Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā nosakāms licences laukums jūrā;

1.2. kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā;

1.3. kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama licence laukuma izmantošanai jūrā;

1.4. prasības attiecībā uz būvju ekspluatāciju, kā arī uz to nojaukšanu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas;

1.5. būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.6. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.7. būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus;

1.8. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.9. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.10. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.11. būves konservācijas kārtību;

1.12. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.13. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.

Noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā esošām būvēm (turpmāk – būves), kas

2.1. nepieciešamas komercdarbībai zivsaimniecības nozarē;

2.2. izmantojamas energoapgādē;

2.3. izmantojamas iepriekš neminētiem mērķiem, izņemot ostu hidrotehniskās, vides aizsardzības, transporta, robežapsardzības, valsts aizsardzības un militārās būves jūrā.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 724 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.07.2024. noteikumiem Nr. 421)

1 Licences laukuma noteikšanu un konkursa rīkošanu par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā, kas paredzēts ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencēšanu Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 724 redakcijā)

Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) ir atbildīgs par šajos noteikumos noteikto būvju būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu, pildot būvvaldes funkcijas.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 724 redakcijā)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz birojā. Ja būvniecība plānota Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un pašvaldības administratīvajā teritorijā, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz birojā un attiecīgajā būvvaldē un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā teritorijā noris atsevišķi.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Pēc Zemkopības ministrijas (komercdarbībai nepieciešamajām būvēm zivsaimniecības nozarē), Klimata un enerģētikas ministrijas (energoapgādei un sakaru nozarē nepieciešamajiem inženiertīkliem) vai Ekonomikas ministrijas (iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamajām būvēm, kā arī šo būvju projekta sagatavošanai nepieciešamajiem izpētes darbiem) (turpmāk katra atsevišķi – atbildīgā ministrija) sagatavotā un noteiktā kārtībā izskatīšanai virzītā Ministru kabineta rīkojuma projekta apstiprināšanas par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā Ekonomikas ministrija izsniedz attiecīgo licenci (licenci izpētei, ja nepieciešams, būvatļauju un licenci ekspluatācijai), un tā tiek reģistrēta vienotā reģistrā, par kura izveidi un administrēšanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 421 redakcijā)

Mākslīgo salu (mākslīgi radīta sauszeme, kurai visapkārt ir ūdens) būvniecība pieļaujama, ja tā nenodara kaitējumu videi un netraucē atļauto būvju būvniecībai vai ekspluatācijai.

Laukuma noteikšanu jūrā var ierosināt komersants, kas vēlas izmantot jūru būvju būvniecībai un to ekspluatācijai, izvēloties piemērotu laukumu jūrā atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai.

Komersants iesniedz atbildīgajā ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā.

Iesniegumam pievieno plānotā laukuma izvēles pamatojumu, shēmu un plānu elektroniskā veidā, norādot laukuma elipsoidālās (ģeogrāfiskās) koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā (WGS84) (turpmāk – koordinātas), laukuma platību, attālumu līdz krastam un tā atrašanās vietu (shematiski) attiecībā pret jūras vai sauszemes teritoriju, kas saskaņots ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) no kuģošanas drošības viedokļa, kā arī šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 421 redakcijā)

Iesniegumam atbilstoši plānotajām darbībām pievieno informāciju

11.1. par plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000);

11.2. par oficiālajiem hidrogrāfiskiem mērījumiem;

11.3. par ģeomorfoloģiju;

11.4. par straumju un sanešu plūsmām;

11.5. par zemūdens akustiskajiem mērījumiem;

11.6. par kuģu satiksmi;

11.7. par izvēlētā laukuma daļas ģeoloģiju;

11.8. par hidroloģiskajiem, hidroķīmiskajiem un hidrobioloģiskajiem mērījumiem;

11.9. par vēja resursu mērījumiem.

Atbildīgā ministrija mēneša laikā no šo noteikumu 10. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata iesniegumu un izvērtē, vai iesniegums, tam pievienotā informācija un dokumenti atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības un jūras izmantošanas normatīvo aktu prasībām, un

12.1. ja komersants nav iesniedzis visu šo noteikumu 10. punktā norādīto informāciju un dokumentus, pieprasa to iesniegt atbildīgajā ministrijā. Ja komersants pieprasīto informāciju vai dokumentus neiesniedz, atbildīgā ministrija noraida iesniegumu un par to rakstiski informē komersantu;

12.2. ja iesniegums, tam pievienotā informācija un dokumenti atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, atbildīgā ministrija to izvērtē, divu mēnešu laikā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par laukuma jūrā noteikšanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru kabinets, ņemot vērā atbildīgās ministrijas sniegto izvērtējumu, pieņem lēmumu par laukuma jūrā noteikšanu vai atteikumu noteikt laukumu jūrā. Atbildīgā ministrija 30 dienu laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par to informē komersantu.

