Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām

Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu un pārvietojamo cisternu ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības.

Noteikumos lietotie termini

2.1. benzīna apgrozījums – lielākais kopējais benzīna daudzums, kas gada laikā pēdējo triju gadu periodā pārsūknēts no naftas bāzes vai no degvielas uzpildes stacijas uz pārvietojamām cisternām (benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēmām), vai kopējais benzīna daudzums, kas gada laikā pārsūknēts degvielas uzpildes stacijā no pārvietojamām cisternām (benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmām);

2.2. benzīna tvaiki – gāzveida savienojumi, kas iztvaiko no benzīna;

2.3. benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšana – tālākai transportēšanai un pārstrādei paredzēto benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšana naftas bāzes rezervuārā ar slēgtu jumtu. Benzīna tvaiku transportēšana no viena rezervuāra uz otru vienā un tajā pašā naftas bāzē vai degvielas uzpildes stacijā nav uzskatāma par benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšanu;

2.4. benzīna tvaiku pārstrādes iekārta – iekārta benzīna tvaiku (tai skaitā benzīna tvaiku no jebkuras naftas bāzes bufera rezervuāru sistēmas) pārstrādei benzīnā;

2.5. benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēma – iekārta, kas degvielas uzpildes stacijā uztver benzīna tvaikus, kuri izplūst rezervuāra uzpildes laikā, un novada tos pārvietojamā cisternā, ar kuru benzīna tvaikus nogādā uz naftas bāzi pagaidu uzglabāšanai, pārstrādei vai sadedzināšanai;

2.6. benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēma – iekārta, kas degvielas uzpildes stacijā uztver benzīna tvaikus, kuri izplūst transportlīdzekļa benzīna tvertnes uzpildes laikā, un novada tos degvielas uzpildes stacijas rezervuārā vai atpakaļ uz degvielas uzpildes ierīci pārdošanai;

2.7. benzīna tvaiku uztveršanas efektivitāte – benzīna tvaiku daļa (procentos), kas uztverta ar benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmu, salīdzinājumā ar benzīna tvaiku emisiju atmosfērā gadījumā, ja šāda sistēma netiktu izmantota;

2.8. benzīns – šo noteikumu izpratnē jebkurš naftas derivāts ar piedevām vai bez tām, kura tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli vai vairāk un kuru izmanto par degvielu mehānisko transportlīdzekļu darbināšanai, izņemot sašķidrināto naftas gāzi;

2.9. darba zona – vieta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, kurā notiek degvielas uzpildes stacijai vai naftas bāzei raksturīgās darbības, piemēram, pārvietojamo cisternu, transportlīdzekļu degvielas tvertņu un pārnēsājamo degvielas tvertņu uzpilde ar degvielu, kā arī transportlīdzekļu tehniskā apkope;

2.10. degviela – šo noteikumu izpratnē benzīns un dīzeļdegviela (ieskaitot maisījumus ar biodegvielu), kurus izmanto transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes un kompresijaizdedzes dzinēju darbināšanai;

2.11. degvielas uzpildes stacija – jebkurš objekts, kurā degvielu pārsūknē no stacionāriem glabāšanas rezervuāriem uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm;

2.12. naftas bāze – jebkurš objekts, kuru izmanto degvielas glabāšanai un iepildīšanai pārvietojamās cisternās, cisternvagonos vai kuģos, tai skaitā visas glabāšanas un iepildīšanas iekārtas, kas atrodas attiecīgā objekta teritorijā;

2.13. pārvietojamā cisterna – jebkura cisterna, kuru pārvadā pa autoceļiem, dzelzceļu vai ūdeni un kuru lieto degvielas pārvadāšanai no vienas naftas bāzes uz otru vai no naftas bāzes uz degvielas uzpildes staciju;

2.14. pretinfiltrācijas segums – pārklājums (segums) grunts un pazemes ūdeņu aizsardzībai pret piesārņojošo vielu noplūdēm;

2.15. rezervuārs – stacionāra virszemes, pazemes vai uz peldoša līdzekļa izvietota degvielas glabātava degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē;

2.16. tvaiku un benzīna attiecība – benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmā uztverto benzīna tvaiku tilpuma attiecība pret pārsūknētā benzīna tilpumu atbilstoši atmosfēras spiedienam;

2.17. uzpildes iekārta – jebkura iekārta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, ar kuru degviela tiek iepildīta pārvietojamās cisternās vai transportlīdzekļu degvielas tvertnēs, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētā tarā. Autocisternām paredzētās uzpildes iekārtas naftas bāzēs ir viena vai vairākas būves, no kuras benzīnu var pārsūknēt vienā autocisternā vienā laikā.

