Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība

Noteikumi nosaka iekšējo auditoru (turpmāk – auditors) sertifikācijas, iekšējā auditora sertifikāta spēkā uzturēšanas un anulēšanas kārtību.

Noteikumi attiecas uz ministrijām, iestādēm un Valsts administrācijas skolu.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikāts (turpmāk – sertifikāts) apliecina, ka auditors ir sekmīgi nokārtojis pārbaudījumu, apliecinot darbam nepieciešamo kompetenci un kvalifikāciju.

Auditors, kurš vēlas iegūt sertifikātu (turpmāk – kandidāts), kārto pārbaudījumu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Lai pieteiktos pārbaudījuma kārtošanai, kandidāts līdz kārtējā gada 15. aprīlim vai 15. oktobrim iesniedz Valsts administrācijas skolā iesniegumu (1. pielikums), kuram pievieno apliecinājumu (2. pielikums). Apliecinājumu paraksta kandidāts un persona, kura ieguvusi sertifikātu vai kādu no biedrības "Iekšējo auditoru institūts" atzītiem iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošiem sertifikātiem, vai valsts sekretārs, vai iestādes vadītājs (lēmējinstitūcija).

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Lai pieteiktos pārbaudījuma kārtošanai, kandidātam nepieciešama vismaz 24 mēnešu darba pieredze ministrijas vai iestādes iekšējā auditā vai ārējā auditā.

Ja 12 mēnešu laikā, kopš parakstīts apliecinājums par nepieciešamo pieredzi, kandidāts pārbaudījumu nav nokārtojis, iesniegums un apliecinājums Valsts administrācijas skolā jāiesniedz atkārtoti.

Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu izstrādā ne mazāk kā 375 pārbaudījuma jautājumus šādās jomās

8.1. iekšējā audita pamati;

8.2. svarīgie ietvari;

8.3. darba plānošana;

8.4. darba izpilde;

8.5. audita rezultāti;

8.6. informācijas tehnoloģijas;

8.7. vide;

8.8. komunikācijas prasmes.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Finanšu ministrija reizi gadā aktualizē šo noteikumu 8. punktā minēto jautājumu tēmu sarakstu un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms kārtējā pārbaudījuma norises dienas nodrošina tā iesniegšanu Valsts administrācijas skolā ievietošanai Valsts administrācijas skolas tīmekļvietnē.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Valsts administrācijas skola organizē pārbaudījuma kārtošanu kārtējā gada maija ceturtajā otrdienā un novembra ceturtajā otrdienā. Ja kārtējā gada maija ceturtā otrdiena vai novembra ceturtā otrdiena ir svētku diena, pārbaudījumu pārceļ uz nākamo darbdienu.

Valsts administrācijas skola ne vēlāk kā divas nedēļas pirms pārbaudījuma norises dienas publicē Valsts administrācijas skolas tīmekļa vietnē un nosūta kandidātam uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi informāciju par pārbaudījuma norises datumu, vietu un laiku.

Pārbaudījuma norises dienā trīs stundas pirms pārbaudījuma norises laika Valsts administrācijas skola veic 120 pārbaudījuma jautājumu nejaušo atlasi šo noteikumu 8. punktā minētajās jomās.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

120 pārbaudījuma jautājumus atlasa šādā kārtībā

13.1. katrā no šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā minētajām jomām atlasa 20 jautājumus;

13.2. katrā no šo noteikumu 8.6. un 8.8. apakšpunktā minētajām jomām atlasa piecus jautājumus;

13.3. šo noteikumu 8.7. apakšpunktā minētajā jomā atlasa 10 jautājumus.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Valsts administrācijas skolas direktors no pārbaudījuma jautājumu atlases brīža līdz pārbaudījuma norises beigām nodrošina pārbaudījuma satura neizpaušanu trešajām personām.

Pārbaudījuma laikā kandidāts rakstiski atbild uz 120 jautājumiem testa veidā.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Pārbaudījuma kārtošanas ilgums ir četras astronomiskās stundas.

Pārbaudījums tiek uzskatīts par nokārtotu, ja pareizo atbilžu īpatsvars ir vismaz 75 %.

