Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības

Noteikumi nosaka obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.

Noteikumos lietotie termini

2.1. elektroapgādes objekts – ekspluatācijā esoša elektroietaise;

2.2. elektrodrošības grupa – drošai darba veikšanai nepieciešamo teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa apliecinājums;

2.3. ekspluatācijas instrukcija – dokuments, kas reglamentē pieļaujamo rīcību ar iekārtu un ir sastādīts, pamatojoties uz ražotāja instrukcijām un ekspluatācijas pieredzi;

2.4. valdītājs – elektroietaises īpašnieks vai elektroietaises tiesiskais valdītājs;

2.5. brigāde – darbu veikšanai norīkota divu vai vairāku nodarbināto kopa, kurā viens ir atbildīgais par darbu izpildi vai uzraugs;

2.6. norīkojums – uz attiecīgas veidlapas noformēts un izsniegts dokuments darba veikšanai un organizēšanai ar darba izpildes termiņu, kas nepārsniedz 30 diennaktis;

2.7. rīkojums – mutiski vai rakstiski dots uzdevums darba veikšanai un organizēšanai ar darba izpildes termiņu, kas nepārsniedz vienu diennakti;

2.8. pielaidējs – noteiktu darbu veikšanai norīkots nodarbinātais, kuram ir piešķirtas tiesības pielaist brigādi darbam iepriekš sagatavotā darba vietā;

2.9. uzraugs – nodarbinātais, kuram ir piešķirtas tiesības veikt nodarbināto drošības uzraudzību;

2.10. operatīvais personāls – speciāli apmācīts un praktiskam darbam sagatavots nodarbinātais, kuram ir piešķirtas tiesības īstenot energoietaises operatīvo vadību, kontrolēt un mainīt režīma parametrus, izdarīt pārslēgumus, sagatavot vai dot atļauju sagatavot darba vietu, pielaist brigādi darbam vai dot atļauju pielaist brigādi darbam.

Veicot darbus un ekspluatējot elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un elektroenerģijas lietotāju elektroietaises ar maiņspriegumu 50 V un lielāku un līdzspriegumu 75 V un lielāku, ievēro šajos noteikumos un standartā LVS EN 50110-1:2013 "Elektroietaišu ekspluatācija. 1.daļa: Vispārīgās prasības" noteiktās prasības.

Noteikumi neattiecas uz tādu sadzīves un biroja elektroierīču lietošanu, kuru darba nominālais maiņspriegums ir līdz 1000 V un līdzspriegums ir līdz 1500 V, kuras atbilst iekārtu elektrodrošības normatīvo aktu prasībām un kuras lieto saskaņā ar ražotāja izdotu lietošanas instrukciju, lietošanas noteikumiem vai lietošanas pamācību.

Noteikumi neattiecas uz specifiskiem darbiem sakaru līnijās, dzelzceļa elektrotransporta, gaisa un ūdens transporta iekšējā elektriskajā aprīkojumā un citās elektroietaisēs, ja to veikšanu reglamentē normatīvie akti transporta un sakaru jomā.

Pirms darbu veikšanas elektroietaisēs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību novērtē darba vides radīto risku un nosaka pasākumus darba vides riska samazināšanai vai tā novēršanai.

Riska novērtēšanā ņem vērā šādus faktorus

7.1. elektroiekārtas darba spriegums un frekvence;

7.2. ārējās vides faktori, tai skaitā meteoroloģiskie apstākļi;

7.3. elektromagnētiskā lauka iedarbība;

7.4. darbs augstumā un augstkāpēja darba īpatnības;

7.5. vairāku darba vides faktoru mijiedarbība.

Šo noteikumu 1.pielikumā minētos pieļaujamos attālumus līdz spriegumaktīvām daļām ievēro darba organizēšanas un darba laikā, kā arī strādājot ar darba aprīkojumu, celšanas iekārtām un citiem mehānismiem. Aizliegts zem elektrolīnijām novietot celšanas iekārtas, kas nav saistītas ar šo līniju ekspluatāciju.

Ja, novērtējot darba vides risku, konstatē, ka elektromagnētisko lauku iedarbība rada risku nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs veic pasākumus elektromagnētiskā lauka ietekmes novēršanai vai mazināšanai.

Patstāvīgi strādāt elektroietaisē var personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un kurām veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, un piešķirta elektrodrošības grupa.

Atkarībā no nodarbinātā kvalifikācijas un elektroietaises sprieguma ir šādas elektrodrošības grupas

11.1. A (neatkarīgi no sprieguma vērtības) elektrodrošības grupa;

11.2. B zemsprieguma (turpmāk – Bz) elektrodrošības grupa;

11.3. B augstsprieguma (turpmāk – B) elektrodrošības grupa;

11.4. C zemsprieguma (turpmāk – Cz) elektrodrošības grupa;

11.5. C augstsprieguma (turpmāk – C) elektrodrošības grupa.

B un C elektrodrošības grupa dod tiesības strādāt arī visās zemāka sprieguma līmeņa elektroietaisēs.

Darbus elektroietaisēs drīkst veikt

13.1. kvalificēts nodarbinātais – nodarbinātais, kuram piešķirta C vai Cz elektrodrošības grupa;

13.2. apmācīts nodarbinātais – nodarbinātais, kuram piešķirta B vai Bz elektrodrošības grupa;

13.3. nodarbinātais, kuram piešķirta A elektrodrošības grupa;

13.4. nodarbinātais, kuram nav piešķirta elektrodrošības grupa.

Minimālās prasības attiecībā uz apmācību un izglītību elektrodrošības grupu piešķiršanai ir šādas

14.1. A elektrodrošības grupa – saņemta apmācība par elektrodrošību, ieskaitot šo noteikumu prasības. Pirms darbu uzsākšanas konkrētā elektroietaisē saņem apmācību par darba aizsardzības un elektrodrošības jautājumiem darba vietā, kā arī apgūst nepieciešamos ekspluatācijas jautājumus par konkrētu elektroietaisi saskaņā ar ekspluatācijas instrukcijām;

14.2. Bz elektrodrošības grupa – apgūts zemsprieguma elektrodrošības apmācības kurss un ir vismaz vienu mēnesi ilgs darba stāžs ar A elektrodrošības grupu vai iegūts vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās;

14.3. B elektrodrošības grupa – apgūts augstsprieguma elektrodrošības apmācības kurss un ir vismaz trīs mēnešus ilgs darba stāžs ar A elektrodrošības grupu vai iegūts vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās;

14.4. Cz elektrodrošības grupa – iegūts vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās, pārzinātas drošības prasības zemsprieguma elektroietaisēs un ir vismaz vienu mēnesi ilgs darba stāžs ar Bz vai B elektrodrošības grupu;

14.5. C elektrodrošības grupa – iegūts vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās, pārzinātas drošības prasības augstsprieguma un zemsprieguma elektroietaisēs un ir vismaz trīs mēnešus ilgs darba stāžs ar B elektrodrošības grupu.

