Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā mežā izveidojami parki un mežaparki;

1.2. parku un mežaparku apsaimniekošanas pamatprincipus;

1.3. kārtību, kādā piešķirama un aprēķināma kompensācija par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkos;

1.4. gadījumus, kad uz mežaparku neattiecas koku ciršanas, meža reproduktīvā materiāla, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi.

Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 393)

Ja plānotā parka vai mežaparka teritorija nav pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zeme, pašvaldība ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vienojas par zemes vienības iekļaušanu parka vai mežaparka teritorijā.

Par ieceri mežā izveidot parku vai mežaparku pašvaldība rīko publisko apspriešanu un par to informē Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts meža dienestu.

Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par ieceri mežā izveidot parku vai mežaparku sniedz pašvaldībai tās rīcībā esošos datus par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu esību teritorijā un nosacījumus gan to labvēlīga aizsardzības statusa, gan īpaši aizsargājamas dabas teritorijas aizsardzības nodrošināšanai, ja plānotais parks vai mežaparks atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā. Dabas aizsardzības pārvalde papildus var dot norādījumu par nepieciešamību kādā sugu un biotopu grupā saņemt sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta (turpmāk – eksperts) atzinumu par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu esību plānotajā parka vai mežaparka teritorijā un pasākumiem to labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai. Pašvaldība pieaicina ekspertu atzinuma sniegšanai.

Plānotā parka vai mežaparka teritorijā, tai skaitā paplašināmajā vai atjaunojamā teritorijā, kurā paredzama rekreācijas slodze, novērtē koku stāvokli. Koku stāvokļa novērtēšanai pašvaldība izvērtē nepieciešamību pieaicināt sertificētu kokkopi (arboristu).

Parka izveidošanai veicamas šādas darbības

7.1. būvprojekta izstrāde;

7.2. pašvaldības saistošo noteikumu par parka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību (turpmāk – parka apsaimniekošanas noteikumi) izdošana;

7.3. parka izbūve un pieņemšana ekspluatācijā.

Parku izveido atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Parka būvprojektu izstrādā vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

Vēsturiskam parkam, kas vecāks par 50 gadiem, būvprojektu izstrādā visai teritorijai, nepieļaujot tajā turpmāku zemes vienību sadalīšanu, kā arī ievērojot kultūrvēsturiskās vides raksturu, plānojuma struktūru, sugu daudzveidību un ainavu arhitektūras detaļas. Ja parks, tā daļa vai tajā esošs objekts ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, izstrādājot būvprojektu vēsturiska parka paplašināšanai (pārbūvei), atjaunošanai vai restaurācijai, ievēro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izdotos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 393)

Ja vēsturiskais parks, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, ir ierīkots pēc noteikta vēsturiskā plāna vai projekta vai tam ir apstiprināts detālplānojums, parka statusa noteikšanai saskaņā ar šiem noteikumiem var neizstrādāt šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto būvprojektu.

Meža platību, kas saskaņā ar būvprojektu ir iekļauta parka teritorijā, atmežo. Vēsturiskam parkam, kam parka statusu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu, zemes lietošanas veidu aktualizēšana nav uzskatāma par atmežošanu.

Pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību iesniedz Valsts meža dienestā pieprasījumu ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensācijas apmēra aprēķinam un pēc Valsts meža dienesta veiktā aprēķina saņemšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā rakstiski informē būvniecības ierosinātāju (ja būvniecības ierosinātājs nav pašvaldība) par valstij atlīdzināmās kompensācijas samaksu, ja tāda noteikta.

Parka izbūvi uzsāk pēc tam, kad

13.1. samaksāta atmežošanas kompensācija, ja tāda nepieciešama, un saņemta vajadzīgā būvatļauja;

13.2. saņemta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstiska atļauja, ja būvprojekts skar valsts aizsargājamu kultūras pieminekli vai tā aizsardzības zonu;

13.3. saņemts Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai atmežošanas cirtē, ja nepieciešama koku ciršana.