Konkursa komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Konkursa komisijā iekļauj vismaz vienu pārstāvi no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Iekšlietu ministrijas, kā arī, ja nepieciešams, pieaicina pārstāvjus no citām institūcijām ar padomdevēja tiesībām.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 421 redakcijā)

Konkursa komisijas darbu nodrošina atbildīgā ministrija.

Konkursa komisijai ir tiesības

16.1. pieprasīt, lai pretendenti precizē iesniegto informāciju, ja tas nepieciešams pretendentu atlasei vai pretendentu pieteikumu vērtēšanai un salīdzināšanai. Ja pretendents konkursa komisijas noteiktajā termiņā nav iesniedzis prasīto informāciju, konkursa komisija pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu. Atbildīgā ministrija par to rakstiski informē pretendentu un nosūta atpakaļ pieteikumu;

16.2. piesaistīt pretendentu pieteikumu izvērtēšanā neatkarīgus ekspertus. Ekspertu atzinumiem un viedokļiem ir ieteikuma raksturs, un konkursa komisijai, izvērtējot pretendentu pieteikumus, tie nav saistoši;

16.3. pieņemt lēmumu par konkursa uzvarētāja vai uzvarētāju noteikšanu laukuma izmantošanai jūrā;

16.4. pieņemt lēmumu par konkursa izbeigšanu, nenosakot konkursa uzvarētāju, ja neviens no konkursa pretendentiem neatbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām;

16.5. pieņemt konkursa komisijai saistošus lēmumus par konkursa komisijas darba organizēšanu.

Konkursa komisijas pienākumi

17.1. izskatīt visu pretendentu iesniegtos pieteikumus konkursam;

17.2. izvērtēt pretendentu iesniegtos dokumentus atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

Komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās atbildīgās ministrijas pārstāvis, kas

18.1. organizē un vada konkursa komisijas darbu;

18.2. nosaka konkursa komisijas sēžu laiku un darba kārtību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai konkursa norises kārtībai un termiņiem;

18.3. sasauc un vada konkursa komisijas sēdes.

Komisijas priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā aizvieto komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Konkursa komisijas sēdes ir slēgtas, izņemot pretendentu pieteikumu atvēršanas sēdi, par kuru atbildīgā ministrija paziņo ne vēlāk kā 10 dienas iepriekš, par to publicējot informāciju atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

Konkursa komisijas sēdes protokolē. Atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc sēdes visiem konkursa komisijas locekļiem elektroniski nosūta saskaņošanai sēdes protokola projektu. Konkursa komisijas locekļi triju darbdienu laikā elektroniski saskaņo sēdes protokola projektu vai izdara tajā attiecīgus precizējumus. Ja triju darbdienu laikā pēc sēdes protokola projekta nosūtīšanas nav saņemti iebildumi, projektu uzskata par saskaņotu.

Konkursa komisijas sēdes protokolā ieraksta šādas ziņas

22.1. komisijas nosaukums;

22.2. sēdes norises vieta, datums un laiks;

22.3. sēdes vadītāja un dalībnieku vārds un uzvārds;

22.4. šo noteikumu 14. punktā un 16.2. apakšpunktā minēto personu vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats;

22.5. to komisijas locekļu vārds un uzvārds, kuri nepiedalās sēdē;

22.6. sēdes darba kārtības jautājumi;

22.7. komisijas lēmumi;

22.8. komisijas locekļu un uzaicināto personu viedokļi, kas atšķiras no komisijas pieņemtā lēmuma, ja kāds no sēdes dalībniekiem to pieprasa;

22.9. komisijas locekļu paraksts un tā atšifrējums.

Konkursa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir konkursa komisijas priekšsēdētāja balss.

Konkursa komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem.

Konkursa komisijas locekļiem nav tiesību atturēties no balsošanas.

Atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas rakstiski paziņo visiem konkursa dalībniekiem par konkursa komisijas lēmumiem, publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

Atbildīgā ministrija mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par laukuma noteikšanu jūrā, izsludina konkursu būvju būvniecībai jūrā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajos laukumos (turpmāk – konkurss).

Uzaicinājumu piedalīties konkursā (turpmāk – uzaicinājums) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

Uzaicinājumā norāda šādu informāciju

29.1. konkursa izsludinātājs (atbildīgā ministrija);

29.2. licences veids;

29.3. konkursa nolikuma publicēšanas vieta un laiks;

29.4. pieteikuma iesniegšanas termiņš;

29.5. cita informācija, kas pretendentiem var būt nepieciešama, lai kvalitatīvi sagatavotu pieteikumu konkursam.

Konkursa nolikumu izstrādā konkursa komisija un apstiprina atbildīgais ministrs. Konkursa nolikumā ietver

30.1. informāciju par konkursa priekšmetu;

30.2. pieteikuma noformēšanas, iesniegšanas un reģistrēšanas kārtību;

30.3. pretendentu atlases prasības;

30.4. pieteikuma saturu un kvalifikācijas prasības konkursa dalībniekiem;

30.5. pieteikuma derīguma termiņu;

30.6. konkursa nolikuma skaidrošanas kārtību;

30.7. pieteikuma grozīšanas, papildināšanas un atsaukšanas kārtību;

30.8. pieteikumu atvēršanas kārtību;

30.9. pretendenta pieteikuma veidlapu un pretendenta pieredzes apliecinājuma veidlapu atbilstoši tā plānotajam jūras izmantošanas veidam;

30.10. minimālo punktu skaitu, kas jāsaņem, lai konkursa komisija varētu pieņemt lēmumu par licences piešķiršanu;

30.11. pretendenta pieteikumam papildus pievienojamos dokumentus;

30.12. kārtību, kādā pretendenti sazinās ar konkursa komisiju;

30.13. citu informāciju, kas nepieciešama konkursa norisei.

Ja konkursa pieteikums atbilst šo noteikumu 1. pielikumā un konkursa nolikumā minētajām prasībām, konkursa komisija to izvērtē, piešķirot punktus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.

Atbildīgā ministrija, ievērojot normatīvos aktus par paredzētās darbības akceptēšanas kārtību, iesniedz Ministru kabinetā projektu par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā licences izmantošanas nosacījumus.

Pēc tam kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai vai attiecīgā projekta noraidīšanu, atbildīgā ministrija 30 dienu laikā par to informē komersantu.

Šo noteikumu 33. punktā minētajā licencē norāda

34.1. licences izsniegšanas pamatojumu un laukuma jūrā izmantošanas veidu;

34.2. informāciju par licences saņēmēju (komersanta firma, reģistrācijas numurs, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese);

34.3. licences darbības laiku;

34.4. laukuma jūrā platību;

34.5. laukuma jūrā koordinātas;

34.6. konkursa uzvarētājam noteiktos pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Atbildīgā ministrija triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 33. punktā minētās licences izsniegšanas ievieto savā tīmekļa vietnē informāciju par laukuma jūrā izmantošanai izsniegtajām licencēm.

Ekonomikas ministrija izsniedz konkursa uzvarētājam licenci laukuma jūrā izpētei mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu piešķirt licenci laukuma jūrā izmantošanai. Izpēte atbilstoši plānotajām darbībām jūrā veicama, ievērojot licencē noteikto izpētes darbu programmu.

Izpēti veic komersants par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā divus gadus no dienas, kad Ekonomikas ministrija izsniegusi licenci izpētei komersanta iesniegumā norādītajā teritorijā.

Komersants ne vēlāk kā mēnesi pirms attiecīgo darbu uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā izpētē veicamo darbu izpildes grafiku, kurā norāda plānotos darbu uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

Šo noteikumu 38. punktā minēto grafiku komersants iesniedz vienā eksemplārā, pievienojot tā elektronisku kopiju. Ekonomikas ministrija grafiku elektroniski nosūta Latvijas Jūras administrācijai saskaņošanai.

Izpētes darbos iegūto datu īpašnieks ir komersants.

Konkursa uzvarētājs mēneša laikā pēc izpētes pabeigšanas Ekonomikas ministrijā iesniedz visus iegūtos datus, paraugus un rezultātu apkopojumu.

