Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība

Noteikumi nosaka

1.1. trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

1.2. prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī rīcības plāna trokšņa samazināšanai un trokšņa stratēģisko karšu izstrādei;

1.3. vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;

1.4. kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

1.5. informāciju, kāda par vides troksni sniedzama sabiedrībai un Eiropas Komisijai, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

Noteikumi neattiecas uz

2.1. troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas;

2.2. troksni darbavietās un transportlīdzekļos;

2.3. militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās;

2.4. publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (saņemta atļauja);

2.5. sapulcēm, gājieniem un piketiem, kurus reglamentē likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem";

2.6. iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību;

2.7. operatīvo transportlīdzekļu speciālo skaņas iekārtu radīto signālu;

2.8. remontdarbiem, kas tiek veikti dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00), un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību.

(2.4. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 19.12.2017. spriedumu, kas stājas spēkā 21.12.2017.)

Noteikumu mērķis ir noteikt trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību.

Noteikumos lietoti šādi termini

4.1. aglomerācija – administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru;

4.2. autoceļš – reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;

4.3. diskomforts – trokšņa radītā iedzīvotāju apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta trokšņa novērtējumā;

4.4. dzelzceļa līnija – dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā;

4.5. kaitīgās sekas – vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību;

4.6. lidosta – pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas;

4.7. mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju – ēka, kas aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa;

4.8. mājoklis ar klusu fasādi – ēka, pie kuras fasādes konkrēta trokšņa avota radītā trokšņa rādītāja Ldvn vērtība, kas noteikta 4 m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no fasādes, ir vairāk nekā par 20 dB(A) zemāka kā pie fasādes ar visaugstāko trokšņa rādītāja Ldvn vērtību;

4.9. novērtēšana – trokšņa rādītāju vai ar troksni saistīto kaitīgo seku mērīšana, aprēķināšana un prognozēšana;

4.10. rīcības plāns – pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi un novērstu vai, ja tas nepieciešams, samazinātu vides troksni, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām;

4.11. troksnis telpās – nevēlams vai kaitīgs troksnis telpās, tai skaitā troksnis, kuru rada vides trokšņa avoti;

4.12. trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību;

4.13. trokšņa un iedarbības sakarība – sakarība starp trokšņa rādītāja vērtību un trokšņa radītajām kaitīgajām sekām.

Aglomerācijas teritorijai izstrādā un ar attiecīgās aglomerācijas pašvaldības domes lēmumu apstiprina

5.1. trokšņa stratēģisko karti;

5.2. rīcības plānu.

Vides trokšņa novērtēšanai ārpus telpām izmanto šādus trokšņa rādītājus

6.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu;

6.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;

6.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;

6.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus;

6.5. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294).

Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes norādītas šo noteikumu 1. pielikumā. Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšanas nosacījumi norādīti šo noteikumu 2. pielikumā. Vides trokšņa emisijas (ievades datu) mērījumiem izmanto metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 294 redakcijā)

1 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu, un nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 294 redakcijā)

2 Izstrādājot trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus autoceļam, dzelzceļa līnijai, lidostai vai aglomerācijai, vides trokšņa rādītāju vērtības nosaka saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvas (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK, pielikumu un Komisijas 2020. gada 21. decembra Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1226, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm, pielikumu (ietverts šo noteikumu 5. pielikumā). Vides trokšņa kaitīgās sekas novērtē atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā norādītajām metodēm.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

Pašvaldība ir tiesīga ar saistošajiem noteikumiem noteikt

8.1. zemākus vides trokšņa robežlielumus atsevišķās teritorijās, izņemot aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot zemākus robežlielumus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju;

8.2. aizsardzībai pret troksni, izņemot aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem

8.2.1. kluso rajonu apdzīvotā vietā − teritoriju apdzīvotā vietā, kurā trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 2. pielikuma 1.5. apakšpunktā norādītajiem trokšņa robežlielumiem. Aglomerācijas pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 37.10. apakšpunktu klusos rajonus nosaka rīcības plānā. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot klusos rajonus apdzīvotā vietā, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju;

8.2.2. kluso rajonu lauku apvidū – teritoriju lauku apvidū, kurā nav satiksmes, rūpnieciskās darbības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa un kurā trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem trokšņa robežlielumiem. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot klusos rajonus lauku apvidū, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju.

