Dzelzceļa būvnoteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. dzelzceļa infrastruktūras objektu (dzelzceļa inženierbūvju) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.5. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.6. par dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.7. dzelzceļa infrastruktūras objektu konservācijas kārtību;

1.8. dzelzceļa infrastruktūras objektu novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras objektu pieņem ekspluatācijā;

1.9. būvdarbu garantijas termiņus pēc dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas ekspluatācijā;

1.10. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

(Grozīts ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 384)

Par dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgā institūcija ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā minētajā gadījumā par būvdarbu kontroli un tiesiskumu – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs).

Šajos noteikumos paredzētās būvniecības atļaujas nav nepieciešamas

3.1. būvdarbiem, kurus veic dzelzceļa satiksmes negadījuma vai dabas katastrofas radīto seku novēršanai, lai dzelzceļa infrastruktūru atjaunotu satiksmei;

3.2. šādiem dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbiem, kurus veic dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un darbu izpildītāja sastādīto apsekošanas aktu

3.2.1. sliežu ceļa virsbūves un to elementu demontāža, nomaiņa un remonts;

3.2.2. tiltu, ceļa pārvadu, caurteku, ūdens novadīšanas ietaišu, komunikāciju kanālu, atbalsta sienu, aizsargsienu un platformu elementu demontāža, nomaiņa un remonts;

3.2.3. signalizācijas, sakaru, energoapgādes iekārtu un kabeļu demontāža, nomaiņa un remonts;

3.2.4. elektroapgādes gaisvadu līniju, kontakttīkla, apgaismošanas un elektronisko sakaru iekārtu un tīkla elementu demontāža, nomaiņa un remonts;

3.2.5. dzelzceļa zemes klātnes uzturēšana;

3.2.6. uzturēšanas darbi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

Dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecību var ierosināt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais lietotājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs). Uz pilnvaroto personu (projekta vadītāju) attiecas visi šajos noteikumos minētie būvniecības ierosinātāja pienākumi, tiesības un atbildība.

Būvniecības ierosinātājs iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā šādus dokumentus

5.1. būvniecības iesniegumu (1. pielikums) un būvprojektu minimālā sastāvā otrajai vai trešajai inženierbūvju grupai;

5.2. paskaidrojuma raksta I daļu (2. pielikums) pirmajai inženierbūvju grupai;

5.3. zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās, vai dokumentus, kas apliecina, ka būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un dzelzceļa infrastruktūras objekta īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju, ja būvniecība paredzēta esošā dzelzceļa infrastruktūras objektā, izņemot otrās un trešās inženierbūvju grupas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecību;

5.4. būvniecības sākotnējo izvērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

1 Personu saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

2 Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 788 redakcijā)

Būvprojekts minimālā sastāvā dzelzceļa infrastruktūras objekta pārbūvei vai jauna objekta būvniecībai ietver šādus dokumentus un sadaļas

6.1. situācijas plāns pēc iespējas lielākā mērogā, bet ne mazākā par 1:500, kurā norādīta esošā vai nosakāmā dzelzceļa zemes nodalījuma josla;

6.2. būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevums;

6.3. sliežu ceļu plāns, kurā norādīts dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietojums un projektējamās līnijas trase;

6.4. signalizācijas sistēmas pamata risinājumi;

6.5. kontakttīkla pamata risinājumi;

6.6. elektroapgādes pamata risinājumi;

6.7. skaidrojošs apraksts par objektu un būvniecības risinājumiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Būvprojekts minimālā sastāvā dzelzceļa infrastruktūras objekta atjaunošanai ietver šādus dokumentus un sadaļas;

7.1. situācijas plāns pēc iespējas lielākā mērogā, bet ne mazākā par 1:500, kurā norādīta esošā dzelzceļa zemes nodalījuma josla;

7.2. būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevums;

