Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

Noteikumi nosaka būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu.

Būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā (turpmāk – būvspeciālista apdrošināšanas līgums) paredz kārtību, kādā atlīdzināmi būvspeciālista darbības vai bezdarbības rezultātā radītie zaudējumi, kas nodarīti citiem būvniecības dalībniekiem un trešajai personai sakarā ar kaitējumu tās veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi nodarītais kaitējums.

Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvspeciālistam, kas veiks būvprojekta vadītāja pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu, jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums. Minētais līgums jāuztur spēkā visu projektēšanas un būvdarbu laiku.

Pirms būvprojekta ekspertīzes veikšanas būvspeciālistam, kas veiks būvprojekta ekspertīzes vadītāja pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu, jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums. Minētais līgums jāuztur spēkā visu būvdarbu un garantijas laiku.

Pirms būvdarbu uzsākšanas objektā būvspeciālistam, kas veiks atbildīgā būvdarbu vadītāja, atbildīgā būvuzrauga vai atbildīgā autoruzrauga pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu, jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums. Minētais līgums jāuztur spēkā visu būvdarbu un garantijas laiku. Būvspeciālistam, kas veiks atbildīgā būvuzrauga pienākumus, būvspeciālista apdrošināšanas līgumu var slēgt darba devējs, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu.

Šo noteikumu 3., 4. un 5. punktā minētajā būvspeciālista apdrošināšanas līgumā tiek apdrošināta atbildība par zaudējumiem, ko izraisa atbildīgais būvspeciālists un visi darba izpildē iesaistītie būvspeciālisti.

Būvspeciālista apdrošināšanas līgumu slēdz, ievērojot likumā "Par apdrošināšanas līgumu" noteikto apdrošināšanas līguma maksimālo ilgumu.

Pēc būvspeciālista apdrošināšanas līguma noslēgšanas, ja apdrošināšanas līgums noslēgts uz noteiktu termiņu, apdrošinātājs pēc pieprasījuma kopā ar apdrošināšanas polisi apdrošinājuma ņēmējam izsniedz izziņu – dokumentu, kas apliecina apdrošināšanas aizsardzības esību attiecībā uz konkrēto objektu. Izziņa paredzēta iesniegšanai būvatļaujas izdevējam.

Noslēdzot būvspeciālista apdrošināšanas līgumu par konkrētu objektu trešās grupas būvēm, minimālais atbildības limits ir

9.1. būvdarbu un apvienoto būvdarbu un projektēšanas līgumu gadījumā – 10 % no konkrētā objekta kopējām būvizmaksām, bet ne mazāks par 150 000 euro;

9.2. būvdarbu vadītājiem, kas nav atbildīgie būvdarbu vadītāji konkrētajā objektā, – 10 % no veicamo būvdarbu izmaksām;

9.3. projektēšanai un ar to saistītajiem pakalpojumiem – 100 % no līguma summas par projektēšanas un ar to saistīto pakalpojumu veikšanu, bet jaunbūvēm ne mazāks par 150 000 euro.

Noslēdzot būvspeciālista apdrošināšanas līgumu par konkrētu objektu pirmās un otrās grupas būvēm, minimālais atbildības limits ir

10.1. būvdarbu un apvienoto būvdarbu un projektēšanas līgumu gadījumā – 10 % no konkrētā objekta kopējām būvizmaksām, bet ne mazāks par 15 000 euro;

10.2. būvdarbu vadītājiem, kas nav atbildīgie būvdarbu vadītāji konkrētajā objektā, – 10 % no veicamo būvdarbu izmaksām;

10.3. projektēšanai un ar to saistītajiem pakalpojumiem – 100 % no līguma summas par projektēšanas un ar to saistīto pakalpojumu veikšanu.

Noslēdzot būvspeciālista apdrošināšanas līgumu uz noteiktu laiku, minimālo atbildības limitu nosaka atbilstoši šo noteikumu 9. vai 10. punktam, kā arī ievērojot šo noteikumu 44. punktā minēto nosacījumu.

Videi nodarīto zaudējumu atbildības apakšlimits ir 25 % no kopējā atbildības limita.

Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas būvspeciālists var turpināt pildīt savus pienākumus tikai tad, ja ir atjaunojis būvspeciālista apdrošināšanas līguma atbildības limitu iepriekšējā apmērā. Būvspeciālistam ir pienākums triju darbdienu laikā informēt būvniecības ierosinātāju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas faktu.

Būvspeciālista pašrisks nedrīkst pārsniegt 20 % no atbildības limita.