Lai novērtētu troksni telpās, izmanto

9.1. LAeq,T – trokšņa rādītāju, kas raksturo noteiktā diennakts daļā (diena, vakars vai nakts) telpā radīto troksni;

9.2. LAmax – trokšņa rādītāju, kas raksturo naktī telpā radīto skaņas spiediena maksimālo līmeni.

(Punkts, ciktāl tas nenodrošina personas pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni, atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 14.04.2026. spriedumu, kas stājas spēkā 16.04.2026.)

Kārtība, kādā piemēro trokšņa rādītājus telpās, un trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes norādītas šo noteikumu 3. pielikumā. Šo noteikumu 4. pielikumā norādīti trokšņa robežlielumi telpās.

(Punkts, ciktāl tas nenodrošina personas pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni, atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 14.04.2026. spriedumu, kas stājas spēkā 16.04.2026.)

Trokšņa mērījumus atbilstoši šo noteikumu 1. un 3. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas.

(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 471 redakcijā; punkts, ciktāl tas nenodrošina personas pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni, atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 14.04.2026. spriedumu, kas stājas spēkā 16.04.2026.)

Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.

(Punkts, ciktāl tas nenodrošina personas pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni, atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 14.04.2026. spriedumu, kas stājas spēkā 16.04.2026.)

Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.

Teritorijā, kurā

14.1. veic vai plāno veikt komercdarbību, izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus teritorijas, un kura robežojas ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām vai šo noteikumu 4. pielikumā minētajām telpām, trokšņa avotus aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu;

14.2. trokšņa rādītāja vērtība saskaņā ar trokšņa stratēģisko karti, kas izstrādāta atbilstoši šo noteikumu prasībām, vai vides trokšņa novērtēšanu pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minēto trokšņa robežlielumu, ir pieļaujama ēku būvniecība, kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" prasībām.

Telpās

15.1. pirms komercdarbības uzsākšanas prognozē troksni un tā iedarbību uz apkārtējām telpām un apbūvi, ja komercdarbībā plānotās trokšņainākās iekārtas skaņas jaudas līmenis pārsniedz 80 dB(A);

15.2. kurās veic vai plāno veikt komercdarbību, izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus telpām, un kuras robežojas ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām vai šo noteikumu 4. pielikumā minētajām telpām, trokšņa avotu aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu;

15.3. kurās konstatētas vai prognozētas trokšņa rādītāju vērtības, kas neatbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām, paredz un veic prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" prasībām.

1 Sporta bāzu reģistrā reģistrētās atklātajās autosporta un motosporta bāzēs, kurās iespējams nodrošināt treniņu procesu un sacensības autosporta un motosporta veidos un kuras izvietotas apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) (turpmāk – mototrases), ievēro šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteiktos vides trokšņa robežlielumus.

2 Pirms mototrases izveides novērtējot tās plānotās darbības radīto troksni, ņem vērā šīs mototrases maksimālo noslogotību. Mototrases īpašnieks vai valdītājs, izvērtējot mototrases noslogotību, novērtē arī mototrases radītā trokšņa slodzi, nodrošinot atsevišķu motoierīču trokšņa līmeņa mērījumus.

3 Mototrases īpašnieks vai valdītājs aprīko mototrasi ar trokšņa monitoringa iekārtu, nodrošinot, ka to uzstāda atbilstoši ražotāja nosacījumiem. Veicot trokšņa mērījumus ar trokšņa monitoringa iekārtu, var neievērot šo noteikumu 11. punktā minēto akreditācijas nosacījumu. Trokšņa monitoringa iekārta atbilst šādām prasībām

15.3 1. nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus mototrases darbības laikā;

15.3 2. tiek kalibrēta reizi trijos gados.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2016., sk. 69. punktu)

4 30 dienas pirms plānotajām sacensībām mototrases īpašnieks vai valdītājs iesniedz pašvaldībā informāciju par tām, kā arī ievieto minēto informāciju savā mājaslapā internetā. Ja nepieciešams veikt izmaiņas plānotajā sacensību grafikā, mototrases īpašnieks vai valdītājs par to informē pašvaldību 10 dienas pirms sacensībām.

