Noteikumi par publisko testamentu reģistru

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā kārto publisko testamentu reģistru (turpmāk – reģistrs);

1.2. reģistrā iekļaujamās ziņas;

1.3. gadījumus, kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz reģistrā un izsniedz no reģistra.

Reģistrs ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (turpmāk – padome) pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Mantojumu reģistrs" apakšsistēma.

Reģistru veido, izmantojot datorprogrammu, kas nodrošina, lai iekļaujamo ziņu ierakstīšanas laiks reģistrā parādītos automātiski un nebūtu labojams.

Ziņu sniedzēji ir atbildīgi par ziņu savlaicīgu ievadi reģistrā vai sniegšanu padomei ievadei reģistrā un šo ziņu atbilstību tās apliecinošiem dokumentiem.

Reģistrā iekļauj ziņas par

5.1. dokumentiem, kuri satur pēdējās gribas rīkojumu (turpmāk – dokumenti), – publiskiem testamentiem, dokumentiem par privātu testamentu pieņemšanu glabāšanā, mantojuma līgumiem un citiem publiski apliecinātiem darījumiem, kuri satur rīkojumus nāves gadījumam;

5.2. dokumentiem, kuri atsauc, groza, papildina vai atceļ pēdējās gribas rīkojumu;

5.3. informācijas pieprasīšanu no reģistra.

Par mantojuma atstājēju reģistrā iekļauj šādas ziņas

6.1. vārdu;

6.2. uzvārdu;

6.3. personas kodu (ja tāda nav – dzimšanas gadu, dienu, mēnesi);

6.4. dzimšanas vietu (ja ir zināma);

6.5. miršanas gadu, dienu, mēnesi.

Par šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem reģistrā iekļauj šādas ziņas

7.1. dokumenta taisīšanas datumu (gadu, dienu, mēnesi);

7.2. dokumenta numuru;

7.3. amatpersonas vārdu un uzvārdu vai bāriņtiesas nosaukumu, kura taisīja dokumentu, vai tiesas nosaukumu, kura atzina dokumentu par spēkā neesošu (pilnībā vai daļā);

7.4. dokumenta reģistrācijas kārtas numuru reģistrā;

7.5. dokumenta reģistrācijas laiku reģistrā (tiek fiksēts automātiski);

7.6. dokumenta atrašanās vietu;

7.7. piezīmes – datus par dokumenta atrašanās vietas maiņu, atzīmi par glabāšanā nodotā testamenta izsniegšanu testatoram.

Reģistrā iekļauj šādas ziņas par informācijas pieprasīšanu no reģistra

8.1. par personu – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru;

8.2. par iestādi – tās nosaukumu;

8.3. par zvērinātu notāru un citām amatpersonām – amatu, vārdu un uzvārdu;

8.4. par tiesu – norādi uz to, ka ziņas pieprasītas caur Tiesu informatīvo sistēmu;

8.5. pieprasījuma saņemšanas datumu (gadu, dienu, mēnesi).

Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā reģistram nepieciešamās ziņas sniedz zvērināti notāri, bāriņtiesas un tiesas.

Zvērināti notāri viņu rīcībā esošās reģistrā iekļaujamās ziņas reģistrā ievada elektroniski ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto dokumentu taisīšanas.

Bāriņtiesas to rīcībā esošās reģistrā iekļaujamās ziņas padomei iekļaušanai reģistrā nosūta elektroniski atbilstoši normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu un apriti noteiktajām prasībām (turpmāk – elektroniski) vai rakstiski pa pastu ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto dokumentu taisīšanas.

Tiesas to rīcībā esošās reģistrā iekļaujamās ziņas padomei iekļaušanai reģistrā nosūta elektroniski ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc attiecīgā sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Šo noteikumu 6.5.apakšpunktā minētās ziņas reģistrā iekļauj no Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas automatizētajā datu pārraides režīmā, tiklīdz šīs ziņas ir ievietotas Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmā. Ja mantojuma atstājējs nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, ziņas par viņa nāvi reģistrā ieraksta reģistra operators, kam padome uzdevusi to veikt (turpmāk – reģistra operators), pamatojoties uz personas vai zvērināta notāra iesniegumu, kam pievienota miršanas apliecības kopija vai tāda ārvalstīs izsniegta dokumenta kopija, kurš apliecina miršanas fakta reģistrāciju.

Šo noteikumu 8.punktā minētās ziņas, ja informāciju no reģistra pieprasa zvērināti notāri vai tiesas, reģistrā parādās automātiski, tiklīdz informācija pieprasīta. Citos gadījumos ziņas reģistrā ievada reģistra operators.

Reģistrā iekļaujamās ziņas, kas saņemtas elektroniski vai rakstiski pa pastu, reģistrā ievada reģistra operators vienas darbdienas laikā pēc attiecīgo ziņu saņemšanas.

Reģistra operators reģistrā izdara attiecīgu atzīmi, ja reģistrā ierakstīto dokumentu atrašanās vieta ir mainījusies.

Tiesības labot un anulēt reģistrā iekļautās ziņas ir reģistra operatoram.

Par nepieciešamību labot vai anulēt reģistrā iekļautās ziņas zvērināti notāri un tiesas paziņo padomei elektroniski. Bāriņtiesas par nepieciešamību labot vai anulēt reģistrā iekļautās ziņas paziņo padomei elektroniski vai rakstiski pa pastu. Paziņojumā norāda labošanas vai anulēšanas iemeslus.

Šajos noteikumos noteiktās ziņas reģistrā iekļauj latviešu valodā. Ja mantojuma atstājējs ir ārvalstnieks, personas vārdu un uzvārdu norāda arī attiecīgās ārvalsts valodas oriģinālformā (latīņalfabētiskās rakstības valodās) vai oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā (citās valodās).

Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā informāciju no reģistra par dokumentiem un to atrašanās vietu sniedz padome.

Informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām mantojuma atstājēja dzīves laikā drīkst saņemt tikai mantojuma atstājējs un padome.

Zvērināti notāri, tiesas, valsts un pašvaldību iestādes savu funkciju nodrošināšanai, kā arī citas personas informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām drīkst saņemt pēc mantojuma atstājēja nāves.

Šo noteikumu 21. un 22.punktā minētajām personām un iestādēm, izņemot zvērinātus notārus un tiesas, informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām sniedz, pamatojoties uz elektronisku vai rakstisku pieprasījumu, kurā norādīta ziņu saņemšanas nepieciešamība.

Padome informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām šo noteikumu 21. un 22. punktā minētajām personām un iestādēm, izņemot zvērinātus notārus un tiesas, sniedz elektroniski vai rakstiski ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām mantojuma lietas ietvaros šo noteikumu 22.punktā minētajām personām, izņemot zvērinātus notārus, tiesas un valsts un pašvaldību iestādes, sniedz zvērināts notārs, kurš ved attiecīgo mantojuma lietu.

Informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām zvērināti notāri un tiesas saņem tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Zvērināti notāri ziņas par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti laikā no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas (1993.gada 1.septembris) līdz reģistra darbības uzsākšanas dienai, reģistram sniedz elektroniski.

Noteikumi stājas spēkā 2014.gada 1.maijā.