Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu

Noteikumi nosaka kārtību

1.1. kādā tiešās pārvaldes iestāde (turpmāk – iestāde) slēdz līdzdarbības līgumus ar privātpersonām, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtību;

1.2. kādā valsts budžeta iestādes (turpmāk – budžeta iestāde) piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un šiem noteikumiem iestāde var pilnvarot privātpersonu veikt valsts pārvaldes uzdevumu, noslēdzot deleģēšanas līgumu vai līdzdarbības līgumu.

Lai privātpersonu pilnvarotu veikt pārvaldes uzdevumu, iestāde izvērtē pārvaldes uzdevuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu iestāde informē augstāku iestādi, iesniedzot pamatotu iesniegumu. Iestāde informē augstāko iestādi, ja

4.1. līdzdarbības līguma cena pārsniedz 71143 euro;

4.2. līdzdarbības līguma termiņš pārsniedz vienu gadu.

Ja iestādei nav augstākas iestādes, tā par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu informē augstāko amatpersonu.

Paredzamo līdzdarbības līguma līgumcenu nosaka, ņemot vērā visu samaksu, ko gada laikā saņems pilnvarotā persona, kā arī ieņēmumus, kurus pilnvarotā persona gūs, izpildot līdzdarbības līgumu.

Ja šo noteikumu 4. punktā minētā augstākā iestāde mēneša laikā nav izteikusi iebildumus pret līdzdarbības līguma slēgšanu, iestāde informāciju par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu ievieto iestādes tīmekļa vietnē. Informācijā norāda pārvaldes uzdevumu un sniedz tā aprakstu, nosaka veikšanas laiku un vietu, kā arī privātpersonai nepieciešamos resursus un kompetenci, lai veiktu pārvaldes uzdevumu.

Ja paredzamā līdzdarbības līguma līgumcena nepārsniedz 14228 euro, iestāde noskaidro potenciālos līdzdarbības līguma slēdzējus un uzaicina tos iesniegt pieteikumu līdzdarbības līguma slēgšanai (turpmāk – pieteikums).

Privātpersona pieteikumu iesniedz rakstiski. Ja par līdzdarbības līguma izpildi paredzēta samaksa, privātpersona pieteikumā norāda līgumcenu.

Privātpersona kopā ar pieteikumu iestādē iesniedz

10.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.2. dokumentus, kas apliecina privātpersonas spēju un kompetenci veikt pārvaldes uzdevumu (privātpersonas resursi, finansiālais stāvoklis, personāla kvalifikācija, pieredze, citi iestādes uzaicinājumā noteiktie rādītāji).

Pieteikumus izvērtē iestādes vadītājs vai viņa norīkota iestādes amatpersona. Iestāde var izveidot vērtēšanas komisiju, kas sniedz atzinumu par atbilstošāko privātpersonu līdzdarbības līguma slēgšanai.

Ja paredzamā līdzdarbības līguma līgumcena pārsniedz 14228 euro, iestāde rīko konkursu par līdzdarbības līguma slēgšanu.

Konkursam par līdzdarbības līguma slēgšanu iestāde izveido konkursa komisiju. Konkursa komisijas sastāvā ir ne mazāk par trim locekļiem. Komisiju vada iestādes vadītājs.

Pirms konkursa izziņošanas iestāde sagatavo konkursa nolikumu. Nolikumu apstiprina iestādes vadītājs. Konkursa nolikumā ietver šādas ziņas un dokumentus

14.1. iestādes nosaukums, adrese un citi rekvizīti;

14.2. pārvaldes uzdevums, tā apraksts, veikšanas laiks un vieta;

14.3. pieteikuma iesniegšanas un atvēršanas kārtība (vieta, datums un laiks), pieteikuma noformēšanas prasības un tā iesniegšanas veids;

14.4. privātpersonai nepieciešamie resursi un kompetence, lai veiktu pārvaldes uzdevumu;

14.5. dokumenti, kas nepieciešami, lai apliecinātu privātpersonas spēju un kompetenci veikt pārvaldes uzdevumu (privātpersonas resursi, finansiālais stāvoklis, personāla kvalifikācija, pieredze, citi iestādes noteiktie rādītāji);

14.6. termiņš, kad tiek paziņots lēmums par līdzdarbības līguma slēgšanu;

14.7. līdzdarbības līguma projekts.

