Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība

Noteikumi nosaka

1.1. elektrisko un elektronisko iekārtu (turpmāk – iekārtu) kategorijas (1. un 2. pielikums);

1.2. iekārtu marķēšanas prasības;

1.3. prasības, kas jāievēro, sniedzot informāciju patērētājiem un iekārtu atkritumu apstrādes, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas iekārtu operatoriem, kā arī prasības attiecībā uz sabiedrības un Eiropas Komisijas informēšanu;

1.4. iekārtu atkritumu savākšanas un apstrādes prasības;

1.5. iekārtu atkritumu savākšanas, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomus un termiņus, kā arī kārtību, kādā sniedzams ziņojums par šo darbu izpildi.

Noteikumos ir lietoti šādi termini

2.1. lielizmēra stacionārie rūpnieciskie mehānismi – mehānismu, iekārtu vai komponentu lielizmēra agregāti, kuri darbojas konkrētā nolūkā, kurus noteiktā vietā pastāvīgai lietošanai uzstāda un izjauc speciālisti un kurus rūpnieciskā ražotnē vai pētniecības un izstrādes objektā izmanto un apkalpo speciālisti;

2.2. lielizmēra stacionāra iekārta – dažādu aparātu un attiecīgos gadījumos citu ierīču lielizmēra savienojums, ko montē, uzstāda un izjauc speciālisti un kas kā ēkas vai struktūras daļa paredzēts pastāvīgai lietošanai iepriekš noteiktā un izraudzītā vietā, un ko var aizstāt tikai ar tādu pašu īpaši konstruētu iekārtu;

2.3. autoceļiem neparedzēta mobila tehnika – tehnika ar iebūvētu piedziņu, kuras ekspluatācija darba laikā paredz mobilitāti vai nepārtrauktu vai daļēji nepārtrauktu kustību starp konkrētām fiksētām darba vietām;

2.4. medicīniskās ierīces – medicīniskās ierīces atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecību, kas ir uzskatāmas par iekārtām;

2.5. in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces – in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kas ir uzskatāmas par iekārtām;

2.6. aktīvas implantējamas medicīniskās ierīces – aktīvas implantējamas medicīniskās ierīces atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kas ir uzskatāmas par iekārtām;

2.7. atdalīšana – manuāla, mehāniska, ķīmiska vai metalurģiska iekārtu atkritumu apstrāde, kuras rezultātā rodas identificējama iekārtu atkritumos esošo bīstamo vielu, maisījumu un komponentu plūsma vai arī tiek nodrošināta iespēja identificēt iekārtu atkritumos esošās bīstamās vielas, maisījumus un komponentus iekārtu atkritumu apstrādes procesā. Vielu, maisījumu vai komponentu uzskata par identificējamu, ja ir iespējams veikt tā monitoringu, lai pārliecinātos par to, vai iekārtu atkritumu apstrāde notiek videi drošā veidā.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 753)

Noteikumi neattiecas uz

3.1. iekārtām, kuras tiek izmantotas valsts drošības pamatinterešu aizsardzībai, kā arī uz ieročiem, munīciju un citām specifiskām militārām iekārtām, kas paredzētas īpašiem militāriem mērķiem;

3.2. iekārtām, kuras ir īpaši paredzētas un uzstādītas kā tādu iekārtu sastāvdaļa, kuras neietilpst šo noteikumu 1. pielikumā vai 2. pielikumā minētajās kategorijās un kuras var funkcionēt vienīgi kā šādu iekārtu sastāvdaļa;

3.3. kvēlspuldzēm.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 753)

Iekārtu ražotājs savā mājaslapā internetā un mājsaimniecībā lietojamo iekārtu tirdzniecības vietās patērētājiem norāda iekārtu atkritumu savākšanas vai nodošanas iespējas, kā arī informāciju par citu ražotāju vai videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāju izveidotajiem iekārtu atkritumu savākšanas vai pieņemšanas punktiem.