Būvspeciālista apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz citiem būvniecības dalībniekiem un trešajām personām zaudējumus, kurus būvspeciālists nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību

15.1. trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka mantas bojājuma gadījumā – atlīdzināšanas izdevumus mantas atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma;

15.2. trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka mantas bojāejas gadījumā (ja manta vairs nav atjaunojama vai arī tās atjaunošanas izmaksas ir lielākas par 75 % no mantas faktiskās vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma) – atlīdzināšanas izdevumus mantas faktiskās vērtības apjomā, kāda tai bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma;

15.3. tiešos zaudējumus, kas radušies būvspeciālista vainas dēļ un ir saistīti ar jau uzcelta objekta (vai tā daļas) pārbūvi;

15.4. izdevumus par kaitējumu videi – piesārņojumu, ko radījusi apdrošinātā nejauša kļūme vai nolaidība, kas izraisījusi zemes, augsnes, atmosfēras vai jebkuras ūdenstilpes vai gruntsūdeņu piesārņojumu, kā arī mežaudžu bojājumu. Kaitējumu videi atlīdzina, ja tas nav balstīts uz lēnu, pakāpenisku iedarbību vai atkārtotu darbību vai bezdarbību, vai kā citādi atkārtotiem notikumiem. Risks par kaitējumu videi neattiecas uz būvprojekta vadītāju;

15.5. izdevumus par trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka (fiziskās personas) dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu

15.5.1. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka ārstniecību (par trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka nogādāšanu, ievietošanu un uzturēšanu ārstniecības iestādē, par diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, par personas kopšanu, par ārstniecības līdzekļu un ārstnieciskā uztura iegādi, par ārstēšanos mājas apstākļos, ieskaitot ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu;

15.5.2. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka pārejošu darbnespēju (tai skaitā nesaņemtos ienākumus par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku – naudas summu, ko veido darba likumdošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināta trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka vidējā izpeļņa par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku, no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas trešajai personai vai citam būvniecības dalībniekam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtie pabalsti un kompensācijas);

15.5.3. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka darbspējas zaudējumu (tai skaitā ienākumu starpību, ko nosaka, no šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus);

15.5.4. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka nāvi (tai skaitā apgādājamiem nodarītos zaudējumus par nesaņemto ienākumu daļu, kura pienākas katram apgādājamam, trešajai personai vai citam būvniecības dalībniekam dzīvam esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru). Par apgādājamiem tiek uzskatīti

15.5.4.1. trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka bērni (arī adoptētie) līdz pilngadības sasniegšanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas ir kļuvuši par invalīdiem;

15.5.4.2. trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka brāļi, māsas un mazbērni, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas ir kļuvuši par invalīdiem;

15.5.4.3. trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka darbnespējīga atraitne (atraitnis), darbnespējīgi vecāki vai vecvecāki līdz viņu darbspējas atjaunošanai, kā arī darbspējīga atraitne (atraitnis), ja ģimenē ir bērni līdz astoņu gadu vecumam vai bērns invalīds;

15.5.4.4. citi trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka apgādībā bijušie ģimenes locekļi, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

15.5.5. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka apbedīšanu. Apdrošināšanas līgumā nosaka, ka atlīdzināti tiek faktiski iztērētie un ar dokumentiem pierādītie saprātīgie izdevumi. Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.

Persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību (trešās personas vai citi būvniecības dalībnieki), nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski informē apdrošinātāju par būvspeciālista darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu.

Būvspeciālists, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par

17.1. jebkuru pret būvspeciālistu vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu vai nodarīto zaudējumu trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka mantai;

17.2. notikumiem, kas varētu būt potenciāls cēlonis pretenzijas vai prasības izvirzīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz noslēgtais būvspeciālista apdrošināšanas līgums.

Persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību (trešās personas vai citi būvniecības dalībnieki), iesniedz apdrošinātājam aizpildītu apdrošināšanas gadījuma pieteikumu – paziņojumu par zaudējumiem, kurā pēc iespējas pilnīgāk ir aprakstīts iespējamais vai jau notikušais apdrošināšanas gadījums (turpmāk – zaudējumu pieteikums). Tam pievieno

18.1. dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu zaudējumu izraisīšanā (ja tādi ir). Par šādiem dokumentiem tiek uzskatīti

18.1.1. izmeklēšanas, tiesu iestāžu vai citu kompetentu institūciju nolēmums, ar kuru apdrošinātais ir atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā trešajai personai vai citam būvniecības dalībniekam;

18.1.2. citi dokumenti, kurus pieprasa apdrošinātājs.

