Par uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu

Instrukcija nosaka

1.1. institūciju, kas ir atbildīga par uzņemošās valsts atbalsta plānošanu un nodrošināšanu (turpmāk – atbildīgā institūcija);

1.2. uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā iesaistītās institūcijas, to uzdevumus un pienākumus;

1.3. galvenos plānošanas, finansēšanas un vadības jautājumus saistībā ar uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu.

Uzņemošās valsts atbalsts šīs instrukcijas izpratnē ir civilmilitārs atbalsts, ko miera laikā, valsts apdraudējuma vai militāra iebrukuma apstākļos Latvija kā uzņemošā valsts Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) ietvaros sniedz sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem, kā arī NATO un Eiropas Savienības organizācijām, kuras atrodas Latvijas kā uzņemošās valsts teritorijā, veic militārās operācijas tajā vai to šķērso.

Atbildīgā institūcija uzņemošās valsts atbalsta plānošanā un nodrošināšanā ir Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības ministrija

4.1. īsteno uzņemošās valsts atbalsta plānošanu un nodrošināšanu;

4.2. nodrošina uzņemošās valsts atbalsta mehānisma saskaņošanu ar citiem krīzes vadības mehānismiem un plāniem;

4.3. organizē uzņemošās valsts atbalsta plānošanas grupas (turpmāk – plānošanas grupa) sanāksmes;

4.4. miera laikā organizē un īsteno uzņemošās valsts atbalsta mācību pasākumus, lai sagatavotos starptautiskajām operācijām, tai skaitā sabiedroto valstu bruņoto spēku uzņemšana, izvietošana un virzīšanās cauri Latvijas teritorijai;

4.5. koordinē uzņemošās valsts atbalsta plānošanas procesu sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS) un, ja nepieciešams, citu ministriju, pašvaldību un privāto institūciju pārstāvjiem;

4.6. sadarbībā ar citām ministrijām izstrādā nepieciešamos normatīvo aktu projektus nosūtošās valsts bruņoto spēku savietojamībai ar uzņemošo valsti;

4.7. Ministru kabineta uzdevumā sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju sagatavo starptautisku vienošanos ar nosūtošo valsti vai NATO par uzņemošās valsts atbalsta izdevumu atlīdzināšanu no nacionālā, vairāku valstu dalītā vai kopējā finansējuma;

4.8. plāno un aprēķina budžeta līdzekļus, kas nepieciešami uzņemošās valsts atbalsta funkciju īstenošanai, un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumu atbilstoši likumam "Par budžetu un finanšu vadību".

Uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā atbilstoši kompetencei ir iesaistītas šādas institūcijas

5.1. Ārlietu ministrija;

5.2. Ekonomikas ministrija;

5.3. Iekšlietu ministrija;

5.4. Satiksmes ministrija;

5.5. Tieslietu ministrija;

5.6. Veselības ministrija;

5.7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

5.8. Zemkopības ministrija;

5.9. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra;

5.10. Lauksaimniecības datu centrs;

5.11. Nacionālie bruņotie spēki;

5.12. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;

5.13. Nodrošinājuma valsts aģentūra;

5.14. Pārtikas un veterinārais dienests;

5.15. valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra";

5.16. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs;

5.17. Valsts ieņēmumu dienests;

5.18. Valsts meža dienests;

5.19. Valsts policija;

5.20. Valsts robežsardze;

5.21. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra;

5.22. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

5.23. Valsts vides dienests;

5.24. Valsts zemes dienests.

Ārlietu ministrija

6.1. sniedz atbalstu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas, starptautisko organizāciju un sabiedroto valstu starptautiskās sadarbības koordināciju;

6.2. sniedz atbalstu Aizsardzības ministrijai ārējā komunikācijā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību tīklu;

6.3. atbilstoši kompetencei sniedz atbalstu un konsultācijas konsulārajos jautājumos.

Ekonomikas ministrija

7.1. koordinē enerģētisko resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu;

7.2. pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma apkopo informāciju par rīcībā esošajiem resursiem;

7.3. iegūst un apkopo informāciju par enerģijas ražošanu civilajā sektorā, būvniecību un uzņēmējdarbību, kā arī izvērtē resursu uzglabāšanas iespējas.

Iekšlietu ministrija koordinē civilo resursu iesaistīšanu civilās aizsardzības uzdevumu īstenošanā.

Satiksmes ministrija

9.1. pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par pārraudzībā esošo infrastruktūru (ceļi, ceļu pārvadi, tilti, sliežu ceļi, lidlauki, ostas);

9.2. nodrošina nepieciešamās infrastruktūras (ceļi, ceļu pārvadi, tilti, sliežu ceļi, lidlauki, ostas) izmantošanu;

9.3. sniedz atbalstu jautājumos, kas saistīti ar transportēšanu (pa gaisu, jūru un sauszemi);

9.4. atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam un saskaņā ar iekšlietu ministra vai tā pilnvarotas amatpersonas atļauju nodrošina valsts materiālo rezervju iesaistīšanu civilās aizsardzības uzdevumu veikšanā. Minētā uzdevuma izpildi nodrošina Satiksmes ministrijas valsts materiālo rezervju glabātājs.