Personām, kas jaunākas par 18 gadiem, atļauts piešķirt A elektrodrošības grupu.

Minimālās prasības elektrodrošības apmācības kursam minētas šo noteikumu 2.pielikumā.

Elektrodrošības grupu darbam elektroietaisēs saviem nodarbinātajiem var piešķirt un šo noteikumu 19.punktā minētajā gadījumā atkārtoti apstiprināt valdītāja vai darba devēja norīkota zināšanu pārbaudes komisija (turpmāk – komisija) ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā. A elektrodrošības grupu var piešķirt komisijas, valdītāja vai darba devēja norīkots kvalificēts nodarbinātais vienpersoniski, veicot apmācību darba vietā.

Komisijas sastāvu izvēlas no tiešo vadītāju, darba aizsardzības speciālistu un citu kvalificētu un apmācītu nodarbināto vidus. Vismaz viens komisijas loceklis ir kvalificēts nodarbinātais, kuram piešķirta elektroietaises darba spriegumam atbilstoša elektrodrošības grupa.

Elektrodrošības grupu piešķir uz laiku līdz trim gadiem. Pēc atkārtotas zināšanu pārbaudes elektrodrošības grupu apstiprina vai maina.

Ja valdītājs vai darba devējs nodarbināto zināšanu pārbaudei neveido komisiju atbilstoši šo noteikumu 17. un 18.punktam, nodarbināto zināšanas pārbauda un elektrodrošības grupas piešķir

20.1. akreditētas izglītības iestādes, kuras īsteno šo noteikumu prasībām atbilstošu apmācību un kurās vienlaikus tiek īstenotas akreditētas profesionālās izglītības programmas enerģētikas un elektrotehnikas jomā;

20.2. personāla sertificēšanas institūcijas, kuras elektroenerģētikas jomā ir akreditējusi nacionālā akreditācijas institūcija atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17024:2012 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām".

Personai, kura sekmīgi nokārtojusi zināšanu pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 17. vai 20.punktu, izsniedz apliecību par elektrodrošības grupas piešķiršanu (paraugs – šo noteikumu 3.pielikumā). Veicot darbus elektroietaisēs, minētā apliecība atrodas pie nodarbinātā.

Darba devējs, kas nosūtījis savus nodarbinātos darbā cita valdītāja elektroietaisē, ir atbildīgs par piešķirto elektrodrošības grupu atbilstību paredzētajam darbam un par šo noteikumu ievērošanu darba vietā.

Ārpuskārtas zināšanu pārbaudes nepieciešamību nosaka valdītājs vai darba devējs, ja nodarbinātais pārkāpis šo noteikumu prasības vai ja elektrodrošības jomu regulējošos normatīvajos aktos ir veikti būtiski grozījumi.

Valdītājs ir atbildīgs par šo noteikumu piemērošanu darbos savā elektroietaisē un elektroietaises drošu ekspluatāciju. Ja darbu veic cita darba devēja nodarbinātie, valdītājs pirms darba uzsākšanas nodrošina drošas darba izpildes nosacījumus, nepieciešamo instruēšanu un drošu piekļuvi darba vietai.

Valdītājs atkarībā no izpildāmā darba rakstura, apjoma un elektroietaises konstruktīvā risinājuma rakstiski norīko šo noteikumu V nodaļā minētās atbildīgās personas. Valdītājs var atbildīgajam par elektroietaises ekspluatāciju rakstiski deleģēt pienākumu norīkot šo noteikumu V nodaļā minētās atbildīgās personas.

Atbildīgo par darba izpildi var norīkot darba devējs, ja darbs tiek veikts cita valdītāja elektroietaisē.

Dzīvokļa vai individuālas dzīvojamās mājas īpašnieka privātīpašumā esošas elektroietaises ekspluatācijai nav jānorīko un jāpiesaista šo noteikumu V nodaļā minētās atbildīgās personas. Dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs norīko un piesaista atbildīgās personas šādos gadījumos

27.1. dzīvojamo māju kopīpašumā esošu elektroietaišu ekspluatācijai;

27.2. ja valdījumā ir elektroietaise ar nominālo darba maiņspriegumu virs 1000 V vai līdzspriegumu virs 1500 V.

Darbus dzīvokļu un dzīvojamo māju elektroietaisēs veic saskaņā ar šo noteikumu prasībām, normatīvo aktu prasībām par ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi un elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem.

Atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju, izvērtējot elektroietaises sarežģītību, var pildīt šo noteikumu V nodaļā minēto atbildīgo personu pienākumus.

Atbildīgo personu norīkošana neatbrīvo valdītāju no atbildības par drošības prasību ievērošanu elektroietaisē un pareizu tās ekspluatāciju.

Valdītājam ir pienākums saskaņā ar līgumu piesaistīt atbilstošu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina šajos noteikumos minēto pienākumu izpildi, ja valdītājam nav nodarbinātā, kuram ir atbilstoša atbildīgās personas kvalifikācija.

Atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju, atbildīgais par darba organizāciju un atbildīgais par darbu izpildi elektroietaisē var būt tāds kvalificēts nodarbinātais, kuram ir piešķirta elektroietaises darba spriegumam atbilstoša elektrodrošības grupa un ir zināšanas par konkrēto elektroietaisi un tās konstrukciju un darba pieredze uzticēto pienākumu veikšanai.

Operatīvais personāls, uzraugs un pielaidējs var būt tāds kvalificēts vai apmācīts nodarbinātais, kuram ir piešķirta elektroietaises darba spriegumam atbilstoša elektrodrošības grupa.

Atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju

34.1. nodrošina, ka elektroietaise tiek ekspluatēta saskaņā ar ekspluatācijas instrukcijām;

34.2. pārtrauc elektroietaises lietošanu, ja tā neatbilst ekspluatācijas instrukcijās noteiktajām prasībām vai ja tā kļūst bīstama nodarbinātajiem, iekārtām vai apkārtējai videi;

34.3. norīko atbildīgo par darba organizāciju vai pilda tā pienākumus;

34.4. norīko atbildīgo par darbu izpildi;

34.5. norīko operatīvo personālu;

34.6. nosaka operatīvo darbu veikšanas kārtību;

34.7. norīko nodarbinātos būt par uzraugu;

34.8. norīko nodarbinātos būt par pielaidēju;

34.9. norīko nodarbinātos ar elektroietaišu vienpersoniskās apskates tiesībām;

34.10. nosaka piekļūšanas kārtību elektroietaisēm;

34.11. nosaka darbus, kurus kā atbildīgais par darbu izpildi var veikt kvalificēts vai apmācīts nodarbinātais;

34.12. nosaka darbus, kurus veic saskaņā ar rīkojumu;

34.13. nosaka darbus, kurus saskaņā ar valdītāja apstiprinātām iekšējām instrukcijām vienpersoniski var veikt kvalificēts vai apmācīts nodarbinātais vai nodarbinātais, kuram piešķirta A elektrodrošības grupa.

Atbildīgais par darba organizāciju

35.1. organizē drošu darba izpildi, nosakot visus nepieciešamos organizatoriskos un tehniskos pasākumus drošai darba veikšanai;

35.2. izdod norīkojumus un rīkojumus darba veikšanai;

35.3. nodrošina norīkojumā vai rīkojumā norādīto darba izpildes drošības pasākumu pietiekamību un pareizību;

35.4. atbild par šo noteikumu 49.punktā minēto prasību izpildi;

35.5. norīko atbildīgos nodarbinātos.

Atbildīgais par darba izpildi

36.1. pārliecinās par sagatavotās darba vietas atbilstību norīkojumam vai rīkojumam un šo noteikumu prasībām;

36.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos (turpmāk – darba aizsardzības instrukcijas) instruē brigādi par iespējamiem riskiem un elektrodrošības pasākumiem darba vietā, kā arī par pasākumiem to novēršanai vai mazināšanai;

36.3. nodrošina brigādes uzraudzību darba laikā;

36.4. darbu beidzot, norīkojumā noformē darba pabeigšanu. Ja strādāts saskaņā ar rīkojumu, izved brigādi no darba vietas un rīkojumu slēdz.

Operatīvais personāls

37.1. veic pārslēgumus saskaņā ar valdītāja apstiprinātām iekšējām instrukcijām, kurās noteikta pārslēgumu veikšanas kārtība;

37.2. izvieto drošības zīmes un nožogojumus;

37.3. nodrošina sagatavotās darba vietas atbilstību norīkojumam vai rīkojumam;

37.4. īsteno šo noteikumu 38.punktā minētās tiesības;

37.5. īsteno šo noteikumu 39.punktā minētos pienākumus (ja veic pielaidēja pienākumus).

Tiesības veikt operatīvo darbu ietver tiesības

38.1. realizēt elektroietaises operatīvo vadību;

38.2. kontrolēt un mainīt elektroietaises darba režīmu;

38.3. veikt pārslēgumus elektroietaisē;

38.4. sagatavot darba vietu vai atļaut sagatavot darba vietu;

38.5. pielaist brigādi darbam vai atļaut pielaist brigādi darbam.

Pielaidējs

39.1. pārliecinās par veikto drošības pasākumu pareizību, pietiekamību un atbilstību norīkojumam vai rīkojumam;

39.2. atbild par pareizu darba vietas sagatavošanu un pielaidi darbam;

39.3. instruē brigādi par veiktajiem drošības pasākumiem darba vietā;

39.4. atbild par šo noteikumu 50.punktā minēto prasību izpildi.

Uzraugs pastāvīgā klātbūtnē uzrauga, lai nodarbinātie nokļūtu un atrastos darbam paredzētajā vietā un darba laikā ievērotu šo noteikumu 8.punktā minētos nosacījumus. Uzraudzības laikā aizliegts apvienot uzraudzību ar kādu citu darbu.

Atkarībā no veicamā darba rakstura un elektrobīstamības ir šādi darbu veidi

41.1. darbs atslēgta (atvienota) sprieguma apstākļos;

41.2. spriegumaktīvs darbs;

41.3. darbs tālu no spriegumaktīvām daļām;

41.4. darbs norobežotā teritorijā.

Darbus elektroietaisē veic saskaņā ar

42.1. norīkojumu;

42.2. rīkojumu;

42.3. valdītāja apstiprinātām iekšējām instrukcijām.

Organizatoriskie pasākumi drošai darbu izpildei elektroietaisēs ir

43.1. atbildīgo personu un atbildīgo nodarbināto norīkošana;

43.2. norīkojuma izsniegšana vai rīkojuma došana;

43.3. darbu organizēšana saskaņā ar valdītāja apstiprinātām iekšējām instrukcijām;

43.4. atļaujas izsniegšana darba vietas sagatavošanai un pielaidei darbam;

43.5. darba vietas sagatavošana atbilstoši šo noteikumu VII nodaļai un nodarbināto pielaide darbam;

43.6. uzraudzība darba laikā;

43.7. nodarbināto organizēta pāriešana uz citu darba vietu un šīs darbības noformēšana;

43.8. darba pārtraukuma un pilnīgas pabeigšanas noformēšana.

Ja nomaina atbildīgo par darba izpildi vai uzraugu, jāizdod jauns norīkojums.

Ja darbus elektroietaisē veic nodarbinātie, kuriem nav piešķirta elektrodrošības grupa, tos atļauts veikt saskaņā ar norīkojumu uzrauga klātbūtnē.

Norīkojumā saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu nosaka

46.1. darbu izpildē iesaistītās personas;

46.2. atbildīgos nodarbinātos par drošu darbu veikšanu;

46.3. veicamos darbus un pasākumus darba vietas sagatavošanai un pielaidei darbam.

Norīkojumu

47.1. izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz 15 diennaktis no darbu sākuma;

47.2. var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz 15 diennaktis no norīkojuma pagarināšanas brīža (ja nepieciešams);

47.3. glabā vismaz 30 diennaktis pēc darbu pilnīgas pabeigšanas atbilstoši kārtībai, ko noteicis atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju;

47.4. noformē divos eksemplāros. Sagatavojot darba vietu, pielaižot darbam un darba laikā viens norīkojuma eksemplārs atrodas pie nodarbinātā, kas izsniedz atļauju sagatavot darba vietu un pielaist brigādi darbam, vai pie pielaidēja, bet otrs norīkojuma eksemplārs – darba vietā;

47.5. noformē trijos eksemplāros, ja tas tiek pārraidīts pa telekomunikāciju līdzekļiem. Šādā gadījumā norīkojuma izsniedzējs noformē vienu eksemplāru, bet nodarbinātais, kurš saņēmis attiecīgo norīkojuma tekstu, noformē norīkojumu divos eksemplāros. Norīkojuma teksta saņēmējs norīkojuma izsniedzēja paraksta vietā ieraksta izsniedzēja vārdu un uzvārdu un apliecina teksta pareizību ar savu parakstu.