Ekonomikas ministrija un citas personas, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņem izpētes darbos iegūtos datus, rīkojas ar tiem atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrajai daļai un 7. pantam. Komersantam ir tiesības noslēgt līgumu ar minētajām personām par komersantam piederošās ierobežotas pieejamības informācijas nodošanu.

Ja izpētes darbi ir saistīti ar kuģu kustību vai gaisa kuģu izmantošanu, komersants pirms attiecīgo darbu veikšanas darbus saskaņo ar Latvijas Jūras administrāciju vai valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra".

Kuģošanas režīmu ierobežo, kā arī informē par šajos noteikumos noteikto darbu veikšanu jūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos. Gaisa kuģu izmantošanu ierobežo, kā arī informē par gaisa kuģa izmantošanu šajos noteikumos noteikto darbu veikšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtību.

Ja komersants vēlas veikt papildu izpētes darbus, kas nav norādīti licencē noteiktajā izpētes darbu programmā, tas ne vēlāk kā 30 dienas pirms papildu darbu uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā papildus veicamo darbu programmu un to izpildes grafiku atbilstoši šo noteikumu 38. punktā minētajām prasībām. Komersants 60 dienu laikā pēc izpētes darbu pabeigšanas visus iegūtos datus, paraugus un rezultātu apkopojumu iesniedz Ekonomikas ministrijā.

Valsts nodevu par izpētes darbiem jūrā, ko nepieciešams veikt pirms būvju būvniecības, samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Būvniecības ierosinātājs (konkursa uzvarētājs) pēc licences laukuma jūrā izpētes un ietekmes uz vidi novērtēšanas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vienojas ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā projektēšanas sfēras darbības jomā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi.

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvprojekta izstrādātājs būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei var pieaicināt citus būvspeciālistus. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

Ja paredzētajai būvniecībai atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, būvniecības ierosinātājs, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, var pieprasīt un saņemt nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus no valsts institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem.

1 Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno

50.1 1. saskaņojumu ar personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu);

50.1 2. saskaņojumu ar Latvijas Jūras administrāciju no kuģošanas drošības viedokļa un saskaņojumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par to tehniskā nodrošinājuma pastāvīgu gatavību veikt avārijas seku neatliekamos likvidācijas darbus laukumā jūrā, ja būvdarbu vai būves ekspluatācija var radīt naftas vai bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma risku.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā)

Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 790 redakcijā)

Ierosinot būves būvniecību, būvniecības ierosinātājs birojā iesniedz būvniecības iesniegumu (2. pielikums), kuram pievieno šo noteikumu 50.1 punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver

52.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

52.2. skaidrojoša apraksta, kurā norādīta informācija par būvniecības ieceres veikšanas vietu, būvniecības veidu, būvdarbu apjomu un veikšanas metodi, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

52.3. projektējamās teritorijas vispārīgā plāna ar būvju piesaisti licences laukumam jūrā (turpmāk – būvprojekta ģenerālplāns) atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

52.4. raksturīgiem griezumiem ar augstuma atzīmēm, izņemot gadījumu, ja būve tiek atjaunota vai nojaukta;

52.5. grafiskajiem dokumentiem ar būves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja būvei ir paredzēta virsūdens daļa, izņemot inženiertīklu būvniecību un gadījumu, ja būve tiek nojaukta;

52.6. ražotāja gatavā izstrādājuma tehniskās dokumentācijas būvē uzstādāmajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, ja tiek plānots uzstādīt šādas iekārtas;

52.7. rasējumiem, norādot būves kārtu robežas un secību, kā arī skaidrojošu aprakstu, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

52.8. informācijas par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

1 Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

Personu saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Saņemot būvniecības iesniegumu, birojs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un attiecīgajai licencei un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktam.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 383 redakcijā)

Birojs, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1., 2.7.2., 2.7.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Būvatļaujā iekļauj

57.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot

57.1.1. birojā iesniedzamās būvprojekta daļas;

57.1.2. prasības par saskaņojumiem no valsts institūcijām;

57.1.3. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem noteiktās prasības;

57.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot

57.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

57.2.2. prasības būvdarbu procesu fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns);

57.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

57.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

57.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Birojs, lemjot par būvatļaujas piešķiršanu, var paredzēt, ka uz būvēm bez maksas jāizvieto Nacionālo bruņoto spēku jūras novērošanas vai glābšanas darbiem nepieciešamā aparatūra. Šajā gadījumā būvprojekts ir saskaņojams ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Izdevumus par aparatūras uzstādīšanu sedz Nacionālie bruņotie spēki.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

Valsts nodevu par būvniecību jūrā samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pēc būvatļaujas saņemšanas būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajām institūcijām, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai.

Saskaņojot ar biroju, būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un to īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos būvei noteiktās būtiskās prasības.

Būvprojektam, izņemot būves nojaukšanas būvprojektu, ir šādas daļas

66.1. vispārīgā daļa

66.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

66.1.2. licences laukuma jūrā inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

66.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu);

66.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

66.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

66.1.6. vispārīgo rādītāju lapa ar būves laukuma koordinātām;

66.1.7. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

66.1.8. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

66.2. arhitektūras daļa, izņemot zemūdens būves

66.2.1. teritorijas vertikālais plānojums;

66.2.2. arhitektūras sadaļa

66.2.2.1. grafiskie dokumenti ar būves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm;

66.2.2.2. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

66.2.2.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

66.3. inženierrisinājumu daļa

66.3.1. būvkonstrukcijas;

66.3.2. būvei nepieciešamie inženiertīkli;

66.3.3. tehniskās shēmas un aprēķini;

66.3.4. būvizstrādājumu specifikācijas;

66.3.5. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti;

66.3.6. citi inženierrisinājumi;

66.3.7. vides aizsardzības pasākumi;

66.4. darbu organizēšanas projekts;

66.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats, izņemot zemūdens būvi

66.5.1. apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;

66.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

66.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, būvju ugunsnoturības pakāpe, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klase, prasības būvkonstrukciju apdarei, ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā būvju īpatnības);

66.5.4. evakuācijas nodrošināšana;

66.5.5. sprādziena aizsardzības risinājumi, ja būve paredzēta sprādzienbīstamas vielas transportēšanai, ražošanai, apstrādei vai ieguvei;

66.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

66.5.7. inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

66.5.8. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām;

66.5.9. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas laikā;

66.6. būves ekspluatācijas instrukcija un būves darbības pārtraukšanas kārtība avārijas vai katastrofas gadījumā;

66.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550).

Rūpnieciskās ražošanas būvei papildus būvprojektā ietver tehnoloģisko daļu

67.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

67.2. iekārtu izvietojumu, shēmas un aprakstus;

67.3. ražošanas procesa tehniskos noteikumus vai aprakstus.

Būvei, ko finansē no publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, papildus būvprojektā ietver ekonomisko daļu

68.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu aprēķina kopsavilkumu;

68.2. būvdarbu apjomus;

68.3. izmaksu aprēķinu (tāmi).

Būves nojaukšanas būvprojektam ir šādas daļas

69.1. vispārīgā daļa

69.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

69.1.2. zemesgabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

69.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai;

69.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

69.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

69.1.6. vispārīgo rādītāju lapa;

69.1.7. teritorijas sadaļa

69.1.7.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras kartes;

69.1.7.2. savietotais demontējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras kartes;

69.1.7.3. teritorijas vertikālais plānojums;

69.2. darbu organizēšanas projekts.

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šādas daļas

73.1. skaidrojošs apraksts;

73.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būvju esošā situācija;

73.3. situācijas plāns, ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma;

73.4. darba aizsardzības plāns;

73.5. būvdarbu kalendāra plāns, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, pamato būvdarbu kopējo ilgumu, kā arī norāda svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem un tajā atzīmē būvējamās, esošās un pagaidu būves, norādot tām pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas inženiertīkliem, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

Izstrādājot darba organizācijas projektus ekspluatācijā esošas būves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot tās pamatfunkciju izpildi

76.1. darbu organizēšanas projektā papildus norāda, kādi darbi kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

76.2. būvdarbu ģenerālplānos norāda būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

76.3. skaidrojošajā aprakstā norāda pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu.

Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņojamas laikus projektēšanas gaitā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.1 pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvprojekta ekspertīzi, izņemot nojaukšanas būvprojektu, veic visam būvprojektam.

Ja risināmi strīdus jautājumi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic par tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem radies strīds.

Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 790 redakcijā)

Izstrādāto būvprojektu saskaņo būvniecības ierosinātājs, Latvijas Jūras administrācija (no kuģošanas drošības viedokļa) un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 54. punktā minētās personas).