Satiksmes ministrija, izstrādājot trokšņa stratēģisko karti autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, sadarbojas ar pašvaldību, kuras teritorija iekļauta trokšņa stratēģiskajā kartē (turpmāk – trokšņa ietekmētā pašvaldība).

Trokšņa stratēģiskās kartes

17.1. izstrādā uz valstī noteiktās topogrāfiskās kartes pamatnes tādā mērogā, lai kartē būtu skaidri izšķirami trokšņu avoti kartējamā rajonā un noteiktam trokšņa rādītāja līmenim atbilstošās kontūras;

17.2. ietver datus saistībā ar kādu no šādiem aspektiem

17.2.1. esošs, vēsturisks vai prognozēts stāvoklis attiecībā uz troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītāju;

17.2.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

17.2.3. to noteiktā rajonā esošo novērtēto mājokļu, skolu un slimnīcu skaits, uz kurām iedarbojas troksnis, kura rādītājam ir kāda konkrēta vērtība;

17.2.4. to novērtēto cilvēku skaits, kuri atrodas trokšņa iedarbībai pakļautajā rajonā.

Trokšņa stratēģiskajā kartē aglomerācijām ietver vismaz 60, 65, 70 un 75 dB(A) trokšņa kontūras.

Trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā kā grafiskās kartes, tabulās apkopotus skaitliskus datus vai elektroniski apkopotus skaitliskus datus.

Trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus izmanto, lai

20.1. iegūtu datus rīcības plānu izstrādei;

20.2. informētu sabiedrību;

20.3. informētu Eiropas Komisiju par vides troksni Latvijas teritorijā.

Trokšņa stratēģiskajās kartēs aglomerācijai ietver vismaz

21.1. trokšņa avotus – ceļu satiksmi, dzelzceļa un tramvaju satiksmi, gaisa satiksmi, rūpnieciskās darbības zonas, ostas – un to radīto vides troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītājiem. Katra trokšņa avota veida radīto troksni atspoguļo arī atsevišķā kartē;

21.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

21.3. cilvēku skaitu, kuri dzīvo mājokļos, kuros trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās

21.3.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

21.3.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A);

21.4. informāciju par to, kā šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajās zonās dzīvojošos cilvēkus ietekmē troksnis, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa un tramvaju satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti (norāda atsevišķi informāciju par katra trokšņa avota radīto troksni);

21.5. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 21.3. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi, un autoceļu, dzelzceļa līniju un lidostu radītā trokšņa ietekmi uz viņiem (ja attiecīgie dati ir pieejami).

Trokšņa stratēģiskajās kartēs autoceļam, dzelzceļa līnijai un lidostai ietver vismaz šādu informāciju

22.1. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

22.2. to cilvēku skaitu, kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās

22.2.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

22.2.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A);

22.3. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 22.2. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi (ja attiecīgie dati ir pieejami);

22.4. kopējo platību (km2), kas pakļauta tāda trokšņa iedarbībai, kuram trokšņa rādītāja Ldvn vērtības ir lielākas nekā attiecīgi 55, 65 un 75 dB(A). Norāda arī mājokļu skaitu un to cilvēku skaitu, kas dzīvo katrā no minētajām platībām, ietverot aglomerācijas. Trokšņu kontūras 55 dB(A) un 65 dB(A) attēlo arī vienā vai vairākās kartēs, kurās redzams pagastu, pilsētu un aglomerāciju izvietojums.

Šo noteikumu 21. un 22. punktā minēto cilvēku skaitu norāda, noapaļojot līdz tuvākajam simtam.

Lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus, izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes. Trokšņa stratēģiskajās kartēs

24.1. informācija par vides troksni ir grafiskā veidā;

24.2. ietverti trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

24.3. ja nepieciešams, norādīta trokšņa rādītāja vērtība citā augstumā (nevis 4 m virs zemes).