Iekārtas ražotājs mājsaimniecībā lietojamo iekārtu instrukcijā patērētajiem norāda šādu informāciju

5.1. prasības patērētājiem savākt vai nodot iekārtu atkritumus atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem;

5.2. patērētāju pienākumus iekārtu atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un citu veidu reģenerācijas veicināšanai;

5.3. iekārtās esošo bīstamo vielu iespējamo ietekmi uz vidi, cilvēku dzīvību un veselību;

5.4. iekārtu marķējuma simbola (3. pielikums) nozīmi.

1 Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

(MK 08.07.2025. noteikumu Nr. 417 redakcijā)

2 Ja ražotājs marķē iekārtas saskaņā ar piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, uz kurām atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskatāms, ka minētās iekārtas atbilst šo noteikumu iekārtu marķēšanas prasībām.

(MK 08.07.2025. noteikumu Nr. 417 redakcijā)

Papildus normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktajām marķēšanas prasībām, kas attiecas uz iekārtām, ražotājs marķē iekārtas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu un ievērojot piemērojamos standartus par iekārtu marķēšanu, lai nodrošinātu iekārtu atkritumu dalītu savākšanu un novērstu iekārtu atkritumu apglabāšanu kā nešķirotus sadzīves atkritumus. Marķējumu izvieto uz iekārtas redzamā vietā. Marķējumam jābūt viegli salasāmam un neizdzēšamam. Izņēmuma gadījumā, ja iekārtu tās izmēra vai funkciju dēļ nav iespējams marķēt, marķējumu izvieto uz iekārtas iepakojuma, garantijas talona vai norāda lietošanas instrukcijā.

(MK 08.07.2025. noteikumu Nr. 417 redakcijā)

1 Lai nekļūdīgi noteiktu datumu, kad iekārta laista tirgū, marķējumā saskaņā ar piemērojamiem standartiem par iekārtu marķēšanu norāda, ka iekārta ir laista tirgū pēc 2005. gada 13. augusta.

(MK 08.07.2025. noteikumu Nr. 417 redakcijā; sk. 38.1 punktu)

Gada laikā pēc katras jauna veida iekārtas piedāvāšanas tirgū tās ražotājs operatoriem, kas veic iekārtu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, iekārtu atkritumu apstrādi, pārstrādi vai reģenerāciju, bez maksas elektroniski vai rokasgrāmatu veidā nosūta šādu informāciju

7.1. iekārtu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un šo iekārtu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas nosacījumi atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām;

7.2. iekārtas sastāvā esošie materiāli, vielas un sastāvdaļas;

7.3. bīstamo ķīmisko vielu un maisījuma izvietojums iekārtās.

Šo noteikumu 22. punktā minētās personas un atkritumu apsaimniekotāji nodrošina, ka iekārtu atkritumus savāc atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un nodrošina visu savākto atkritumu pienācīgu apstrādi. Iekārtu atkritumus savāc un pārvadā tā, lai tiktu veicināta veselu iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde, it īpaši attiecībā uz temperatūras maiņas iekārtām, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefekta gāzes, dienasgaismas spuldzēm, kurās ir dzīvsudrabs, fotoelementu paneļiem un mazām iekārtām atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 5. un 6. punktam.

Lai nodrošinātu iekārtu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, iekārtu atkritumu savākšanas punkta operators nodrošina, ka

9.1. pirms iekārtu atkritumu nosūtīšanas turpmākai apstrādei no atkritumiem tiek nodalīti tādi atkritumi, kuri ir piemēroti sagatavošanai turpmākai izmantošanai;

9.2. šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētie atkritumi par atlīdzību vai bez atlīdzības tiek nodoti komersantiem, kas veic iekārtu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.