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 790 redakcijā)

Birojs izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, birojs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 383 redakcijā)

Ja birojs konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tas uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 724 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 86. punktā norādītos trūkumus novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā)

Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes būvniecības ierosinātājs iesniedz birojā būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Ja būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir izpildīti un būvniecības ierosinātājs iesniedzis tajā norādītos dokumentus un informāciju, birojs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā

89.1. atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram būve nododama ekspluatācijā;

89.2. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 383 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Birojs var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 93. punktā minēto nosacījumu izpildes.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Ja būve vai tās kārta (ja būvi paredzēts īstenot pa būves kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanu) pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir veikta faktiskajai situācijai atbilstošu kadastra datu reģistrācija par apvidū uzbūvēto apjomu un birojā ir iesniegts būves novietnes uzmērījums, kā arī atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

(MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 760 redakcijā)

Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja birojā iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

Būvdarbu sagatavošanu uzsāk pēc tam, kad būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

Būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka būvdarbu līgums, kas noslēgts atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem un kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas un pirms būvdarbu uzsākšanas

98.1. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790);

98.2. norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs, atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

1 Pēc tam kad birojs izdarījis būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 724 redakcijā)

Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu dalībnieku saskaņotu darbību.

Būvdarbu veicējs, izskatot būvprojektu, pārliecinās, vai nav nepieciešami detalizētāki rasējumi. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Ja būvdarbu laikā nepieciešami citādi risinājumi, nekā paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā (ja tāds ir izstrādāts) norādīto. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā)

1 Darbu veikšanas projektā iekļauj

105.1 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

105.1 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būves, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

105.1 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

105.1 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

105.1 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

105.1 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

105.1 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

105.1 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

105.1 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

105.1 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

105.1 11. skaidrojošu aprakstu;

105.1 12. darbaspēka kustības grafiku;

105.1 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā)

Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei vai būvdarbu ciklam.

Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists (amatpersona). Būves atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas projekts saskaņojams arī ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvuzrauga un autoruzrauga izteiktie iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus par veiktajiem darbiem būvdarbu žurnālā veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver

113.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

113.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

113.3. pabeigtā (nododamā) darba vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību tiek sagatavots veikto būvdarbu pieņemšanas akts (6.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas var papildus vienoties, par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs, un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 113.1 punktā minēto veikto būvdarbu pieņemšanas akta, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akta un ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

(Svītrots ar MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 659)

Šo noteikumu 113.1 punktā minētos veiktos būvdarbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošības inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu, kas izveidots un apstiprināts būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

1 Veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

2 Veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus

115.21. veikto būvdarbu pieņemšanas aktam – būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

115.22. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

3 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi pilnībā vai daļēji pārtraucami un veicams attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, tad saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu pārbaude. Par konstatētajiem trūkumiem veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)

Būvniecības ierosinātājs būvdarbu kvalitātes kontrolei vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvprojekta izstrādātāju autoruzraudzības veikšanai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Pirms uzsākt būvdarbus, būvniecības ierosinātājs informē Nacionālos bruņotos spēkus, lai nodrošinātu, ka tiek pielāgota to jūras novērošanas sistēma un pilnveidoti plāni glābšanas un meklēšanas darbiem jūrā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

Ja būvdarbu veikšana saistīta ar iedarbību uz jūras gultni un var radīt paaugstinātu apdraudējumu, būvdarbu veicējs vai būvniecības ierosinātājs

121.1. pirms būvdarbu uzsākšanas saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gultnes drošības pārbaudes nepieciešamību (sprādzienbīstami priekšmeti, piesārņojoši un bīstami nogrimuši objekti utt.);

121.2. kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veic gultnes drošības pārbaudi;

121.3. ziņo Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kā arī par sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kurus nepieciešams iznīcināt;

121.4. slēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par gultnes drošības pārbaudē atrasto militāra rakstura priekšmetu iznīcināšanu un kompensē šo priekšmetu iznīcināšanā izlietotos resursus;

