Kārtība, kādā izņēmuma stāvokļa laikā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām iegūst turējumā personas īpašumu un atlīdzina ar to saistītos zaudējumus

Noteikumi nosaka kārtību, kādā

1.1. valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes (turpmāk – atbildīgā institūcija) valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām izņēmuma stāvokļa laikā pieņem lēmumu par īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) (turpmāk – īpašums) iegūšanu turējumā, iegūst šo īpašumu turējumā un atdod to atpakaļ;

1.2. fiziskas un juridiskas personas (turpmāk – īpašnieks (valdītājs)) pieprasa to zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti saistībā ar īpašuma atrašanos atbildīgo institūciju turējumā;

1.3. par nozari atbildīgā ministrija novērtē un aprēķina zaudējumus, kas nodarīti saistībā ar īpašuma atrašanos atbildīgo institūciju turējumā;

1.4. par nozari atbildīgā ministrija pieņem lēmumu par šo zaudējumu atlīdzināšanu un izmaksā zaudējumu atlīdzību;

1.5. īpašniekam (valdītājam) ir tiesības apstrīdēt zaudējumu atlīdzības apmēru.

Lēmumu par īpašuma iegūšanu turējumā (1. pielikums) pieņem atbildīgās institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

Šo noteikumu 2. punktā minēto lēmumu sagatavo divos eksemplāros. Vienu lēmuma eksemplāru glabā atbildīgā institūcija, otru – īpašnieks (valdītājs). Atbildīgā institūcija saskaņā ar Paziņošanas likumu lēmumu paziņo īpašniekam (valdītājam).

Atbildīgā institūcija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanas tā kopiju nosūta par nozari atbildīgajai ministrijai.

Ja īpašums, kas valsts aizsardzības un nacionālās drošības interesēs tika iegūts atbildīgās institūcijas turējumā, vairs nav nepieciešams vai izņēmuma stāvoklis ir atcelts, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par īpašuma nodošanu atpakaļ īpašniekam (valdītājam). Atbildīgā institūcija triju mēnešu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas vai pēc izņēmuma stāvokļa atcelšanas, vai tiklīdz tas ir kļuvis iespējams nosūta lēmumu īpašniekam (valdītājam) vai, ja viņa deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ja atbildīgās institūcijas turējumā iegūtais īpašums gājis bojā, tā triju mēnešu laikā pēc šā fakta konstatēšanas vai tiklīdz tas ir kļuvis iespējams par to informē tā īpašnieku (valdītāju) (2. pielikums), nosūtot šo paziņojumu īpašniekam (valdītājam), vai, ja viņa deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Atbildīgā institūcija pēc šo noteikumu 5. punktā minētā lēmuma pieņemšanas un nosūtīšanas īpašniekam (valdītājam) vai publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" noformē turējumā iegūtā īpašuma nodošanas aktu (3. pielikums). Aktu paraksta atbildīgās institūcijas pilnvarota amatpersona un, ja iespējams, īpašuma īpašnieks (valdītājs) vai viņa pilnvarota persona. Turējumā iegūtā īpašuma nodošanas aktu sagatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā atbildīgā institūcija, bet otru nodod īpašniekam (valdītājam), ja tas ir parakstījis īpašuma nodošanas aktu. Ja īpašnieks (valdītājs) neparaksta turējumā iegūtā īpašuma nodošanas aktu, arī otru turējumā iegūtā īpašuma nodošanas akta eksemplāru glabā atbildīgā institūcija, izdarot uz tā atzīmi, ka īpašnieks (valdītājs) turējumā iegūtā īpašuma nodošanas aktu nav parakstījis vai ir atteicies to parakstīt.

Šo noteikumu 5., 6. un 7. punktā minēto dokumentu kopijas atbildīgā institūcija triju mēnešu laikā pēc dokumentu parakstīšanas vai tiklīdz tas ir kļuvis iespējams nosūta par nozari atbildīgajai ministrijai.

Īpašniekam (valdītājam) ir tiesības triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minētā lēmuma vai 6. punktā minētā paziņojuma saņemšanas vai publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniegt atbildīgajā institūcijā rakstisku iesniegumu (4. pielikums) par zaudējumu atlīdzināšanu.

Saņemot šo noteikumu 9. punktā minēto iesniegumu, atbildīgā institūcija piecu darbdienu laikā to nosūta par nozari atbildīgajai ministrijai, un ministrija izveido komisiju zaudējumu novērtēšanai un atlīdzības apmēra aprēķināšanai (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir vismaz piecas amatpersonas, un tās darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā trīs komisijas locekļi. Komisija pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja komisijas locekļu balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

Komisija likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19.1 pantā noteiktajā termiņā un kārtībā izskata dokumentus, kuri apliecina zaudējumu nodarīšanas faktu, tā cēlonisko sakarību ar īpašuma iegūšanu turējumā un nodarīto zaudējumu apmēru, un pieņem lēmumu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Komisijas lēmumu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu apstiprina par nozari atbildīgā ministrija.

Zaudējumu novērtēšanai un atlīdzības apmēra aprēķināšanai komisija ir tiesīga pieaicināt novērtējamā objekta specifikai atbilstošas jomas speciālistu vai ekspertu (nekustamā īpašuma novērtēšanai – sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju), kā arī pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts vai pašvaldību institūcijām lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

Par nozari atbildīgā ministrija mēneša laikā pēc šo noteikumu 11. punktā minētā lēmuma pieņemšanas iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informāciju par zaudējumu atlīdzības izmaksai nepieciešamā finansējuma apmēru un avotu.

Triju mēnešu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par finanšu līdzekļu piešķiršanu zaudējumu atlīdzības izmaksai par nozari atbildīgā ministrija izmaksā īpašniekam zaudējumu atlīdzību, pārskaitot to uz īpašnieka (valdītāja) iesniegumā norādīto norēķinu kontu.

Šo noteikumu 11. punktā minēto lēmumu īpašnieks (valdītājs) var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā.