Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. hidrotehnisko un meliorācijas būvju (izņemot ostu, jūras un enerģijas ražošanas hidrotehniskās būves ar jaudu virs 2 MW) (turpmāk – būve) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā;

1.11. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

(Grozīts ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 388)

Hidrotehnisko un meliorācijas ēku projektēšanai un būvdarbiem šos noteikumus piemēro vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

Noteikumos lietoti šādi termini

3.1. būves atjaunošana – hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas atjaunošana, nemainot iepriekš projektētos parametrus, lai uzlabotu meliorētās zemes vai apkārtējās teritorijas ūdens režīmu, hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas darbību;

3.2. būves pārbūve – hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas pārbūve, kas saistīta ar iepriekš projektēto parametru maiņu, meliorētās vai ietekmētās zemes platības maiņu, citu meliorācijas sistēmu pievienošanu vai hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas funkciju maiņu.

Šajos noteikumos noteikto inženierbūvju būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas

4.1. Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. un 1.1 punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs);

4.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kuras teritorijā plānota būvniecība. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz

6.1. visās būvvaldēs, kuru teritorijās plānota būvniecība un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi;

6.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

Būvju būvniecībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

Ja meliorācijas sistēmas atjaunošanas būvprojektā plānota meliorācijas sistēmas atsevišķu būvju (piemēram, caurtekas, kājnieku laipas (gājēju laipas), nosēdbaseini) pārbūve, kas nerada ūdens režīma izmaiņas, meliorācijas sistēmas atjaunošanas projekts nav atzīstams par visas meliorācijas sistēmas pārbūvi.

Paskaidrojuma raksts (1. pielikums) vai būvniecības iesniegums (2. pielikums) (turpmāk kopā – būvniecības ieceres iesniegums) nav nepieciešams, ja būvniecības ierosinātājs veic avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus objektā, kuram ir noteikta ekspluatācijas vai drošības aizsargjosla.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Ja pirmās grupas būves būvniecību pilnīgi vai daļēji finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai valsts, būvniecība notiek atbilstoši otrās grupas būves būvniecības kārtībai.

Būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā projektēšanas sfēras darbības jomā vienojas par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi un atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

Būvprojekta izstrādātājs, būvspeciālists vai būvkomersants būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādē var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti būvniecības informācijas sistēmā apstiprina izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Atkarībā no vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās būvju grupas un būvniecības veida, kā arī ievērojot šo noteikumu 9. un 20. punktā minētos nosacījumus, būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādu būvniecības ieceres dokumentāciju

15.1. paskaidrojuma raksta I daļu un šo noteikumu 16. un 18. punktā minētos dokumentus pirmās grupas būves būvniecībai;

15.2. būvniecības iesniegumu un šo noteikumu 16. punktā minētos dokumentus, kā arī šo noteikumu 19. punktā minēto dokumentu kopumu (turpmāk – būvprojekts minimālā sastāvā) otrās vai trešās grupas būves būvniecībai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno

16.1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

16.2. saskaņojumus atkarībā no būvniecības ieceres

16.2.1. paskaidrojuma raksts ir saskaņojams ar zemes gabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu;

16.2.2. papildus Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam būvprojekts minimālā sastāvā ir saskaņojams ar trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu;

16.3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Personas saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos tā, lai no tās izrietētu nepārprotama personas piekrišana būvniecības iecerei.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Ierosinot pirmās grupas būves jaunu būvniecību, atjaunošanu, nojaukšanu, novietošanu vai pārbūvi, būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma raksta I daļai pievieno

18.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

18.2. paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācijas;

18.3. zemes robežu plānu vai derīgu topogrāfisko plānu mērogā 1:500;

18.4. zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņas vai meliorācijas kadastra datu izkopējumu ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums un citi parametri), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē;

18.5. novietnes plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās vai nojaucamās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums un citi parametri), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna;

18.6. nojaukšanas gadījumā skaidrojošu aprakstu par būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to plānoto apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 269)

Ierosinot otrās vai trešās grupas būves jaunu būvniecību, atjaunošanu, nojaukšanu, novietošanu vai pārbūvi, būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumam pievieno būvprojektu minimālā sastāvā, kurš sastāv no