Operators iekārtu atkritumu savākšanas punktā vai iekārtu izplatītājs, kad tas piegādā jaunu iekārtu, var atteikties pieņemt iekārtu atkritumus, kuri iekārtās esošo piesārņojošo vielu dēļ rada risku iekārtu atkritumu savākšanas punkta darbiniekiem vai darbiniekiem, kuri piegādā jaunu iekārtu.

Šo noteikumu 10. punktā minēto iekārtu atkritumus apsaimnieko atbilstoši šo noteikumu 18. punktam.

Pirms jebkuras darbības, kas tiek veikta iekārtu atkritumu uzglabāšanas (arī īslaicīgas uzglabāšanas) vietās, lai šo atkritumu ķīmiskās vielas un sastāvdaļas atdalītu, izjauktu, sasmalcinātu, kā arī sagatavotu pārstrādei vai apglabāšanai (turpmāk – apstrāde), operators ierīko

12.1. ūdeni un piesārņojošas vielas necaurlaidīgu pretinfiltrācijas segumu;

12.2. pret nokrišņiem izturīgu pārsegumu;

12.3. virszemes noteces savākšanas iekārtas un eļļas uztvērējus, ja attiecīgajā uzglabāšanas vietā ir paredzēts uzglabāt iekārtu atkritumus, no kuriem ir iespējama eļļu izdalīšanās.

Lai nodrošinātu visu savākto iekārtu atkritumu pienācīgu apstrādi – visu iekārtu atkritumos esošo šķidrumu izvadīšanu no iekārtu atkritumiem un to apstrādi atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētajām prasībām pirms to turpmākās sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai vai pārstrādei − iekārtu atkritumu apstrādes iekārtās (turpmāk – apstrādes iekārtas), operators ierīko

13.1. svarus iekārtu atkritumu masas noteikšanai;

13.2. ūdeni un piesārņojošās vielas necaurlaidīgu pretinfiltrācijas segumu ar virszemes noteces savākšanas iekārtām un, ja nepieciešams, ar eļļu uztvērējiem, kā arī pret nokrišņiem izturīgu pārsegumu vietās, kurās tiek uzglabāti un apstrādāti iekārtu atkritumi;

13.3. piemērotas vietas atdalīto sastāvdaļu uzglabāšanai;

13.4. piemērotas tvertnes bateriju un akumulatoru, polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošu kondensatoru un citu bīstamo atkritumu, kā arī radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai;

13.5. notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas sistēmas.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 753)

Apstrādes iekārtu operators nodrošina šādu apstrādes iekārtās nogādāto atsevišķi savākto iekārtu atkritumu sastāvā esošo vielu un sastāvdaļu atdalīšanu

14.1. polihlorētos bifenilus (PHB) saturoši kondensatori atbilstoši normatīvajiem aktiem par atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

14.2. detaļas, kurās ir dzīvsudrabs (arī dzīvsudrabu saturoši releji, slēdži vai izgaismošanas spuldzes);

14.3. baterijas un akumulatori;

14.4. mobilo telefonu un citu iekārtu iespiesto shēmu plates, ja iespiestās shēmas plates virsma ir lielāka par 10 cm2;

14.5. šķidrā un pastveida tonera, kā arī krāsu tonera kasetnes;

14.6. plastmasa, kura satur bromētas, liesmu slāpējošas ķīmiskas vielas vai ķīmiskus produktus;

14.7. azbesta atkritumi un azbestu saturošas sastāvdaļas;

14.8. katodstaru lampas;

14.9. hlorfluorogļūdeņraži (freoni, CFC), daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži (HCFC) vai fluorogļūdeņraži (HFC), ogļūdeņraži (HC);

14.10. gāzizlādes spuldzes;

14.11. šķidro kristālu displeji (arī kopā ar apvalku), ja to virsma pārsniedz 100 cm2, un displeji, ko izgaismo ar gāzizlādes spuldzēm;

14.12. ārējie elektriskie kabeļi;

14.13. detaļas, kurās ir ugunsizturīgas keramikas šķiedras atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

14.14. detaļas, kuras satur radioaktīvas vielas (izņemot detaļas, ar kurām drīkst veikt darbības bez speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par radiācijas drošību un kodoldrošību);

14.15. elektrolītus saturoši kondensatori (augstums > 25 mm, diametrs > 25 mm vai proporcionāli līdzīgs tilpums).

