuma noteiktajā termiņā ir veikta meža inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti.

Valsts meža dienests šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētā apakšpasākuma plānu saskaņo, ja atbalstam pieteiktajā platībā mežaudze ir atzīta par iznīcinātu ugunsgrēkā vai dabas katastrofā.

Valsts meža dienests pasākumu plānu jaunaudzes retināšanai saskaņo, ja retināšana ir nepieciešama atjaunotā vai ieaudzētā mežaudzē, kurā valdošās koku sugas koku vai konkurējošo koku skaitu plānots samazināt par vismaz 500 kokiem vienā hektārā vai atbrīvot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma un ievēroti šādi nosacījumi

55.1. ja valdošās sugas koku vidējais augstums nepārsniedz divus metrus un augšanas telpa ap kokiem neatbilst šo noteikumu 63.1. apakšpunktā minētajam nosacījumam;

55.2. ja valdošās sugas koku vidējais augstums ir vismaz divi metri un aizzēluma krūmu augstums pārsniedz trīs ceturtdaļas no mežaudzes koku augstuma.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

Valsts meža dienests šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētās aktivitātes plānu saskaņo, ja atbalstam pieteiktā platība atbilst neproduktīvas audzes kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.

Valsts meža dienests šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās aktivitātes plānu saskaņo, ja atbalstam pieteiktajā platībā atrodas vismaz 30 gadus veca baltalkšņa sugas mežaudze vai mežaudze, kurā valdošā koku suga ir blīgzna.

Pretendents var iesniegt projekta iesniegumu mežaudzes nomaiņai arī tad, ja ir saņēmis Valsts meža dienesta izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai, bet mežaudzē vēl nav veikti darbi.

Valsts meža dienests nesaskaņo pasākumu plānu, ja pretendents ir administratīvi sodīts saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.1, 66.4, 67., 67.1, 68., 71. vai 71.1 pantu vai saskaņā ar Meža likuma 51. panta sesto, astoto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito vai sešpadsmito daļu un nav samaksājis administratīvo sodu.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

Izmaiņas pasākumu plānā pretendents saskaņo ar Valsts meža dienestu un mēneša laikā pēc saskaņošanas rakstiski iesniedz Lauku atbalsta dienestā pasākumu plāna precizējumus, ja paredzēts mainīt atjaunojamo vai ieaudzējamo koku sugu vai pasākumu izpildes termiņu, vai abus minētos parametrus.

Valsts meža dienests pasākumu plānu saskaņo bez papildu informācijas pieprasīšanas, ja pretendenta norādītā aktivitāšu īstenošanas platība atšķiras no Valsts meža dienesta datiem (šo informāciju ietverot pasākumu plāna 2. punktā), bet izmaiņas nepārsniedz kopējo sākotnējo aktivitāšu īstenošanas platību.

(Svītrots ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

1 Atbalsta saņemšanas nosacījumi mežaudzes atjaunošanai (nomaiņai) vai ieaudzēšanai

62.1 1. izmanto stādāmo materiālu, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu;

62.1 2. stādīto koku īpatsvars atjaunotajā (ieaudzētajā) mežaudzē pārsniedz 50 procentus no atjaunošanai (ieaudzēšanai) minimāli nepieciešamā koku skaita, izņemot apakšpasākuma "Meža ieaudzēšana" aktivitāti "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana";

62.1 3. mežaudzi uzskata par atjaunotu (nomainītu) vai ieaudzētu, ja tā atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem noteiktajiem kritērijiem un ir retināta.

(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

Atbalsta saņemšanas nosacījumi mežaudžu retināšanai

63.1. atjaunotā vai ieaudzētā mežaudzē, kurā vidējais valdošās sugas koku augstums nepārsniedz divus metrus, valdošā koku suga saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem atbilst attiecīgajam meža tipam un retināto koku skaits, ap kuriem vismaz 50 centimetru rādiusā ir atbrīvota augšanas telpa (lakstaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz pusi no atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes koku augstuma), nav mazāks par noteikto minimāli nepieciešamo koku skaitu atjaunotā vai ieaudzētā (tostarp plantāciju meža) platībā, bet nav lielāks par normālo koku skaitu vienā hektārā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti;

63.2. atjaunotā vai ieaudzētā mežaudze, kurā valdošās sugas koku vidējais augstums ir vismaz divi metri, atbilst šādiem kritērijiem