Aglomerācijas pašvaldība pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes aglomerācijai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām). Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju

25.1. aglomerācijas atrašanās vieta, platība (km2), iedzīvotāju skaits;

25.2. aglomerācijas pašvaldība, tās adrese un par trokšņa stratēģiskajām kartēm atbildīgā persona;

25.3. izmantotās trokšņa rādītāju aprēķina vai mērīšanas metodes;

25.4. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

Satiksmes ministrija pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju

26.1. vispārīgs autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas apraksts (atrašanās vieta, lielums un dati par satiksmi) un apkārtnes raksturojums (aglomerācija, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti);

26.2. izmantotās aprēķina vai mērīšanas metodes;

26.3. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija trokšņa stratēģiskās kartes pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par trokšņa stratēģisko karšu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija iesniedz apstiprināto trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) (arī elektroniskā veidā). Centrs nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā. Pārstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes iesniedz centrā.

Centrs ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu.

Par trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā

31.1. aglomerācijas pašvaldība 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte aglomerācijai, publicē vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto pašvaldības mājaslapā internetā paziņojumu par to, ka apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte aglomerācijai;

31.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, ievieto ministrijas mājaslapā internetā paziņojumu par attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu un nosūta to trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība paziņojumu ievieto pašvaldības mājaslapā internetā.

Šo noteikumu 31. punktā minētajos paziņojumos norāda šādu informāciju

32.1. trokšņa stratēģiskās kartes nosaukums un apstiprināšanas datums;

32.2. institūcija, kas izstrādājusi trokšņa stratēģisko karti, tās adrese, tālruņa numurs un mājaslapas adrese internetā;

32.3. vieta un laiks, kādā personas var iepazīties ar trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgajām apstiprinātajām trokšņa stratēģiskajām kartēm un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgās pašvaldības un Satiksmes ministrijas mājaslapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.

Rīcības plānu izstrādā aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kam ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes.

Satiksmes ministrija, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, sadarbojas ar trokšņa ietekmēto pašvaldību.

Ja, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, Satiksmes ministrija nepiekrīt kādam pašvaldības iesniegtajam priekšlikumam, ministrija organizē tikšanos ar trokšņa ietekmētās pašvaldības pārstāvjiem, lai vienotos par attiecīgo priekšlikumu.

Rīcības plānā ietver šādu informāciju

37.1. aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas, kā arī citu trokšņa avotu apraksts;

37.2. institūcija, kas nodrošinājusi trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādi, tās adrese;

37.3. normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni (īss apraksts);

37.4. spēkā esošie trokšņa robežlielumi;

37.5. trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkums;

37.6. to novērtēto cilvēku skaits, uz kuriem iedarbojas troksnis, problēmu noskaidrošana un uzlabojamās situācijas;

37.7. pārskats par sabiedrības informēšanu un par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem (aglomerācijai izstrādātajam rīcības plānam pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu);

37.8. veiktie un plānotie pasākumi (arī ilgtermiņā) trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām. Norāda arī pirms rīcības plāna izstrādātos dokumentus trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai;

37.9. pasākumi, kurus aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija paredzējusi veikt turpmāko piecu gadu laikā trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām;

37.10. aglomerācijas klusie rajoni un pasākumi to saglabāšanai;

37.11. informācija par ilgtermiņa attīstības plāniem vai paredzētajiem projektiem, kas var ietekmēt rīcības plānā noteikto rezultātu sasniegšanu;

37.12. informācija par rīcības plānā iekļauto pasākumu prognozējamām izmaksām, kā arī, ja iespējams, izmaksu efektivitātes novērtējums un ieguvumu un zaudējumu novērtējums;

37.13. to cilvēku skaita samazināšanās novērtējums, kurus ietekmē troksnis (trokšņa radīti miega traucējumi vai cits diskomforts);

37.14. rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība.

Šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētajā informācijā norāda kaitīgo seku novērtēšanas rezultātus.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

Kaitīgo seku novērtēšanai izmanto trokšņa un iedarbības sakarību attiecībā uz mājokļiem ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļiem ar klusu fasādi.

Rīcības plāna izstrādātājs pēc rīcības plāna izstrādes sagatavo rīcības plāna kopsavilkumu. Rīcības plāna kopsavilkumā (ne garāks par 10 lapām) iekļauj šo noteikumu 37. punktā minēto informāciju. Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija rīcības plānu pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par rīcības plāna atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija iesniedz rīcības plānu un tā kopsavilkumu centrā (arī elektroniskā veidā). Centrs nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija rīcības plānu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā, kā arī pārskata un pārstrādā, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni. Pārstrādāto rīcības plānu un kopsavilkumu iesniedz centrā.