121.5. līdz būvdarbu uzsākšanai saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rīcības plānu, kurš paredz glābšanas tehniskā nodrošinājuma gatavību personālam, kas tiek nodarbināts būvju būvniecības un ekspluatācijas laikā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Ja gultnes drošības pārbaudē ir konstatēti sprādzienbīstami priekšmeti, kuru iznīcināšanai nepieciešams tehniskais aprīkojums, kura nav Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, Nacionālie bruņotie spēki 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 121.3. apakšpunktā minētā ziņojuma saņemšanas par to rakstiski informē būvdarbu veicēju. Pēc minētās informācijas saņemšanas būvdarbu veicējs sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanai piesaista kompetentu personu, ar kuru tas slēdz līgumu par sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanu. Līguma projektu pirms tā parakstīšanas būvdarbu veicējs saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

Veicot būves atjaunošanu, pārbūvēšanu vai nojaukšanu, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radītos atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Būves konservāciju veic, ja pēc būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas var rasties bīstamība videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai vai bīstami bojājumi konstrukcijās.

Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot birojam. Šo noteikumu 125. punktā noteiktajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai birojā būves konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Būves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda

127.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

127.2. kā tiks novērsts būvkonstrukciju noturības zudums un būves elementu turpmākā bojāšanās;

127.3. kā tiks novērsta bīstamība cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

127.4. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

Ja iestāde, kas nav birojs, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, minētā iestāde par to nekavējoties paziņo birojam.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Birojs mēneša laikā pēc šo noteikumu 126. un 128. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu vai apturēšanu veic objekta apsekošanu un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo būves konservācijas darbu veikšanas projektu vai pieņem lēmumu par būves konservāciju.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Ja pēc objekta apsekošanas konstatēta būves konservācijas nepieciešamība, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis birojā būves konservācijas darbu veikšanas projektu, birojs lēmumā par būves konservāciju norāda

130.1. būves konservācijas iemeslus;

130.2. būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

130.3. termiņu būves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Birojs mēneša laikā no būves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Pēc šo noteikumu 131. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas birojā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Veicot būves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasības par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu īstenošanas laiku.

Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar dienu, kad birojs ir pieņēmis lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai kad būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis būves konservācijas darbus atbilstoši biroja saskaņotajam būves konservācijas darbu veikšanas projektam.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 724 redakcijā)

Ja pēc būvdarbu pārtraukšanas birojs konstatē, ka būve var radīt bīstamību videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, birojs pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Ja pēc būvdarbu apturēšanas birojs konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, birojs pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā vai būves nojaukšanas ierosināšanas būvdarbu veicējs veic būves vai būvlaukuma izpildmērījumu.

Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu, tās atbilstību tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā)

1 Papildus šo noteikumu 138. punktā minētajām institūcijām 10 darbdienu laikā pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma saņemšanas Latvijas Jūras administrācija sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai no kuģošanas drošības viedokļa.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā)

Ierosinot būves vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs birojā iesniedz apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu (9. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus

139.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

139.2. būves novietnes uzmērījuma plānu ar reljefa un būvju augstumu un dziļuma atzīmēm (izņemot būves nojaukšanu);

139.3. būvlaukuma uzmērījuma plānu, ja būve tiek nojaukta;

139.4. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja to izgatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra jomā. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

139.5. šo noteikumu 138. punktā minēto institūciju atzinumus;

139.6. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

139.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

139.8. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724; MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 760)

1 Apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

Būvdarbus pieņem birojs.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 724 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

Būvniecības ierosinātājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda būvvaldei vai birojam būvi vai būvlaukumu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Birojs novērtē būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanai, pamatojoties uz šo noteikumu 139. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par būves vai tās daļas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Birojam, pieņemot būvi ekspluatācijā vai pieņemot nojaukšanu, ir tiesības pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Birojs nav tiesīgs pieņemt būvi ekspluatācijā vai būves nojaukšanu, ja kāda no šo noteikumu 138. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par būves gatavību pieņemšanai ekspluatācijā vai būves nojaukšanu vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi.