7.3. skaidrojošs apraksts par objektu un būvniecības risinājumiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Būvprojekts minimālā sastāvā dzelzceļa infrastruktūras objekta novietošanai un nojaukšanai ietver šādus dokumentus un sadaļas

8.1. situācijas plāns pēc iespējas lielākā mērogā, bet ne mazākā par 1:500, kurā norādīta esošā vai nosakāmā dzelzceļa zemes nodalījuma josla;

8.2. būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevums;

8.3. skaidrojošs apraksts par objektu un būvniecības risinājumiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Paskaidrojuma raksts satur nepieciešamo informāciju par

9.1. objektu;

9.2. būvniecības ierosinātāju;

9.3. būvdarbu veicēju;

9.4. būvdarbu laiku un vietu;

9.5. dzelzceļa infrastruktūras objekta galveno lietošanas veidu, izņemot gadījumu, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts tiek nojaukts;

9.6. dzelzceļa infrastruktūras objekta tehniskajiem parametriem;

9.7. būvdarbu veikšanas paņēmieniem un tehnoloģijām;

9.8. izmantotajiem materiāliem, izņemot gadījumu, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts tiek nojaukts;

9.9. pasākumiem dzelzceļa satiksmes drošības nodrošināšanai;

9.10. vides un darba aizsardzības pasākumiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Paskaidrojuma rakstam pievieno situācijas plānu vai dzelzceļa infrastruktūras objekta shēmu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

1 Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

Būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevumā atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras objekta veidam norāda

11.1. nepieciešamās pamatprasības projektējamajam dzelzceļa infrastruktūras objektam;

11.2. tehniskās prasības dzelzceļa pamatiekārtām (piemēram, sliežu ceļu izkārtojumam, signalizācijai, sakariem, elektroapgādei, kontakttīklam);

11.3. prasības inženiertīklu pievienošanai attiecīgajiem vietējiem tīkliem, kā arī to šķērsošanai un pārnesei;

11.4. pieejamības prasības (pārvietošanās iespējas no viena augstuma līmeņa uz citu un orientēšanās dzelzceļa apbūvētajā vidē (skaņu un vizuālā informācija)), kas noteiktas

11.4.1. peroniem, pārejām, piebrauktuvēm, autostāvvietām pie dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem;

11.4.2. ieejām dzelzceļa staciju un pieturas punktu ēkās;

11.5. ja būvniecības iecere paredz dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecību vai nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, – katru atsevišķi būvējamo vai ekspluatācijā nododamo dzelzceļa infrastruktūras objektu vai tā daļu un to būvniecības secību;

11.6. dzelzceļa satiksmes drošības prasības.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

1 Par būves kārtu papildus vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam uzskata arī būvprojektā norādītu dzelzceļa apakšbūvi (piemēram, zemes klātni, tiltu vai tuneli), kas ir pabeigta dzelzceļa virsbūves izbūvei, un ar to saistītu būvi, ko var izmantot neatkarīgi no dzelzceļa ekspluatācijas.

(MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 451 redakcijā)

Būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevumā dzelzceļa infrastruktūras objekta nojaukšanai norāda

12.1. infrastruktūras atvienošanas nosacījumus;

12.2. nojaukšanas metodes un tehnoloģijas;

12.3. dzelzceļa satiksmes drošības prasības;

12.4. utilizācijas un zemes rekultivācijas nosacījumus.

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pēc šo noteikumu 5. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic šādas darbības

13.1. vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdod būvatļauju vai pieņem lēmumu par atteikumu izdot būvatļauju;

13.2. vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā akceptē būvniecības ieceri, izdarot atzīmi būvniecības informācijas sistēmā, vai pieņem lēmumu par atteikumu akceptēt būvniecības ieceri.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 384)

1 Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija būvatļaujā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā)

2 Būvniecības likuma 14.1 panta pirmo daļu attiecībā uz atzīmes veikšanu ar noklusējumu piemēro pirmās grupas dzelzceļa infrastruktūras objektu atjaunošanai vai nojaukšanai.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 384 redakcijā, sk. 90. punktu)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt būvatļauju vai par atteikumu akceptēt būvniecības ieceri, ja dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības iecere neatbilst Būvniecības likuma, šo noteikumu vai citu normatīvo aktu prasībām.

