Kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības medum

Noteikumi nosaka medus kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības, kā arī kārtību, kādā novērtējama medus atbilstība noteiktajām prasībām.

Medus ir dabīga, salda viela, ko bite (Apis mellifera) ražo no augu nektāra vai augu dzīvo daļu sekrēta, vai tādiem sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus tā vāc un pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Putekšņus, kas ir dabīgs, medum raksturīgs komponents, neuzskata par medus sastāvdaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011) 2. panta 2. punkta "f" apakšpunkta izpratnē.

Pēc izcelsmes medus ir

4.1. nektāra medus jeb ziedu medus, ko iegūst no augu nektāra;

4.2. izsvīduma–lapu medus, ko iegūst galvenokārt no sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām vai no augu dzīvo daļu sekrēta.

Pēc ražošanas veida medus ir

5.1. šūnu medus, ko bites glabā pašu darinātās jaunās bezperu kāru šūnās vai kārēs, kuras darinātas no mākslīgām bišu vaska šūnu plāksnēm, un ko izplata aizvākotās veselās kārēs vai šādu kāru daļās;

5.2. šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām ir medus ar vienu vai vairākiem šūnu medus gabaliem;

5.3. tecināts medus, ko iegūst, tecinot atvākotas bezperu kāru šūnas;

5.4. izsviests medus, ko iegūst, centrifugējot atvākotas bezperu kāru šūnas;

5.5. spiests medus, ko iegūst, spiežot atvākotas bezperu kāru šūnas, kuras nesilda vai silda temperatūrā, kas nepārsniedz 45 °C;

5.6. (svītrots ar MK 16.09.2025. noteikumiem Nr. 556);

5.7. rūpnieciskais medus, kurš ir pārkarsēts vai ir iegūts, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks daudzums putekšņu, vai kuram ir svešas izcelsmes garša vai smarža, vai kurš ir sācis rūgt vai sarūdzis un kurš ir piemērots rūpnieciskai izmantošanai vai ir sastāvdaļa citos pārtikas produktos, kas tiek pārstrādāti.

(Grozīts ar MK 16.09.2025. noteikumiem Nr. 556)

Medus atbilst šādām kvalitātes prasībām

6.1. pēc konsistences medus var būt šķidrs, viskozs, daļēji vai pilnībā kristalizējies;

6.2. medus krāsa var būt no gandrīz bezkrāsainas līdz tumši brūnai atkarībā no bišu ievāktā nektāra vai lapu izsvīduma veida;

6.3. medum ir tam raksturīgā garša un smarža, un to nosaka augu nektārs, no kura bite to ir ievākusi;

6.4. medus sastāv no dažādu veidu cukura, galvenokārt fruktozes un glikozes, un tā sastāvs ir atkarīgs no ievāktā augu nektāra veida;

6.5. medum ir tam raksturīgā garša un smarža, bez svešas, neraksturīgas garšas vai smaržas piejaukuma, izņemot šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minēto medu;

6.6. medum nav konstatējamas rūgšanas pazīmes, kā arī tam nedrīkst būt mākslīgi mainīts skābums, izņemot šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minēto medu;

6.7. medus satur dabīgos enzīmus, un tas nedrīkst būt pārkarsēts tā, ka dabīgie enzīmi ir iznīcināti vai kļuvuši neaktīvi, izņemot šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minēto medu;

6.8. medus nesatur vai gandrīz nemaz nesatur organisku un neorganisku vielu piejaukumus, kas nav raksturīgi tā dabīgajam sastāvam.

No medus (ja vien tas nav šo noteikumu ​5.7. apakšpunktā minētais medus) nedrīkst atdalīt ne putekšņus, ne citas tā raksturīgās sastāvdaļas.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

Ja medus tiek piedāvāts galapatērētājam vai izmantots kā sastāvdaļa pārtikas produktu ražošanai, medum nedrīkst pievienot citas pārtikas sastāvdaļas, tostarp pārtikas piedevas.

Lai novērtētu medus atbilstību šo noteikumu prasībām, ja iespējams, izmanto starptautiski atzītas, validētas analīzes metodes.