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 753)

Apstrādes iekārtu operators nodrošina šādu atsevišķi savākto iekārtu atkritumu apstrādi

15.1. fluorescējošā slāņa atdalīšanu no katodstaru lampām;

15.2. tādu ozona slāni noārdošo gāzu vai siltumnīcas efekta gāzu izvadīšanu no iekārtām, iekārtu putām un kontūriem, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir lielāks par 15, un ozona slāni noārdošo gāzu apstrādi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulai (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām;

15.3. dzīvsudraba atdalīšanu no gāzizlādes spuldzēm.

Apstrādes iekārtu operators nodrošina savākto iekārtu atkritumu apstrādi tā, lai tiktu nodrošināta iekārtu vai to sastāvdaļu sagatavošana atkārtotai izmantošanai vai pārstrāde videi drošā veidā.

Apstrādes iekārtu operators nodrošina, ka iekārtu atkritumu sastāvā esošos materiālus un sastāvdaļas, pēc kuru sasmalcināšanas var rasties bīstamie atkritumi, atdala un uzglabā atsevišķi.

Iekārtu atkritumus, kas ir bīstami vai radioaktīvi, nodod operatoriem, kuri ir saņēmuši atļauju bīstamo vai radioaktīvo atkritumu pārstrādei vai apglabāšanai.

Apstrādes iekārtu operators nodrošina, ka bīstamie atkritumi, kuri radušies iekārtu atkritumu apstrādē, tiek uzskaitīti atbilstoši bīstamo atkritumu uzskaiti regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ja apstrādes iekārtas operators iekārtu atkritumus vai citus atkritumus, kas radušies pēc apstrādes iekārtas darbības, tajā skaitā bīstamos vai radioaktīvos atkritumus, negatavo atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai vai apglabāšanai vai neveic notekūdeņu attīrīšanu, tas pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda līgumus

20.1. par atkritumu nodošanu, lai tie tiktu sagatavoti atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai vai apglabāšanai;

20.2. par notekūdeņu attīrīšanu;

20.3. par eļļainu notekūdeņu attīrīšanu.

Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde vismaz reizi gadā pārbauda apstrādes iekārtu darbības atbilstību vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atļaujas nosacījumiem. Valsts vides dienests katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pārskatu par veiktajām apstrādes iekārtu pārbaudēm.

Iekārtu atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu izpildi šajos noteikumos noteiktajos termiņos nodrošina

22.1. iekārtu ražotāji vai to pilnvaroti pārstāvji;

22.2. iekārtu atkritumu apsaimniekotāji, kas izveidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 753)

1 Šo noteikumu 22. punktā minētās personas nodrošina iekārtu savākšanu atbilstoši termiņiem un apjomiem, kas noteikti normatīvajos aktos par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 753 redakcijā)

Šo noteikumu 22. punktā minētās personas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm bez maksas sniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei par dalīti savākto iekārtu atkritumu daudzumiem (tajā skaitā par iekārtu atkritumu daudzumiem, kas savākti iekārtu atkritumu savākšanas punktos, iekārtu atkritumu apstrādes iekārtās, nodoti atpakaļ iekārtu izplatītājiem).

Šo noteikumu 22. punktā minētās personas katru gadu nodrošina apstrādes iekārtās nogādāto un pienācīgi apstrādāto iekārtu atkritumu reģenerāciju, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem apjomiem un termiņiem, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas.