Centrs ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par institūcijām, kas ir atbildīgas par rīcības plāna izstrādi un apstiprināšanu.

Par rīcības plāna izstrādi sabiedrība tiek informēta šādā veidā

45.1. aglomerācijas pašvaldība ievieto pašvaldības mājaslapā internetā rīcības plāna projektu aglomerācijai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par rīcības plāna projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā;

45.2. Satiksmes ministrija ievieto ministrijas mājaslapā internetā rīcības plāna projektu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto rīcības plāna projektu, kā arī publicē minēto paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un kopā ar rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība paziņojumu ievieto pašvaldības mājaslapā internetā.

Šo noteikumu 45. punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju

46.1. rīcības plāna nosaukums;

46.2. institūcija, kas nodrošinājusi rīcības plāna projekta izstrādi, tās adrese, tālruņa numurs un mājaslapas adrese internetā;

46.3. teritorija, uz kuru attiecas rīcības plāna īstenošana, un laikposms, kādā īstenojams rīcības plāns;

46.4. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iegūt informāciju par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem;

46.5. vieta un termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu. Priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas.

Aglomerācijas pašvaldība papildus šo noteikumu 46.punktā minētajai informācijai paziņojumā norāda sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu.

Aglomerācijas pašvaldība vismaz 20 dienas pēc šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētā paziņojuma publicēšanas laikrakstā rīko attiecīgā rīcības plāna projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmi.

Aglomerācijas pašvaldība nodrošina, ka šo noteikumu 48.punktā minētā sanāksme notiek sabiedrībai pieejamās telpās, kā arī sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, attiecīgajā pašvaldībā var iepazīties ar sanāksmes protokolu un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis. Iesniegumu aglomerācijas pašvaldība pievieno protokolam.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija apkopo un izvērtē saņemtās rakstiskās atsauksmes un priekšlikumus par attiecīgo rīcības plāna projektu, iestrādā tos rīcības plānā, kā arī sagatavo pārskatu par priekšlikumiem. Pārskatā norāda priekšlikumus, kas ņemti vērā, un noraidītos priekšlikumus (norādot noraidīšanas pamatojumu). Aglomerācijas pašvaldība pārskatam par priekšlikumiem pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu.

Par rīcības plāna apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā

51.1. aglomerācijas pašvaldība 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināts rīcības plāns aglomerācijai, publicē paziņojumu par rīcības plāna apstiprināšanu vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto minēto paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā;

51.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināts rīcības plāns autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, ievieto ministrijas mājaslapā internetā paziņojumu par attiecīgā rīcības plāna apstiprināšanu un nosūta to trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība ievieto paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā.

Šo noteikumu 51. punktā minētajos paziņojumos norāda šādu informāciju

52.1. rīcības plāna nosaukums un apstiprināšanas datums;

52.2. institūcija, kas izstrādājusi rīcības plānu, tās adrese, tālruņa numurs un mājaslapas adrese internetā;

52.3. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iepazīties ar rīcības plānu un tā kopsavilkumu.

Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo apstiprināto rīcības plānu un tā kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgās pašvaldības un Satiksmes ministrijas mājaslapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.

Ja aglomerācijai, autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, kam paredzēts izstrādāt trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu, ir iespējama vides trokšņa pārrobežu ietekme, attiecīgi aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija nosūta Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk – birojs) pieprasījumu vides trokšņa pārrobežu ietekmes izvērtēšanai, kā arī informāciju par trokšņa avotiem, to raksturlielumus un citu pieejamo informāciju, kas raksturo esošo un paredzamo vides troksni.

Birojs 40 dienu laikā pēc šo noteikumu 54. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas izvērtē, vai ir novērojama attiecīgās aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas trokšņa pārrobežu ietekme, un nosūta aglomerācijas pašvaldībai vai Satiksmes ministrijai lēmumu par pārrobežu ietekmi.