Pārbūvējamas un atjaunojamas būves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo būvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts), ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir izdoti šo noteikumu 138. punktā minētie atzinumi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

1 Aktā būvvalde ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1., 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

Birojs 10 darbdienu laikā pēc tam, kas saņemts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanu, saskaņojot ar pasūtītāju būves vai būvlaukuma uzrādīšanas termiņu, ar aktu pieņem veiktos būvdarbus vai, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Izziņā par būves neesību ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1., 3. un 5. punktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus (trūkumus), kas atklājušies pēc būvdarbu pieņemšanas. Minētais termiņš, skaitot no akta izdošanas, nedrīkst būt mazāks par pieciem gadiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas būves, būves tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru būvi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā pēc akta izdošanas.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Būve uzskatāma par nojauktu pēc izziņas izdošanas par būves neesību.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, birojs lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes no būvatļaujas vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un šo atkāpju novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Pēc šo noteikumu 154. punktā minētajā lēmumā norādīto atkāpju novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas birojā. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis konstatētās atkāpes, birojs ar aktu pieņem būvi ekspluatācijā vai izdod izziņu par būves neesību.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602; MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

1 Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā biroja arhīvā šādus dokumentus

155.1 1. apliecinājumu par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

155.1 2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

155.1 3. institūciju atzinumus par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

155.1 4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

155.1 5. izpildmērījumu plānu;

155.1 6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 550 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 724)

Ekonomikas ministrija piecu darbdienu laikā no akta izdošanas izsniedz konkursa uzvarētājam licenci būvju ekspluatācijai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Šo noteikumu 156. punktā minētajā licencē norāda

157.1. licences izsniegšanas pamatojumu, norādot apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai un akta pieņemšanas datumu un numuru;

157.2. licences darbības laiku;

157.3. licences pagarināšanas kārtību;

157.4. licences saņēmējam noteiktos pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citus nosacījumus.

Valsts nodevu par būvju ekspluatāciju jūrā samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Būvi pēc darbības pilnīgas izbeigšanas vai licences par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā anulēšanas par saviem līdzekļiem nojauc būvniecības ierosinātājs (konkursa uzvarētājs) vai tā tiesību pārņēmējs. Būves nojaukšanai personai nepieciešama būvatļauja.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

Atbildīgā ministrija pieņem lēmumu apturēt vai anulēt licenci laukuma jūrā izmantošanai uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja tā konstatē, ka netiek pildīti licencē minētie pienākumi vai pārkāpti nosacījumi un normatīvo aktu prasības.

Licenci laukuma jūrā izmantošanai anulē, ja licences adresāts

161.1. būvatļaujā norādītajā termiņā nav uzsācis būvju ekspluatāciju;

161.2. izmanto jūras teritoriju tādā veidā, kāds nav noteikts licencē;

161.3. atkārtoti nepilda licencē minētos pienākumus vai pārkāpj nosacījumus vai normatīvo aktu prasības.

Licenci laukuma jūrā izmantošanai aptur, ja

162.1. licences adresāts pārkāpj licencē minētos nosacījumus vai normatīvo aktu prasības;

162.2. laukuma jūrā izmantošana rada draudus cilvēka veselībai vai videi.

Ja šo noteikumu 160. punktā minētajā lēmumā ir noteikts, ka licences darbība apturēta līdz konstatēto trūkumu vai pārkāpumu novēršanai, pēc tam, kad saņemta informācija par trūkumu novēršanu, atbildīgā ministrija pieņem lēmumu atjaunot licences darbību laukuma jūrā izmantošanai.

Ja saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktu būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad ievēro Būvniecības likumu un šajos noteikumos noteikto kārtību un termiņus, izņemot šādus nosacījumus

164.1. būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) izstrādā papīra dokumentu formā četros eksemplāros (viens – Ekonomikas ministrijai, otrs – būvniecības ieceres izstrādātājam, trešais – būvniecības ierosinātājiem, ceturtais – birojam) vai elektroniski. Trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna (uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemesgabalam), kā arī saskaņojumu par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna. Visus eksemplārus izskatīšanai iesniedz Ekonomikas ministrijā;

164.2. būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, pievieno būvprojekta dokumentācijai;

164.3. būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai Ekonomikas ministrijā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

164.4. būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un būvprojektu;

164.5. darbu veikšanas projektu pirms būvprojektā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām;

164.6. būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam;

164.7. pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (6., 7. un 8. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 115.2 punktā minētos dokumentus.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 790 redakcijā)

Līdz 2025. gada 30. jūnijam uzsāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki var turpināt izmantot aktu veidus, kas bija spēkā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes brīdī. No 2025. gada 1. jūlija būvniecības procesa dalībnieki var vienoties par to, ka šo noteikumu grozījumi attiecībā uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu būvniecības informācijas sistēmā ir piemērojami arī iepriekš uzsāktajiem būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 659 redakcijā)