Lai privātpersonas varētu pieteikties dalībai konkursā par līdzdarbības līguma slēgšanu, iestāde publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vienā laikrakstā, kā arī ievieto iestādes tīmekļa vietnē paziņojumu par konkursa rīkošanu. Paziņojumā norāda

15.1. iestādi, kas rīko konkursu;

15.2. pārvaldes uzdevumu;

15.3. konkursa nolikuma saņemšanas vietu un laiku;

15.4. termiņu, kādā iesniedzams pieprasījums par papildu informāciju;

15.5. konkursa pieteikuma iesniegšanas vietu un termiņu;

15.6. konkursa pieteikumu atvēršanas datumu un laiku.

Kopā ar paziņojumu par konkursa rīkošanu iestāde ievieto iestādes tīmekļa vietnē konkursa nolikumu, kā arī nodrošina konkursa nolikuma publisku pieejamību iestādē.

Ja iestādes izsludinātajā konkursā nepiesakās neviena privātpersona vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, iestāde var rīkot atkārtotu konkursu.

Ja atkārtotā konkursā nepiesakās neviena privātpersona vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām un līdzdarbības līguma līgumcena nepārsniedz 28457 euro, iestāde pēc augstākas iestādes vai amatpersonas apstiprinājuma saņemšanas var izvēlēties privātpersonu, kuru tā atbilstoši šo noteikumu 8. punktam pilnvaro pārvaldes uzdevuma veikšanai.

Iestāde izvērtē privātpersonu iesniegtos pieteikumus un izvēlas atbilstošāko privātpersonu līdzdarbības līguma slēgšanai, ņemot vērā šādus kritērijus

19.1. pārvaldes uzdevuma veikšanas efektivitāte;

19.2. privātpersonas kompetence un spēja veikt pārvaldes uzdevumu (privātpersonas resursi, reputācija, finansiālais stāvoklis, personāla kvalifikācija, pieredze, citi iestādes noteiktie rādītāji);

19.3. līdzdarbības līguma cena.

Iestāde triju darbdienu laikā pēc tam, kad ir izvēlēta atbilstošākā privātpersona, lēmumu rakstiski paziņo privātpersonām, kuras pieteikušās līdzdarbības līguma slēgšanai.

Līdzdarbības līguma slēgšanas procedūru izbeidz bez līguma noslēgšanas, ja

21.1. nav iesniegts neviens pieteikums;

21.2. iesniegtie pieteikumi un pretendenti neatbilst normatīvajos aktos un iestādes uzaicinājumā vai konkursa nolikumā noteiktajām prasībām;

21.3. pieteikumos piedāvātā līgumcena pārsniedz iestādes budžeta iespējas.

Iestāde sagatavo līdzdarbības līguma projektu un mēneša laikā pēc tam, kad ir izvēlēta atbilstošākā privātpersona, saskaņo to ar privātpersonu, ar kuru tiks slēgts līdzdarbības līgums.

Saskaņoto līdzdarbības līguma projektu kopā ar pamatojumu par privātpersonas izvēli (ja iestāde uzskata, ka tāds ir nepieciešams) iestāde 10 dienas pirms līdzdarbības līguma parakstīšanas publicē iestādes tīmekļa vietnē. Iestāde nodrošina projekta un pamatojuma publisku pieejamību iestādē.

Privātpersona, kas pieteikusies līdzdarbības līguma slēgšanai, bet kuru iestāde nav izvēlējusies, līdz līdzdarbības līguma noslēgšanas dienai var iesniegt pamatotu sūdzību iestādē.

Iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pārsūta iesniegto sūdzību augstākai iestādei vai amatpersonai.

Sūdzības iesniegšana aptur līdzdarbības līguma slēgšanu.

Augstāka iestāde vai amatpersona 10 dienu laikā izskata iesniegto sūdzību.

Ja sūdzība ir nepamatota, augstāka iestāde vai amatpersona sūdzību noraida un paziņo par to sūdzības iesniedzējam un iestādei. Pēc sūdzības noraidīšanas iestāde noslēdz līdzdarbības līgumu ar izvēlēto privātpersonu.

Ja sūdzība ir pamatota, augstāka iestāde pieņem lēmumu par līdzdarbības līguma slēgšanas procedūras izbeigšanu un paziņo par to sūdzības iesniedzējam un iestādei. Iestādei ir tiesības izsludināt jaunu konkursu vai vēlreiz uzaicināt privātpersonas līdzdarbības līguma slēgšanai.