(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 393)

Parks vai tā daļa ir uzskatāma par izveidotu, ja parks kopumā vai tā būves kārta ir pieņemta ekspluatācijā un pašvaldības dome ir izdevusi parka apsaimniekošanas noteikumus. Tajos nosaka

14.1. parka teritoriju (teritorijas robežas);

14.2. parkā sastopamās aizsargājamās vērtības, tai skaitā

14.2.1. dendroloģiskās vērtības (vietējo un citzemju sugu kokaugus, kas ir izcili sava taksona – sugas, pasugas, varietātes, formas, klona vai šķirnes – eksemplāri) saskaņā ar ieteikumiem dendrologa un sertificēta kokkopja (arborista) atzinumā, ja tāds ir saņemts;

14.2.2. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajiem nosacījumiem;

14.2.3. kokus ar lielām (vairāk nekā 50 centimetru diametrā) putnu ligzdām, liela apmēra dobumainus vai bioloģiski vecus kokus, tai skaitā kokus, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir lielāks par diviem metriem;

14.2.4. kultūrvēsturiskās vērtības;

14.3. parka apsaimniekošanas nosacījumus, tai skaitā

14.3.1. stādījumu regulārai kopšanai un atjaunošanai;

14.3.2. koku un krūmu vainagu regulārai kopšanai un veidošanai;

14.3.3. nokaltušu koku un stumbeņu nociršanai un kritalu aizvākšanai, ja tie apdraud cilvēku un parka būvju, izklaides elementu, mazo arhitektūras formu drošību un ir pretrunā ar konkrētā parka funkcijām;

14.3.4. parka teritorijas kopšanai, tai skaitā atkritumu savākšanai;

14.3.5. parka funkcionēšanai nepieciešamo būvju, izklaides elementu, mazo arhitektūras formu uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, lai nodrošinātu to ekspluatācijas vai lietošanas drošumu un higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi;

14.3.6. parka teritorijā esošo ūdenstilpju optimālam hidroloģiskajam režīmam, meliorācijas sistēmu uzturēšanai un kopšanai;

14.4. kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja parka teritorija skar valsts aizsargājamu kultūras pieminekli vai tā aizsardzības zonu;

14.5. prasības dabas vērtību saglabāšanai, ievērojot parka ierīkošanas ieceri un labākos risinājumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai;

14.6. informatīvo zīmju izgatavošanas un izvietošanas nosacījumus;

14.7. citus nosacījumus parka apsaimniekošanai un aizsardzībai.

Pašvaldība parka apsaimniekošanas noteikumu projektu nosūta saskaņošanai zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja parku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā. Dabas aizsardzības pārvalde sniedz atzinumu 10 darbdienu laikā pēc apsaimniekošanas noteikumu projekta saņemšanas. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atzinumu sniedz mēneša laikā pēc apsaimniekošanas noteikumu projekta saņemšanas.

Šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minētās parkā sastopamās vērtības aizsargā, neapdraudot cilvēku drošību un ievērojot parka izveides principus.

Lai, neapdraudot cilvēku drošību, nodrošinātu tādu koku saglabāšanu, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir lielāks par diviem metriem, ne retāk kā reizi 10 gados pašvaldība vai parka apsaimniekotājs, pieaicinot sertificētu kokkopi (arboristu), novērtē šo koku stāvokli.

Parkā kokus cērt atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu ārpus meža.

Pie ieejas parkā izvieto informāciju par parka publisku pieejamību.

Mežaparku var izveidot pilsētas un ciema teritorijā, to apkārtnē vai pie sabiedriskas nozīmes objektiem. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām mežaparku izveido teritorijā, kurā meža platība nav lielāka par 1000 hektāriem.

Mežaparka izveidošanai veicamas šādas darbības

21.1. mežaparka projekta izstrāde;

21.2. pašvaldības saistošo noteikumu par mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību (turpmāk – mežaparka apsaimniekošanas noteikumi) izdošana.

Mežaparka projekts ietver

22.1. teritorijas karti, kurā iezīmēta mežaparka teritorijas robeža;

22.2. plānotās mežaparka infrastruktūras (būvju, tai skaitā dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras un teritorijas labiekārtojuma elementu) atrašanās vietas;

22.3. mežaparka zonējumu, ja tādu plāno.

Mežaparka projekts var būt būvprojekts, kas izstrādāts saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Veidojot mežaparku, tā teritorijā var iekļaut dažādu zemes lietošanas kategoriju zemes, no kurām meža platība ir vismaz 50 procentu no kopējās mežaparka teritorijas platības.