Reģenerēto, pārstrādāto un atkārtotai izmantošanai sagatavoto iekārtu atkritumu apjomu nosaka procentos kā attiecību starp dalīti savākto iekārtu atkritumu svaru attiecīgajā iekārtu kategorijā un to pienācīgi apstrādāto attiecīgās kategorijas iekārtu atkritumu vidējo svaru, kuri nogādāti atkritumu apstrādes iekārtās iepriekšējā gadā, neietverot iekārtu atkritumu apjomus, kuri ir šķiroti vai uzglabāti vai ar kuriem veiktas citas darbības pirms tālākās reģenerācijas.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 753 redakcijā)

Šo noteikumu 22. punktā minētās personas nodrošina, lai, sasniedzot šo noteikumu 39. punktā minētos mērķus, veselu iekārtu atkārtota izmantošana tiktu veikta prioritāri.

Lai varētu pierādīt iekārtu atkritumu savākšanas, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomu, šo noteikumu 22. punktā minētās personas, noslēdzot attiecīgus līgumus ar iekārtu atkritumu savākšanas vietu, apstrādes iekārtu, pārstrādes vai reģenerācijas iekārtu operatoriem, kā arī operatoriem, kas sagatavo iekārtu atkritumus atkārtotai apstrādei, nodrošina, ka iekārtu atkritumu, to sastāvdaļu, materiālu un vielu masa tiek noteikta un reģistrēta tad, kad šie atkritumi tiek izvesti no to savākšanas vietām, nogādāti apstrādes iekārtās un izvesti no apstrādes iekārtām, un tad, kad iekārtu atkritumi tiek nogādāti pārstrādes vai reģenerācijas iekārtās vai iekārtās, kur iekārtu atkritumus sagatavo atkārtotai izmantošanai, un tiek izvesti no minētajām iekārtām.

Iekārtu atkritumu apstrādi var veikt citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārpus Eiropas Savienības, nodrošinot, ka iekārtu atkritumi tiek pārvadāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu sūtījumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulai Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, Eiropas Komisijas 2007. gada 29. novembra Regulai Nr. 1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli, un 1989. gada 22. marta Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu. Ārpus Eiropas Savienības eksportēto iekārtu atkritumu masu ieskaita savākšanas, atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes apjomā, ja eksportētājs var pierādīt, ka šo iekārtu atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde vai reģenerācija importētājā valstī ir notikusi atbilstoši prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajos noteikumos minētajām prasībām.

Iekārtu ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai iekārtu atkritumu apsaimniekotājs (ja iekārtu ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis ar iekārtu atkritumu apsaimniekotāju ir noslēdzis attiecīgu līgumu) elektroniski iesniedz elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā un ievada minētā reģistra datubāzē šādus ziņojumus

29.1. ziņojumu par ražotāja Latvijas tirgū laisto iekārtu daudzumu (5. pielikums)

29.1.1. par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam – līdz kārtējā gada 30. oktobrim;

29.1.2. par laikposmu no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – līdz nākamā gada 30. aprīlim;

29.2. ziņojumu par dalīti savākto iekārtu atkritumu daudzumu, kā arī par to iekārtu atkritumu daudzumu, kuri apstrādāti Latvijā vai izvesti apstrādei ārpus Latvijas, un par atkārtoti izmantoto, pārstrādāto, reģenerēto un apglabāto iekārtu atkritumu daudzumu (6. pielikums)

29.2.1. par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam – līdz kārtējā gada 30. oktobrim;

29.2.2. par laikposmu no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – līdz nākamā gada 30. aprīlim.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 753 redakcijā)

Iekārtu ražotāji, kas piegādā iekārtas, izmantojot distances līgumu, vai to pilnvaroti pārstāvji iesniedz elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā ziņojumu par Eiropas Savienības dalībvalstu tirgos piedāvāto iekārtu daudzumu (7. pielikums). Informāciju par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam iesniedz līdz kārtējā gada 30. oktobrim, bet par laikposmu no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – līdz nākamā gada 30. aprīlim. Informāciju iesniedz par katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi. Informāciju par Latvijas tirgū piedāvāto iekārtu daudzumu iesniedz atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 753 redakcijā)