Trešā persona vai cits būvniecības dalībnieks, vai trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka (fiziskās personas) nāves gadījumā tās tiesību un saistību pārņēmējs iesniedz apdrošinātājam iesniegumu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai (turpmāk – apdrošināšanas gadījuma iesniegums). Iesniegumam pievieno

19.1. Veselības inspekcijas atzinumu vai ārstu asociācijas medicīnisko atzinumu, vai ārstniecības iestādes atzinumu par

19.1.1. trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka (fiziskās personas) dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma raksturu un smagumu;

19.1.2. trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka (fiziskās personas) nāves iemeslu;

19.2. dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

19.3. izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par negadījumu (ja tādi ir);

19.4. administratīvo aktu vai protokolu par būvniecības noteikumu pārkāpumu (ja tāds ir);

19.5. tiesas lēmumu vai spriedumu par zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai vai citam būvniecības dalībniekam, ja trešā persona vai cits būvniecības dalībnieks iesniedzis prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un tā ir izskatīta tiesā;

19.6. citus dokumentus, kas attiecas uz apdrošināšanas gadījumu.

Mēneša laikā no dienas, kad saņemti visi šo noteikumu 18. un 19. punktā minētie dokumenti, kas nepieciešami, lai noskaidrotu zaudējumu cēloni, zaudējumu apmēru un trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošinātājs par pieņemto lēmumu informē apdrošināšanas gadījuma iesnieguma iesniedzēju un zaudējumu pieteikuma iesniedzēju un, ja pieņemts pozitīvs lēmums, izmaksā apdrošināšanas atlīdzību.

Apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka (fiziskās personas) darbspējas zaudējumu, kā arī apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka nāvi izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī, kamēr saglabājas trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka darbspējas zaudējums vai kamēr apgādājamam saglabājas apgādājamā statuss.

Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja vai ēkas vienkāršotās fasādes atjaunošanas apliecinājuma karte, būvdarbu veicējs nedrīkst veikt būvdarbus bez tā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Būvdarbu veicējs civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu (turpmāk – būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgums) slēdz uz atzīmes izdarīšanas brīdi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai pirms ēkas vienkāršotās fasādes atjaunošanas apliecinājuma kartes iesniegšanas būvvaldē būvdarbu uzsākšanai.

Ja būvdarbus vienā būvobjektā veic divi būvdarbu veicēji vai vairāk, šo noteikumu 22. punktā minētais nosacījums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecas uz galveno būvdarbu veicēju. Apdrošina atbildību par zaudējumiem, ko izraisa galvenais būvdarbu veicējs un piesaistītie apakšuzņēmēji.

Pēc būvdarbu veicēja apdrošināšanas līguma noslēgšanas, ja apdrošināšanas līgums noslēgts uz gadu, apdrošinātājs pēc pieprasījuma kopā ar apdrošināšanas polisi apdrošinājuma ņēmējam izsniedz izziņu, kas paredzēta būvatļaujas izsniedzējam atzīmes izdarīšanai par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai fasādes vienkāršotas atjaunošanas apliecinājuma kartes iesniegšanai būvdarbu uzsākšanai.

Noslēdzot būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgumu par konkrētu būvobjektu, līguma minimālais termiņš ietver būvdarbu periodu un garantijas periodu pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. Līgumu slēdz, ievērojot likumā "Par apdrošināšanas līgumu" noteikto apdrošināšanas līguma maksimālo ilgumu. Pēc apdrošināšanas līguma termiņa beigām būvdarbu veicējs atkārtoti nodrošina būvdarbu veicēja apdrošināšanas līguma slēgšanu, lai nodrošinātu līguma minimālo termiņu. Maksimālais garantijas perioda apdrošināšanas termiņš ir pieci gadi.

Būvdarbu veicējs nodrošina, ka visā būvdarbu veicēja apdrošināšanas līguma darbības termiņā ir spēkā šo noteikumu 3.4. apakšnodaļā minētās personas tiesības uz apdrošināšanas gadījuma pieteikumu.

Noslēdzot būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgumu par konkrētu būvobjektu trešās grupas būvēm, minimālais atbildības limits ir 10 % no līgumā noteiktās summas vai no to līgumu kopējās summas, kas noslēgti starp būvkomersantu un būvniecības ierosinātāju par būvniecības darbiem konkrētajā būvobjektā, bet ne mazāks kā 150 000 euro.