19.1. skaidrojoša apraksta, kurā norādīta informācija par

19.1.1. nekustamo īpašumu, kurā paredzēts realizēt būvniecības ieceri

19.1.1.1. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

19.1.1.2. būves kadastra apzīmējumu, ja tai tāds piešķirts;

19.1.1.3. īpašnieku;

19.1.2. plānoto būvniecības veidu;

19.1.3. plānoto būvdarbu apjomu un veikšanas metodi;

19.1.4. plānoto būvniecības atkritumu apjomu un veidu;

19.1.5. plānotajiem vides pieejamības risinājumiem, ja attiecīgā veida būvēm atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodrošināma vides pieejamība;

19.1.6. plānotajiem aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem, ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt kultūras pieminekļa aizsargjoslā;

19.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

19.3. dokumentiem saskaņā ar tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem;

19.4. (svītrots ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 370);

19.5. zemes robežu plāna vai derīga topogrāfiskā plāna mērogā 1:500;

19.6. situācijas plāna atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās vai nojaucamās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna;

19.7. zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņas vai meliorācijas kadastra datu izkopējuma ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē;

19.8. raksturīgiem būvju griezumiem ar augstuma atzīmēm vai garenprofiliem, izņemot gadījumu, ja paredzēta būves atjaunošana vai nojaukšana;

19.9. labiekārtošanas risinājuma plāna, ja ir paredzēts labiekārtojums;

19.10. transporta un gājēju kustības organizēšanas apraksta, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts realizēt ceļu zemes nodalījuma joslā vai ielu sarkano līniju robežās;

19.11. būvizstrādājuma tehniskās dokumentācijas, ja paredzēta būves novietošana;

19.12. rasējumiem, norādot būves kārtu robežas un secību, un papildus skaidrojoša apraksta, ja pieņemšana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

19.13. informācijas par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 269)

1 (Svītrots ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 370)

Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par ekspluatācijā pieņemtas būves konservāciju, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 16. un 17. punktā minētos dokumentus un

20.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

20.2. būves konservācijas darbu veikšanas projektu, kurš sastāv no

20.2.1. skaidrojoša apraksta par konservācijas veikšanu;

20.2.2. nepieciešamo konservācijas darbu saraksta;

20.2.3. risinājumiem būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

20.2.4. risinājumiem bīstamības novēršanai cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

20.3. kultūrvēsturiskās inventarizācijas aktu, ja būve ir kultūras piemineklis;

20.4. darbu organizēšanas projektu, ja pašvaldība lēmumā par būves konservāciju to ir norādījusi;

20.5. citus dokumentus, kas raksturo būvi un nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Paskaidrojuma raksta I daļu būves konservācijai un šo noteikumu 20. punktā minētos dokumentus institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz pašvaldības lēmumā norādītajā termiņā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un šajos noteikumos minētos dokumentus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 388 redakcijā)

1 Būvniecības likuma 14.1 panta pirmo daļu attiecībā uz atzīmes veikšanu ar noklusējumu piemēro pirmās grupas hidrobūves vai meliorācijas inženierbūves atjaunošanai vai nojaukšanai.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 388 redakcijā; sk. 163. punktu)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.7., 2.8.1., 2.8.2. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 605 redakcijā)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktu, par to izdara atzīmi būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Pēc institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atzīmes izdarīšanas būvniecības informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 24. punktam būvniecības ierosinātājs sniedz informāciju par būvdarbu veicēju. Informāciju par būvdarbu veicēju var sniegt vienlaikus ar būvniecības ieceres iesniegšanu institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumu, ietverot prasību par informācijas sniegšanu par būvdarbu veicēju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Būvatļaujā iekļauj

27.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot

27.1.1. institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta piekto daļu;

27.1.2. prasības par saskaņojumiem no valsts un pašvaldību institūcijām;

27.1.3. prasības par saskaņojumiem no inženiertīklu īpašniekiem par pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem;

27.1.4. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787);

27.1.5. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787);

27.1.6. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas;

27.1.7. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos prasības par citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem;

27.1.8. citas prasības atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts);