1 Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrs nodrošina, ka šo noteikumu 29. un 30. punktā minētā persona ievada elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistra datubāzē šo noteikumu 29. vai 30. punktā minēto ziņojumu tikai vienu reizi. Šo noteikumu 29. un 30. punktā minētajai personai ir tiesības mainīt elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistra datubāzē ievadīto šo noteikumu 29. vai 30. punktā minēto ziņojumu 10 darbdienu laikā no attiecīgā ziņojuma ievadīšanas elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistra datubāzē.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

Ja šo noteikumu 29. vai 30. punktā minētos ziņojumus iekārtu ražotāju reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un samaksu par datu uzturēšanu iesniedz iekārtu atkritumu apsaimniekotājs, minētos ziņojumus iesniedz atsevišķi par katru iekārtu ražotāju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kurš ar iekārtu atkritumu apsaimniekotāju ir noslēdzis attiecīgu līgumu par iekārtu atkritumu apsaimniekošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija katru gadu apkopo informāciju, veicot attiecīgus aprēķinus, par

32.1. šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto personu un citu personu Latvijas tirgū laisto iekārtu daudzumiem un kategorijām;

32.1.1 šo noteikumu 22. punktā minēto personu un citu personu Latvijā dalīti savākto iekārtu atkritumu svaru, lai nodrošinātu šo noteikumu 40. punktā minēto mērķu sasniegšanu;

32.2. šo noteikumu 22. punktā minēto personu un citu personu Latvijā apstrādāto, atkārtotai izmantošanai sagatavoto, pārstrādāto un reģenerēto iekārtu atkritumu daudzumiem un kategorijām;

32.3. šo noteikumu 22. punktā minēto personu un citu personu dalīti savākto iekārtu atkritumu eksportu.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 753)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija reizi gadā atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam ziņojuma formātam elektroniski nosūta Eiropas Komisijai datus par iekārtu atkritumu apsaimniekošanu. Minētos datus kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu nosūta 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru attiecīgie dati ir savākti. Eiropas Komisijai nosūtītā informācija ir brīvi pieejama sabiedrībai.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 126 redakcijā)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē citas Eiropas Savienības dalībvalstis par Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ievesto iekārtu atkritumu apsaimniekošanu, apstrādi, pārstrādi un reģenerāciju vai pieprasa šādu informāciju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā nodrošinot piekļuvi attiecīgajai informācijai un dokumentiem (arī veikto pārbaužu rezultātiem), izmantojot arī elektroniskās saziņas līdzekļus un ievērojot normatīvos aktus par personas datu aizsardzību.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 753 redakcijā)

Atzīt par spēku zaudējušiem

35.1. Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumus Nr. 861 "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām un par prasībām elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanai un informācijas sniegšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 178. nr.);

35.2. Ministru kabineta 2011. gada 22. novembra noteikumus Nr. 897 "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 193. nr.).

Līdz 2018. gada 14. augustam iekārtas iedala atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām iekārtu kategorijām un veidiem. No 2018. gada 15. augusta visas iekārtas iedala atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

No 2018. gada 15. augusta noteikumi neattiecas uz

37.1. šo noteikumu 3. punktā minētajām iekārtām;

37.2. iekārtām, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā;

37.3. lielizmēra stacionāriem rūpnieciskiem mehānismiem;

37.4. lielizmēra stacionārām iekārtām, izņemot ierīces šādās iekārtās, kas nav paredzētas un uzstādītas kā šo iekārtu sastāvdaļas;

37.5. pasažieru vai kravas transportlīdzekļiem, izņemot neapstiprināta tipa elektriskos transportlīdzekļus ar diviem riteņiem;

37.6. autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas paredzēta tikai profesionālām vajadzībām;

37.7. iekārtām, kas ir īpaši paredzētas pētniecības un izstrādes vajadzībām un ir pieejamas tikai komersantiem;

37.8. medicīnas ierīcēm un medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā, ja ir paredzams, ka šīs ierīces var būt infekciozas pirms to aprites cikla beigām, un aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm.

