Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi

Noteikumi nosaka attīstības plānošanas dokumentos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību, darbības termiņu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to ietekmes izvērtēšanas (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu) kārtību.

Šos noteikumus piemēro attiecībā uz attīstības plānošanas dokumentiem, kurus izstrādā valsts un pašvaldību institūcijas (turpmāk – institūcijas).

Attīstības plānošanas dokumentus izstrādā Attīstības plānošanas sistēmas likuma 10. pantā noteiktajos gadījumos.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas kārtību nosaka citos normatīvajos aktos.

Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro normatīvos aktus, kas nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā, un normatīvos aktus, kas nosaka ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma veikšanas kārtību.

Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus un veicot tādu attīstības plānošanas dokumentu ietekmes izvērtējumu, kuru izstrādi nosaka Latvijas starptautiskās saistības vai citi Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvie akti, pēc iespējas ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgajos starptautiskajos dokumentos, Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Attīstības plānošanas dokumentu veido, īsi, skaidri un loģiski formulējot tā satura izklāstu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Politikas izvērtēšanai pēc iespējas izmanto pētījumus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par pētījumiem un izvērtējot institūcijai pieejamos finanšu resursus.

Ministru kabinetā apstiprināmos attīstības plānošanas dokumentus saskaņo, izskata un apstiprina atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajai kārtībai. Ja institūcija nav padota Ministru kabinetam, attīstības plānošanas dokumentus izskata un apstiprina tās lēmējinstitūcija.

Institūcijas sistemātiski un konsekventi īsteno attīstības plānošanas dokumentā paredzētos uzdevumus noteikto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai, kā arī regulāri veic politikas izvērtējumu.

Politikas plānošanas dokumenti ir pamatnostādnes, plāns un konceptuāls ziņojums.

Pamatnostādnes izstrādā, lai noteiktu jaunus vidēja termiņa attīstības virzienus nozaru politikās.

Plānu izstrādā īstermiņam vai vidējam termiņam

13.1. politikas (pamatnostādņu) ieviešanai vienā vai vairākās nozarēs;

13.2. pamatnostādņu vietā, ja vidējā termiņā netiek izvirzīti jauni attīstības virzieni nozaru politikās;

13.3. augstākas institūcijas dotā uzdevuma izpildei.

Konceptuālu ziņojumu izstrādā, ja nepieciešams izšķirties par rīcību iepriekš noteiktu nozaru politiku īstenošanā.

Ja politikas plānošanas dokumentā paredzēts dot uzdevumus citām institūcijām vai tiek skarta to kompetence, tās iesaista attiecīgā politikas plānošanas dokumenta projekta izstrādē.

Ja politikas plānošanas dokumentā ietveramā informācija jau norādīta citos spēkā esošajos attīstības plānošanas dokumentos, izstrādājamajā dokumentā iekļauj atsauci uz informācijas avotu, norādot attiecīgo dokumenta sadaļu, punktu un lappusi, un, ja nepieciešams, sniedz īsu situācijas aprakstu.

Informatīvo ziņojumu par politikas plānošanas dokumenta īstenošanu atbildīgā institūcija sagatavo izskatīšanai Ministru kabinetā atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajai kārtībai.

Pamatnostādnes izstrādā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Pamatnostādnes ietver

18.1. pamatnostādņu satura kopsavilkumu (ne vairāk kā divas lappuses);

18.2. politikas mērķi (mērķus) un, ja nepieciešams, apakšmērķus;

18.3. informāciju par politikas mērķu sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem;

18.4. nozarēs, kas ir nozīmīgas reģionālajai attīstībai, – plānotās politikas teritoriālo perspektīvu, ņemot vērā attīstības plānošanas dokumentos noteikto;

18.5. politikas rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, kas liecina par noteikto mērķu sasniegšanas progresu;

18.6. rīcības virzienus un tiem pakārtotos uzdevumus politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai, kā arī uzdevumu īstenošanas uzsākšanas un pabeigšanas termiņu;

18.7. atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas;

18.8. indikatīvu ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Pamatnostādņu pielikumā ietver esošās situācijas raksturojumu pamatnostādņu aptvertajās nozarēs (tajā skaitā aktuālo statistisko informāciju), identificētās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama noteiktas politikas īstenošana (tajā skaitā sniedzot pamatojumu, ja atsevišķas problēmas netiks risinātas), kā arī piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultātus.