27.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot

27.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

27.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns);

27.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

27.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

27.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Būvniecības ierosinātājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā par saņemto būvatļauju informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1, no izturīga materiāla) zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, ja paredzēta trešās grupas būves būvniecība.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Būvtāfeli novieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

Būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu, un tajā norāda šādas ziņas

31.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

31.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

31.3. būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

31.4. būvniecības ieceres plāns ar inženierbūves novietni;

31.5. informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajās institūcijās, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājs un būvprojekta izstrādātājs sagatavo projektēšanas uzdevumu, kurā norāda

33.1. paredzētās būves lietošanas veidu, teritorijas plānojuma un inženiertīkla pieslēguma prasības;

33.2. būvprojekta sevišķu detalizāciju – būves pieņemšanu ekspluatācijā pa kārtām, vēlamās būvkonstrukcijas vai tehnoloģijas, detaļu rasējumus, tāmju izstrādāšanu, ja nepieciešams;

33.3. prasības būves nojaukšanas būvprojektam, ja paredzēta nojaukšana.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā un projektēšanas uzdevumā.

Būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, bet tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos būvei noteiktās būtiskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Būvprojektu, kuru izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt būvei nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības.

Būvprojektus, izņemot būvprojektus lineāru būvju atjaunošanai vai pārbūvei, izstrādā uz topogrāfiskā plāna. Lineāru būvju atjaunošanas vai pārbūves būvprojektus izstrādā uz būves uzmērījuma plāna.

Būvprojektu, izņemot nojaukšanas būvprojektu, izstrādā šādā mērogā

39.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes nosusināšanai ar grāvjiem vai drenāžu vai apūdeņošanai – M 1:2000;

39.2. meža zemes nosusināšanai ar grāvjiem – M 1:5000;

39.3. ūdensteču regulēšanai, ūdensnoteku vai novadgrāvju rakšanai, aizsargdambjiem – M 1:2000 vai M 1:5000;

39.4. raktiem dīķiem – M 1:500, M 1:1000 vai M 1:2000;

39.5. aizsprostiem, novadbūvēm, sūkņu stacijām un citām hidrotehniskajām būvēm – M 1:500.

Būvprojekta tehnisko risinājumu pamatošanai apkopo informāciju par agrāk veiktajiem inženierizpētes darbiem un, ja nepieciešams, veic ģeotehniskās, hidromelioratīvās un hidrometeoroloģiskās izpētes darbus un esošo būvju uzmērījumus.

Būvprojektam, izņemot būves nojaukšanas būvprojektu, ir šādas sastāvdaļas

41.1. projektēšanas uzdevums;

41.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

41.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

41.4. pamatrādītāji;

41.5. teksta daļa

41.5.1. vispārīgās ziņas (agrāk izpildītie inženierizpētes darbi, būvprojekti un būvdarbi, informācija par būves kadastra apzīmējumu un klasifikāciju);

41.5.2. veiktās inženierizpētes atzinumi;

41.5.3. hidromelioratīvais raksturojums (liekā mitruma cēloņi, apūdeņošanas nepieciešamība, ūdensnotekas, esošā nosusināšanas vai apūdeņošanas tīkla stāvoklis, ūdens ieguves avots, augšņu tipi un grunts mehāniskā sastāva laboratorijas analīžu rezultāti);

41.5.4. inženierrisinājumi (apraksts un aprēķinu rezultāti būvkonstrukciju izvēlei);

41.5.5. arhitektūras risinājumi (plānojums, labiekārtojums, apstādījumi);

41.5.6. vides aizsardzības pasākumi;

41.5.7. būvju uzturēšana un ekspluatācija;

41.5.8. būvdarbu organizēšana;

41.6. darbu apjomi (darbu apjomu aprēķini, darbu apjomu kopsavilkums);

41.7. būvizstrādājumu specifikācija;

41.8. sarakste un dokumentācija (tehniskie noteikumi, saskaņojumi);

41.9. rasējumi un grafiskā daļa

41.9.1. pārskata plāns (M 1:10 000 – 50 000);

41.9.2. būvprojekta plāns (atbilstoši šo noteikumu 39. punktā minētajiem nosacījumiem);

