Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums

Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt vienotas Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības valsts politikas ieviešanu un attīstību.

Padome veic šādus uzdevumus

2.1. izskata budžeta un finanšu vadības jomas tiesību aktos noteikto informatīvo ziņojumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem un sniedz viedokli par to;

2.2. piedalās Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanā;

2.3. izvērtē Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) informācijas pieprasījumus un sniedz Finanšu ministrijai atbalstu atbildīgās institūcijas noteikšanā konkrēto jautājumu izskatīšanai un atbilžu sagatavošanai;

2.4. sniedz Finanšu ministrijai ieteikumus par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības uzlabošanu;

2.5. atbilstoši kompetencei pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījuma sniedz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbiniekiem nepieciešamo palīdzību, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus;

2.6. veicina institūciju savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā;

2.7. piedalās Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģijas un pasākumu plāna izstrādē un aktualizēšanā, kā arī uzrauga tajā noteikto pasākumu īstenošanu.

(Grozīts ar MK 28.04.2026. noteikumiem Nr. 224)

Padomes sēdē padomes locekļi informē padomes priekšsēdētāju par sadarbību pārskata periodā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Padomei ir šādas tiesības

4.1. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm padomes darbam nepieciešamo informāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantējot ierobežotas pieejamības informācijas saglabāšanu;

4.2. uzaicināt valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko sektoru pārstāvjus, kā arī citus ekspertus ar padomdevēja tiesībām piedalīties padomes sēdēs un ieteikumu izstrādē;

4.3. piedalīties Eiropas Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) organizētajās sanāksmēs un darba grupās;

4.4. ja nepieciešams, izveidot ekspertu darba grupas.

Padomes personālsastāvā iekļauj valsts pārvaldes iestāžu, tiesu varas institūciju, konstitucionālo institūciju un Eiropas Savienības institūciju pārstāvjus, kuriem ir zināšanas un pieredze Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībā vai krāpšanas un korupcijas apkarošanā, tajā skaitā

5.1. divus Finanšu ministrijas pārstāvjus;

5.2. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvi;

5.3. Ģenerālprokuratūras pārstāvi;

5.4. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvi;

5.5. Tieslietu ministrijas pārstāvi;

5.6. Valsts kontroles pārstāvi;

5.7. Valsts policijas pārstāvi;

5.8. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi;

5.9. Zemkopības ministrijas pārstāvi;

5.10. Eiropas Prokuratūras pārstāvi;

5.11. Nodokļu un muitas policijas pārstāvi.

(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 116 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.04.2026. noteikumiem Nr. 224)

Padomes personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.

Padomes priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēdes darba kārtību, sasauc un vada padomes sēdes, paraksta padomes sēdes protokolu un citus dokumentus. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā minētos uzdevumus veic padomes priekšsēdētāja norīkots pārstāvis.

(MK 28.04.2026. noteikumu Nr. 224 redakcijā)

Padomes sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.

Padomes sekretariāts

10.1. sagatavo padomes sēdes darba kārtību;

10.2. sagatavo padomes sēdes protokolu;

10.3. ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes elektroniski paziņo visiem padomes locekļiem padomes sēdes laiku un darba kārtību, kā arī nosūta visiem padomes locekļiem padomes sēdē izskatāmos dokumentus;

10.4. piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes elektroniski nosūta sēdes protokola projektu visiem padomes locekļiem;

10.5. materiāltehniski nodrošina padomes darbu;

10.6. konsultējoties ar padomi, izvērtē Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījumus un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Padomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Padomes priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sēdi, ja to pieprasa vismaz viens padomes loceklis.

Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Ja padomes loceklis nevar ierasties uz padomes sēdi, viņš var pilnvarot citu attiecīgās institūcijas pārstāvi piedalīties sēdē, par to elektroniski informējot padomes sekretariātu.

Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā norāda sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, personas, kas piedalījušās sēdē, jautājumu apspriešanas kārtību un gaitu un pieņemtos lēmumus.

Padomes locekļi piecu darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas elektroniski informē padomes sekretariātu par saskaņojumu vai nosūta iebildumus. Pēc protokola parakstīšanas tā kopiju padomes sekretariāts elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem un publicē Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.

(MK 28.04.2026. noteikumu Nr. 224 redakcijā)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumus Nr. 269 "Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 49. nr.; 2012, 7. nr.; 2013, 203. nr.).