Ministru kabineta rīkojumā par pamatnostādnēm norāda

20.1. institūciju, kas atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu, un līdzatbildīgās institūcijas;

20.2. termiņu, līdz kuram iesniedzams starpposma ietekmes izvērtējums;

20.3. ja nepieciešams, politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem;

20.4. uzdevumu par plāna izstrādi attiecīgo pamatnostādņu īstenošanai, ja plāns Ministru kabinetā nav iesniegts vienlaikus ar pamatnostādnēm vai kā to sastāvdaļa.

Pamatojoties uz vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta starpposma ietekmes izvērtējuma rezultātiem, institūcija iesniedz Pārresoru koordinācijas centrā informāciju par plānotajām pamatnostādnēm, to mērķi, izstrādes nepieciešamību, kā arī īsu satura izklāstu.

Pārresoru koordinācijas centrs, pamatojoties uz šo noteikumu 21. punktā minēto informāciju, izvērtē atsevišķu nozaru pamatnostādņu apvienošanu vienā dokumentā un sagatavo izskatīšanai Nacionālajā attīstības padomē izstrādājamo pamatnostādņu sarakstu nākamajam plānošanas periodam, kā arī piedāvā atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas.

Nacionālā attīstības padome, pieaicinot attiecīgo institūciju pārstāvjus, pieņem lēmumu par pamatnostādņu saraksta apstiprināšanu, kurā norāda pamatnostādņu nosaukumu, atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī termiņus pamatnostādņu iesniegšanai Ministru kabinetā.

Atbilstoši Nacionālās attīstības padomes lēmumam Pārresoru koordinācijas centrs publicē savā mājaslapā internetā Nacionālās attīstības padomes sēdes protokolu, kā arī uzrauga un koordinē tās pieņemtā lēmuma īstenošanu.

Plānu izstrādā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam. Plāns ietver

25.1. plāna satura kopsavilkumu (ne vairāk kā divas lappuses);

25.2. īsu esošās situācijas raksturojumu, tajā skaitā sākotnējās ietekmes novērtējumu vai atsauci uz pamatnostādnēm, kur šāda informācija ir sniegta, kā arī informāciju par plāna sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem, sniedzot atsauci uz konkrētiem attiecīgo dokumentu politikas mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem;

25.3. plāna mērķi un rīcības virzienus;

25.4. pasākumus noteiktā mērķa sasniegšanai, darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus;

25.5. termiņus pasākumu īstenošanai ar precizitāti līdz pusgadam;

25.6. pasākumu izpildei pieejamo, kā arī papildus nepieciešamo finansējumu, pievienojot detalizētus aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību;

25.7. par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas un, ja nepieciešams, pasākumu īstenošanā iesaistītās institūcijas.

Ministru kabineta rīkojumā par plānu norāda

26.1. par plāna izpildi atbildīgo institūciju;

26.2. termiņu, līdz kuram iesniedzams plāna ietekmes izvērtējums, ņemot vērā šo noteikumu 27. punktu;

26.3. politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

Pamatnostādņu īstenošanai izstrādātā plāna ietekmes izvērtējumu ietver pamatnostādņu ietekmes izvērtējumā.

Konceptuālu ziņojumu izstrādā atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. Konceptuāls ziņojums ietver

28.1. konceptuāla ziņojuma satura kopsavilkumu;

28.2. īsu problēmas vai situācijas izklāstu, norādot iespējamos riskus, ja esošā situācija netiek mainīta, un risku izvērtēšanas metodoloģiju, ar kuru saskaņā veikts risku izvērtējums;

28.3. piedāvāto risinājumu vai risinājuma variantus;

28.4. katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējumu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi;

28.5. katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

Konceptuālam ziņojumam pievieno detalizētus aprēķinus par papildus nepieciešamā finansējuma ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību.

Ministru kabineta rīkojumā par konceptuālu ziņojumu norāda

30.1. atbalstīto problēmas risinājuma variantu;

30.2. atbildīgās institūcijas, tām noteiktos uzdevumus un to izpildes termiņus atbilstoši atbalstītajam risinājuma variantam;

30.3. ja nepieciešams, politikas plānošanas dokumentus, kas atzīstami par spēku zaudējušiem.