Mežaparkam, ievērojot tā plānojamo funkciju specifiku (atpūtai, sportam vai izklaidei), var noteikt zonējumu, zonās paredzot atšķirīgus teritorijas apsaimniekošanas nosacījumus. Īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, īpaši aizsargājamo biotopu un citu dabas vērtību saglabāšanai nosaka dabas aizsardzības zonu.

Mežaparkā dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementu, teritorijas labiekārtojuma un citu būvju būvniecību veic atbilstoši mežaparka projektam saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Ja mežaparka infrastruktūras ierīkošanai (būvniecībai) platība ir atmežojama, pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību iesniedz Valsts meža dienestā pieprasījumu atmežošanas izraisīto negatīvo seku kompensācijas apmēra aprēķinam. Pašvaldība pēc aprēķina saņemšanas no Valsts meža dienesta nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā rakstiski informē būvniecības ierosinātāju (ja būvniecības ierosinātājs nav pašvaldība) par valstij atlīdzināmās kompensācijas samaksu, ja tāda noteikta.

Platības, kurās paredzēts ierīkot sporta, mācību un tūrisma takas, kuras nav platākas par diviem metriem un kurām netiek uzlikts cietais segums (izņemot dēļu segumu), kā arī platības, kurās paredzēts mežaparkā ierīkot atpūtas vietas, ja tās nav lielākas par 0,1 hektāru un tām netiek uzlikts cietais segums, neatmežo.

Mežaparks vai tā daļa ir uzskatāma par izveidotu, ja pašvaldības dome ir izdevusi mežaparka apsaimniekošanas noteikumus. Tajos nosaka

29.1. mežaparka teritoriju (teritorijas robežas) un tā zonējumu;

29.2. nosacījumus mežaparka teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko elementu saglabāšanai, tai skaitā mežaparkā sastopamās aizsargājamās vērtības

29.2.1. dendroloģiskās vērtības saskaņā ar dendrologa un sertificēta kokkopja (arborista) atzinumā minētajiem ieteikumiem, ja tāds ir saņemts;

29.2.2. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajiem nosacījumiem;

29.2.3. kokus ar lielām (vairāk nekā 50 centimetru diametrā) putnu ligzdām, liela apmēra dobumainus vai bioloģiski vecus kokus, tai skaitā kokus, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir lielāks par diviem metriem;

29.2.4. kultūrvēsturiskās vērtības;

29.2.5. saglabājamo meža platības īpatsvaru;

29.3. nosacījumus mežaparka teritorijas kopšanai, tai skaitā tādu koku nociršanai, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, būves un infrastruktūras objektus (turpmāk – bīstamie koki), un atkritumu savākšanai;

29.4. nosacījumus mežaparka funkcionēšanai nepieciešamo būvju, izklaides elementu un mazo arhitektūras formu uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, to ekspluatācijas vai lietošanas drošumu un higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi;

29.5. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas nosacījumus;

29.6. kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas nosacījumus;

29.7. citus nosacījumus mežaparka teritorijas apsaimniekošanai un aizsardzībai.

Pašvaldība mežaparka apsaimniekošanas noteikumu projektu nosūta saskaņošanai zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc apsaimniekošanas noteikumu projekta saņemšanas. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atzinumu sniedz mēneša laikā pēc apsaimniekošanas noteikumu projekta saņemšanas.

Pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc mežaparka apsaimniekošanas noteikumu spēkā stāšanās par to informē Valsts meža dienestu, kas izdara attiecīgas izmaiņas Meža valsts reģistrā.

Mežu mežaparkā apsaimnieko saskaņā ar mežaparka apsaimniekošanas noteikumiem un meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ja vien mežaparkam nav izstrādāts meža apsaimniekošanas plāns, kurā noteikti individuāli (specifiski) meža apsaimniekošanas nosacījumi un paņēmieni.

Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai to pilnvarota persona saskaņā ar mežaparka apsaimniekošanas noteikumiem. Meža apsaimniekošanas plānu apstiprina pašvaldība un par to informē Valsts meža dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi.

Pašvaldība meža apsaimniekošanas plāna projektu nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņošanai, ja mežaparks atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā. Dabas aizsardzības pārvalde sniedz atzinumu 10 darbdienu laikā.

