Noteikumi par masalu un masaliņu pretepidēmijas pasākumiem

Noteikumi nosaka masalu un masaliņu pretepidēmijas pasākumus, lai novērstu masalu un masaliņu izplatīšanās risku valsts teritorijā.

Ārstniecības persona organizē pacienta laboratorisko izmeklēšanu masalu diagnozes laboratoriskai apstiprināšanai šādos gadījumos

2.1. ārstniecības personai ir profesionāli pamatotas aizdomas, ka pacientam ir masalas, vai tā konstatē, ka pacientam ir slimība ar makulopapulāriem izsitumiem, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un vismaz viens no šādiem trim simptomiem – klepus, iesnas vai konjunktivīts;

2.2. ārstniecības persona ir konstatējusi, ka pacientam ir slimība ar makulopapulāriem izsitumiem, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un tam ir bijis pastāvīgs vai īslaicīgs kontakts ar personu, kurai ir bijuši līdzīgi simptomi.

Ārstniecības persona organizē pacienta laboratorisko izmeklēšanu masaliņu diagnozes laboratoriskai apstiprināšanai šādos gadījumos

3.1. ārstniecības personai ir profesionāli pamatotas aizdomas, ka pacientam ir masaliņas, vai tā konstatē, ka pacientam ir slimība ar makulopapulāriem izsitumiem un vismaz viens no šādiem pieciem simptomiem – cervikālā adenopātija, zempakauša adenopātija, aizauss adenopātija, locītavu sāpes vai artrīts;

3.2. ārstniecības persona ir konstatējusi, ka pacientam ir slimība ar makulopapulāriem izsitumiem, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un tam ir bijis pastāvīgs vai īslaicīgs kontakts ar personu, kurai ir bijuši līdzīgi simptomi.

Ārstniecības persona organizē pacienta laboratorisko izmeklēšanu masaliņu diagnozes laboratoriskai apstiprināšanai, ja ārstniecības personai ir profesionāli pamatotas aizdomas, ka pacientam ir iedzimtas masaliņas, tai skaitā iedzimtu masaliņu sindroms, vai tā konstatē, ka zīdainim (bērnam līdz 12 mēnešu vecumam) vai nedzīvi dzimušam bērnam ir

4.1. vismaz divas no šādām slimībām – katarakta, iedzimta glaukoma, iedzimta sirds slimība, dzirdes zudums un pigmentārā retinopātija;

4.2. vismaz viena no šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajām slimībām un viens no šādiem simptomiem – purpura, splenomegālija, mikrocefālija, meningoencefalīts, kavēta attīstība, kaulu atrofija (laiž cauri rentgenstarojumu), dzelte (kas sākas 24 stundu laikā pēc dzimšanas).

Masalu un masaliņu diagnozes laboratoriskai apstiprināšanai ņem vismaz vienu paraugu un veic izmeklēšanu šo noteikumu 2. un 3.punktā minētajos gadījumos saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet šo noteikumu 4.punktā minētajos gadījumos – saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

Šo noteikumu 4.punktā minētajos gadījumos ārstniecības persona organizē asins parauga ņemšanu un izmeklēšanu masaliņu vīrusa specifisko antivielu IgG un IgM noteikšanai arī bērna mātei.

Izmeklējuma pieprasījuma veidlapas klīniskajā informācijā par pacientu norāda laiku, kad veikta pēdējā vakcinācija pret masalām un masaliņām, un izsitumu parādīšanās datumu.

Slimību profilakses un kontroles centrs 48 stundu laikā pēc tam, kad ir saņemta informācija par saslimšanu ar masalām vai masaliņām vai radušās profesionāli pamatotas aizdomas par saslimšanu ar masalām vai masaliņām, vai izmeklējamā paraugā laboratoriski konstatēta tieša vai netieša masalu vai masaliņu izraisītāja klātbūtne, nodrošina šādus pretepidēmijas pasākumus

8.1. veic epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā citu iespējamu saslimšanas gadījumu atklāšanu;

8.2. sadarbībā ar ģimenes ārstu apzina kontaktpersonas un, ja nepieciešams, organizē personu vakcināciju pret masalām un masaliņām infekcijas perēklī vai infekcijas skartajā administratīvajā teritorijā, reģionā vai valstī, ja pastāv masalu un masaliņu uzliesmojuma vai epidēmijas draudi;

8.3. nosaka un organizē ierobežojošus pasākumus infekcijas skartajā izglītības iestādē, stacionārā ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes iestādē.

Ģimenes ārsts vai ārstniecības iestādes vadītājs, kad viņam kļuvusi zināma informācija par viņa aprūpē esoša pacienta vai ārstniecības iestādes darbinieka saslimšanu ar masalām vai masaliņām, pēc iespējas ātrāk organizē kontaktpersonu vakcinācijas datu izvērtēšanu un vakcināciju pret masalām vai masaliņām (var lietot kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu) šādām kontaktpersonām

9.1. masalas un masaliņas nepārslimojušiem un pret masalām un masaliņām nevakcinētiem vai daļēji vakcinētiem (saņēmušiem tikai vienu poti) pieaugušajiem un bērniem;

9.2. personām, kuru vakcinācija pret masalām vai masaliņām nav dokumentāri apliecināta.

Ja valsts teritorijā ir reģistrēts masalu vai masaliņu uzliesmojums vai epidēmija, ģimenes ārsts apzina šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētās personas un vakcinē viņas pret masalām vai masaliņām (var lietot kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu).

Slimību profilakses un kontroles centrs veic šādus masalu un masaliņu epidemioloģiskās uzraudzības pasākumus

11.1. apkopo un analizē datus par konstatētajiem masalu un masaliņu gadījumiem, tai skaitā par masalu un masaliņu vīrusa genotipiem;

11.2. vismaz reizi gadā aktualizē jautājumu par masalu un masaliņu profilaksi, epidemioloģisko uzraudzību un pretepidēmijas pasākumiem, nosūtot informāciju ārstniecības iestādēm, tai skaitā medicīnas laboratorijām;

11.3. sniedz informāciju Pasaules Veselības organizācijai un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram par masalu un masaliņu epidemioloģiskās uzraudzības rezultātiem Latvijā.

Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.