Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.3.1.2.aktivitātes "TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)" projektu iesniegumu atlases trešo un turpmākajām kārtām

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" 3.3.1.2.aktivitātes "TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)" projektu iesniegumu atlases trešo un turpmākās kārtas (turpmāk – aktivitātes trešā un turpmākās kārtas);

1.2. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesnieguma iesniedzējam;

1.3. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.4. atbildīgo iestādi.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Aktivitātes trešās un turpmāko kārtu mērķis ir attīstīt kvalitatīvu, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētu dzelzceļa transporta infrastruktūru, izveidojot to par multimodālu transporta sistēmu, kas savienota ar ostām, palielinot Austrumu–Rietumu transporta koridora caurlaides spējas un samazinot vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzumu, kā arī ar efektīvu dzelzceļa sistēmu uzsākt Baltijas valstu savienošanu ar Centrāleiropu (projekts Rail Baltica).

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Aktivitātes trešās un turpmāko kārtu mērķa grupa ir dzelzceļa kravu nosūtītāji un saņēmēji, kā arī pasažieri.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Aktivitātes trešo un turpmākās kārtas īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Aktivitātes trešās kārtas un turpmāko kārtu ietvaros projektu līdzfinansē no Kohēzijas fonda un finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Aktivitātes trešās kārtas un turpmāko kārtu ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 113 067 501 euro un finansējuma saņēmēju līdzfinansējums – 19 953 088 euro.

(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.342 redakcijā)

Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda finansējuma intensitāte ir 85 procenti no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

Atbildīgās iestādes funkcijas veic Satiksmes ministrija. Atbildīgā iestāde

7.1. īsteno starpniekinstitūcijas funkcijas un atbilstoši kompetencei nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 5.punktā minētais aktivitātes īstenošanai pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs;

7.2. nodrošina aktivitātes un projekta uzraudzību un kontroli, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes un projekta līmenī.

Projekta iesniegumu trešās un turpmāko kārtu aktivitātes ietvaros var iesniegt valsts kapitālsabiedrība, kas pārvalda valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un kura atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja

9.1. tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam. Grūtībās nonācis komersants ir komersants, kuram

9.1.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tas atrodas sanācijas procesā, tam tiek veikta bankrota procedūra, piemērota izlīguma procedūra vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

9.1.2. saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu finanšu pārskatiem tam ir novērojamas grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu likmju celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, jaudas pārpalikums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība;

9.1.3. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no sava īpašnieka vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti izraisīs komercsabiedrības nespēju turpināt darbību;

9.2. fiziska persona ar tiesas spriedumu ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas ir izdarīts projekta iesniedzēja interesēs un skar Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu personai ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

9.3. fiziska persona ar tiesas spriedumu ir atzīta par vainīgu krāpšanā, kukuļošanā, komerciālā uzpirkšanā, dalībā noziedzīgā organizācijā vai citā noziedzīgā nodarījumā, kas ir izdarīts projekta iesniedzēja interesēs un skar Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un personai sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

9.4. tas citu Eiropas Savienības struktūrfondu vai Kohēzijas fonda projektu īstenošanas laikā tīši maldinājis sadarbības iestādi vai atbildīgo iestādi, sniedzot nepatiesu informāciju saistībā ar minēto projektu īstenošanu;

9.5. tas projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai centies ietekmēt komisiju vai atbildīgo iestādi projekta iesnieguma vai citu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu iesniegumu vērtēšanā.

Projekta īstenošanai nepieciešamo iepirkumu projekta iesniedzējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē iepirkuma procedūras.

Aktivitātes trešās un turpmāko kārtu ietvaros atbalstāmās darbības ir jaunas infrastruktūras izveide vai jaunu maršrutu attīstība, vai esošās infrastruktūras rekonstrukcija.

Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Aktivitātes trešās un turpmāko kārtu ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas

12.1. projekta īstenošanai nepieciešamās zemes un nekustamā īpašuma iegādes izmaksas, bet ne vairāk kā 10 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

12.2. projekta dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (inženierizpēte, tehniski ekonomiskais pamatojums, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīze un dokumentācija, kas saistīta ar ietekmes uz vidi novērtējumu);

12.3. projektēšanas izmaksas;

12.4. būvdarbu izmaksas;

12.5. būvniecības uzraudzības izmaksas;

12.6. autoruzraudzības izmaksas;

12.7. būvekspertīžu veikšanas izmaksas;

12.8. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja projekta iesniedzējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;

12.9. ar projekta darbībām tieši saistītās obligāto publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes un vizuālās identitātes prasībām;

12.10. neparedzētie izdevumi šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto izdevumu segšanai, bet ne vairāk kā pieci procenti no projekta tiešajām kopējām attiecināmajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Šo noteikumu 12.2., 12.3., 12.5. un 12.6.apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Tiešās attiecināmās izmaksas minētas šo noteikumu 12.1., 12.3., 12.4., 12.5., 12.6. un 12.7.apakšpunktā.

Aktivitātes trešās un turpmāko kārtu ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas

15.1. projekta administrēšanas izmaksas;

15.2. izmaksas, kuras nav pamatotas ar izmaksas attaisnojošiem dokumentiem vai radušās normatīvo aktu prasību neievērošanas dēļ;

15.3. izmaksas, kas nav norādītas šo noteikumu 12.3., 12.4., 12.6., 12.7., 12.8. un 12.9.apakšpunktā vai pārsniedz šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3., 12.5., 12.6. un 12.10.apakšpunktā minēto izmaksu apjoma ierobežojumu;

15.4. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Projektā var iekļaut tikai šo noteikumu 12. un 15.punktā minētās izmaksas.

Projekta ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst projekta īstenošanas kārtībai un ir radušās ne agrāk kā 2006.gada 24.oktobrī.

Aktivitātes trešo projektu iesniegumu atlases kārtu uzsāk ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Aktivitātes turpmākās projektu iesniegumu atlases kārtas uzsāk ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. martam.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr.44 redakcijā)

Atbildīgā iestāde nosūta projekta iesniedzējam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu. Uzaicinājumā ietver informāciju par ierobežoto projektu iesniegumu atlasi, norādot aktivitātes nosaukumu, pieejamo finansējumu, projektu iesniegumu iesniegšanas sākuma un beigu termiņu, plānotos informatīvos pasākumus, jautājumu iesniegšanas iespējas, atbildīgās amatpersonas, kontaktinformāciju, kā arī citu informāciju, kas saistīta ar projekta iesnieguma iesniegšanu.

Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu atbildīgajā iestādē uzaicinājumā norādītajā termiņā, kas nav īsāks par 15 dienām no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu atbildīgajā iestādē var iesniegt vienā no šādiem veidiem

21.1. papīra formā, iesniedzot personīgi vai nosūtot pa pastu;

21.2. elektroniska dokumenta veidā, nosūtot pa elektronisko pastu vai izmantojot iestādes pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas.

Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, to sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, pievieno visus noteiktos pavaddokumentus, paraksta ar drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu.

Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, to iesniedz divos eksemplāros (oriģinālu un kopiju) un pievieno elektronisko versiju elektroniski nepārrakstāmā datu nesējā. Elektroniski nepārrakstāmā datu nesējā ievietotos dokumentus noformē MS Word un MS Excel datņu formātā.

Projekta iesniedzējs pārliecinās, ka projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši noteiktajām prasībām un tajā ir iekļauti visi nepieciešamie pielikumi un pavaddokumenti.

Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes zīmogā norādīto saņemšanas datumu un laiku.

Ja projekta iesniegumu nosūta pa pastu, par tā iesniegšanas datumu uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu.

Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, sūtot pa elektronisko pastu vai izmantojot iestādes pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad tas ir nosūtīts.

Atbildīgā iestāde reģistrē saņemto projekta iesniegumu tā saņemšanas dienā un piešķir tam identifikācijas numuru. Apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu atbildīgā iestāde projekta iesniedzēja pārstāvim vai pilnvarotajai personai izsniedz personīgi, nosūta pa pastu vai nosūta elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu).