41.9.3. garenprofili;

41.9.4. šķērsprofili;

41.9.5. būvju rasējumi (plāns, griezumi, detaļzīmējumi);

41.9.6. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns uz topogrāfiskā plāna mērogā 1:500, ja tiek projektēti inženiertīkli;

41.9.7. būvdarbu organizēšanas plāns, ja neizstrādā darbu organizēšanas projektu;

41.10. darbu organizēšanas projekts, ja paredzēta trešās grupas būvniecība, vai otrās grupas būvēm, ja to pieprasa institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Nojaukšanas būvprojektam ir šāds saturs

42.1. vispārīgā daļa

42.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

42.1.2. zemes vienības inženierizpētes materiāli vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

42.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norāda būves kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts, vispārīgu informāciju par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu), kā arī informāciju par būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to plānoto apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

42.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

42.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

42.1.6. teritorijas sadaļa

42.1.6.1. būvprojekta plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000);

42.1.6.2. savietotais demontējamo inženiertīklu plāns uz topogrāfiskā plāna mērogā 1:500, ja tiek demontēti inženiertīkli;

42.2. būvdarbu organizēšanas plāns.

No publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētai otrās vai trešās grupas būvei vai gadījumā, ja projektēšanas uzdevumā noteikts, ka izstrādājama būvprojekta ekonomiskā daļa, būvprojektā papildus ietver būvdarbu izmaksu tāmi.

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šāds ieteicamais saturs

47.1. skaidrojošs apraksts;

47.2. būvdarbu kalendāra plāns, ja būvniecības ierosinātājs to pieprasa;

47.3. būvdarbu plāns;

47.4. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts realizēt ceļu zemes nodalījuma joslā vai ielu sarkano līniju robežās;

47.5. darba aizsardzības plāns.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, sastāda situācijas plānu. Situācijas plānā norāda visus materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objektus, atbērtnes un būvmateriālu piegādes ceļus, uzrādot nomas līgumus ar zemes īpašniekiem un termiņu, kad atbērtne tiks likvidēta, un saskaņojumu ar pašvaldību par būvmateriālu piegādes ceļiem.

Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, norāda pamatojumu būvdarbu kopējam ilgumam, kā arī svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

Būvdarbu plānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem, un tajā atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās būves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu, izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas un citu resursu inženiertīklus), norādot to pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

Izstrādājot darba organizācijas projektus ekspluatācijā esošas būves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot tās pamatfunkciju izpildi

51.1. darbu organizēšanas projektā papildus norāda, kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

51.2. būvdarbu plānos papildus norāda būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

51.3. skaidrojošajā aprakstā papildus norāda pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu.

Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņo projektēšanas gaitā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.1 pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu laikā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Ekspertīzi visam būvprojektam veic, ja tas ir trešās grupas būves būvprojekts, izņemot būves nojaukšanas būvprojektu.

Ja starp būvniecības dalībniekiem risināmi strīdi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds.

56. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 17. punktā minētās personas).

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 388 redakcijā)

Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 61. punktā minētos trūkumus novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

1 Pēc nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, vai pieņem lēmumu par atteikšanos akceptēt būvniecības ieceri.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 605 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

2 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Kad izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis nepieciešamos dokumentus un informāciju, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā

64.1. izdara būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

64.2. būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam termiņam, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram būve nododama ekspluatācijā;

64.3. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 388 redakcijā)

1 Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 605 redakcijā)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 69. punktā minēto nosacījumu izpildes.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Ja būve, vai tās kārta (ja būvi paredzēts īstenot pa būves kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanu) pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, bet ne ilgāk par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas termiņu (izņemot gadījumu, ja būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgums par visiem būvobjektiem ir noslēgts uz gadu), ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegts izpildmērījuma plāns par būves novietnes pārbaudi.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Paskaidrojuma raksta akcepta spēkā esības termiņš ir pieci gadi, un tas skaitāms no lēmuma par būvniecības ieceres akceptu pieņemšanas dienas, bet inženierbūves konservācijas īstenošanas termiņu nosaka atbilstoši pašvaldības lēmumam par inženierbūves konservāciju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

1 Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība būvniecības iecerē paredzētos risinājumus sadalīt būves kārtās, veic izmaiņas būvniecības ieceres dokumentācijā, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja, uzsāk sagatavot tikai pēc tam, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

Paskaidrojuma rakstā paredzētos būvdarbus var veikt būvētājs bez pastāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā. Būvētājam nav nepieciešams būvdarbu žurnāls, un viņš uzņemas būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

Būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtajā būvdarbu līgumā, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

1 Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Būvdarbu veicējs atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju.