Rīkojums

48.1. nosaka darbības vietu, veicamā darba saturu, sākuma un beigu laiku;

48.2. nosaka pasākumus darba vietas sagatavošanai;

48.3. nosaka brigādes sastāvu un atbildīgo par darba izpildi vai operatīvo personālu uz laiku, kas nepārsniedz vienu diennakti;

48.4. tiek reģistrēts atbilstoši atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktajai kārtībai;

48.5. jāglabā vismaz 30 diennaktis pēc darbu pilnīgas pabeigšanas.

Organizējot darbus, nodrošina

49.1. darba vietas skaidru un nepārprotamu noteikšanu un iezīmēšanu, kā arī piekļuvi darba vietai;

49.2. nepieciešamo apgaismojumu visās elektroietaises daļās, kurās tiek veikti darbi, atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darba vietās;

49.3. darba aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Veicot pielaidi darbam

50.1. pārliecinās par darba vietas sagatavošanas tehnisko un organizatorisko pasākumu izpildi;

50.2. pārbauda norīkojumā vai rīkojumā norādītās brigādes sastāvu saskaņā ar elektrodrošības grupu apliecinošiem dokumentiem;

50.3. iepazīstina brigādi ar norīkojuma vai rīkojuma saturu, norādot darba vietas robežas;

50.4. parāda brigādei darba vietai tuvākās blakus pievienojuma iekārtas un elektroietaises daļas, kurām aizliegts tuvoties neatkarīgi no tā, vai tās ir spriegumaktīvas vai nav;

50.5. norāda un informē brigādi par sprieguma neesību darba vietā, parādot uzliktos zemējumus vai, ja zemējumi nav redzami no darba vietas, pārbaudot sprieguma neesību. 20 kV un zemāka sprieguma elektroietaisēs, ja konstruktīvais izpildījums to atļauj, pēc sprieguma neesības pārbaudes pieskaras ar roku strāvu vadošajām daļām, lai pārliecinātos par sprieguma neesību;

50.6. ar pielaidēja un atbildīgā par darba izpildi vai uzrauga parakstu norīkojumā apstiprina instruēšanu un pielaidi darbam, kā arī norāda datumu un laiku.

Pielaidi darbam saskaņā ar norīkojumu vai rīkojumu veic tieši darba vietā. Pielaide darbam saskaņā ar rīkojumu darba vietā nav vajadzīga, ja neveic darba vietas sagatavošanu. Brigādes pielaide darbam vienlaikus atļauta tikai saskaņā ar vienu norīkojumu vai rīkojumu.

Elektrodrošības pasākumu ievērošanas uzraudzību veic atbildīgais par darba izpildi vai uzraugs.

Atbildīgais par darba izpildi vai uzraugs bez aizvietošanas nedrīkst atstāt brigādi un darba vietu. Īslaicīgas (līdz 30 minūtēm) aizvietošanas kārtību nosaka atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju.

Katrs brigādes loceklis ir atbildīgs par darba aizsardzības un ekspluatācijas instrukciju ievērošanu un pilda atbildīgā par darba izpildi vai uzrauga norādījumus, ja tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Darba pārtraukšanā ievēro šādas prasības

55.1. darba pārtraukumu atbildīgais par darba izpildi vai uzraugs ar parakstu apstiprina savā norīkojuma eksemplārā (izņemot īslaicīgus pārtraukumus darba dienas robežās);

55.2. brigādes locekļiem nav tiesību pēc darba pārtraukuma atgriezties darba vietā bez atbildīgā par darba izpildi vai uzrauga;

55.3. pārtraucot darbu darba dienas beigās, atbildīgais par darba izpildi vai uzraugs aizved brigādi no darba vietas un aizslēdz elektroietaises durvis;

55.4. aizliegts noņemt drošības zīmes, pagaidu nožogojumus, karodziņus un zemējumus;

55.5. norīkojumu nodod kārtībā, kuru noteicis atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju.

Sagatavotajā darba vietā atkārtotu pielaidi darbam nākamajās dienās veic pielaidējs vai, ja tas paredzēts norīkojumā, atbildīgais par darba izpildi.

Pirms darbu atsākšanas pēc pārtraukuma atbildīgais par darba izpildi vai uzraugs pārliecinās, ka visas atstātās drošības zīmes, nožogojumi, karodziņi, kā arī zemējumi ir nebojāti un atrodas savās vietās.

Pēc darba pilnīgas pabeigšanas atbildīgais par darba izpildi vai uzraugs

58.1. aizved brigādi no darba vietas;

58.2. noņem brigādes novietotās drošības zīmes, pagaidu nožogojumus, karodziņus un zemējumus un aizslēdz elektroietaises durvis;

58.3. ziņo par darbu pilnīgu pabeigšanu valdītāja apstiprinātās iekšējās instrukcijās noteiktajā kārtībā.

Atļauju vai rīkojumu par sprieguma atjaunošanu elektroietaisē var dot tikai pēc tam, kad saņemti ziņojumi par pilnīgu darba pabeigšanu no visiem atbildīgajiem par darba izpildi un operatīvā personāla, kam bija izsniegta atļauja darba vietas sagatavošanai un dota pielaide darbam konkrētajā elektroietaisē.

Šo noteikumu izpratnē komunikācija ietver jebkuru veidu, kādā informācija tiek nodota un notiek informācijas apmaiņa starp norīkojuma vai rīkojuma izpildē iesaistītajiem nodarbinātajiem. Visu nepieciešamo informāciju nodod ziņojumu veidā. Nodarbinātā ziņojumā vispirms norāda tā sniedzēja vārdu, uzvārdu un, ja nepieciešams, atrašanās vietu. Ja informāciju nodod mutiski, informācijas saņēmējam jāatkārto saņemtā informācija tās devējam, kurš apstiprina, ka informācija ir saņemta un izprasta pareizi.

Komunikācijā izmanto tikai tādus informācijas pārraidīšanas veidus, kas nepieļauj pārraidītās informācijas kropļojumus.