63.2.1. mežaudze retināta atbilstoši normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem noteiktajiem kritērijiem (stādītā plantāciju mežā, kura ierīkošanai saņemts atbalsts, minimālais retināto koku skaits atbilst ieaudzētai mežaudzei noteiktajam minimālajam koku skaitam);

63.2.2. mežaudze, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna, atbilst retinātas mežaudzes kritērijiem, ja koku skaits atbilstoši valdošās sugas koku vidējam augstumam

63.2.2.1. mežaudzes pirmajā stāvā nav lielāks par normālo koku skaitu vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra apriti (vītola un blīgznas normālā koku skaita vērtība atbilst apses normālā koku skaita vērtībai);

63.2.2.2. nav mazāks par minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu (vītola un blīgznas minimālā koku skaita vērtība atbilst apses minimālā koku skaita vērtībai);

63.2.3. vienā hektārā ne mazāk kā ap 500 kokiem ir atbrīvota augšanas telpa vismaz divu metru rādiusā, retinātos kokus neuzskatot par savstarpēji konkurējošiem;

63.2.4. darbība ir vērsta uz nākotnes koku augšanas apstākļu uzlabošanu – nākotnes koki ir atzaroti un retināti, atbrīvojot augšanas telpu vismaz divu metru rādiusā, un atzarota ir vismaz viena trešdaļa no koka augstuma;

63.2.5. retināto koku skaits atbilst pasākumu plānā noteiktajam, ja tajā paredzēti atšķirīgi kopšanas kritēriji;

63.2.6. retināmā jaunaudze, kurā valdošās sugas koku vidējais augstums pārsniedz 10 metrus, atbilst tādas mežaudzes kopšanas kritērijiem, kurā valdošās sugas koku augstums ir vismaz 10 metri;

63.2.7. valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaits ir samazināts par vismaz 500 kokiem vienā hektārā vai augšanas telpa ir atbrīvota no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma.

(MK 10.05.2016. noteikumu Nr. 291 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

64.1. veicot šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minēto darbību – viena līdz 10 metrus augstas paaugas retināšanu zem mežaudzes vainagu klāja –, retinātās audzes platības proporcija mežaudzē pārsniedz 50 procentus no kopējās platības atbilstoši pasākumu plānam;

64.2. veicot šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētās darbības – pameža pārveidošanu teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, ir vismaz 1/3 no atjaunotas mežaudzes kritērijiem atbilstoša koku skaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu.

(Grozīts ar MK 10.05.2016. noteikumiem Nr. 291)

Atsevišķas neraksturīgas platības atļauts iekļaut atbalstāmajā platībā, ja tās nepiegulst pie nogabala robežas un nepārsniedz 0,1 hektāru, un to kopējā platība neaizņem vairāk par 10 procentiem no nogabala platības.

(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Kārtējā gadā veiktās darbības Valsts meža dienests pārbauda mēneša laikā pēc tam, kad atbalsta saņēmējs par mežaudzes ieaudzēšanu, atjaunošanu (nomaiņu) vai kopšanu ir iesniedzis

66.1. pārskatu (divos eksemplāros) par projekta īstenošanas rezultātiem pasākumā (7. pielikums). Vienā pārskatā ietver informāciju par vienu īpašumu;

66.2. stādāmā materiāla izcelsmi un iegādi apliecinošu dokumentu kopijas, ja mežs ir ieaudzēts vai atjaunots (nomainīts);

66.3. skici (projekta īstenošanas platību (vienā skicē iekļauj vienas aktivitātes un vienāda atbalsta apmēra platību) grafisko attēlu ar piesaisti stigai, trasei, robežzīmei, grāvim, izcirtuma malai) mērogā 1 : 5000, 1 : 10 000 vai 1 : 2000. Piesaisti nenorāda, ja vismaz vienai no platību ārējām robežām (virsotnēm) ir norādītas koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā. Skici var sagatavot un iesniegt arī elektroniska dokumenta veidā.

(Grozīts ar MK 10.05.2016. noteikumiem Nr. 291; MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Pārbaudes laikā projekta īstenošanas platībai ir skaidri redzamas iezīmētas ārējās robežas dabā un veiktās darbības ir identificējamas.

