Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā no Ārstniecības riska fonda pieprasa atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (turpmāk – kaitējums), kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem;

1.2. kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda;

1.3. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību.

1 Noteikumi neattiecas uz klīnisko pētījumu ietvaros saņemto ārstniecību.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

Ārstniecības riska fonda darbību nodrošina šādas iestādes

2.1. Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija), kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu un nosaka kaitējuma apmēru procentos, kā arī vērtē ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu un pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu to izmaksāt;

2.2. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests), kas administrē Ārstniecības riska fonda līdzekļus, kā arī izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

Pacients, kas saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmo daļu ir tiesīgs prasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda (turpmāk – iesniedzējs), ievērojot Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā paredzētos atlīdzības prasījuma termiņus, aizpilda un iesniedz inspekcijā atlīdzības prasījuma iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

1 Pacienta nāves gadījumā atlīdzības prasījuma iesniegumu ir tiesīgs iesniegt pacienta mantinieks, pievienojot apliecību par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecību.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

Ja iesniedzējs prasa atlīdzināt ārstniecības izdevumus, atlīdzības prasījuma iesniegumam pievieno ārstniecības izdevumu deklarāciju un maksājuma dokumentus atbilstoši šo noteikumu 1.1 pielikumam, kā arī

4.1. ārstniecības izdevumus apliecinošus personificētus attaisnojuma dokumentus, kas apliecina izmaksas par ārstniecības personas sniegtajām konsultācijām, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko ierīču iegādi un medicīnisko rehabilitāciju (čekus, kvītis);

4.2. medicīnas dokumentus, kas pamato saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus, zāļu vai medicīnas ierīču iegādi (ārstniecības iestādes izraksts/epikrīze, ārsta speciālista (konsultanta) atzinums, recepte), par kuriem iesniegti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētie dokumenti.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

1 Ja pacients saistībā ar nodarītā kaitējuma novēršanu turpina ārstēties pēc inspekcijas lēmuma pieņemšanas par atlīdzības izmaksāšanu, pacients ir tiesīgs iesniegt šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, bet ne biežāk kā vienu reizi pusgadā.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

Inspekcija, saņemot iesniedzēja atlīdzības prasījuma iesniegumu, izvērtē tajā iekļauto informāciju un pievienotos dokumentus (ārstniecības izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus). Ja inspekcija konstatē, ka atlīdzības prasījuma iesniegums ir nepilnīgs, tas piecu darbdienu laikā pēc atlīdzības prasījuma iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam mēneša laikā iesniegt papildu informāciju.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

Inspekcija, izvērtējot atlīdzības prasījuma iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, uzsāk ekspertīzi vai pieņem lēmumu par atteikumu izskatīt atlīdzības prasījuma iesniegumu

6.1. ja iesniegumā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija un iesniedzējs attiecīgo informāciju nav iesniedzis arī pēc inspekcijas pieprasījuma;

6.2. ja nav ievēroti Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajā daļā norādītie atlīdzības prasījuma termiņi;

6.3. ja pacienta nāves gadījumā nav iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

Inspekcija

7.1. veic pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi;

7.2. konstatē kaitējuma esību vai neesību;

7.3. konstatē šo noteikumu 12.punktā minēto apstākļu esību vai neesību;

7.4. atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam nosaka konstatētā kaitējuma sekas un apmēru, izteiktu procentos, ņemot vērā veselības stāvokli, kas bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim. Ja konstatēti vairāki šo noteikumu 2. pielikumā minētie kaitējuma veidi, kaitējuma apmēru nosaka smagākā kaitējuma veida procentuālā apmēra ietvaros.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

1 Inspekcija ir tiesīga neveikt šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minēto darbību, ja iepriekš pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzē jau ir veikts konkrētās ārstniecības epizodes izvērtējums.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

Inspekcija, veicot šo noteikumu 7.punktā minētās darbības, ir tiesīga

8.1. pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādēm pacienta medicīniskos dokumentus;

8.2. lūgt citas ārstniecības personas vai ārstu profesionālās asociācijas sniegt viedokli par pacientam sniegto veselības aprūpes pakalpojumu, nodrošinot pieejamību pacienta medicīniskajai dokumentācijai;

8.3. pieprasīt, lai komisija (ne mazāk kā triju ārstniecības personu sastāvā, ja nepieciešams, pieaicinot speciālistus no citām ārstniecības iestādēm), ko izveidojis tās ārstniecības iestādes vadītājs, par kuru ir saņemts atlīdzības prasījuma iesniegums, veiktu izvērtējumu un sniegtu inspekcijai viedokli par kaitējuma esību vai neesību un kaitējuma apmēru.