Konceptuāla ziņojuma ietekmes izvērtējumu veic attiecīgās politikas (pamatnostādņu, plānu) ietekmes izvērtējuma ietvaros, kā arī izstrādājot un ieviešot attiecīgus normatīvos aktus.

Izvērtēšana ir metožu un procedūru kopums, ko politikas plānošanas dokumenta izstrādātājs veic, lai novērtētu īstenotās politikas sociāli ekonomisko ietekmi.

Ietekmes izvērtēšanai izmanto tādus informācijas avotus un politikas analīzes metodes, kas nodrošina ar pierādījumiem pamatotu ietekmes izvērtējumu.

Politikas plānošanā veic sākotnējo, starpposma un gala ietekmes izvērtējumu.

Visos politikas plānošanas dokumenta izvērtēšanas posmos identificē politikas ietekmes objektus, konstatējot, vai politika rada

35.1. ietekmi uz makroekonomisko vidi, uzņēmējdarbības vidi, administratīvo slogu un ar to saistīto izmaksu apjomu;

35.2. sociālo ietekmi;

35.3. ietekmi uz vidi;

35.4. ietekmi uz teritoriju attīstību;

35.5. ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem;

35.6. ietekmi uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem;

35.7. ietekmi uz tiesību normu sistēmu un Latvijas starptautiskajām saistībām;

35.8. ietekmi uz cilvēktiesībām, jo īpaši fizisku personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.

Sākotnējo ietekmes izvērtējumu veic pēc iespējas agrākā politikas plānošanas dokumenta izstrādes stadijā, prognozējot tā ietekmi uz šo noteikumu 35. punktā minētajiem objektiem.

Ja aktualizē apstiprinātu politikas plānošanas dokumentu un plāno būtiskas izmaiņas noteiktajos mērķos vai rīcības virzienos, sākotnējo ietekmes izvērtējumu veic attiecībā uz paredzētajām izmaiņām.

Sākotnējo ietekmes izvērtējumu noformē atbilstoši izstrādājamam politikas plānošanas dokumenta veidam saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām.

Starpposma izvērtējumu vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentam veic ne vēlāk kā divus gadus līdz dokumenta darbības termiņa beigām.

Starpposma izvērtējumu veic, lai novērtētu īstenotās politikas ietekmi un pieņemtu lēmumu par vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta izstrādes nepieciešamību nākamajam plānošanas periodam.

Starpposma ietekmes izvērtēšanā

41.1. novērtē noteikto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanu, skaidro atkāpes no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem un analizē ārējās vides izmaiņas, kas ietekmējušas politikas plānošanas dokumenta īstenošanu;

41.2. novērtē politikas plānošanas dokumenta īstenošanā iesaistīto institūciju paveikto un tā ietekmi uz mērķu un rezultātu sasniegšanu;

41.3. apzina politikas plānošanas dokumenta īstenošanā ieguldītos resursus un to izlietojuma efektivitāti;

41.4. apzina politikas plānošanas dokumenta mērķa grupu viedokli par plānošanas dokumenta ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Gala ietekmes izvērtējumu veic ne vēlāk kā divus gadus pēc politikas plānošanas dokumenta darbības termiņa beigām šādos gadījumos

42.1. īstermiņa politikas plānošanas dokumentam, ja tas nav izstrādāts pamatnostādņu īstenošanai;

42.2. vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentiem, ja saskaņā ar šo noteikumu 40. punktu netiek pieņemts lēmums par vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta izstrādes nepieciešamību nākamajam plānošanas periodam.

Gala ietekmes izvērtējumu veic saskaņā ar šo noteikumu 35., 41. un 42. punktu.

Starpposma un gala ietekmes izvērtējumu noformē informatīva ziņojuma veidā.

Pamatnostādnes un plānu aktualizē, ja būtiski mainījušies apstākļi, kas bijuši par pamatu konkrētu risinājumu ietveršanai politikas plānošanas dokumentā, un nepieciešams noteikt jaunus politikas mērķus vai rīcības virzienus.

Konceptuāls ziņojums nav aktualizējams. To atzīst par spēku zaudējušu atbilstoši šo noteikumu 50.2. apakšpunktam.

Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, politikas plānošanas dokumentu aktualizē tādā kārtībā, kādā attiecīgais plānošanas dokuments apstiprināts. Grozījumus veic politikas plānošanas dokumenta pamattekstā un apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz dokumenta konsolidēto redakciju.

(MK 07.09.2021. noteikumu Nr. 618 redakcijā)

Politikas plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tajā norādītais darbības termiņš un atbildīgā institūcija nav iesniegusi Ministru kabinetā priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

Šo noteikumu 48. punktā minētajā gadījumā Pārresoru koordinācijas centrs veic politikas plānošanas dokumenta statusa maiņu informācijas sistēmā "Politikas plānošanas dokumentu datubāze".

Politikas plānošanas dokumentu pirms tā darbības termiņa beigām var atzīt par spēku zaudējušu ar Ministru kabineta rīkojumu, ja

50.1. pēc būtības izpildīti politikas plānošanas dokumentā noteiktie uzdevumi;

50.2. pieņemts jauns atbilstošs politikas plānošanas dokuments;

50.3. sabiedrības attīstības vai politisko vadlīniju maiņas dēļ politikas plānošanas dokumentā noteikto mērķu un uzdevumu izpilde vairs nav aktuāla.

Politikas plānošanas dokumentu atzīst par spēku zaudējušu tādā kārtībā, kādā attiecīgais dokuments ir apstiprināts, izņemot šo noteikumu 48. punktā minēto gadījumu.

Institūciju vadības dokumenti ir institūcijas darbības stratēģija un gada darba plāns.

Institūcijas darbības stratēģija nosaka tiešās valsts pārvaldes institūcijas attīstības prioritātes un mērķus noteiktam laikposmam, ievērojot attiecīgajā nozarē apstiprinātos attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktus un plānoto institūcijas valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 76 redakcijā)

Tiešās valsts pārvaldes institūcijas darbības stratēģiju apstiprina attiecīgās institūcijas vadītājs, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Padotības institūcijas vadītājs saskaņo stratēģiju ar augstākās institūcijas vadītāju, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 76 redakcijā)

Institūcijas darbības stratēģijas saturu, darbības periodu, publicēšanu un komunikāciju par stratēģiju, kā arī kārtību, kādā to izstrādā, aktualizē un novērtē tās ieviešanu, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 76 redakcijā)

Gada darba plānu izstrādā, lai nodrošinātu attiecīgās institūcijas darbības stratēģijas īstenošanu, kā arī politisko vadlīniju dokumentu un citu uzdevumu izpildi. Tajā ietver konkrētajā gadā veicamos uzdevumus vai pasākumus, to izpildes termiņus un atbildīgās struktūrvienības vai amatpersonas.

Institūcijas gada darba plānu un tā izpildes pārskatu apstiprina institūcijas vadītājs, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 13. oktobra noteikumus Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 181. nr.; 2013, 103. nr.).

Tiešās pārvaldes iestādes, izstrādājot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus, kuru darbība attiecināma uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, paredz, ka to darbības termiņš nepārsniedz 2020. gada 31. decembri.

Institūcijas šo noteikumu 21. punktā minēto informāciju Pārresoru koordinācijas centram iesniedz līdz 2019. gada 1. septembrim par vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentiem, kuru darbība attiecināma uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu.

Pārresoru koordinācijas centrs šo noteikumu 21., 22., 23. un 24. punktā minētajā kārtībā izstrādājamo pamatnostādņu sarakstu nākamajam plānošanas periodam sagatavo izskatīšanai Nacionālajā attīstības padomē līdz 2020. gada 1. janvārim.

Spēkā esošajiem vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentiem starpposma ietekmes izvērtējumu veic atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par attiecīgā dokumenta apstiprināšanu, ievērojot šo noteikumu 60. punktā minētos nosacījumus.

Koncepcijas, kuras tiešās pārvaldes iestādes ir izstrādājušas vidēja termiņa plānošanas periodam, ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Koncepcijas, kas pieņemtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atzīst par spēku zaudējušām šo noteikumu 20.3., 26.3. un 30.3. apakšpunktā un 48. punktā minētajā kārtībā.

Šajos noteikumos ietvertās normas neattiecina uz pamatnostādnēm, plāniem un koncepcijām, kuras pieteiktas izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kā arī kuru izstrādi esošajam plānošanas periodam līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir uzdevis Ministru kabinets.