Valsts meža dienests pēc pārskata saņemšanas pārbauda ieaudzēto, atjaunoto (nomainīto) vai retināto mežaudzi

68.1. platību nosaka ar precizitāti +/– 2,5 x P/10000, kur P ir poligona perimetrs metros. Ja pārskatā norādītā platība atšķiras no pārbaudes rezultātā noteiktās platības, pārsniedzot pieļaujamo kļūdu līdz divām zīmēm aiz komata, šo noteikumu 69. punktā minētajā pārskatā norāda pārbaudē uzmērīto platību;

68.1.1 atkarībā no izmantotā meža reproduktīvā materiāla kategorijas un no tā, vai izveidota mistraudze, priežu tīraudze vai tīraudze, šo noteikumu 69. punktā minētajā pārskatā norāda atbalsta intensitāti;

68.2. konstatē, vai situācija dabā atbilst pasākumu plānam, un pieņem lēmumu, vai mežaudze atbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

Ja mežaudze atzīta par ieaudzētu, atjaunotu (nomainītu) vai retinātu, Valsts meža dienests pēc lēmuma pieņemšanas par atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem šo lēmumu ietver pārskatā par projekta īstenošanas rezultātiem (7. pielikums) un 10 darbdienu laikā

69.1. vienu pārskata eksemplāru iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

69.2. otru pārskata eksemplāru nosūta pretendentam vai paziņo tam lēmumu saskaņā ar Paziņošanas likumu.

Lauku atbalsta dienests 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 69. punktā minētā pārskata saņemšanas izmaksā atbalsta saņēmējam atbalstu par veiktajām darbībām.

Pēc projekta īstenošanas pretendents sasniedz vismaz vienu no šādiem mērķiem

71.1. veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti

71.1.1. veicot meža ieaudzēšanu;

71.1.2. veicot mežaudzes retināšanu vai mazvērtīgas mežaudzes nomaiņu;

71.1.3. veicot meža atjaunošanu;

71.2. bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, atjaunošana un palielināšana, veicot meža atjaunošanu.

Piecus gadus pēc pasākumu plānā norādītā projekta īstenošanas beigu termiņa Valsts meža dienestam ir tiesības veikt ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās mežaudzes pārbaudi dabā.

Ja, veicot ieaudzētās vai atjaunotās mežaudzes pārbaudi piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas beigām, tiek konstatēts, ka ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās sugas koku skaits ir mazāks par koku skaitu atbilstoši kritiskajam šķērslaukumam, atbalsta saņēmēja pienākums ir gada laikā pēc Valsts meža dienesta vai Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par platības neatbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem papildināt koku skaitu vismaz līdz minimālajam skaitam vai atmaksāt saņemto atbalstu.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

Šo noteikumu 73. punktā minētajā gadījumā Valsts meža dienests mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē Lauku atbalsta dienestu un atbalsta saņēmēju par pārbaudes rezultātiem.

Atbalsta saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 74. punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo Valsts meža dienestam un Lauku atbalsta dienestam par lēmumu papildināt attiecīgo mežaudzi vai atmaksāt saņemto atbalstu.

Atbalstu neizmaksā un saistības pārtrauc, ja atbalsta saņēmējs nav pilnībā ievērojis nosacījumus un izpildījis pasākumu plānā minētās saistības noteiktajā laikā un apjomā vai ja šajos noteikumos minētajās pārbaudēs vai Lauku atbalsta dienestā iesniegtajos dokumentos konstatēta neatbilstība projekta mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem vai konstatēti pārkāpumi saistībā ar projekta īstenošanu.

Atbalsta atmaksu nosaka normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Ja plānots īstenot apakšpasākumu "Meža ieaudzēšana", līdz digitālo augšņu un novērtējuma karšu informācijas sistēmas izveidei atbalsta pretendents un Lauku atbalsta dienests augšņu novērtējumam izmanto Valsts zemes dienesta noteikto zemes vienības vidējo kvalitatīvo novērtējumu ballēs, kas reģistrēts nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Erozijas un kūdras augšņu novērtēšanu uzsāk pēc digitālo augšņu un novērtējuma karšu informācijas sistēmas izveides.

(Svītrots ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

2021. un 2022. gadā atbalstu piešķir tikai par jaunaudzes retināšanu, kas atbilst šo noteikumu 26. punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 470 redakcijā)

Pasākumu plāni, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu pirms 2021. gada 8. jūlija, ir spēkā, ja pasākuma plāns paredz šo noteikumu 26. punktā minēto jaunaudzes retināšanu.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 470 redakcijā)