Tieslietu ministrija atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam izvērtē un saskaņo Latvijas normatīvos aktus.

Veselības ministrija koordinē Latvijas medicīnisko resursu plānošanu, kas nepieciešami uzņemošās valsts medicīniskā atbalsta nodrošināšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

12.1. koordinē vides aizsardzības politikas īstenošanu;

12.2. koordinē un saskaņo pašvaldību rīcību, kā arī pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma apkopo informāciju par pašvaldību rīcībā esošajiem resursiem.

Zemkopības ministrija

13.1. iegūst un apkopo informāciju par pārtikas izejvielu ražošanu civilajā sektorā;

13.2. plāno un kontrolē padotības iestāžu darbu saistībā ar uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu;

13.3. atbilstoši atbalsta grupas pieprasījumam un saskaņā ar iekšlietu ministra vai tā pilnvarotas amatpersonas atļauju nodrošina valsts materiālo rezervju iesaistīšanu civilās aizsardzības uzdevumu veikšanā. Minētā uzdevuma izpildi nodrošina Zemkopības ministrijas valsts materiālo rezervju glabātājs.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

14.1. pēc NBS Apvienotā štāba pieprasījuma sniedz informāciju par aģentūras jaudu attiecībā uz karšu un ģeoinformācijas produktu sagatavošanu un tipogrāfisko pavairošanu;

14.2. pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma veic nepieciešamo karšu un ģeoinformācijas produktu sagatavošanu un tipogrāfisko pavairošanu atbilstoši NBS veiktajiem aprēķiniem;

14.3. nodrošina nepieciešamo karšu un ģeoinformācijas produktu piegādi NBS Apvienotajam štābam, lai nodrošinātu stratēģiskā, operacionālā un taktiskā līmeņa plānošanu;

14.4. sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un NBS Apvienoto štābu izstrādā, saskaņo un īsteno karšu un ģeoinformācijas produktu nodrošinājuma papildu pasākumus.

Lauksaimniecības datu centrs sniedz informāciju par nozīmīgākajiem piena un gaļas primārās ražošanas uzņēmumiem.

Nacionālie bruņotie spēki

16.1. atbilstoši NATO prasībām izstrādā detalizētu uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanas plānu un iekļauj to attiecīgās operācijas plānā;

16.2. sadarbībā ar Aizsardzības ministriju veido koordinācijas centru, lai atbalstītu plānošanas grupas darbību un veiktu uzņemošās valsts atbalsta operacionālo plānošanu;

16.3. veic detalizētu stratēģisko punktu izpēti, lai noteiktu nosūtošās valsts bruņoto spēku izvietošanai nepieciešamos resursus, aprīkojumu un infrastruktūru;

16.4. izstrādā galvenās un alternatīvās transporta maršrutu shēmas un nosaka nepieciešamos transporta resursus, lai nodrošinātu pārvietošanos;

16.5. plāno pieeju visu veidu pakalpojumiem un resursiem, kas nepieciešami nosūtošās valsts bruņotajiem spēkiem;

16.6. nodrošina sakaru un informācijas tehnoloģiju darbību atbilstoši mācību vai kaujas uzdevumu prasībām, ja nepieciešams, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Satiksmes ministriju.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

17.1. atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam un saskaņā ar iekšlietu ministra vai tā pilnvarotas amatpersonas atļauju nodrošina medicīnisko ierīču un medikamentu materiālo rezervju iesaistīšanu;

17.2. sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Nodrošinājuma valsts aģentūra

18.1. atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam sniedz informāciju par valsts materiālo rezervju izvietojumu un to atbildīgajiem glabātājiem;

18.2. atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam un saskaņā ar iekšlietu ministra vai tā pilnvarotas amatpersonas atļauju nodrošina glabāšanā esošo valsts materiālo rezervju iesaistīšanu civilās aizsardzības uzdevumu veikšanā.

Pārtikas un veterinārais dienests

19.1. reaģē uz sevišķi bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem un veic attiecīgās darbības to likvidēšanai;

19.2. uz Latvijas robežas – uz autoceļiem, ostās, uz dzelzceļa, pastā, lidostā un muitas noliktavās – veic dzīvu dzīvnieku, preču un produktu veterināro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro kontroli.

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" uzrauga gaisa kuģu lidojuma drošuma un civilās aviācijas drošības prasību izpildi civilajā aviācijā un izsniedz atļaujas attiecībā uz jaunu gaisa telpas struktūras elementu izveidošanu vai izmaiņām gaisa telpas izmantošanā militāro mācību laikā.

Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centrs

21.1. pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma nodrošina ministrijas valdījumā un centra apsaimniekošanā esošā nekustamā īpašuma izmantošanu militāro operāciju un mācību vajadzībām;

21.2. nodrošina iepirkumu procedūru īstenošanu Aizsardzības ministrijas un NBS vienību vajadzībām;

21.3. veic būvniecības darbu saskaņošanu.