Valsts administrācijas skola, saskaņojot ar Finanšu ministriju, nosaka pārbaudījuma jautājumu atlases, saglabāšanas un pārbaudījuma kārtošanas tehniskās nodrošināšanas kārtību.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Finanšu ministriju izveido sertifikācijas komisiju (turpmāk – komisija). Komisijas locekļi ir personas, kurām ir zināšanas iekšējā audita jomā. Komisijas sastāvā ir trīs locekļi

19.1. Valsts administrācijas skolas pārstāvis;

19.2. Finanšu ministrijas pārstāvis, kurš ieguvis sertifikātu vai kādu no biedrības "Iekšējo auditoru institūts" atzītiem iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošiem sertifikātiem;

19.3. profesionālās biedrības "Iekšējo auditoru institūts" valdes ieteikts auditors, kurš saņēmis kādu no biedrības "Iekšējo auditoru institūts" atzītiem iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošiem sertifikātiem.

Valsts administrācijas skolas direktors pēc nepieciešamības, bet ne vēlāk kā piecas nedēļas pirms pārbaudījuma norises dienas ar rīkojumu apstiprina komisijas personālsastāvu (komisijas locekļus un to aizvietotājus) un no komisijas locekļu vidus ieceļ komisijas priekšsēdētāju.

Par komisijas priekšsēdētāju var būt persona, kura ieguvusi sertifikātu vai kādu no biedrības "Iekšējo auditoru institūts" atzītiem iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošiem sertifikātiem.

Komisijas locekļiem ir šādi pienākumi

22.1. ja nav iespējams ierasties uz komisijas sēdi, paziņot par to Valsts administrācijas skolai ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms komisijas sēdes;

22.2. novērot pārbaudījuma jautājumu nejaušo atlasi, kas tiek veikta pārbaudījuma norises dienā trīs stundas pirms pārbaudījuma norises laika;

22.3. novērot pārbaudījuma kārtošanu;

22.4. izvērtēt pārbaudījuma rezultātus;

22.5. pamatojoties uz pārbaudījuma rezultātiem, pieņemt lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu;

22.6. pieņemt lēmumu par sertifikāta anulēšanu šo noteikumu 43.punktā minētajos gadījumos.

Komisijas locekļiem ir šādas tiesības

23.1. izteikt savu viedokli par pārbaudījuma norisi;

23.2. izteikt Finanšu ministrijai un Valsts administrācijas skolai priekšlikumus par sertifikācijas kārtību.

Komisijas locekļa viedoklis par šo noteikumu 22. un 23.punktā minētajiem jautājumiem tiek ierakstīts komisijas sēdes protokolā. Sēdes protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.

Komisijas locekļi ir atbildīgi par pārbaudījuma satura konfidencialitāti.

Valsts administrācijas skola nosaka komisijas sēžu organizēšanas un sasaukšanas kārtību.

Komisijas sēdes protokolē Valsts administrācijas skolas direktora norīkots protokolētājs. Protokolētājs nav komisijas loceklis. Protokolētāja pienākums ir neizpaust ziņas, kas tam kļuvušas zināmas komisijas sēdes laikā.

Komisija izvērtē pārbaudījuma rezultātus un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pārbaudījuma norises dienas pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu.

Valsts administrācijas skola Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā rakstiski paziņo katram kandidātam par komisijas pieņemto lēmumu.

Ja pārbaudījums nav nokārtots, kandidātam ir tiesības Valsts administrācijas skolā iepazīties ar saņemto novērtējumu procentos un aizpildīto pārbaudījuma veidlapu.

Kandidāts ir tiesīgs atkārtoti pieteikties pārbaudījuma kārtošanai. Atkārtotu pārbaudījumu skaits nav ierobežots.

Sertifikātu paraksta Valsts administrācijas skolas direktors un komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz komisijas sēdes protokolu.

Valsts administrācijas skola atbilstoši komisijas lēmumam izsniedz kandidātam sertifikātu.

Ar sertifikāciju saistīto dokumentāciju, kā arī sertificēto auditoru lietas uztur un saglabā Valsts administrācijas skola atbilstoši dokumentu pārvaldības un fizisko personu datu aizsardzības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts administrācijas skola līdz kārtējā gada 30.jūnijam un 30.decembrim aktualizē sertificēto auditoru sarakstu Valsts administrācijas skolas tīmekļa vietnē.