Projekta iesniegumu noformē latviešu valodā datorrakstā atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

Projekta iesniegumā finanšu aprēķinu veic euro.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja pārstāvis, kuram ir paraksta tiesības, vai pilnvarota persona. Ja projekta iesniegumu paraksta pilnvarotā persona, kopā ar projekta iesniegumu iesniedz attiecīgu pilnvaru.

Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno pavaddokumentu oriģinālus vai kopijas, kuru atbilstība oriģinālam ir apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projekta iesniegumam pievieno šādus dokumentus

33.1. kredītiestādes garantijas vēstules kopiju vai projekta iesniedzēja lēmumu, kas apliecina iespēju piesaistīt kredītresursus projekta īstenošanai nepieciešamajā apjomā, ja projektu paredzēts īstenot par aizņemtiem līdzekļiem;

33.2. projekta vadības grupā nodarbināto dzīvesgaitas aprakstus (CV);

33.3. tehniski ekonomisko pamatojumu, kurā ietverti projekta izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķini un jutīguma un risku analīzes aprēķini, kā arī aprēķinus pamatojošos dokumentus;

33.4. dokumentus, kas norādīti projekta iesniegumā;

33.5. cita veida informāciju, kas, pēc projekta iesniedzēja uzskatiem, ir būtiska lēmuma pieņemšanai (piemēram, aprēķini, kartes, shēmas).

Aktivitātes trešās un turpmāko kārtu ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina atbildīgā iestāde, izveidojot vērtēšanas komisiju.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Vērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj atbildīgās iestādes pārstāvjus, kuriem ir balsstiesības. Vērtēšanas komisijas sēdēs novērotāja statusā var piedalīties vadošās iestādes pārstāvji bez balsstiesībām. Vērtēšanas komisijas sēdēs var pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus bez balsstiesībām.

Vērtēšanas komisijas darbību nosaka atbildīgās iestādes vadītāja apstiprināts nolikums.

Uzsākot darbu, komisijas locekļi, eksperti un novērotāji paraksta apliecinājumu, ka

37.1. komisijas sēžu laikā iegūto informāciju un dokumentu saturu neizpaudīs trešajām personām;

37.2. viņu darbībā nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņi varētu pārkāpt normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību noteiktos ierobežojumus Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītajai personai, un nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta projekta iesniedzēja iesniegtā projekta iesnieguma apstiprināšanā vai noraidīšanā.

Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot atbildīgās iestādes izstrādāto un apstiprināto projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un normatīvos aktus par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, kā arī izmantojot projekta iesnieguma vērtēšanas metodiku.

Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.daļā minētajiem vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā" (atbilst) vai "Nē" (neatbilst), bet atbilstību šo noteikumu 2.pielikuma 3.daļā minētajiem vērtēšanas kritērijiem – ar "Jā" (atbilst) vai "Nē" (neatbilst), vai piešķirot noteiktu punktu skaitu.

Lai noteiktu iegūto punktu skaitu par šo noteikumu 2.pielikuma 3.1.apakšpunktā minēto kritēriju, punktu skaitu reizina ar kritērija īpatsvara procentam atbilstošu skaitli.

Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 2.pielikuma 4.daļā minētajiem vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā" (atbilst) vai "Nē" (neatbilst).

Atbildīgā iestāde projekta iesniegumu apstiprina, ja tas atbilst visiem šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Atbildīgā iestāde projekta iesniegumu apstiprina ar nosacījumu, ja projekta iesniegumu nepieciešams precizēt atbilstoši kādam no šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.daļā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, kas pieļauj projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

Atbildīgā iestāde projekta iesniegumu noraida, ja tas neatbilst kādam no šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, kas nepieļauj projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo projekta iesniedzējam.

Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi projekta iesnieguma iesniedzējs nodrošina 15 darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.

Piecu darbdienu laikā pēc nosacījumu izpildi apliecinošo dokumentu saņemšanas komisija izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi un atbildīgā iestāde sagatavo attiecīgu atzinumu.

