Noteikumi par meža apsaimniekošanas plānu

Noteikumi nosaka meža apsaimniekošanas plāna (turpmāk – plāns) saturu, derīguma termiņu, kā arī izstrādes un apstiprināšanas kārtību.

Noteikumi neattiecas uz plānu, kas izstrādāts

2.1. valsts un Eiropas Savienības finansējuma vai līdzfinansējuma saņemšanai mežsaimniecības attīstībai, ja normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu mežsaimniecības attīstībai, iekļauti citi nosacījumi;

2.2. saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

2.3. zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanai.

Plānā norāda vismaz šādu informāciju

3.1. meža apsaimniekošanas mērķi;

3.2. apsaimniekojamās teritorijas platību un atrašanās vietu;

3.3. par meža resursiem

3.3.1. apsaimniekojamās teritorijas iedalījumu meža zemes grupās atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumiem;

3.3.2. kopsavilkumu par mežaudžu sadalījumu pa valdošajām koku sugām un bonitātēm;

3.3.3. kopsavilkumu par mežaudžu platību un mežaudžu krājas sadalījumu pa valdošajām koku sugām un vecuma grupām;

3.3.4. meža nekoksnes materiālo vērtību raksturojumu;

3.3.5. valsts uzturētajās informācijas sistēmās reģistrētu dabas un kultūras vērtību – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, ģenētisko resursu mežaudžu, kultūras pieminekļu – skaitu;

3.3.6. meža apsaimniekotāja noteikto dabas un kultūras vērtību skaitu;

3.3.7. meža infrastruktūras (autoceļu, meža meliorācijas sistēmu) apjomu;

3.3.8. to rekreācijai un vides izziņai paredzēto teritoriju apjomu, kuras teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktas kā publiskā ārtelpa (mežaparki, rekreācijas vietas pie ūdeņiem un dabas objektiem);

3.4. meža apsaimniekošanas pasākumus, to apjoma izvietojumu un nosacījumus, plānojot

3.4.1. koku ciršanu;

3.4.2. meža atjaunošanu, jaunaudžu kopšanu un meža aizsardzību;

3.4.3. meža infrastruktūras būvniecību;

3.4.4. dabas un kultūras vērtību aizsardzību un apsaimniekošanu;

3.5. ainavu cirtes mērķus, intensitāti un platību;

3.6. meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz meža resursu stāvokli, kā arī vides un sociālo jomu izvērtēšanas nosacījumus;

3.7. sabiedrības līdzdalības pasākumus valsts un pašvaldību plāna izstrādē.

Plānam pievieno

4.1. meža zemes plānu;

4.2. valsts uzturētajās informatīvajās sistēmās reģistrēto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, ģenētisko resursu mežaudžu un kultūras pieminekļu kartogrāfisko materiālu;

4.3. meža apsaimniekotāja noteiktas teritorijas dabas un kultūras vērtību kartogrāfisko materiālu;

4.4. to rekreācijai un vides izziņai paredzēto teritoriju kartogrāfisko materiālu, kuras teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktas kā publiskā ārtelpa (mežaparki, rekreācijas vietas pie ūdeņiem un dabas objektiem);

4.5. mežsaimniecisko darbu (galvenās un kopšanas cirtes) apjoma izvietojuma kartogrāfisko materiālu – tikai valsts un pašvaldību plānos;

4.6. ainavu cirtes apjoma izvietojuma kartogrāfisko materiālu, norādot plānotās skatu perspektīvas un skatu punktus.

Plānu apsaimniekojamai teritorijai izstrādā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts meža apsaimniekotājs, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Ja apsaimniekojamo teritoriju veido vairāki meža īpašumi, tai var izstrādāt kopēju plānu. Plānu neizstrādā Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punktā minētās apbūvētās valsts meža zemes apsaimniekošanai.

Valsts un pašvaldību meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts meža apsaimniekotājs pirms plāna izstrādes nosaka sabiedrības līdzdalības pasākumus, kurus publisko savā tīmekļa vietnē, un plāna izstrādē nodrošina šo pasākumu izpildi.

Meža apsaimniekošanas nosacījumus rekreācijai un vides izziņai paredzētajās teritorijās (mežaparkos, rekreācijas vietās pie ūdeņiem un dabas objektiem), kas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktas kā publiskā ārtelpa, saskaņo ar vietējo pašvaldību un nodrošina sabiedrības līdzdalību atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.

Par plāna izstrādi teritorijām, kurās ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi un dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētie īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts meža apsaimniekotājs rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un konsultējas par meža apsaimniekošanas nosacījumiem šajās teritorijās.

Plānu apstiprina

9.1. valsts meža apsaimniekošanai – attiecīgā institūcija vai apsaimniekotāja valde;

9.2. pašvaldības meža apsaimniekošanai – attiecīgās pašvaldības dome;

9.3. privātpersonas meža apsaimniekošanai – meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Lai novērtētu meža resursu stāvokli un apsaimniekošanas darbību ietekmi uz vidi un sociālo jomu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts meža apsaimniekotājs izvērtē plānu atbilstoši tajā noteiktajiem izvērtēšanas nosacījumiem.

Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts meža apsaimniekotājs aktualizē plānu, ņemot vērā plāna izvērtēšanas rezultātus, vides, sociālo un ekonomisko apstākļu izmaiņas un grozījumus normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzību. Plānu aktualizē un apstiprina saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām par plāna izstrādi un apstiprināšanu.

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums izstrādāt plānu un to apstiprināt gada laikā pēc meža iegūšanas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru.

Plānu izstrādā laikposmam līdz 10 gadiem.

Valsts vai pašvaldības meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts meža apsaimniekotājs plānu publisko savā tīmekļa vietnē, ievērojot normatīvajos aktos par informācijas pieejamību noteiktās prasības.

Privātpersonas, kuru kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru, savā tīmekļa vietnē mēneša laikā pēc plāna izstrādes norāda, ka meža apsaimniekošana notiek atbilstoši plānam. Ja savas tīmekļa vietnes nav, minēto informāciju iesniedz Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrija šo informāciju ievieto savā tīmekļa vietnē.

Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Plāni, kas apstiprināti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tiem noteiktā termiņa beigām, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Līdz 2012. gada 1. janvārim izstrādātie valsts meža apsaimniekošanas plāni ir spēkā līdz Meža likumā noteiktajam termiņam.