Aizliegts uzsākt darbu vai atjaunot spriegumu pēc darba pabeigšanas pēc nosacītiem signāliem vai iepriekš norunāta laika intervāla.

Operatīvā personāla savstarpējo sarunu un operatīvo rīkojumu došanas prasības nosaka valdītāja apstiprināta iekšēja instrukcija par operatīvo darbu veikšanas kārtību.

Darba aprīkojumu izmanto atbilstoši paredzētajam mērķim un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā.

Aizsardzības līdzekļu iedalījums

65.1. individuālie aizsardzības līdzekļi

65.1.1. dielektriskie cimdi un apavi;

65.1.2. sejas un acu aizsargi;

65.1.3. aizsargķiveres;

65.1.4. aizsargapģērbs;

65.1.5. aizsardzības līdzekļi visa ķermeņa aizsardzībai pret kritieniem;

65.2. kolektīvie aizsardzības līdzekļi

65.2.1. dielektriskie paklāji, izolējošās platformas un sastatnes;

65.2.2. izolējošie uzliktņi;

65.2.3. barjeras, brīdinājuma lentes un karodziņi;

65.2.4. slēdzenes, drošības zīmes;

65.3. darbarīki, ierīces un iekārtas

65.3.1. izolētie un izolējošie darbarīki;

65.3.2. izolējošie stieņi (operatīvie, mērstieņi un stieņi zemējumu uzlikšanai);

65.3.3. sprieguma uzrādītāji;

65.3.4. mērinstrumenti ar izolētiem rokturiem;

65.3.5. fāzēšanas ierīces;

65.3.6. kabeļu bojājuma vietas uzrādītāji;

65.3.7. pārnesamie zemētāji.

Uz aizsardzības līdzekļiem jābūt norādītam CE marķējumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību.

Elektroietaisi apkalpojošā personāla rīcībā jābūt pieejamām elektroietaises shēmām un aktuālajai dokumentācijai.

Lai pievērstu uzmanību un brīdinātu par iespējamiem riskiem, izvieto drošības zīmes atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Drošības zīmju lietošanas nosacījumi minēti šo noteikumu 5.pielikumā.

Veicot jebkuru darbu, lai sagatavotu darba vietu, izvieto šādas drošības zīmes

69.1. brīdinājuma zīmi "Bīstami, elektrība";

69.2. aizlieguma zīmes

69.2.1. ar simbolu "Neslēgt" (nemainīt slēdža stāvokli);

69.2.2. ar skaidrojošu uzrakstu vai simboliem "Aizliegts atvērt" un "Aizliegts aizvērt".

Darba vietu norobežo (nožogo) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām un ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā minētos pieļaujamos attālumus no darba vietas norobežojuma (nožogojuma) līdz spriegumaktīvām daļām.

Ja nepieciešams, atbildīgais par darba izpildi norīko kvalificētu vai apmācītu nodarbināto kā novērotāju, lai novērstu nepiederošu personu tuvošanos sagatavotajai darba vietai, ja tajā atrodas pārbaudāmā iekārta, kas var būt spriegumaktīva.

Novērotājam jāatrodas ārpus nožogojuma, ņemot vērā, ka pārbaudāmā iekārta var būt spriegumaktīva. Novērotājs drīkst atstāt norādīto vietu tikai tad, ja to atļāvis atbildīgais par darba izpildi.

Lai nelaimes gadījumā cietušo atbrīvotu no elektriskās strāvas iedarbības, spriegumu drīkst atslēgt (atvienot) nekavējoties bez iepriekšējas atļaujas vai arī cietušo atbrīvo ar citiem paņēmieniem, kas neapdraud glābēja vai citu cilvēku drošību. Pēc atbrīvošanas cietušajam sniedz pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību un informē attiecīgos dienestus.

Ja kravas celtņa izlice vai pacēlāja grozs (platforma) saskaras ar spriegumaktīvām daļām vai nonāk spriegumaktīva darba zonā, kravas celtņa operators veic pasākumus mehānisma kustīgās daļas atvirzīšanai no spriegumaktīva darba zonas.

Aizliegts nokāpt no spriegumaktīva mehānisma vai mašīnas uz zemes vai kāpt uz šāda mehānisma vai mašīnas. Aizliegts pieskarties pie spriegumaktīva mehānisma, stāvot uz zemes.

Ja mehānisms pieskāries spriegumaktīvai elektroiekārtas daļai, mehānisma operatoram par to jābrīdina apkārtējie nodarbinātie. Ja mehānisms, automobilis vai kravas celtnis aizdegas, tā operatoram jānolec uz zemes, savietojot kopā kājas un ar rokām nepieskaroties mehānismam un zemei. No mehānisma jāattālinās ne mazāk par astoņiem metriem. Pārvietojoties pēdas nedrīkst atraut vienu no otras.

Attiecībā uz darbu atslēgta (atvienota) sprieguma apstākļos ievēro šādas vispārīgās prasības

77.1. pilnībā pārliecinās, ka elektroietaise vai tās daļa ir atslēgta (atvienota) no sprieguma, sazemēta un droša visā darba izpildes laikā;

77.2. skaidri iezīmē darba vietu;

77.3. pirms darba uzsākšanas noteiktā secībā izpilda šādus pamata tehniskos pasākumus, kas saistīti ar darba vietas sagatavošanu

77.3.1. pilnībā atslēdz (atvieno) spriegumu;

77.3.2. nodrošinās pret kļūdainu vai patvaļīgu komutācijas aparātu ieslēgšanos;

77.3.3. pārbauda sprieguma neesību;

77.3.4. veic zemēšanu un izveido īsi slēgtus savienojumus;

77.3.5. izvieto drošības zīmes un nožogo darba zonu atbilstoši šo noteikumu XI nodaļā minētajām prasībām.

Nodarbinātajam, kurš veic darbu atslēgta (atvienota) sprieguma apstākļos, jābūt kvalificētam, apmācītam vai arī jāstrādā attiecīgi kvalificēta vai apmācīta nodarbinātā uzraudzībā. Brigādes sastāvā uz katru apmācītu vai kvalificētu nodarbināto var būt tikai viens nodarbinātais, kuram piešķirta A elektrodrošības grupa. Vienā brigādē nevar strādāt vairāk par trim nodarbinātajiem, kuriem piešķirta A elektrodrošības grupa. Atbildīgais par darba organizāciju īslaicīgiem darbiem var papildus piesaistīt nodarbināto, kuram piešķirta A elektrodrošības grupa.