Noslēdzot būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgumu par konkrētu būvobjektu otrās grupas būvēm, minimālais atbildības limits ir 10 % no līgumā noteiktās summas vai no to līgumu kopējās summas, kas noslēgti starp būvkomersantu un būvniecības ierosinātāju par būvniecības darbiem konkrētajā būvobjektā, bet ne mazāks kā 15 000 euro.

Noslēdzot būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgumu uz gadu, minimālo atbildības limitu nosaka atbilstoši šo noteikumu 27. vai 28. punktam un prognozei par būvdarbu veicēja finanšu apgrozījumu apdrošināšanas periodā.

Pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā šo noteikumu 27. vai 28. punktā minēto minimālo apdrošināšanas limitu samazina par 50 %.

Noslēdzot būvētāja būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgumu, minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir 7500 euro.

Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas trešajai personai būvdarbu veicēja pienākums ir nekavējoties atjaunot civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālās atbildības limitu un triju darbdienu laikā pēc civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālās atbildības limita atjaunošanas informēt par to būvatļaujas izsniedzēju.

Būvdarbu veicēja pašrisks nedrīkst pārsniegt 20 % no atbildības limita.

Būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz trešajām personām zaudējumus, kurus būvdarbu veicējs nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību

34.1. mantas bojājuma gadījumā – atlīdzināšanas izdevumus mantas atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma;

34.2. mantas bojāejas gadījumā (ja manta vairs nav atjaunojama vai arī tās atjaunošanas izmaksas ir lielākas par 75 % no mantas faktiskās vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma) – atlīdzināšanas izdevumus mantas faktiskās vērtības apjomā, kāda tai bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma;

34.3. izdevumus par trešās personas (fiziskās personas) dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu

34.3.1. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas ārstniecību (par trešās personas nogādāšanu, ievietošanu un uzturēšanu ārstniecības iestādē, par diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, par personas kopšanu, par ārstniecības līdzekļu un ārstnieciskā uztura iegādi, par ārstēšanos mājas apstākļos, ieskaitot ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu;

34.3.2. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas pārejošu darbnespēju (tai skaitā nesaņemtos ienākumus par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku – naudas summu, ko veido darba likumdošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināta trešās personas vidējā izpeļņa par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku, no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas trešajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtie pabalsti un kompensācijas);

34.3.3. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas darbspējas zaudējumu (tai skaitā ienākumu starpību, ko nosaka, no šo noteikumu 34.3.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus);

34.3.4. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas nāvi (tai skaitā apgādājamiem nodarītos zaudējumus par nesaņemto ienākumu daļu, kura pienākas katram apgādājamam, trešajai personai dzīvai esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru). Par apgādājamiem tiek uzskatīti

34.3.4.1. trešās personas bērni (arī adoptētie) līdz pilngadības sasniegšanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas ir kļuvuši par invalīdiem;

34.3.4.2. trešās personas brāļi, māsas un mazbērni, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

34.3.4.3. trešās personas darbnespējīga atraitne (atraitnis), darbnespējīgi vecāki vai vecvecāki līdz viņu darbspējas atjaunošanai, kā arī darbspējīga atraitne (atraitnis), ja ģimenē ir bērni līdz astoņu gadu vecumam vai bērns invalīds;

34.3.4.4. citi trešās personas apgādībā bijušie ģimenes locekļi, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

34.3.5. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas apbedīšanu. Apdrošināšanas līgumā nosaka, ka atlīdzināti tiek faktiski iztērētie un ar dokumentiem pierādītie saprātīgie izdevumi. Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par trešās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.

Persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību (trešās personas), nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski informē būvdarbu veicēju par tā darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu.

Būvdarbu veicējs, iestājoties apdrošināšanas gadījumam

36.1. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par jebkuru pret būvdarbu veicēju vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu vai nodarīto zaudējumu trešās personas mantai;

36.2. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par notikumiem, kas varētu būt potenciāls cēlonis pretenzijas vai prasības izvirzīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz noslēgtais būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgums;

36.3. rakstiski paziņo personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, par nepieciešamību vērsties pie apdrošinātāja nodarīto zaudējumu novērtēšanai, kā arī rakstiski paziņo apdrošinātājam, ka trešā persona par to ir informēta;

36.4. rakstiski informē par to būvniecības ierosinātāju, būves īpašnieku un būvatļaujas izsniedzēju.