Noteikumi neattiecas uz degvielas uzpildes stacijām vai atsevišķi novietotām uzpildes iekārtām, kurās uzpilda vai glabā tikai biodegvielu, kas nav sajaukta ar benzīnu vai dīzeļdegvielu.

Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes būvprojektēšanas sagatavošanas periodā attiecīgās degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators (turpmāk – operators) nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, novērtējot to sākotnējo piesārņojumu attiecībā pret kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu kvalitātes standartiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Pārskatu par sākotnējo piesārņojumu operators iesniedz Valsts vides dienestā. Pārskatā iekļauj pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas aprakstu, kas ierīkota, pamatojoties uz pazemes ūdeņu izpētes rezultātiem.

Operators nodrošina pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas izveidošanu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un triju mēnešu laikā pēc urbumu tīkla ierīkošanas iesniedz Valsts vides dienestā pazemes ūdeņu novērojumu urbumu tīkla tehnisko pasi (2.pielikums).

Veicot pazemes ūdeņu novērošanu degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatācijas laikā, atbilstoši pazemes ūdeņu novērojumu sistēmas īpatnībām un pamatojoties uz šo noteikumu 4.punktā un 1.pielikumā minētajām prasībām, operators nodrošina pazemes ūdeņu līmeņa un peldošo naftas produktu slāņa biezuma mērījumus urbumos, nosaka kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrāciju pazemes ūdeņu paraugos vai, ja tehniski nav iespējams iegūt pazemes ūdeņu paraugu, mēra gaistošo naftas produktu (benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu) koncentrāciju cilmiežu gaisā. Operators katru gadu līdz 1.martam iesniedz Valsts vides dienestā pazemes ūdeņu novērošanas rezultātus degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes teritorijā (3.pielikums) par iepriekšējo gadu.

Pazemes ūdeņu novērošanu operators nodrošina ne retāk kā reizi gadā. Ja pazemes ūdeņu novērošana veikta vismaz divus gadus pēc kārtas un tajos saskaņā ar normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem piesārņojuma kritērijiem nav konstatēti peldošie naftas produkti, kā arī kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrācija pazemes ūdeņos nepaaugstinās un nepārsniedz noteikto piesārņojuma robežlielumu, Valsts vides dienests pēc operatora iesnieguma saņemšanas izvērtē novērojumu rezultātus un, pamatojoties uz izvērtējumu, var pieņemt lēmumu par pazemes ūdeņu novērošanas biežuma samazināšanu līdz vienai reizei divos gados.

Ja degvielas uzpildes staciju vai naftas bāzi slēdz vai no tās pārvieto rezervuārus, operators pirms degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes slēgšanas nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, pamatojoties uz grunts un pazemes ūdeņu vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Pārskatu par pazemes ūdeņu un grunts piesārņojuma izpēti operators iesniedz Valsts vides dienestā.

Šo noteikumu 5., 6. un 7.punkts, kā arī 4. un 8.punktā minētās prasības attiecībā uz pazemes ūdeņu izpēti un novērošanas sistēmu izveidi neattiecas uz degvielas uzpildes stacijām ar kopējo virszemes rezervuāru tilpumu 30 m3 vai mazāku, kuros uzglabā dīzeļdegvielu pašpatēriņa vajadzībām.

Operators šajos noteikumos minētos dokumentus Valsts vides dienestā var iesniegt papīra formā vai elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Lai nodrošinātu šo noteikumu 4., 5., 6. un 8.punktā minēto prasību izpildi attiecībā uz pazemes ūdeņu un grunts izpēti un novērošanas sistēmu izveidi, operators minēto darbību veikšanai drīkst pieaicināt komersantu, kuram ir attiecīga Valsts vides dienesta izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence.

Pazemes ūdeņu un grunts paraugus atļauts ņemt akreditētām laboratorijām un akreditētiem komersantiem. Minēto paraugu analīzes šajā jomā atļauts veikt laboratorijām, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijām un komersantiem, kas akreditēti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(MK 28.06.2016. noteikumu Nr. 422 redakcijā)

Ja pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes norāda, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos robežlielumus, operators nekavējoties nodrošina atkārtotas pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes. Ja atkārtotās analīzes apstiprina, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz robežlielumu, operators

13.1. informē Valsts vides dienestu par pazemes ūdeņu kvalitātes analīžu rezultātiem;

13.2. nodrošina piesārņoto vietu izpēti, lai noskaidrotu piesārņojuma avotu, un informē Valsts vides dienestu par izpētes rezultātiem;

13.3. ja piesārņojuma avots ir degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē veiktās darbības, operators nodrošina piesārņojuma novēršanu un piesārņoto vietu sanāciju.