Atslēdzot (atvienojot) spriegumu, ievēro šādas prasības

79.1. elektroietaises daļu, kurā tiek veikti darbi, atvieno no visiem elektroenerģijas padeves avotiem. Pārliecinās, ka spriegums nevar iekļūt atslēgtajā (atvienotajā) elektroietaisē caur paralēlajiem transformatoriem, rezerves apakšstaciju, garantētās barošanas sistēmas iekārtām, garantētās barošanas ģeneratoriem, mērīšanas un automātikas ķēdēm;

79.2. aizsardzību no riska nonākt spriegumaktīva darba zonā īsteno ar aizslietņiem, nožogojumiem vai izolējošiem pārklājiem. Uzstādot šos līdzekļus spriegumaktīva darba zonā, lieto spriegumaktīva darba metodes vai uz attiecīgo brīdi atslēdz (atvieno) no sprieguma attiecīgo elektroietaises daļu;

79.3. ja nav iespējams izmantot šo noteikumu 79.2.apakšpunktā minētos līdzekļus, ievēro drošu attālumu, kas nav mazāks par spriegumaktīva darba zonas ārējo robežu, un, ja nepieciešams, veic darba uzraudzību;

79.4. ievēro sevišķu uzmanību, strādājot ar gariem priekšmetiem (piemēram, darbarīki garos kātos, kabeļu gali, caurules, kāpnes);

79.5. nodarbinātie darba vietā atrodas stabilā stāvoklī, lai abas rokas būtu brīvas darba veikšanai. Ķermeņa stabilitātes nodrošināšanai, lai novērstu krišanas iespēju un roku izmantošanu līdzsvara noturēšanai, ja nepieciešams, izmanto atbilstošu aprīkojumu (piemēram, pretkritiena aprīkojums, platformas);

79.6. ja darba laikā mainās darba vieta un apstākļi, nodarbināto instruēšana jāatkārto atbilstoši jaunajiem apstākļiem;

79.7. starp elektroietaises atslēgtajām (atvienotajām) daļām nodrošina efektīvu izolāciju, kas garantē, ka attiecīgā daļa nevar kļūt spriegumaktīva, kā arī vizuāli vai ar iekārtas drošu indikāciju pārliecinās par tās atslēgto (atvienoto) stāvokli;

79.8. elektroietaisēs, kurās pēc atvienošanas vēl paliek uzkrātais elektriskais lādiņš (piemēram, kondensatori, kabeļi), to noņem vai izlādē ar atbilstošu iekārtu un metodi;

79.9. ja ar komutācijas aparātu nav iespējams droši atvienot barošanas avotus, pārtraukumu elektriskajā ķēdē izveido, atvienojot kabeļus, vadus un kopnes, izņemot drošinātājus;

79.10. zemsprieguma komutācijas aparātiem, kuru kontakti nav pieejami apskatei (piemēram, neizvelkami aizsargslēdži, paketslēdži un segta izpildījuma svirslēdži), sprieguma neesību pārbauda uz to spailēm vai aizejošām kopnēm, vadiem vai to iekārtu spailēm, ko ieslēdz ar šiem komutācijas aparātiem.

Ja darba laikā iespējama nodarbināto, aprīkojuma, mašīnu vai mehānismu tuvošanās nenožogotām spriegumaktīvām daļām tuvāk par šo noteikumu 1.pielikumā minēto spriegumaktīva darba zonas ārējo robežu Ds, attiecīgās spriegumaktīvās daļas atslēdz (atvieno) vai darbu organizē atbilstoši spriegumaktīva darba prasībām.

Lai nodrošinātos pret kļūdainu vai patvaļīgu tādu komutācijas aparātu ieslēgšanos, kurus izmanto elektroietaises atslēgšanai (atvienošanai) no sprieguma, noslēdz darbināšanas mehānismu vai stacionāro nožogojumu vai veic citus pasākumus, kas novērš komutācijas aparātu kļūdainas vai patvaļīgas ieslēgšanās risku. Ja sadales ietaisē nestrādā nodarbinātie un tās vadību nodrošina ar dispečeru vadības sistēmām, komutācijas aparāti nav jānobloķē pret kļūdainu vai patvaļīgu ieslēgšanos.

Pārbaudot sprieguma neesību, ievēro šādas prasības

82.1. sprieguma neesību pārbauda uz visām elektroietaises strāvu vadošajām daļām darba vietā;

82.2. sprieguma neesību pārbauda saskaņā ar ekspluatācijas vai darba aizsardzības instrukcijā noteiktajām metodēm. Pārbaudei izmanto ietaisē iebūvētos vai pārnesamos sprieguma uzrādītājus. Lai nodrošinātu sprieguma uzrādītāju jutību, tos drīkst lietot tikai ražotāja norādītajā diapazonā un laikapstākļos;

82.3. lietus un snigšanas laikā ārējās sadalietaisēs ir pieļaujams pārbaudīt sprieguma neesību tikai vizuāli, izsekojot vadojumu no atslēgšanas (atvienošanas) vietas līdz darba vietai;

82.4. ja elektroietaises sprieguma neesības kontrolei tiek izmantoti no dispečeru vadības sistēmām vadāmi zemētājslēdži, šai sistēmai jānodrošina ticamas informācijas pārraide par zemētājslēdžu stāvokli un sprieguma neesību;

82.5. zemsprieguma elektroietaisēs izmanto divpolu sprieguma uzrādītāju, un sprieguma neesību pārbauda gan starp fāzēm, gan starp katru fāzi un neitrālvadu 400/230 V sistēmā vai iekārtas zemēto korpusu vai zemētājvadu. Atļauts lietot arī voltmetru, iepriekš pārbaudot tā darbību.

