Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām

Noteikumi nosaka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas un to izmantošanas nosacījumus.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, komersantu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1 ha) un atbilst šādiem nosacījumiem

2.1. nogabala zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 60 ballēm un nogabals atrodas

2.1.1. (svītrots ar MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 162);

2.1.2. Bauskas novada pašvaldības teritorijā;

2.1.3. Dobeles novada pašvaldības teritorijā;

2.1.4. (svītrots ar MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 162);

2.1.5. Jelgavas novada pašvaldības teritorijā;

2.2. nogabala platība nav mazāka par 50 ha.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas nenosaka aizsargjoslās gar galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, dzelzceļiem, maģistrālajiem gāzes vadiem un naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem.

Vietējā pašvaldība kopīgi ar blakus esošajām pašvaldībām, izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, nosaka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju zemes nogabalus atbilstoši šo noteikumu 2.punktā minētajiem kritērijiem un saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošajiem augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas materiāliem.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās zemi ir atļauts sadalīt zemes vienībās, kas nav mazākas par 10 ha, izņemot šo noteikumu 7. un 8.punktā minētos gadījumus.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās uz katras zemes vienības, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem drīkst izvietot vienu viensētu, saimniecības ēkas, lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamas ēkas (būves) un ar to izmantošanu saistītas inženiertehniskās būves.

No zemes vienības, kas atrodas nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijā un uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, atsevišķā zemes vienībā drīkst atdalīt zemi, kas nepieciešama viensētas un saimniecības ēku uzturēšanai

7.1. ja paliekošā zemes vienība nav mazāka par 10 ha un atdalītajai un paliekošajai zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve;

7.2. ja paliekošā zemes vienība, kas ir mazāka par 10 ha, tiek pievienota blakus esošai zemes vienībai, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, un apvienotās jaunizveidotās zemes vienības platība ir 10 ha vai lielāka un ja atdalītajai un apvienotajai zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve un izmantošanai nepieciešamā inženiertehniskā apgāde.

Ja nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijā nepieciešams atdalīt zemes vienību inženierkomunikāciju un ceļu būvniecībai, zemi ir atļauts sadalīt zemes vienībās, kas mazākas par 10 ha.

Vietējās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas šo noteikumu pielikumā minētie polderi, ir tiesīgas mainīt polderu izmantošanu uz tādu, kas primāri saistīta ar apbūvi, ja vietējā pašvaldība no valsts ir pārņēmusi poldera hidrotehnisko būvju uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās zemes lietošanas kategorijas maiņa atļauta vienīgi šo noteikumu 6., 8. un 9.punktā minētajos gadījumos, kā arī inženierkomunikāciju un ceļu ierīkošanai.