Lai sertifikātu uzturētu spēkā, sertificēts auditors izpilda šādas prasības

36.1. piedalās profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos (ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas divu gadu laikā). Ja sertificēts auditors iegūst biedrības "Iekšējo auditoru institūts" atzītu iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošu sertifikātu, to pielīdzina profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem 40 akadēmisko stundu apjomā;

36.2. reizi divos gados no sertifikāta izdošanas datuma Valsts administrācijas skolā iesniedz profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas apliecinājumu (3.pielikums), pievienojot attiecīgo auditora profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu apliecinošo dokumentu kopijas.

Sertifikāta iegūšanas gadā Valsts administrācijas skola sertificētam auditoram piešķir 40 akadēmiskās stundas, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētajām prasībām. Par pirmajiem diviem gadiem pēc sertifikāta izdošanas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas apliecinājums Valsts administrācijas skolā nav jāiesniedz.

Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos uzkrātās akadēmiskās stundas netiek pārceltas uz nākamajiem sertifikāta uzturēšanas periodiem.

Šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētie auditora profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi attiecas uz šo noteikumu 8.punktā minētajām jomām un ministrijas vai iestādes pamatdarbības jomām, kas iekļautas ministrijas vai iestādes iekšējā audita vidē.

Ja sertificēts auditors attaisnojošu iemeslu dēļ nevar izpildīt šo noteikumu 36.punktā minētās prasības, viņš par to rakstiski informē Valsts administrācijas skolu un uzrāda attaisnojumu pamatojošus dokumentus.

Par attaisnojošiem uzskatāmi šādi iemesli

41.1. atvaļinājums bērna kopšanai;

41.2. darbs vai mācības ārvalstīs;

41.3. pārejoša darbnespēja (vairāk nekā nepārtraukti četri mēneši divu gadu laikā);

41.4. nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisīti ierobežojumi (vairāk nekā nepārtraukti četri mēneši divu gadu laikā).

Valsts administrācijas skola uz kārtējo komisijas sēdi sagatavo pārskatu, kurā apkopoti auditoru iesniegtie profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas apliecinājumi.

Komisija lemj par sertifikāta anulēšanu

43.1. ja Iekšējā audita likuma 11.panta ceturtās daļas 2.punktā minētajos gadījumos beidzas valsts civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar sertificētu auditoru;

43.2. ja sertificēts auditors nav ievērojis šo noteikumu 36.2.apakšpunktā vai 40.punktā minēto kārtību;

43.3. ja sertificēts auditors, iesniedzot Valsts administrācijas skolā šo noteikumu 5.punktā minēto apliecinājumu, ir sniedzis nepatiesas ziņas par savu profesionālo pieredzi.

Valsts administrācijas skola 10 darbdienu laikā rakstiski paziņo par komisijas pieņemto lēmumu attiecībā uz sertifikāta anulēšanu.

Kandidāts vai sertificēts auditors pēc komisijas lēmuma stāšanās spēkā ir tiesīgs to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts administrācijas skolas direktoram.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)

Valsts administrācijas skolas direktors nodrošina šo noteikumu 45.punktā minētā iesnieguma izskatīšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra noteikumus Nr.1128 "Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.).

Sertifikāts, kas izsniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir beztermiņa vai arī ir spēkā līdz tā anulēšanai šo noteikumu 43.punktā minētajos gadījumos.

Otrā līmeņa sertifikāts, kas izsniegts atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumiem Nr.307 "Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība", ir pielīdzināms auditora sertifikātam.

(Svītrots ar MK 24.09.2024. noteikumiem Nr. 614)

(Svītrots ar MK 24.09.2024. noteikumiem Nr. 614)

(Svītrots ar MK 24.09.2024. noteikumiem Nr. 614)

(Svītrots ar MK 24.09.2024. noteikumiem Nr. 614)

Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi, kas atbilstoši šo noteikumu 8. punktā minētajām jomām veikti vai uzsākti līdz Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu 614 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība"" spēkā stāšanās dienai, ir atzīstami par atbilstošiem sertifikāta uzturēšanai spēkā.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 614 redakcijā)