Ja būvdarbu veicējs ir noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Pēc galveno būvasu nospraušanas, neuzsākot būvdarbus, būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 84. punktā minētajā darbu veikšanas projektā.

Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes inženiertīklu un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētie pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība pēc citādiem risinājumiem, nekā tas paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar paskaidrojuma rakstu vai būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz izstrādāto būvprojektu, izstrādā būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Trešās grupas būvēm darbu veikšanas projektu izstrādā obligāti, bet otrās grupas būvēm –, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

1 Darbu veikšanas projektā iekļauj

84.1 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

84.1 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

84.1 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

84.1 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

84.1 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

84.1 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

84.1 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

84.1 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

84.1 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

84.1 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

84.1 11. skaidrojošu aprakstu;

84.1 12. darbaspēka kustības grafiku;

84.1 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, būves sekcijai, laidumam, stāvam).

Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošajām būvēm, ievēro to īpašnieku prasības un situāciju būvobjektā.

Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minēto projektu saskaņo ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists (amatpersona). Darbu veikšanas projektu saskaņo arī ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

(Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvuzrauga un autoruzrauga izteiktie iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Par darba aizsardzību būvlaukumā savas kompetences ietvaros ir atbildīgs būvdarbu veicēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver

94.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas un būvizstrādājumu (materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu) sākotnējo kontroli;

94.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

94.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (8.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas var papildus vienoties, par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)

2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 94.1 punktā minētā veikto būvdarbu pieņemšanas akta, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)

Veiktos būvdarbus pieņem ar pieņemšanas aktu. Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi pārtraucami un veicams attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)

1 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)

2 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)

3 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, tad saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu pārbaude. Par konstatētajiem trūkumiem veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)

Lai nodrošinātu būvdarbu kvalitātes kontroli, būvniecības ierosinātājs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Būvniecības ierosinātājs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos autoruzraudzības veikšanai pieaicina būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

Veicot būves atjaunošanu, pārbūvēšanu vai nojaukšanu, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radušos atkritumus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apsaimnieko atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noteiktajām prasībām.

Pirms zemes darbu uzsākšanas derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai, ja tiek ierīkoti aizsargdambji, polderu sūkņu stacijas un dīķi.

Būvdarbu veikšanas procesā nav pieļaujama būvniecības ieceres dokumentācijā neparedzētu stādījumu ierīkošana, kā arī saglabājamo koku bojāšana. Koku aizsardzības pasākumi paredzami darbu veikšanas projektā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā.

Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) neorganizēta novadīšana no būvlaukuma. Ūdens novadīšanas veids un uztveršanas veids jāparedz darbu veikšanas projektā.

Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens horizontu, veicami pasākumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas, ūdens horizontu piesārņošanas un sajaukšanās novēršanai.

Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

Hidrotehnisko būvju un regulēto ūdensnoteku atjaunošanas vai pārbūves rezultātā iegūto grunts materiālu drīkst izmantot šo būvju būvniecībā.

Būves konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

Šo noteikumu 108. punktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būves konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Būves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda

110.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

110.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu novēršanai un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

110.3. risinājumus bīstamības novēršanai cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

110.4. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

Ja iestāde, kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, tā nekavējoties par to paziņo minētajai institūcijai.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 109. un 111. punktā minētās informācijas saņemšanas veic objekta apsekošanu, izņemot gadījumu, ja būvdarbus apturējis birojs, un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo būves konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par būves konservāciju.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Ja pēc objekta apsekošanas konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būves konservācijas darbu veikšanas projektu, minētā institūcija lēmumā par būves konservāciju norāda

113.1. būves konservācijas iemeslus;

113.2. būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves un tās konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

113.3. termiņu būves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc būves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Pēc šo noteikumu 114. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Veicot būves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu realizēšanas laiku.

Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis būves konservācijas darbus atbilstoši minētās institūcijas saskaņotajam būves konservācijas darbu veikšanas projektam.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā)

Ja būvniecības ierosinātājs neizpilda šo noteikumu prasības, pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju, veikt būves konservācijas darbus. Visus ar būves konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laika periodā konstatē, ka būve var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai, vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, tā pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā)

Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu apturēšanas konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, tā pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem pirmās grupas būves būvdarbu pabeigšanu vai tās nojaukšanu, ja būvdarbi veikti atbilstoši paskaidrojuma rakstam un normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Pabeidzot būvdarbus, būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, paskaidrojuma raksta II daļu un būves izpildmērījuma plānu vai būvlaukuma izpildmērījuma plānu, ja būve ir nojaukta.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc būves nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir divi gadi no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 122. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda patvaļīgās būvniecības esību, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes no paskaidrojuma raksta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un šo atkāpju novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 126. punktā minētajā lēmumā norādītās atkāpes, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā vai nojaukšanas darbu pieņemšanas būvdarbu veicējs veic būves vai būvlaukuma izpildmērījumu.

Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām vai būves nojaukšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā, bet Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai būvei normatīvajos aktos ir noteiktas obligātās higiēnas prasības.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā vai nojaukšanas darbu pieņemšanu, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu (11. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus

131.1. dokumentāciju par būvprojekta izmainītajām daļām, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

131.2. būves novietnes izpildmērījuma plānu ar reljefa un būvju augstumu atzīmēm, izņemot gadījumu, ja būve nojaukta;

131.3. būvlaukuma izpildmērījuma plānu, ja būve nojaukta;

131.4. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja to izgatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra jomā. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

131.5. šo noteikumu 129. un 130. punktā minēto institūciju atzinumus;

131.6. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

131.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstību apliecinošos dokumentus, ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam, izņemot gadījumu, ja būve nojaukta;

131.8. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

131.9. ģeodēzisko darbu veikšanai sertificētas personas atzinumu par ūdens līmeņa mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ja būvē ar ūdens līmeņa regulēšanu saistītu hidrotehnisko būvi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 758)

1 Apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 605 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Būvdarbus pieņem institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Birojs pieaicina piedalīties pieņemšanā būvvaldes amatpersonu, ja būvvalde ir izteikusi šādu vēlmi.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā)

Būvniecības ierosinātājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvi vai būvlaukumu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas darbus, pamatojoties uz šo noteikumu 131. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par būves gatavību ekspluatācijai), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 359 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesības būves pieņemšanā vai būves nojaukšanas pieņemšanā pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav tiesīga pieņemt būvi ekspluatācijā vai būves nojaukšanu, ja kāda no šo noteikumu 129. vai 130. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par būves gatavību pieņemšanai ekspluatācijā vai būves nojaukšanu vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss projektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Novietojamas, pārbūvējamas un atjaunojamas būves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo būvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošajiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts), ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir saņemti šo noteikumu 129. punktā minētie atzinumi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 605 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Jaunas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas gadījumā būves izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja darbu organizācijas projektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un izmantošanas nosacījumi.

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas par būves gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanu, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju būves vai būvlaukuma uzrādīšanas termiņu, pieņem veiktos būvdarbus, izdodot aktu, vai, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

1 Aktā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ietver apliecinājuma par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 605 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

2 Izziņā par būves neesību institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ietver apliecinājumā par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 605 redakcijā)

Akta ciparu kodā ir šādas 14 zīmes

143.1. pirmās divas zīmes – attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

143.2. nākamās piecas zīmes – akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

143.3. pēdējās septiņas zīmes – būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru.

Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus (trūkumus), kas atklājušies pēc būvdarbu pieņemšanas. Minētais termiņš, skaitot no akta izdošanas dienas, nedrīkst būt mazāks par

144.1. diviem gadiem otrās grupas būvei;

144.2. trīs gadiem trešās grupas būvei.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas būves, to tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru būvi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Ja būvprojektā paredzēts labiekārtot teritoriju un tas nav veikts, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieņemt būvi ekspluatācijā vai būves nojaukšanas darbus, nosakot, ka teritorijas labiekārtošanas darbu pabeigšana atliekama uz laiku līdz 10 mēnešiem, bet ne ilgāk par nākamā gada 1. jūniju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359)

Saskaņā ar šo noteikumu 147. punktu atliktos būvdarbus un to pabeigšanas termiņus ieraksta aktā vai izziņā par būves neesību. Aktā vai izziņā par būves neesību minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Būve uzskatāma par nojauktu ar izziņas par būves neesību izdošanu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes un šo atkāpju novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 151. punktā minētajā lēmumā norādītās atkāpes, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem būvi ekspluatācijā, izdodot aktu, vai izsniedz izziņu par inženierbūves neesību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Pēc konservācijas darbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs informē institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot paskaidrojuma raksta II daļu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 370)

Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā apseko objektu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši būves konservācijas darbu veikšanas projektam un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par konservācijas darbu pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka būvdarbi nav veikti atbilstoši būves konservācijas darbu veikšanas projektam vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no būves konservācijas darbu veikšanas projekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 359; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 155. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par konservācijas darbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos būvdarbu kontroli un būves pieņemšanu šo noteikumu 8.2. nodaļā noteiktajā kārtībā sākot ar 2015. gada 1. jūliju veic birojs, bet līdz 2015. gada 30. jūnijam – būvvalde.

Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā tās institūcijas arhīvā, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādus dokumentus

159.1. apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu;

159.2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

159.3. institūciju atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

159.4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai;

159.5. būves novietnes izpildmērījuma plānu ar reljefa un būvju augstumu atzīmēm vai būvlaukuma izpildmērījuma plānu, ja būve nojaukta;

159.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;

159.7. ģeodēzisko darbu veikšanai sertificētas personas atzinumu par ūdens līmeņa mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ja būvē ar ūdens līmeņa regulēšanu saistītu hidrotehnisko būvi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs 30 dienu laikā pēc atzīmes izdarīšanas paskaidrojuma rakstā par būvniecības ieceres realizācijas pabeigšanu nosūta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģionālajai meliorācijas nodaļai šo noteikumu 122. punktā minētā izpildmērījuma plāna kopiju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Šo noteikumu 159.2., 159.5. un 159.6. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas būvniecības ierosinātājs 30 dienu laikā nodod glabāšanā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģionālajā meliorācijas nodaļā, ja notikusi meliorācijas sistēmas būves būvniecība.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 529 redakcijā)

Ja saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktu būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad ievēro Būvniecības likumu un šajos noteikumos noteikto kārtību un termiņus, izņemot šādus nosacījumus

162.1. būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) papīra dokumentu formā izstrādā trijos eksemplāros, Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Ja būvniecības ierosinātājs pats izstrādā būvniecības ieceres dokumentāciju papīra dokumentu formā, to sagatavo divos eksemplāros. Trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna, kā arī saskaņojumu par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna. Visus eksemplārus izskatīšanai iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas;

162.2. būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, pievieno būvprojekta dokumentācijai;

162.3. būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

162.4. būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam akceptētu paskaidrojuma rakstu vai būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju;

162.5. darbu veikšanas projektu pirms būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām;

162.6. būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam;

162.7. pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (8. un 9. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 95.2 punktā minētos dokumentus.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 787 redakcijā)

Šo noteikumu 22.1 punkts piemērojams ar 2023. gada 1. jūliju un attiecas uz būvniecības procesiem, kas noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 388 redakcijā)

Līdz 2025. gada 30. jūnijam uzsāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki var turpināt izmantot aktu veidus, kas bija spēkā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes brīdī. No 2025. gada 1. jūlija būvniecības procesa dalībnieki var vienoties par to, ka šo noteikumu grozījumi attiecībā uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu būvniecības informācijas sistēmā ir piemērojami arī iepriekš uzsāktajiem būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 661 redakcijā)