Būvdarbu veicējs vai trešā persona iesniedz apdrošinātājam aizpildītu zaudējumu pieteikumu. Tam pievieno

37.1. apdrošināšanas polises kopiju;

37.2. dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu zaudējumu izraisīšanā (ja tādi ir). Par šādiem dokumentiem tiek uzskatīti

37.2.1. izmeklēšanas, tiesu iestāžu vai citu kompetentu institūciju nolēmums, ar kuru apdrošinātais ir atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā trešajai personai;

37.2.2. citi dokumenti, kurus pieprasa apdrošinātājs.

Būvdarbu veicējs iesniedz apdrošinātājam arī šo noteikumu 39. punktā minētos dokumentus, ja trešā persona tos iesniegusi būvdarbu veicējam.

Trešā persona vai trešās personas (fiziskās personas) nāves gadījumā tās tiesību un saistību pārņēmējs apdrošinātājam iesniedz apdrošināšanas gadījuma iesniegumu. Iesniegumam pievieno

39.1. Veselības inspekcijas atzinumu vai Ārstu asociācijas medicīnisko atzinumu, vai ārstniecības iestādes atzinumu par

39.1.1. trešās personas (fiziskās personas) dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma raksturu un smagumu;

39.1.2. trešās personas (fiziskās personas) nāves iemeslu;

39.2. dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

39.3. izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par negadījumu (ja tādi ir);

39.4. administratīvo aktu vai protokolu par būvniecības noteikumu pārkāpumu (ja tāds ir);

39.5. tiesas lēmumu vai spriedumu par zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, ja trešā persona iesniegusi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un tā izskatīta tiesā;

39.6. citus dokumentus, kas attiecas uz apdrošināšanas gadījumu.

Mēneša laikā no dienas, kad saņemti visi šo noteikumu 37., 38. un 39. punktā minētie dokumenti, kas nepieciešami, lai noskaidrotu zaudējumu cēloni, zaudējumu apmēru un trešās personas vai cita būvniecības dalībnieka tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošinātājs par pieņemto lēmumu informē apdrošināšanas gadījuma iesnieguma iesniedzēju un zaudējumu pieteikuma iesniedzēju un, ja pieņemts pozitīvs lēmums, izmaksā apdrošināšanas atlīdzību.

Apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas (fiziskās personas) darbspējas zaudējumu, kā arī apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas nāvi izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī, kamēr saglabājas trešās personas darbspējas zaudējums vai kamēr apgādājamam saglabājas apgādājamā statuss.

Būvniecības ierosinātājam ir tiesības pieprasīt, bet būvspeciālistam ir pienākums iesniegt būvspeciālista apdrošināšanas polises kopiju, kā arī izziņu, ja apdrošināšanas līgums noslēgts uz noteiktu termiņu.

Tā būvspeciālista apdrošināšanas līguma esību, kurš veic atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus, pēc būvdarbu uzsākšanas objektā kontrolē būvdarbu veicējs.

Būvdarbu veicējs kontrolē, vai atbildīgā būvdarbu vadītāja būvspeciālista apdrošināšanas līgums tiek grozīts, ja paaugstinās būvprojekta kopējās būvizmaksas.

Būvdarbu veicējs pēc būvinspektora pieprasījuma nekavējoties uzrāda apdrošināšanas polisi vai apdrošinātāja izsniegto apdrošināšanas polises kopiju, kā arī izziņu, ja apdrošināšanas līgums noslēgts uz gadu.

Būvkomersants izsniedz būvniecības ierosinātājam (iesniegšanai būvatļaujas izdevējam) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju un apliecinājumu par prēmijas samaksu.

Būvkomersants izsniedz būvniecības ierosinātājam (iesniegšanai būvatļaujas izdevējam) izziņu, ja apdrošināšanas līgums noslēgts uz gadu.

Būvniecības ierosinātājs būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā iesniedz būvatļaujas izdevējam apdrošinātāja izsniegtās to būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopijas, kuri veic būvprojekta vadītāja un būvprojekta ekspertīzes vadītāja pienākumus, un apliecinājumu par prēmijas samaksu.

Būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas iesniedz būvatļaujas izdevējam apdrošinātāja izsniegtās to būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopijas, kuri veic atbildīgā būvdarbu vadītāja, atbildīgā būvuzrauga vai atbildīgā autoruzrauga pienākumus, un apliecinājumu par prēmijas samaksu.

Personām, uz kurām attiecas šie noteikumi un kuras ir uzsākušas būvniecības pakalpojumu izpildi līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošina grozījumu veikšanu noslēgtajos apdrošināšanas līgumos vai slēdz apdrošināšanas līgumus sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.