Būvatļaujā ietver šādus projektēšanas nosacījumus

16.1. tās vietējās pašvaldības būvvaldes tehniskie noteikumi par projektēšanu un būvniecību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta būvniecība, vai izziņa, ka pašvaldībai nav iebildumu par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, izņemot gadījumu, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts tiek atjaunots;

16.2. saistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tehniskie noteikumi par pieslēgšanos dzelzceļa infrastruktūrai (nav nepieciešami, ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un būvniecības ierosinātājs ir viena persona);

16.3. prasības par institūciju un inženiertīklu īpašnieku saskaņojumiem attiecībā uz pieslēgumu (atslēgumu) un to šķērsojumu tehniskajiem noteikumiem;

16.4. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484);

16.5. būvprojekta saskaņojums atbilstoši šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētajiem tehniskajiem noteikumiem un būvniecības ierosinātāja būvprojekta saskaņojums;

16.6. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484);

16.7. būvprojekta ekspertīze (trešās grupas inženierbūvēm);

16.8. zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinoši dokumenti (ja tiek paredzēta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecība).

(Grozīts ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētās institūcijas tehniskajos noteikumos norāda būvprojekta saskaņošanas kārtību un nepieciešamību saņemt atzinumu par dzelzceļa infrastruktūras objekta gatavību ekspluatācijai.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Būvprojekts atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras objekta veidam ietver šādas daļas un sadaļas, kurās sniegta attiecīgā informācija

18.1. vispārīgā daļa

18.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

18.1.2. zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli, izņemot otrās grupas inženierbūves;

18.1.3. skaidrojošs apraksts ar dzelzceļa infrastruktūras objekta tehniskajiem rādītājiem un norādi par dzelzceļa infrastruktūras objekta galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai;

18.2. sliežu ceļu daļa

18.2.1. virsbūves konstrukcija;

18.2.2. sliežu ceļu plāns un garenprofils;

18.3. zemes klātnes daļa

18.3.1. šķērsprofilu konstrukcijas;

18.3.2. ūdens novadīšanas sistēmas;

18.4. tilti, pārvadi un caurtekas;

18.5. pasažieru peroni;

18.6. autoceļu un gājēju tuneļi zem dzelzceļa;

18.7. pārbrauktuves un pārejas;

18.8. prettrokšņu žogi;

18.9. elektroapgādes un kontakttīkla iekārtas;

18.10. signalizācijas, sakaru, vadības un informātikas daļa;

18.11. arhitektūras daļa

18.11.1. vispārīgo rādītāju lapa;

18.11.2. būvprojekta ģenerālplāns mērogā 1:500 uz derīga topogrāfiskā plāna;

18.11.3. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns mērogā 1:500 uz derīga topogrāfiskā plāna;

18.11.4. teritorijas vertikālais plānojums un labiekārtojuma risinājuma plāns;

18.11.5. ceļa transporta un gājēju kustības organizācijas shēma;

18.12. inženierrisinājumu daļa

18.12.1. būvkonstrukcijas;

18.12.2. ūdensapgāde un kanalizācija;

18.12.3. apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana;

18.12.4. siltumapgāde;

18.12.5. gāzes apgāde;

18.12.6. vides aizsardzības pasākumi;

18.12.7. ugunsdzēsības ūdensapgāde;

18.12.8. ugunsaizsardzības sistēmas;

18.12.9. iekšējie un ārējie elektrotīkli;

18.12.10. elektronisko sakaru tīkli;

18.12.11. citi inženierrisinājumi;

18.13. ekonomikas daļa

18.13.1. informācijas kopsavilkums par iekārtām, konstrukcijām un materiāliem, būvmateriālu un būvdarbu specifikācijas;

18.13.2. būvdarbu apjomi;

18.13.3. izmaksu aprēķins (tāme) objektiem, kuru izstrādi un īstenošanu finansē no publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

18.14. darbu organizācijas daļa (darbu organizēšanas projekts).