Mežaparkam var nepiemērot vispārējos koku ciršanas, meža reproduktīvā materiāla, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumus, ja

35.1. nepieciešama mežaudžu nomaiņa vai dažādošana ar citām (tai skaitā dekoratīvām vai introducētām) koku sugām un kokus cērt ainavu cirtē;

35.2. ierīko sporta, mācību un tūrisma takas, kas nav platākas par diviem metriem, un atpūtas vietas, kuru platība nav lielāka par 0,1 hektāru, kokus cērtot citā cirtē;

35.3. atjaunojot vai ieaudzējot mežu, ainavas dažādošanai izmanto vietējās vai dekoratīvās koku sugas;

35.4. platībām (dabas aizsardzības zonās), kurās kokus necērt, bet kurās dažādu faktoru ietekmē mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, ļauj dabiski atjaunoties.

Ja 10 gadu laikā šo noteikumu 35.3. un 35.4.apakšpunktā minētā meža platības neatbilst Meža likuma 1.panta 34.punktā minētajai meža definīcijai, platībā veicama meža atjaunošana saskaņā normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu vai platība atmežojama, aktualizējot zemes lietošanas veidu.

Lai, neapdraudot cilvēku drošību, nodrošinātu tādu koku saglabāšanu, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir lielāks par diviem metriem, mežaparka daļā ar intensīvu rekreatīvo slodzi pašvaldība vai mežaparka apsaimniekotājs ne retāk kā reizi 10 gados, pieaicinot sertificētu kokkopi (arboristu), novērtē šo koku stāvokli.

Izveidojot parku un mežaparku Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, papildus šo noteikumu II un III nodaļā minētajiem ievēro šādus nosacījumus

38.1. aizliegts mainīt krasta kāpu reljefu;

38.2. parka un mežaparka infrastruktūru plāno tā, lai novērstu iespējamo erozijas procesu attīstību;

38.3. saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, pēc iespējas no tiem novēršot negatīvo antropogēno ietekmi;

38.4. saglabā visas priedes, kas vecākas par 160 gadiem, izņemot bīstamos kokus un kokus, kas tiek cirsti, ievērojot sertificēta kokkopja (arborista) atzinumu.

Lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus apstākļus, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā izveidota mežaparka meža platībā var ierīkot tikai publisko infrastruktūru un tūrisma un sabiedriskas nozīmes rekreācijas objektus, kuru kopējā platība nepārsniedz 15 procentus no mežaparka platības, kas atrodas aizsargjoslā.

Ja plānotā parka vai mežaparka (mežaparka teritorija ietver atmežojamo platību) ierīkošana ir paredzēta Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, būvniecības ierosinātājs iesniedz šo noteikumu 41.punktā minētajā atbildīgajā ministrijā iesniegumu. Iesniegumam pievieno

40.1. plānotā parka būves metu vai skiču projektu, ja plāno ierīkot parku, vai mežaparka projektu, kas izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu, un plānoto būvju metu vai skiču projektu;

40.2. Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumus, ekspertu atzinumu un lēmumu par paredzētās darbības akceptu, ja veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

40.3. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju par meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

40.4. pašvaldības apliecinājumu par būvniecības ieceres atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem;

40.5. Valsts meža dienesta izsniegto atmežošanas kompensācijas apmēra aprēķinu.

Atbildīgā ministrija ir

41.1. Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde;

41.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona, kas nav minēta šo noteikumu 41.1.apakšpunktā.

Atbildīgā ministrija izvērtē parka vai mežaparka ieceres atbilstību Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanas mērķim un jēgai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par parka vai mežaparka ierīkošanu Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.

Pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas par mežaparka izveidošanu vienojas ar tās zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kura iekļauta mežaparka teritorijā, par kompensācijas veidu atbilstoši šo noteikumu 44.punktam.

Iespējamie kompensācijas veidi

44.1. ikgadējs maksājums (atlīdzība) par negūto peļņu no mežsaimnieciskās darbības;

44.2. zemes noma;

44.3. zemes atsavināšana.

Ikgadējo maksājumu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aprēķina par katru mežaparkā ietverto meža hektāru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

Zemi atsavina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Pašvaldība ar meža īpašnieku var vienoties par zemes nomu vai nodošanu apsaimniekošanā bez atlīdzības.

Kompensāciju piešķir no pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, ja mežaparkā nav iekļauta īpaši aizsargājama dabas teritorija vai mikroliegums, kuriem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi izriet no attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un kuros zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.