(Grozīts ar MK 18.05.2021. noteikumiem Nr. 311)

Kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smagumu procentos inspekcija nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, ņemot vērā šādus kritērijus un tiem noteikto īpatsvaru

9.1. veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;

9.2. paredzamā slimības norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu;

9.3. pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi;

9.4. ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai veiktās ārstniecības laikā, tās ieguldījums pacienta veselības traucējumu atpazīšanā un veselības stāvokļa uzlabošanā;

9.5. apstākļi un vide ārstniecības iestādē, nepieciešamo resursu pieejamība ārstniecības iestādē.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

1 Inspekcija aprēķina pacientam izraisītā kaitējuma smaguma apmēru, izteiktu procentos, ievērojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktu un izmantojot šādu formulu

I – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajam kaitējuma veidam;

N1 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. apakšpunktu;

N2 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu;

N3 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.3. apakšpunktu;

N4 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.4. apakšpunktu;

N5 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.5. apakšpunktu.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

Pēc šo noteikumu 7., 8., 9. un 9.1 punktā minēto pasākumu veikšanas inspekcija Pacientu tiesību likuma 16. panta sestajā daļā noteiktajos termiņos pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību. Lēmumā norāda

10.1. kaitējuma esību vai neesību;

10.2. kaitējuma apmēru, izteiktu procentos;

10.3. vai ir konstatēts kāds no šo noteikumu 12.punktā minētajiem apstākļiem.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239; MK 18.05.2021. noteikumiem Nr. 311)

(Svītrots ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

1 Ja inspekcija konstatējusi kaitējuma esību pacienta veselībai vai dzīvībai, tā divu nedēļu laikā no šo noteikumu 10. punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas informāciju par atzinuma secinājumu daļā konstatēto kaitējumu nosūta ārstniecības iestādei, kuras darbībā tika konstatēta kaitējuma esība.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

Inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību, ja ir viens no šādiem apstākļiem

12.1. nav konstatēta cēloņsakarība starp kaitējumu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā;

12.2. orgānu vai audu anatomisks bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ;

12.3. pacients ar apzinātu rīcību ir veicinājis kaitējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos un ir kavējis ārstniecības personu sniegt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus;

12.4. pacients ir atteicies no ārstniecības;

12.4.1 nav konstatēta kaitējuma esība;

12.5. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja izdevumi nav saistīti ar ārstniecības laikā ārstniecības personas nodarītā vai apstākļu radītā kaitējuma nelabvēlīgo seku pacienta dzīvībai vai veselībai novēršanu vai mazināšanu;

12.6. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja saņemta izdevumu atmaksa no ārstniecības iestādes, apdrošinātāja vai citā veidā;

12.7. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja atlīdzības prasījuma iesniegumam nav pievienoti ārstniecības izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti un iesniedzējs attiecīgos dokumentus nav iesniedzis arī pēc inspekcijas pieprasījuma.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

Pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu, izmaksājamās atlīdzības apmēru par kaitējumu inspekcija aprēķina, izmantojot šādu formulu

KA – izmaksājamās atlīdzības apmērs par kaitējumu (arī par morālo kaitējumu), izteikts euro;

K – kaitējuma apmērs, izteikts procentos saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9.punktā noteiktos kritērijus;

a – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)

Atlīdzības izmaksu par kaitējumu un ārstniecības izdevumiem dienests atbilstoši inspekcijas lēmumam par atlīdzības izmaksāšanu nodrošina 90 darbdienu laikā pēc inspekcijas lēmuma spēkā stāšanās, pārskaitot atlīdzību uz bankas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, kas atvērts uz šo noteikumu 15. punktā minētās personas vārda.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

1 Ja inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tā atdod iesniedzējam šo noteikumu 4. punktā minēto dokumentu oriģinālus.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

2 Ja inspekcija pieņem lēmumu izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tā neatdod iesniedzējam šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)

Atlīdzību izmaksā

15.1. pacientam;

15.2. pacienta nāves gadījumā pacienta mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība;

15.3. nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

(Svītrots ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

Ārstniecības riska fondu veido Pacientu tiesību likuma 17.panta pirmajā daļā minētie finanšu līdzekļi, kas uzkrāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Dienests saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina gada riska maksājuma apmēru par ārstniecības iestādē strādājošām ārstniecības personām un reizi gadā (līdz kārtējā gada 31. martam) nosūta attiecīgu maksājuma pieprasījumu primāri uz ārstniecības iestādes oficiālo elektronisko adresi, bet, ja tādas nav, – uz norādīto ārstniecības iestādes elektroniskā pasta adresi.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)

Lai Ārstniecības riska fonda kārtējā gadā neizlietotos līdzekļus varētu izmantot nākamajā gadā, Veselības ministrija budžeta un finanšu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo priekšlikumu apropriācijas palielinājumam – ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma izmantošanai.