Valsts ieņēmumu dienests

22.1. piedalās atbilstošu muitas dokumentu un sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem un to militārajām un nemilitārajām kravām piemērojamo prasību izstrādē;

22.2. nodrošina ātru un kvalitatīvu muitas formalitāšu kārtošanu sabiedroto valstu bruņoto spēku militārajām un nemilitārajām kravām.

Valsts meža dienests sniedz informāciju Aizsardzības ministrijai par mežu infrastruktūru, infrastruktūras objektu būvniecības iespējām un ūdens ņemšanas vietām.

Valsts policija

24.1. sniedz atbalstu saistībā ar sabiedroto valstu bruņoto spēku kustību Latvijas teritorijā un cauri tai;

24.2. sadarbībā ar NBS Militāro policiju nodrošina nosūtošās valsts bruņoto spēku personāla kontroli un noteiktā kārtībā un apjomā piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus un starptautiskos līgumus attiecībā uz Latvijas teritorijā izdarītajiem pārkāpumiem;

24.3. sniedz atbalstu drošības uzturēšanai reģionā;

24.4. plāno un īsteno speciālos kaujas uzdevumus;

24.5. atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam un saskaņā ar iekšlietu ministra vai tā pilnvarotas amatpersonas atļauju nodrošina glabāšanā esošo valsts materiālo rezervju iesaistīšanu civilās aizsardzības uzdevumu veikšanā.

Valsts robežsardze

25.1. nodrošina nosūtošās valsts bruņoto spēku un to dalībnieku robežpārbaudi atbilstoši normatīvajam regulējumam par ārvalstu bruņoto spēku statusu;

25.2. ja nepieciešams, nodrošina nosūtošās valsts bruņotajiem spēkiem ārpuskārtas robežas šķērsošanu;

25.3. ja nepieciešams, pēc plānošanas grupas iniciatīvas sniedz citu veidu atbalstu atbilstoši kompetencei.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sniedz informāciju Aizsardzības ministrijai par reģistrēto traktortehniku (tajā skaitā par buldozeriem, ekskavatoriem, forvarderiem, harvesteriem).

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

27.1. sniedz informāciju par ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem pieejamiem resursiem, kā arī par paaugstinātas bīstamības objektiem;

27.2. atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam sniedz informāciju par valsts materiālajās rezervēs esošajiem resursiem un to izmantošanas kārtību;

27.3. atbilstoši plānošanas grupas pieprasījumam un saskaņā ar iekšlietu ministra atļauju (ja nepieciešams) nodrošina valsts materiālo rezervju iesaistīšanu civilās aizsardzības uzdevumu veikšanā.

Valsts vides dienests

28.1. sniedz dienesta rīcībā esošo vides informāciju;

28.2. nodrošina ātru ārpuskārtas vides aizsardzību, radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto atļauju (licenču), tehnisko noteikumu un citu administratīvo aktu izdošanu, kas nepieciešami ārvalstu bruņoto spēku militārajām vienībām dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai;

28.3. kontrolē normatīvajos aktos par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem noteikto prasību ievērošanu;

28.4. sadarbībā ar NBS koordinē vides piesārņojuma avārijas, radiācijas piesārņojuma un ar to saistīto seku novēršanu.

Valsts zemes dienests atbilstoši tā darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodrošina

29.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus;

29.2. Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus;

29.3. augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes.

Galvenie uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanas plānošanas un vadības jautājumi ir šādi

30.1. civilo un militāro resursu plānošana uzņemošās valsts atbalsta vajadzībām;

30.2. nepieciešamo tiesību aktu izstrāde, kas balstīta uz identificētajiem uzņemošās valsts atbalsta pienākumiem un uzdevumiem;

30.3. priekšlikumu izstrāde, izmaiņu vai papildinājumu veikšana starptautiskās vienošanās nosacījumos uzņemošās valsts atbalsta jomā;

30.4. dalība sarunās par uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanas jautājumiem ar NATO komandieriem, NATO dalībvalstīm un partnervalstīm;

30.5. pārskatu veidošana un nepilnību identificēšana saistībā ar uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu un īstenošanu;

30.6. paziņojumu sniegšana Krīzes vadības padomei un citām ar koordināciju un krīzes vadību saistītajām institūcijām, ja nepieciešams.

Lai risinātu konkrētus ar uzņemošās valsts atbalstu saistītus jautājumus, Aizsardzības ministrija var izveidot uzņemošās valsts atbalsta darba grupu, iekļaujot tās sastāvā visu vai dažu šīs instrukcijas 5. punktā minēto institūciju pārstāvjus.

Šīs instrukcijas 5. punktā minēto institūciju pārstāvjiem, kas deleģēti dalībai uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanas plānošanā un vadīšanā, nepieciešams sertifikāts darbam ar klasificēto informāciju līdz NATO SECRET līmenim.

Krīzes vadības padome saskaņā ar tās nolikumu nodrošina valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku pārvarēšanu.

Visām uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma ir pienākums deleģēt pārstāvjus dalībai uzņemošās valsts atbalsta mācībās.

Uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā iesaistītās valsts budžeta iestādes tām noteiktos pienākumus un uzdevumus uzņemošās valsts atbalsta jomā nodrošina atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.