Šo noteikumu 5. un 6. punkts attiecas uz iekārtām, kas laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta.

1 Šo noteikumu 6.1 punktā minēto prasību piemēro

38.11. iekārtām, kas laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta;

38.12. fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū pēc 2012. gada 13. augusta;

38.13. šo noteikumu 2. pielikumā minētajām iekārtām, kas neietilpst šo noteikumu 1. pielikumā un ir laistas tirgū pēc 2018. gada 1. jūlija.

(MK 08.07.2025. noteikumu Nr. 417 redakcijā)

Līdz 2015. gada 31. decembrim mājsaimniecības iekārtu atkritumu savākšanas apjomam gadā jābūt vismaz četriem kilogramiem atkritumu uz iedzīvotāju vai arī tādam iekārtu atkritumu svaram, kurš Latvijā vidēji tika savākts 2012., 2013. un 2014. gadā, – atkarībā no tā, kurš savākto iekārtu atkritumu svars ir lielāks.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 753)

Attiecībā uz iekārtu atkritumu dalīto savākšanu jānodrošina šādu minimālo mērķu izpilde

40.1. no 2016. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam katru gadu tiek savākts kopējais iekārtu atkritumu svars, kas atbilst 40,5 % no iepriekšējos trijos gados Latvijas tirgū laisto iekārtu vidējā svara;

40.2. sākot no 2021. gada 1. jūlija, katru gadu tiek savākts kopējais iekārtu atkritumu svars, kas atbilst 65 % no iepriekšējos trijos gados Latvijas tirgū laisto iekārtu vidējā svara.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 753 redakcijā)

1 Jānodrošina pakāpenisks dalīti savākto atkritumu apjoma pieaugums laikposmā no 2016. gada līdz 2021. gadam, lai nodrošinātu šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu, ja šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minētais mērķis nav sasniegts pirms šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minētā termiņa.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 753 redakcijā)

2 Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētā minimālā mērķa izpildē neiekļauj Latvijas tirgū laisto fotoelementu paneļu svaru.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 809 redakcijā)

Ministru kabineta 2011. gada 22. novembra noteikumu Nr. 897 "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi" 23. un 24. punktā minētos ziņojumus iesniedz elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā līdz 2015. gada 30. janvārim.

Šo noteikumu 29. punktā minētās personas par laikposmu no 2018. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 31. decembrim

42.1. iesniedz šo noteikumu 29.1.2. un 29.2.2. apakšpunktā minētos ziņojumus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām iekārtu kategorijām;

42.2. nodrošina iekārtu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, kā arī to pārstrādi un reģenerāciju atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā noteiktajām prasībām.

(MK 03.07.2018. noteikumu Nr. 391 redakcijā)

Šo noteikumu 29. punktā minētās personas par laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz šo noteikumu 29.1.2. apakšpunktā minēto ziņojumu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma redakcijai, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 669 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2020., sk. grozījumu 2. punktu)

Šo noteikumu 30. punktā minētās personas par laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz šo noteikumu 30. punktā minēto ziņojumu atbilstoši šo noteikumu 7. pielikuma redakcijai, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 669 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2020., sk. grozījumu 2. punktu)

Šo noteikumu 29. punktā minētās personas par laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz šo noteikumu 29.1.2. apakšpunktā minēto ziņojumu atbilstoši šo noteikumu 6. pielikuma redakcijai, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 809 redakcijā)

Šo noteikumu 30. punktā minētās personas par laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz

46.1. šo noteikumu 30. punktā minēto ziņojumu atbilstoši šo noteikumu 7. pielikuma redakcijai, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim;

46.2. šo noteikumu 30. punktā minēto informāciju atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma redakcijai, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 809 redakcijā)