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Ja ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, būvprojektā norāda katru nododamo kārtu un tās būvniecības secību.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Ja šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minēto tehnisko noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami ar institūcijām, kas noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no pieslēgšanās tehniskajām prasībām vai tehniskajiem noteikumiem saskaņojamas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam).

Darbu organizēšanas projektā ietver

22.1. būvdarbu kalendāra plānu, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs;

22.2. būvdarbu ģenerālplānu;

22.3. dzelzceļa satiksmes drošības nodrošināšanas kārtību;

22.4. darba aizsardzības plānu (to var izstrādāt arī kā patstāvīgu dokumentu);

22.5. skaidrojošu aprakstu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmē jaunceļamos, esošos, pagaidu un nojaucamos dzelzceļa infrastruktūras objektus, pastāvīgos un pagaidu sliežu ceļus un autoceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus un komunikācijas (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot tām pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

Ja būvprojekts izstrādāts ekspluatācijā esošo dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot attiecīgā objekta pamatfunkcijas

24.1. būvdarbu ģenerālplānos norāda ekspluatācijā esošās būves, inženiertīklus un sliežu ceļus, kuru funkcionēšana pārbūves vai atjaunošanas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves, inženiertīklus un sliežu ceļus, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

24.2. darbu organizēšanas projekta skaidrojošajā aprakstā norāda pasākumus, kas veicami, lai netraucētu attiecīgo dzelzceļa infrastruktūras objektu pamatfunkcijas (piemēram, vilcienu kustības, elektroapgādes, signalizācijas un sakaru nodrošināšana), un darbuzņēmēja dzelzceļa speciālistu darbības kārtību.

Ja ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objekta izmantošana pirms tā pieņemšanas ekspluatācijā (pagaidu ekspluatācija)

25.1. būvprojekta skaidrojošajā aprakstā iekļauj izvērtējumu par dzelzceļa infrastruktūras objekta izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā;

25.2. darbu organizēšanas projekta skaidrojošajā aprakstā norāda būvdarbu pieņemšanas kārtību un pagaidu ekspluatācijas uzsākšanas nosacījumus.

1 Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 5.1 punktā minētās personas).

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 788 redakcijā)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

Būvprojekta ekspertīzi veic

29.1. būvkonstrukciju daļai, kā arī citiem būvprojekta daļās iekļautajiem risinājumiem, kas ietekmē dzelzceļa vai citu inženierbūvju nestspēju;

29.2. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484);

29.3. projekta sadaļām, kas skar dzelzceļa infrastruktūras objekta ugunsdrošības jautājumus.

(Grozīts ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484)

(Svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484)

Lai saņemtu atzīmi par visu būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvniecības ierosinātājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz

31.1. būvprojektu, kas ir saskaņots atbilstoši šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī ir saskaņots ar būvniecības ierosinātāju;

31.2. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484);

31.3. būvprojekta ekspertīzes atzinumu, ja ir veikta būvprojekta ekspertīze;

31.4. zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinošos dokumentus, ja šādas tiesības ir mainījušās no būvatļaujas izsniegšanas brīža un attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atsaka izdarīt būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja

32.1. nav iesniegti šo noteikumu 31. punktā minētie dokumenti;

32.2. nav izpildīti būvatļaujā norādītie projektēšanas nosacījumi;

32.3. būvprojekts nav izstrādāts atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

(Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

Kad Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, izmaiņas būvprojektā var izdarīt, ja būvniecības dalībnieki par to vienojas ar būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Ja izmaiņas, kas būvprojektā izdarītas pēc tam, kad Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, skar