Izveidojot zemējumu un īsi slēgtu savienojumu, ievēro šādas prasības

83.1. visas strāvu vadošās augstsprieguma un zemsprieguma elektroietaišu daļas, pie kurām strādā, tiek zemētas un īsi slēgtas. Atbildīgais par darba organizāciju atsevišķos gadījumos zemsprieguma elektroietaisē, ņemot vērā elektroietaises konstruktīvās īpatnības un vietējos apstākļus, var atļaut strāvu vadošās daļas nezemēt;

83.2. pārnesamo zemētāju vispirms pievieno pie zemējuma ietaises, pēc tam tūlīt pēc sprieguma neesības pārbaudes uzliek uz elektroietaises zemējamām daļām, sākot no nodarbinātajam tuvākās fāzes. Zemējumu noņem pretējā secībā – vispirms noņem no elektroietaises daļām, pēc tam atvieno no zemējumietaises. Pārnesamos zemētājus elektroietaises daļām pievieno speciāli paredzētās vai nekrāsotās vietās, kas nodrošina elektrisku kontaktu ar zemējuma ietaisi. Ja darba vietā nav zemējuma ietaises, pārnesamo zemētāju darba vietā var pievienot zemētājam, kas vertikāli iedzīts zemē vismaz 0,5 m dziļumā. Uzliktiem zemējumiem jāpilda sava funkcija visā darba izpildes laikā;

83.3. aizliegts izmantot zemēšanai vadus un citus metāla materiālus, kas nav izgatavoti kā pārnesamie zemētāji ar atbilstošu šķērsgriezumu. Zemēšanas un īsā slēguma ierīces uzstāda tā, lai tās būtu redzamas no darba vietas, vai arī tik tuvu, cik tas praktiski ir iespējams. Atļauts uzlikt zemējumus no elektrolīnijas darba vietas iecirkņa divām pusēm, ja attālums starp zemējumiem nepārsniedz divus kilometrus;

83.4. ja darba vietā nevar precīzi identificēt pie elektroietaises pieslēgtos bez sprieguma esošos kabeļus, lieto drošas pārbaudītas metodes (piemēram, kabeļu atvienošana vai kabeļu īsā slēgšana);

83.5. darba vietā uz elektroietaises daļām uzliek papildu zemējumus, ja attiecīgajās elektroietaises daļās var inducēties spriegums vai darba vietā var tikt padots spriegums no cita avota iekārtas bojājuma dēļ. Zemējumu uzlikšanas nepieciešamību nosaka atbildīgais par darba organizāciju. Atbildīgais par darba izpildi var īslaicīgi noņemt darba vietā uzliktos zemējumus, ja tas ir paredzēts norīkojumā un nepieciešams darbu izpildei (piemēram, izolācijas pretestības mērīšanai);

83.6. elektroietaisēs, kurās konstruktīvā izveidojuma dēļ zemējumu uzlikšana ir bīstama vai neiespējama (piemēram, atsevišķu tipu kompaktās sadalietaisēs, sadales skapjos ar vertikālu fāžu izvietojumu), sagatavojot darba vietu, atļauts zemējumus neuzlikt. Šādā gadījumā uz atdalītāju nažiem uzliek dielektriskus izolētājuzvāžņus vai ievieto izolētājstarplikas starp komutācijas aparātu kontaktiem;

83.7. elektroietaisēs, kurās atdalītāju un zemētājslēdžu vadību nodrošina ar dispečeru vadības sistēmām un zemētājslēdžu vadības ķēdes ir bloķētas pret to nepareizu ieslēgšanu, ir atļauts ar dispečeru vadības sistēmām ieslēgt līniju zemētājslēdžus, pārbaudot sprieguma neesību līnijā ar dispečeru vadības sistēmām dispečeru darba vietas displejā.

Visu sprieguma līmeņu elektrolīnijās un augstsprieguma sadalietaisēs, pārbaudot sprieguma neesību un uzliekot zemējumus, lieto attiecīgajam spriegumam paredzētus izolējošos stieņus un dielektriskos cimdus kā papildu elektrodrošības līdzekli.

Spriegumaktīvs darbs šo noteikumu izpratnē ir darbs, kura veikšanas laikā darbu izpildītājs ir tiešā saskarsmē ar atklātām spriegumaktīvām daļām vai arī iesniedzas spriegumaktīva darba zonā ar jebkuru ķermeņa daļu, darbarīku vai iekārtu. Spriegumaktīva darba zonas ārējā robeža šo noteikumu 1.pielikumā apzīmēta kā parametrs Ds.

Spriegumaktīvu darbu veic tikai tad, ja ir iespējams ievērot visas šim darba veidam izvirzītās drošības prasības. Veicot spriegumaktīvu darbu, nepiemēro šajos noteikumos noteiktās sprieguma neesības pārbaudes, zemēšanas un īsslēgšanas ierīču uzstādīšanas procedūras.

Darba izpildītājs darba vietā atrodas stabilā stāvoklī, lai tam nebūtu nekur jāpieturas un abas rokas būtu brīvas darbam. Apģērbs nedrīkst saturēt metāla priekšmetus, un uz ķermeņa nedrīkst būt strāvu vadoši priekšmeti (piemēram, kaklarotas, rokassprādzes, pulksteņi, auskari, matu saspraudes), kas var radīt elektrobīstamību.

Gatavojoties spriegumaktīvam darbam, novērtē nepieciešamos aizsardzības līdzekļus, lai izvairītos no elektriskās strāvas trieciena vai īssavienojuma, un ņem vērā visus iespējamos sprieguma potenciālus, kas ir darba vietas tuvumā.

Spriegumaktīvu darbu drīkst veikt apmācīts vai kvalificēts nodarbinātais, kurš ir papildus apmācīts saskaņā ar šo noteikumu XV nodaļā minētajām prasībām tieši spriegumaktīvam darbam un kuram ir piešķirtas tiesības veikt šādus darbus. Valdītājs var apstiprināt atsevišķu, specifisku darbu sarakstu (piemēram, izolatoru tīrīšana), kurus var izpildīt saskaņā ar darba aizsardzības un ekspluatācijas instrukcijām.

Papildu apmācību programma spriegumaktīva darba veikšanai ietver teorētiskās apmācības un praktiskās nodarbības, kas atbilst spriegumaktīva darba specifiskajām prasībām. Apmācības organizē darba devējs savā darba vietā.

Apmācības un praktiskās nodarbības ietver tieši tādus darbus, kādi tiks veikti pēc apmācības, vai arī tādus darbus, kuru izpilde ir balstīta uz tiem pašiem drošības principiem. Teorētiskajā apmācībā par spriegumaktīvu darbu nodarbinātais iepazīstas ar konkrēto darbu un elektroietaisēm, kā arī saistītajām darba aizsardzības un ekspluatācijas instrukcijām.

Pēc apmācībām un zināšanu novērtēšanas nodarbinātajam izdod apliecinājumu, ka viņš ir sagatavots konkrēta spriegumaktīva darba veikšanai.

Šajos noteikumos minētajā kārtībā papildu apmācību veic arī norīkojuma izsniedzējam vai rīkojuma devējam, kas organizē spriegumaktīvu darbu izpildi uz konkrētām spriegumaktīvām elektroietaises daļām.