Medu marķē saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu un normatīvajos aktos par prasībām fasētas pārtikas marķējumam.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

Atbilstoši medus ražošanas un izcelsmes veidam marķējumā izmanto šādus produktu nosaukumus

11.1. medus;

11.2. nektāra medus jeb ziedu medus;

11.3. izsvīduma–lapu medus;

11.4. šūnu medus;

11.5. šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām;

11.6. tecināts medus;

11.7. izsviests medus;

11.8. spiests medus;

11.9. (svītrots ar MK 16.09.2025. noteikumiem Nr. 556);

11.10. rūpnieciskais medus.

Šo noteikumu 11.2., 11.3., 11.6., 11.7. un 11.8. apakšpunktā minēto produktu nosaukumus marķējumā var aizstāt ar vienkāršu produkta nosaukumu "medus".

Rūpnieciskā medus marķējumā vārdus "paredzēts tikai termiskai apstrādei" novieto tuvu produkta nosaukumam.

Produkta nosaukumu, izņemot šo noteikumu 11.10. apakšpunktā minētajam medum, var papildināt ar informāciju

14.1. par ziedu vai augu izcelsmi, ja produkts pilnībā vai galvenokārt iegūts no attiecīgajiem ziediem vai augiem un tam piemīt minēto ziedu un augu organoleptiskās, fizikāli ķīmiskās un mikroskopiskās īpašības;

14.2. par reģionālo, teritoriālo vai topogrāfisko izcelsmi, ja produkts iegūts tikai norādītajā vietā;

14.3. par kvalitātes rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu ​pielikumu.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

Ja rūpnieciskais medus ir kāda salikta pārtikas produkta sastāvdaļa, tad šā saliktā produkta nosaukumā termina "rūpnieciskais medus" vietā var lietot terminu "medus", bet sastāvdaļu sarakstā norāda vārdus "rūpnieciskais medus".

Marķējumā norāda izcelsmes valsti – valsti, kurā medus ievākts.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

Ja medum ir vairākas izcelsmes valstis, marķējuma galvenajā redzamības laukā atbilstošās valstis norāda secībā pēc to svara daļas, kā arī norāda katras minētās izcelsmes valsts procentuālo daļu. Katrai atsevišķai maisījuma daļai ir pieļaujama piecu procentu pielaide.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

1 Uz iepakojumiem, kuros medus neto daudzums ir mazāks par 30 gramiem, izcelsmes valstu nosaukumus var aizstāt ar divburtu kodu (alfa-2) saskaņā ar starptautiskā standarta LVS EN ISO 3166-1 "Kodi valstu un to iedalījumu nosaukumu attēlošanai – 1. daļa: Valstu kodi" jaunāko spēkā esošo versiju.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

Uz nefasēta rūpnieciskā medus konteineriem un pakām, kā arī tā tirdzniecības dokumentos skaidri norāda pilnu produkta nosaukumu saskaņā ar šo noteikumu 11.10. apakšpunktu.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumus Nr. 522 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 129. nr.; 2004, 69. nr.; 2008, 113. nr.).

Līdz 2015. gada 23. jūnijam, ja produkts iegūts vairākās Eiropas Kopienas dalībvalstīs vai trešajā valstī, norādi par izcelsmi var aizstāt ar vienu no šādām norādēm

20.1. "EK valstīs ražota medus maisījums";

20.2. "Ārpus EK valstīm ražota medus maisījums";

20.3. "EK valstīs un ārpus EK valstīm ražota medus maisījums".

Šo noteikumu 17. punkts stājas spēkā 2015. gada 24. jūnijā.

Medu, kas laists tirgū vai marķēts pirms 2015. gada 24. jūnija un neatbilst šo noteikumu 17. punktā minētajām prasībām, atļauts izplatīt, līdz beidzas tā krājumi.

Medu, kas laists tirgū vai marķēts pirms 2026. gada 14. jūnija, atļauts izplatīt, līdz beidzas tā krājumi.

(MK 16.09.2025. noteikumu Nr. 556 redakcijā)