36.1. šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minēto tehnisko noteikumu nosacījumus, izmaiņas saskaņo ar attiecīgo tehnisko noteikumu izdevēju;

36.2. dzelzceļa infrastruktūras objekta ārējo veidolu, attiecīgās izmaiņas saskaņo ar tās vietējās pašvaldības būvvaldi, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta būvniecība;

36.3. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484);

36.4. būvprojekta sadaļas, par kurām ir veikta būvprojekta būvekspertīze, attiecīgajām izmaiņām veic atkārtotu būvprojekta ekspertīzi vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484)

Ja būvprojektā ir izdarītas šo noteikumu 36. punktā minētās izmaiņas, kas attiecas uz Būvniecības likuma 16. panta 2.2 daļā noteiktajiem gadījumiem, izmainītās būvprojekta daļas vai sadaļas ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām iesniedz saskaņošanai Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 484 redakcijā)

Būvatļaujā ietver šādus būvdarbu uzsākšanas nosacījumus

38.1. atbildīgā būvdarbu vadītāja pieaicināšana;

38.2. būvuzrauga pieaicināšana un būvuzraudzības plāna saskaņošana (trešās grupas inženierbūvēm);

38.3. autoruzrauga pieaicināšana (trešās grupas inženierbūvēm);

38.4. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484);

38.5. darba aizsardzības koordinatora norīkošana;

38.6. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528);

38.7. būvdarbu veicēja un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

1 Paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus un prasību sniegt informāciju par būvdarbu veicēju.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā)

Dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbus, kas notiek blakus ekspluatācijā esošai dzelzceļa infrastruktūrai un ietekmē tās darbību, drīkst veikt būvkomersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis drošības apliecību dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecībai.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 484 redakcijā)

Trešās grupas inženierbūvju būvuzraudzību var veikt tikai būvkomersants, kas reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības sniegt pakalpojumus būvuzraudzības jomā.

1 Pēc nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas pirmās grupas inženierbūves būvdarbiem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai atsaka akceptēt būvniecības ieceri.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

Lai saņemtu atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi visam dzelzceļa infrastruktūras objektam vai atsevišķai tā kārtai, būvniecības ierosinātājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz nepieciešamo informāciju un šādus dokumentus

41.1. zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinošos dokumentus, ja šādas tiesības ir mainījušās pēc dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, un attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

41.2. informāciju par atbildīgo būvdarbu vadītāju un būvuzraugu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

41.3. būvuzraudzības plānu (ja tiek veikta būvuzraudzība);

41.4. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788);

41.5. apdrošinātāja izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises (kopijas);

41.6. dokumentus par darba aizsardzības koordinatora norīkošanu, ja to paredz darba aizsardzības normatīvie akti;

41.7. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

1 Pēc tam kad Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

2 Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

Būvdarbus veic atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā. Būvdarbu vadītāju ieceļ galvenais būvdarbu veicējs.

Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības ierosinātājs vai viņa pilnvarotā persona (projekta vadītājs) atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par darba aizsardzību, norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

1 Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

2 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

3 Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt citādus risinājumus, nekā tas paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas atbilstoši Būvniecības likuma 17. panta 2.1 daļai. Būvniecības likuma 17. panta 2.1 daļā minētajos gadījumos izmainītās būvprojekta daļas vai sadaļas ar skaidrojošu aprakstu par veicamajām izmaiņām un dokumentus, kas pamato izmaiņu nepieciešamību, iesniedz saskaņošanai Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts) katrai būves kārtai, būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

4 Ja dzelzceļa infrastruktūras objekts vai tās kārta (ja dzelzceļa infrastruktūras objektu paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniegts dzelzceļa infrastruktūras objekta novietnes un tam izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 788 redakcijā)

5 Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 43.4 punktā minēto nosacījumu izpildes.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 788 redakcijā)

Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvprojekta sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu. Darbu veikšanas projekta izstrādāšana ir obligāta, ja būvdarbus veic ekspluatācijā esošā dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz būvprojektu, izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķo būvdarbu veicēji. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvdarbu veicēju.