Ja projekta iesniedzējs ir izpildījis lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertos nosacījumus, projekta iesniegums ir uzskatāms par apstiprinātu un atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 46.punktā minētā termiņa beigām nosūta projekta iesniedzējam pozitīvu atzinumu par minēto nosacījumu izpildi.

Ja lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertie nosacījumi nav izpildīti vai nav izpildīti šo noteikumu 46.punktā minētajā termiņā, atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 47.punktā minētā termiņa beigām nosūta projekta iesniedzējam negatīvu atzinumu.

Atbildīgā iestāde publicē informāciju par apstiprināto projekta iesniegumu Satiksmes ministrijas mājaslapā internetā (www.sam.gov.lv).

Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas atbildīgā iestāde ar projekta iesnieguma iesniedzēju noslēdz līgumu par projekta īstenošanu.

Līgumā par projekta īstenošanu, kas noslēgts starp atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju, atbildīgā iestāde norāda iepirkuma procedūras uzsākšanas termiņu (ja iepirkuma procedūra nav uzsākta agrāk) un maksājuma pieprasījuma sagatavošanas un Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja izdevumu atmaksas veidu. Maksājuma pieprasījumu var sagatavot un izdevumus var atmaksāt latos vai euro.

Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Projektu īsteno līdz 2015.gada 31.decembrim.

Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai izmaksas, kas pārsniedz līgumā par projekta īstenošanu paredzētās attiecināmās izmaksas, finansējuma saņēmējs tās sedz no saviem līdzekļiem un uzskaita saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu.

Finansējuma saņēmējs sniedz atbildīgajai iestādei (projekta īstenošanas laikā un septiņus gadus pēc projekta īstenošanas) pilnu informāciju par projekta īstenošanu (tai skaitā projekta īstenošanas pārskatus un pārskatus pēc projekta īstenošanas).

Projekta īstenošanas laikā un projekta īstenošanas rezultātā izveidotās infrastruktūras izmantošanas laikā (20 gadus pēc izveidotās infrastruktūras pieņemšanas ekspluatācijā) finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā iesniedz Satiksmes ministrijā pārskatu par infrastruktūras izmantošanu.

Finansējuma saņēmējs savā mājaslapā internetā ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanas gaitu.

Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas atbildīgā iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšana un izdevumu deklarācijas sagatavošana.

Ja aktivitātes trešās un turpmāko kārtu ietvaros kādā projektā ir konstatēta neatbilstība vai tiek izbeigts līgums par projekta īstenošanu, attiecīgais finansējums neatbilstoši veikto izdevumu apmērā vai atbilstoši summai, kas paredzēta līguma vai vienošanās izbeigšanas gadījumā, nevar tikt novirzīts jaunu projektu īstenošanai vai papildu darbību finansēšanai esošā projekta ietvaros.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.44)

Atbildīgā iestāde trīs gadus pēc projekta īstenošanas, bet ne vēlāk kā līdz darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" īstenošanas beigu termiņam nodrošina projekta radīto ieņēmumu uzraudzību, tajā skaitā to ieņēmumu atgūšanu vai ieturēšanu, kas netika ņemti vērā, aprēķinot projektam pieejamā Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta finansējuma apjomu.

Šo noteikumu 52.punktā paredzēto maksājuma pieprasījumu var sagatavot un izdevumus atmaksāt latos līdz 2013.gada 31.decembrim.

Finansējuma saņēmējs atbilstoši aktivitātē pieejamam Kohēzijas fonda līdzfinansējumam var paredzēt papildu darbības jaunu uzraudzības rādītāju sasniegšanai vai esošo uzraudzības rādītāju vērtību pieaugumam aktivitātes trešās un turpmāko kārtu īstenošanā esoša projekta ietvaros, iesniedzot grozījumus līgumā par projekta īstenošanu, bet nepalielinot Kohēzijas fonda atbalsta intensitāti, kas noteikta attiecīgajam projektam.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr.44 redakcijā)