Ārstniecības iestāde maksājumus Ārstniecības riska fondā veic reizi ceturksnī vienas ceturtdaļas apmērā no gada riska maksājuma summas, rēķinā norādītajā termiņā ieskaitot attiecīgo summu dienestam Valsts kasē atvērtajā attiecīgās pamatbudžeta apakšprogrammas izdevumu kontā. Riska maksājumu var samaksāt arī vienā maksājumā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

Dienestam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības vērsties ar piedziņu pret ārstniecības iestādi, ja tā nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

Ja kaitējumu nodarījusi ārstniecības persona, kura strādā ārstniecības iestādē, kas nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā, dienests Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā no attiecīgās ārstniecības iestādes regresa kārtībā piedzen visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu.

Aprēķinot gada riska maksājuma apmēru ārstniecības iestādei un sagatavojot rēķinu, dienests ņem vērā

23.1. ārstniecības personu dalījumu riska grupās atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

23.2. Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamo informāciju par ārstniecības personu darba vietu (pamatdarbs, blakus darbs) un ārstniecisko un diagnostisko metožu skaitu atbilstoši specialitātei uz kārtējā gada 2. janvāri.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

Vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu aprēķina, izmantojot šādu formulu

S – vidējais atlīdzību skaits, ņemot vērā lēmumu skaitu attiecībā uz unikāliem pacientiem par atlīdzības izmaksu iepriekšējo divu kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (S1), 10 000–30 000 euro (S2), 30 000–75 000 euro (S3), vairāk par 75 000 euro (S4);

A – vidējā atlīdzība par kaitējumiem, ņemot vērā faktiski izmaksātās atlīdzības iepriekšējo divu kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (A1), 10 000–30 000 euro (A2), 30 000–75 000 euro (A3), vairāk par 75 000 euro (A4);

K – koeficients, kas apzīmē iepriekšējos divos kalendāra gados iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu;

P – riska apjoms visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās uz kārtējā gada 2. janvāri.

(MK 16.12.2025. noteikumu Nr. 786 redakcijā)

Riska apjomu visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei aprēķina, izmantojot šādu formulu

P – riska apjoms gadā visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās;

D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

Dienests gada riska maksājumu par tajā strādājošajām ārstniecības personām ārstniecības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu

M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;

D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

Saskaņā ar šiem noteikumiem pilnam kalendāra gadam aprēķināto ārstniecības riska maksājumu nepārrēķina un attiecina uz visām attiecīgās ārstniecības iestādes ārstniecības personām neatkarīgi no to dalījuma pa riska grupām vai skaita izmaiņām kalendāra gada laikā.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

Ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc tās reģistrēšanas Ārstniecības iestāžu reģistrā paziņo dienestam datumu, ar kuru tā uzsāk veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā dienests divu nedēļu laikā aprēķina riska maksājuma apmēru kārtējā gada atlikušajam periodam, sākot no paziņojumā norādītā datuma, atbilstoši Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu atbilstoši specialitātei uz to brīdi, kad ārstniecības iestāde ir uzsākusi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un dalījumam riska grupās un nosūta rēķinu ārstniecības iestādei.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

Dienests rēķinus par ārstniecības riska maksājumu 2013.gadā ārstniecības iestādēm nosūta līdz 2013.gada 25.decembrim atbilstoši ārstniecības personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu uz 2013.gada 1.novembri.

2013. un 2014.gadā dienests aprēķinos izmanto šo noteikumu 24.punktā noteikto maksimālo atlīdzības summu par kaitējumu (A) atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

Šo noteikumu 3. pielikuma 140. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

Ārstniecības iestādēm, kas Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētas pēc 2021. gada 1. jūnija, gada riska maksājuma apmēra noteikšanai par 2021. gadu piemēro vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu, kas aprēķināts līdz 2021. gada 31. martam.

(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)