Ja ir novērojama pārrobežu ietekme, aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija pirms trokšņa kartēšanas nosūta tai kaimiņvalstij, kuru ietekmē vides troksnis (turpmāk − kaimiņvalsts), rakstisku paziņojumu par paredzamo trokšņa kartēšanu. Paziņojumu nosūta tajā valodā, par kuru panākta vienošanās ar kaimiņvalsti. Paziņojumā norāda

56.1. informāciju par paredzamo trokšņa kartēšanu (kartes nosaukums, institūcija, kas nodrošinās trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi, paredzamais kartes izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);

56.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos trokšņa kartēšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanu.

Aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties trokšņa kartēšanā, nosaka attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanas kārtību.

Pēc trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās trokšņa kartēšanā, nosūta paziņojumu par apstiprināto trokšņa stratēģisko karti.

Pirms rīcības plāna izstrādes uzsākšanas aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija nosūta kaimiņvalstij rakstisku paziņojumu par rīcības plāna izstrādāšanu. Paziņojumā norāda

59.1. informāciju par rīcības plāna izstrādi (rīcības plāna nosaukums, institūcija, kas nodrošinās rīcības plāna izstrādi, rīcības plāna izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);

59.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos rīcības plāna izstrādē, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgā rīcības plāna izstrādi.

Aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties rīcības plāna izstrādē, nosaka rīcības plāna izstrādes kārtību.

Pēc rīcības plāna apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija nosūta rīcības plāna kopsavilkumu tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās rīcības plāna izstrādē.

Centrs par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju

62.1. institūcijas, kuras nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un attiecīgo rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu;

62.2. par aglomerācijām

62.2.1. īss aglomerācijas apraksts − atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits;

62.2.2. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;

62.2.3. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;

62.2.4. šo noteikumu 21. punktā minētā informācija;

62.2.5. rīcības plāna kopsavilkums;

62.3. par autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām

62.3.1. autoceļu, dzelzceļa līniju vai lidostu vispārīgs apraksts (nosaukums, ģeogrāfiskās koordinātas, vidējā satiksmes intensitāte gadā, autoceļu un dzelzceļa līniju garums);

62.3.2. apkārtnes raksturojums: aglomerācijas, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti;

62.3.3. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;

62.3.4. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;

62.3.5. šo noteikumu 22. punktā minētā informācija;

62.3.6. rīcības plāna kopsavilkums.

Centrs sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju

63.1. līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem − informāciju par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, par dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā, par lidostām, kā arī par aglomerācijām;

63.2. informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem trokšņa robežlielumiem (pievieno paskaidrojumus par to ieviešanu), informāciju par institūciju, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu glabāšanu un, ja ir izmaiņas, informāciju par institūcijām, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu;

63.3. šo noteikumu 62. punktā minēto informāciju par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem attiecībā uz aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām sešu mēnešu laikā pēc likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 10. un 11. punktā noteiktā termiņa ik pēc pieciem gadiem.

Atzīt par spēku zaudējušiem

64.1. Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 597 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 112., 193. nr.; 2006, 4., 23. nr.; 2008, 87. nr.; 2010, 37. nr.);

64.2. Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumus Nr. 76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 19. nr.).

Satiksmes ministrija šo noteikumu 62.3.1. apakšpunktā minēto informāciju sniedz centram līdz 2015. gada 30. martam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, par dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, un par lidostām.

Ja mainās šo noteikumu 65. punktā minētā informācija par trokšņa avotu intensitāti, Satiksmes ministrija aktuālo informāciju par autoceļiem, dzelzceļa līnijām vai lidostām iesniedz centrā kopā ar stratēģiskajām trokšņa kartēm, kas tiek iesniegtas saskaņā ar šo noteikumu 28. un 29. punktu.

Stratēģiskās kartes un rīcības plānus atbilstoši šo noteikumu 29. un 43. punktam pārskata ik pēc pieciem gadiem pēc likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 10. un 11. punktā noteiktā termiņa.

Šo noteikumu 5. punkts stājas spēkā 2014. gada 1. jūnijā. Līdz šo noteikumu 5. punkta spēkā stāšanās dienai aglomerācijas pašvaldība trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānu apstiprina ar saistošajiem noteikumiem.

Šo noteikumu 15.3 punkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

(MK 22.09.2015. noteikumu Nr. 539 redakcijā)