Nodarbinātais pastāvīgi saglabā prasmi veikt spriegumaktīvu darbu, praktiski strādājot attiecīgajā darbā vai saņemot atkārtotu apmācību. Spriegumaktīva darba veikšanas prasmi nodarbinātajam pārbauda reizi gadā, kā arī šādos gadījumos

94.1. uzsākot darbu;

94.2. pārceļot nodarbināto citā darba vietā;

94.3. mainoties amata pienākumiem;

94.4. pēc sešu mēnešu pārtraukuma darbā;

94.5. pēc darba izpildes pārkāpumiem;

94.6. pēc nozīmīgām elektroiekārtu izmaiņām;

94.7. mainoties darba izpildes tehnoloģijai.

Veicot spriegumaktīvu darbu, izmanto vismaz vienu no šādām metodēm

95.1. droša attāluma metode – darbu izpildītājs ar zemes elektrisko potenciālu ir noteiktā attālumā no spriegumaktīvām daļām, kas nav mazāks par spriegumaktīva darba zonas ārējo robežu, un darbu pie spriegumaktīvām daļām izpilda, izmantojot izolējošu aprīkojumu;

95.2. dielektrisko cimdu metode – darbu izpildītāja rokas ir aizsargātas ar dielektriskiem cimdiem (atsevišķos gadījumos – arī ar izolējošām piedurknēm). Veicot darbus ar šādu metodi, nodarbinātais ir tiešā mehāniskā kontaktā ar spriegumaktīvām daļām. Zemsprieguma elektroietaisēs papildus iespējama sprieguma līmenim atbilstošu izolējošu darbarīku izmantošana un izolējoša aprīkojuma izmantošana nodarbinātā izolācijai no zemes;

95.3. kailu roku metode – darbu izpildītājs veic darbus tiešā mehāniskā kontaktā ar spriegumaktīvām daļām, turklāt izpildītāja elektriskais potenciāls ir vienāds ar spriegumaktīvo daļu potenciālu, izpildītājs ir elektriski izolēts no apkārtējās vides un attālums no nodarbinātā, ierīcēm un darbarīkiem līdz daļām ar zemes potenciālu ir ne mazāks kā elektroietaises spriegumaktīva darba zonas ārējās robežas attālums.

Metodi izvēlas atkarībā no sprieguma līmeņa elektroietaisē. Izvēlētā metode nosaka attiecīgās darba izpildes procedūras, sagatavošanās pasākumus un darbā izmantojamās iekārtas un ierīces.

Darbs tālu no spriegumaktīvām daļām ir darbs, kuru veicot darba izpildītājs pats vai ar aprīkojumu, mašīnām un mehānismiem neiesniedzas šo noteikumu 1.pielikumā minētajā elektrobīstamības zonā Db un kurš ir saistīts ar elektroietaises ekspluatāciju.

Darbu tālu no spriegumaktīvām daļām drīkst veikt arī nodarbinātais, kuram nav piešķirta elektrodrošības grupa, saskaņā ar valdītāja apstiprinātām iekšējām instrukcijām.

Ja pastāv iespējams risks nodarbinātajam darba laikā tuvoties elektrobīstamības robežai, izmanto droša attāluma un uzraudzības metodi, kā arī ievēro šādas prasības

99.1. saglabā drošu attālumu, kurš ir ne mazāks par elektrobīstamības zonas ārējo robežu, ņemot vērā darba raksturu un elektroietaises nominālo spriegumu;

99.2. darba gaitā lieto tādas darba metodes, kas novērš iespēju nodarbinātajam nokļūt elektrobīstamības zonā.

Veicot būvniecības vai montāžas darbus, kas nav saistīti ar tiešu darbu elektroietaisē, visā darba laikā saglabā tādu attālumu līdz spriegumaktīvām daļām, kas ir lielāks par elektrobīstamības ārējo robežu.

Gaisvadu elektrolīniju tuvumā ņem vērā iespējamās vadu kustības, kā arī visu darbā izmantojamo līdzekļu izkustēšanās, šūpošanās, sagriešanās vai nokrišanas riskus.

Norobežotu elektroietaises teritoriju, elektrolīnijas, elektrolīnijas posmu vai atsevišķu elektroietaises telpu uz darba laiku var nodot darba devējam ar šo noteikumu 6.pielikumā minēto aktu, ja elektroietaisē tiek veikti būvniecības un montāžas darbi, kas saistīti ar elektroietaises modernizāciju vai rekonstrukciju.

Norobežotā elektroietaises teritorija nedrīkst ietvert elektroietaises vai to daļas, kas ir spriegumaktīvas vai kurām var spriegumu pievadīt, ieslēdzot komutācijas aparātus, kā arī aizsardzības un vadības sistēmu daļas vai elementus.

Nododot ar aktu elektrolīniju visā garumā vai atsevišķu tās posmu, elektrolīniju vai tās posmu visos galos atvieno un sazemē (ieskaitot ekrāntrosi). Aktam pievieno sarakstu, kurā norādītas inženierbūves, kuras krusto nodotā elektrolīnija vai tās posms.

Norobežoto teritoriju elektroietaisē atdala ar vismaz 1,8 metrus augstu žogu. Norobežojot darba vietu, ievēro šo noteikumu 1.pielikumā norādītos pieļaujamos attālumus līdz elektroietaises spriegumaktīvām daļām Dc un to vertikālajām projekcijām uz zemes. Atsevišķos gadījumos norobežoto teritoriju var nodalīt ar ierobežojošu virvi vai signāllenti.

Iekļūšanu norobežotajā teritorijā nodrošina, nešķērsojot zonu, kurā atrodas šo noteikumu 103.punktā minētās elektroietaises vai to daļas. Ja teritorijas īpašību dēļ to nav iespējams veikt, nodarbināto un mehānismu nokļūšanu norobežotajā teritorijā nodrošina pa ceļu, kas ir norobežots atbilstoši šo noteikumu 105.punktam, vai rakstiski norīkota kvalificēta vai apmācīta nodarbinātā uzraudzībā. Šādā gadījumā šo noteikumu 6.pielikumā minētajam aktam kā pielikumu pievieno skici, kurā norādīts konkrēts pārvietošanās maršruts uz norobežoto teritoriju un no tās.

Noteikumi stājas spēkā 2014.gada 1.martā.

Apliecības par elektrodrošības grupas piešķiršanu, kas izdotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši Latvijas Elektrotehniskās komisijas apstiprinātajam Latvijas energostandartam LEK 025 "Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs", ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 1.martam.