Līdzdarbības līgumu iestādes vārdā slēdz tās vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs).

Līdzdarbības līgumu 10 dienu laikā pēc tā noslēgšanas iestāde publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto iestādes tīmekļa vietnē.

Pastarpinātās pārvaldes iestāde vai atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns noslēgto līdzdarbības līgumu 10 dienu laikā pēc tā noslēgšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā un, ja iespējams, ievieto iestādes tīmekļa vietnē.

Valsts budžeta finansējums šo noteikumu izpratnē ir finanšu resursi, kas budžeta iestādei tiek plānoti gadskārtējā valsts budžeta likumā valsts pamatfunkciju īstenošanai (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus) un ir paredzēti, lai tos piešķirtu privātpersonai valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai.

Privātpersonai, kurai valsts budžeta finansējumu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai piešķir, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu, nepiemēro šo noteikumu 35. un 36. punktā minētās prasības.

Budžeta iestāde 30 kalendāra dienas pirms pieteikšanās kārtībā paredzētā pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iestādes tīmekļa vietnē publicē valsts budžeta finansējuma piešķiršanas mērķi, piešķiramā valsts budžeta finansējuma apmēru, tā piešķiršanas nosacījumus, pieteikšanās kārtību un pretendentu atlases kritērijus. Minēto informāciju iestāde publicē normatīvajos aktos par informācijas ievietošanu internetā noteiktajā kārtībā.

Privātpersonas pienākums ir apliecināt, ka valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas gaitā tai nav bijis konstatēts finansiāls pārkāpums. Ja privātpersonai kāda valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas gaitā ir konstatēts kāds no šo noteikumu 45. punktā minētajiem finansiālajiem pārkāpumiem, tā divus gadus no pārkāpuma konstatēšanas brīža nedrīkst pretendēt uz valsts budžeta finansējuma saņemšanu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai.

Budžeta iestāde ar atbilstoši šo noteikumu 35. punktā minētajiem atlases kritērijiem izvēlēto privātpersonu vai privātpersonu, kurai valsts budžeta finansējums ir piešķirts valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevuma veicējs), slēdz deleģēšanas jeb līdzdarbības līgumu (turpmāk – līgums).

Papildus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 46. pantā noteiktajam līguma saturā iekļauj šādu informāciju

38.1. deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma mērķis, kam piešķirts valsts budžeta finansējums, un tā ietvaros veicamie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji;

38.2. piešķirtā valsts budžeta finansējuma apmērs valsts pārvaldes uzdevuma izpildei kārtējā gadā un turpmākajos gados atbilstoši līguma mērķim;

38.3. prasības attiecībā uz sniedzamā regulārā pārskata saturu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

38.4. savstarpējo norēķinu kārtība, ja valsts pārvaldes uzdevuma veicējs piešķirto valsts budžeta finansējumu nav izlietojis atbilstoši mērķim, taču nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nepārtrauktību;

38.5. vienošanās par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai nepieciešamo administratīvo izmaksu apmēru, nodrošinot, ka tās nav nesamērīgi augstas;

38.6. neatbilstoši izlietotā valsts budžeta finansējuma atgūšanas procesa lietderības un efektivitātes izvērtēšana, ja ar valsts budžeta finansējuma atgūšanu saistītie izdevumi ir lielāki par atgūstamo summu;

38.7. citi ar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un izlietojuma kontroli saistītie jautājumi pēc budžeta iestādes ieskatiem.

Budžeta iestāde informāciju par noslēgto līgumu publicē normatīvajos aktos par līgumu slēgšanu noteiktajā kārtībā.

Valsts pārvaldes uzdevuma veicējs ir atbildīgs par efektīvu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, noslēgtā līguma ievērošanu, valsts pārvaldes uzdevuma izpildei piešķirtā valsts budžeta finansējuma efektīvu, ekonomisku un caurskatāmu izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Budžeta iestāde ir atbildīga par norēķinu veikšanu, piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma uzraudzību un kontroli atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem.

Pēc līgumā noteikto pārskatu saņemšanas budžeta iestāde izvērtē valsts budžeta finansējuma izlietojuma un deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes atbilstību līgumā izvirzītajiem mērķiem, sasniegtajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem.