Darbu veikšanas projektā norāda darba vilcienu kustības nosacījumus, būvmašīnu (arī montāžas celtņu) izvietojumu un pārvietošanas ceļus, sliežu ceļa remonta mašīnu stāvvietas, sliežu posmu montāžas un virsbūves elementu, kontakttīkla materiālu un konstrukciju, signalizācijas un sakaru iekārtu komplektācijas vietas, zemes un balasta karjerus, kā arī materiālu piegādes un novākšanas organizēšanas principus.

Ja būvprojekts izstrādāts ekspluatācijā esošo dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot attiecīgā objekta pamatfunkcijas, darbu veikšanas projektā norāda visu darbu norisi atbilstošā secībā un kārtībā, ja vilcienu kustība (vai manevri) netiks pārtraukta, un darbu norisi atbilstošā secībā un kārtībā (norādot arī plānotos izpildes termiņus), ja plānots, ka tiks pārtraukta attiecīgā dzelzceļa infrastruktūras objekta pamatfunkciju īstenošana.

Ja nepieciešams, darbu veikšanas projektā norāda, kurus sliežu ceļus slēdz vilcienu kustībai vai pa kuriem sliežu ceļiem samazina vilcienu kustību vai vilcienu kustības ātrumu.

Darba veikšanas projekta nosacījumus par dzelzceļa satiksmes organizāciju un dzelzceļa satiksmes drošību saskaņo ar attiecīgo ekspluatācijā esošā dzelzceļa infrastruktūras objekta pārvaldītāju. Ja tiek veikta jauna trešās grupas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecība vai pārbūve, darbu veikšanas projektu saskaņo ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Darba vilcienu, autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem, dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, darba drošības prasībām un ceļu satiksmes noteikumiem.

Katrā dzelzceļa infrastruktūras objektā atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajai kārtībai ir aizpildāms būvdarbu žurnāls. Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvuzrauga un autoruzrauga izteiktie iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus par veiktajiem darbiem būvdarbu žurnālā veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir akceptējusi būvniecības ieceri, izdarot būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt būvdarbus saskaņā ar paskaidrojuma rakstā noteikto.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs galvenā būvdarbu veicēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju atbildīgie būvdarbu vadītāji. Atbildīgais būvdarbu vadītājs ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

1 Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver

56.1 1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

56.1 2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

56.1 3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

2 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (9.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas var papildus vienoties, par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

3 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 56.2 punktā minētā veikto būvdarbu pieņemšanas akta, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akta un ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

Šo noteikumu 56.2 punktā minētos veiktos būvdarbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas sistēmas pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

1 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

2 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktam un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam)

57.21. veikto būvdarbu pieņemšanas aktam – būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

57.22. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

3 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi pilnībā vai daļēji pārtraucami un veicams attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, tad saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu pārbaude. Par konstatētajiem trūkumiem veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

Būvdarbus var apturēt ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts darba inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā minētajā gadījumā ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, ja nav izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības vai citu pamatotu iemeslu dēļ. Lēmumu par būvdarbu apturēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

Ja būvdarbi tiek apturēti, būvdarbu veicējs un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ekspluatācijā esošās dzelzceļa infrastruktūras darbību.

Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un dzelzceļa infrastruktūras objekta konservāciju var pieņemt būvniecības ierosinātājs vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un dzelzceļa infrastruktūras objekta konservāciju var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Ja būvdarbu pārtraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai, veselībai, videi vai apdraud dzelzceļa satiksmi, vai var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās, tad, pārtraucot būvdarbus, būvniecības ierosinātājs nodrošina dzelzceļa infrastruktūras objekta konservāciju un par to paziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Lēmumā par būvdarbu pārtraukšanu un dzelzceļa infrastruktūras objekta konservāciju norāda

64.1. būvdarbu pārtraukšanas un dzelzceļa infrastruktūras objekta konservācijas iemeslus;

64.2. dzelzceļa satiksmes drošības nosacījumus;

64.3. būvdarbu pārtraukšanas un dzelzceļa infrastruktūras objekta konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objekta un atsevišķu tā daļu un konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī dzelzceļa infrastruktūras objekta konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

64.4. objekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas un par dzelzceļa infrastruktūras objekta konservāciju atbildīgās personas.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Dzelzceļa infrastruktūras objekta konservācijas darbu veikšanas projektā ietver

65.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

65.2. dzelzceļa satiksmes drošības nosacījumus;

65.3. projekta risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un dzelzceļa infrastruktūras objekta elementu turpmākas bojāšanās novēršanai;

65.4. veicamo dzelzceļa infrastruktūras objekta konservācijas darbu kalendāra plānu.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Būvniecības ierosinātājs (būvdarbu veicējs), ņemot vērā šo noteikumu 17. punktā minētos nosacījumus, pieprasa atzinumus par dzelzceļa infrastruktūras objekta gatavību ekspluatācijai tām institūcijām, kuras ir izdevušas šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētos tehniskos noteikumus. Attiecīgās institūcijas 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par dzelzceļa infrastruktūras objekta gatavību ekspluatācijai un tā atbilstību tehniskajiem noteikumiem.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

Dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs. Ierosinot dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā vai Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā minētajā gadījumā birojā apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu (12. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus

67.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528);

67.2. šo noteikumu 66. punktā minēto institūciju atzinumus;

67.3. (svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484);

67.4. būvprojektu, ja par tajā veiktajām izmaiņām būvatļaujā nav izdarīta atzīme par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi;

67.5. izpildmērījuma plānu par dzelzceļa infrastruktūras objekta novietni un tam izbūvētiem ārējiem inženiertīkliem un uzmērījumus par izmainītiem datiem, ja veikta atjaunošana vai pārbūve;

67.6. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

67.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja tas noteikts normatīvajos aktos par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam.

67.8. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

1 Apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

Dzelzceļa infrastruktūras objektu pieņem ekspluatācijā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai birojs. Birojs pieņemšanas darbā pieaicina Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvi, ja inspekcija ir izteikusi vēlmi tajā piedalīties. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vai biroja uzdevums ir novērtēt dzelzceļa infrastruktūras objekta gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz šo noteikumu 67. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par dzelzceļa infrastruktūras objekta gatavību ekspluatācijai), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai birojs nav tiesīgs uzsākt dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanu ekspluatācijā, ja kāds no šo noteikumu 66. punktā minētajiem atzinumiem ir negatīvs vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai birojs pēc saskaņošanas ar būvniecības ierosinātāju nosaka dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dienas, kad dokumenti iesniegti Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā vai birojā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Būvniecības ierosinātājs dzelzceļa infrastruktūras objektu uzrāda Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai vai birojam. Būvniecības ierosinātājs pieaicina dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas darbā būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Ja dzelzceļa infrastruktūras objektā veikta būvuzraudzība, dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas darbā piedalās būvuzraugs.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai birojs pieaicina dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas darbā vietējās pašvaldības būvvaldes pārstāvi, ja pašvaldība savā atzinumā par dzelzceļa infrastruktūras objekta gatavību ekspluatācijai ir norādījusi vēlēšanos deleģēt savu pārstāvi dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas darbā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var pieaicināt pieņemšanas darbā būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību.