Ja no valsts pārvaldes uzdevuma veicēja sniegtās informācijas nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un tā atbilstību izvirzītajiem mērķiem pārbaudes datumā, budžeta iestāde ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju vai precizējumus, kā arī bez iepriekšēja valsts pārvaldes uzdevuma veicēja brīdināšanas veikt valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārbaudi papildus līgumā noteiktajām pārbaudēm.

Ja valsts pārvaldes uzdevuma veicējs nav iesniedzis budžeta iestādē pārskatu līgumā noteiktajā termiņā, tā pienākums ir iesniegt pamatotu un pietiekamu rakstisku skaidrojumu un pamatojuma dokumentus par iemesliem, kuru dēļ nav izpildītas saistības atbilstoši līgumam.

Budžeta iestāde, veicot valsts pārvaldes uzdevuma izpildei piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma pārbaudi, var pieņemt lēmumu par

45.1. maksājumu apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai vai līguma izbeigšanu, vai valsts budžeta finansējuma samazināšanu proporcionāli neveikto aktivitāšu apjomam, ja ir konstatēti valsts pārvaldes uzdevuma veicēja rupji līguma nosacījumu pārkāpumi, tai skaitā veikti izdevumi, kas neatbilst līgumā paredzētajiem mērķiem;

45.2. finansējuma samazinājumu līdz apmēram, kas ir proporcionāls neveikto aktivitāšu daļai, ja ir konstatētas būtiskas novirzes no plānotajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem;

45.3. līguma izbeigšanu vai neatbilstoši izlietotā valsts budžeta finansējuma atgūšanu, ieturot no nākamā maksājuma vai atlikušās maksājuma daļas pēc valsts pārvaldes uzdevuma izpildes pabeigšanas, ja valsts pārvaldes uzdevuma izpildes procesā ir konstatēta valsts budžeta finansējuma izlietojuma neatbilstība ārējiem normatīvajiem aktiem vai noslēgtajam līgumam.

Budžeta iestāde pēc deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes pabeigšanas (pēc līguma termiņa beigām) sagatavo un mēneša laikā iestādes tīmekļa vietnē publicē kopsavilkumu par deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi. Kopsavilkumā iekļauj šādu informāciju

46.1. īstenotais uzdevums un tā veicējs;

46.2. plānotais un faktiski izlietotais valsts budžeta finansējums sadalījumā pa gadiem;

46.3. neatbilstoši veiktie izdevumi;

46.4. neatgūto līdzekļu apmērs no neatbilstoši veiktajiem izdevumiem;

46.5. budžeta iestādes sniegtais apraksts un vērtējums par valsts pārvaldes uzdevuma izpildes rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, izlietotā valsts budžeta finansējuma atbilstība līgumā paredzētajiem mērķiem saskaņā ar budžeta iestādes noteiktajiem izlietotā finansējuma pārbaudes kritērijiem;

46.6. citi būtiski apstākļi pēc budžeta iestādes ieskatiem.

Ja deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai nav noteikts beigu termiņš, budžeta iestāde katru gadu līdz 1. maijam sagatavo un iestādes tīmekļa vietnē publicē kopsavilkumu par deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes gaitu iepriekšējā saimnieciskajā gadā, iekļaujot tajā informāciju atbilstoši šo noteikumu 46. punktam.

Kopsavilkuma sagatavošanas procesā budžeta iestādei ir tiesības pieprasīt papildu informāciju un skaidrojumus no valsts pārvaldes uzdevuma veicēja. Budžeta iestāde ir atbildīga par kopsavilkumā sniegtās informācijas patiesumu.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. jūlija noteikumus Nr. 419 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 111. nr.; 2014, 6. nr.).

Ja budžeta iestāde ar valsts pārvaldes uzdevuma veicēju ir noslēgusi līgumu pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, bet valsts pārvaldes uzdevuma veikšana turpinās vēl pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, iestāde piemēro šo noteikumu VIII nodaļā minētās prasības.

Ja budžeta iestāde, kura deleģē valsts pārvaldes uzdevumu, ir uzsākusi privātpersonu atlasi pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, bet atbilstošākais valsts pārvaldes uzdevuma veicējs tiek izvēlēts pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, iestāde piemēro šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 35. punktu.