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai birojs izdod aktu par dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanu pastāvīgā ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktā ietver apliecinājuma par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

1 Ja dzelzceļa infrastruktūras objekts ir nojaukts, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai birojs izdod izziņu par inženierbūves neesību. Izziņā ietver apliecinājuma par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā)

(Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598)

Ja dzelzceļa infrastruktūras objekts netiek pieņemts ekspluatācijā, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai birojs izdod būvniecības ierosinātājam lēmumu par atteikumu dzelzceļa infrastruktūras objektu pieņemt ekspluatācijā. Lēmumā norāda dzelzceļa infrastruktūras objekta trūkumus, defektus vai konstatētās atkāpes no būvprojekta vai dzelzceļa būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un izpildes termiņus.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Pēc šo noteikumu 77. punktā minētajā lēmumā norādīto trūkumu novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti uzaicina Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju vai biroju un uzrāda dzelzceļa infrastruktūras objektu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 598; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Dzelzceļa infrastruktūras objekts ir uzskatāms par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanas dienu, ja normatīvie akti, kas reglamentē dzelzceļa ekspluatāciju, nenosaka citādi. Dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšana ekspluatācijā nav uzskatāma par stacionāras iekārtas ekspluatācijas atļauju normatīvo aktu par dzelzceļa savstarpējo izmantojamību izpratnē.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 484 redakcijā)

Lai pieņemtu ekspluatācijā dzelzceļa infrastruktūras objektu, kura būvdarbi veikti, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, būvniecības ierosinātājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz paskaidrojuma raksta II daļu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 80. punktā minētā dokumenta saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda patvaļīgās būvniecības esību un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu vai atsaka pieņemt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijā. Lēmumā par atteikumu pieņemt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijā norāda konstatētās atkāpes no paskaidrojuma raksta nosacījumiem vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un termiņu atkāpju novēršanai.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 598 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528; MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 788)

1 Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 81. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 528 redakcijā)

Būvdarbu defektus, kas atklājas divu gadu laikā pēc dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanas pagaidu vai pastāvīgajā ekspluatācijā, būvdarbu veicējs novērš par saviem līdzekļiem.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumus Nr. 3 "Dzelzceļa būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 20. nr.; 2009, 70. nr.; 2009, 172. nr.).

Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

Ja dzelzceļa infrastruktūras objekta būvprojekts ir akceptēts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, tā pārstrāde atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Ja dzelzceļa infrastruktūras objekta būvprojekta projektēšana uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, projektēšanas nosacījumus izpilda atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, ja vien šajos noteikumos nav noteiktas labvēlīgākas prasības.

(Svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 484)

Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā minētajā gadījumā dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšanu šo noteikumu 6. nodaļā noteiktajā kārtībā un būvdarbu kontroli līdz 2015. gada 30. jūnijam veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, bet, sākot ar 2015. gada 1. jūliju, – birojs.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 528)

Ja saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktu būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad ievēro Būvniecības likumu un šajos noteikumos noteikto kārtību un termiņus, izņemot šādas prasības

89.1. būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) izstrādā papīra dokumentu formā trijos eksemplāros (Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros) vai elektroniski vienā eksemplārā. Trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna, arī saskaņojumu par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna. Visus eksemplārus iesniedz izskatīšanai Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā;

89.2. būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, pievieno būvprojekta dokumentācijai;

89.3. būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

89.4. būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam akceptētu paskaidrojuma rakstu vai būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju;

89.5. darbu veikšanas projektu pirms būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām;

89.6. būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam;

89.7. pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (9., 10. un 11. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 57.2 punktā minētos dokumentus.

(MK 07.12.2021. noteikumu Nr. 788 redakcijā)

Šo noteikumu 13.2 punkts ir piemērojams ar 2023. gada 1. jūliju un attiecas uz būvniecības procesiem, kas noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 384 redakcijā)

Līdz 2025. gada 30. jūnijam uzsāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki var turpināt izmantot aktu veidus, kas bija spēkā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes brīdī. No 2025. gada 1. jūlija būvniecības procesa dalībnieki var vienoties par to, ka šo noteikumu grozījumi attiecībā uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu būvniecības informācijas sistēmā ir piemērojami arī iepriekš uzsāktajiem būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 660 redakcijā)