Operators nekavējoties ziņo Valsts vides dienestam, ja

14.1. degvielas noplūdes dēļ rezervuārā parādījies ūdens;

14.2. pazemes ūdeņu novērošanas urbumos parādījušies peldoši naftas produkti;

14.3. pazemes ūdeņos parādījusies naftas produktu plēvīte;

14.4. konstatēta degvielas noplūde no rezervuāra vai cauruļvada.

Pēc degvielas noplūdes atklāšanas operators nodrošina

15.1. bojāto rezervuāru un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;

15.2. bojāto rezervuāru un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;

15.3. rezervuāru un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehnisko uzraudzību vai normatīvajiem aktiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehnisko uzraudzību. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;

15.4. pazemes ūdeņu izpēti, ja pārbaudē tiek konstatēts, ka attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;

15.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja pazemes ūdeņu izpētē tiek atklāts degvielas noplūdes avots. Operators nekavējoties noskaidro piesārņojuma izplatību pazemes ūdeņos, lai varētu novērtēt videi radīto kaitējumu;

15.6. rezervuāru un cauruļvadu turpmāku ekspluatāciju, ja pazemes ūdeņu novērtējumā piesārņotājvielu koncentrācija ir mazāka par noteikto robežlielumu atbilstoši noteikumiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Ja degvielas noplūde ir radījusi vai var radīt kaitējumu videi, neatliekamos un sanācijas pasākumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.

Pretinfiltrācijas seguma izveidošanai vienā vai vairākos slāņos lieto vakuumdzelzsbetonu vai hidrodzelzsbetonu ar kompensācijas šuvēm, kas aizpildītas ar hidromastiku, polimēru materiālus, asfaltbetonu vai citus materiālus, nodrošinot filtrācijas koeficientu, ne lielāku par 10-9 m/s.

Grunts un pazemes ūdeņu aizsardzībai pret degvielas noplūdēm operators nodrošina

18.1. ūdens un degvielas pretinfiltrācijas seguma noklāšanu darba zonā ap degvielas uzpildes iekārtām un rezervuāru uzpildes vietām saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām, kā arī ūdens novadīšanu no laukuma, ko sedz pretinfiltrācijas segums, uz naftas produktu attīrīšanas ietaisēm;

18.2. degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu virszemes un pazemes rezervuāriem un cauruļvadiem saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām.

Pretinfiltrācijas materiāla filtrācijas koeficienta atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar testēšanas pārskatu vai atbilstošu ražotāja pamatojumu par filtrācijas koeficienta parametru atbilstību. Testēšanu atļauts veikt laboratorijām, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijām, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(MK 28.06.2016. noteikumu Nr. 422 redakcijā)

Ja degvielas uzpildes stacijā faktiskais vai plānotais benzīna apgrozījums

20.1. ir lielāks par 500 m3 gadā, stacija ir aprīkojama ar otrās pakāpes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu;

20.2. ir lielāks par 100 m3 gadā un tā atrodas zem dzīvojamām vai darba telpām, stacija ir aprīkojama ar otrās pakāpes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu;

20.3. ir lielāks par 100 m3 gadā, stacija ir aprīkojama ar pirmās pakāpes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu.

Operators nodrošina benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas un kontroles sistēmu ierīkošanu un darbību atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām un ražotāja norādījumiem.

Benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas sistēmās ievēro šādus nosacījumus

22.1. benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēmas kopējie benzīna zudumi, kas rodas, uzpildot degvielas uzpildes stacijas rezervuārus, gada laikā nepārsniedz 0,01 svara procentu no benzīna apjoma;

22.2. benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas benzīna tvaiku uztveršanas efektivitāte ir 85 % vai lielāka. Benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas, kas uzstādītas pēc 2016. gada 12. maija, ir sertificējis ražotājs saskaņā ar standartu LVS EN 16321-1:2014 "Benzīna tvaiku uztveršana motorizēto transportlīdzekļu uzpildes laikā degvielas uzpildes stacijās. 1. daļa: Testa metodes tipa apstiprināšanai un efektivitātes novērtēšanai benzīna tvaiku uztveršanas sistēmām". Uztvertā un atpakaļ uz uzglabāšanas rezervuāru novadītā tvaika un benzīna attiecība ir intervālā no 0,95 līdz 1,05.

(Grozīts ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 422)

Operators reizi gadā nodrošina benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas efektivitātes pārbaudi saskaņā ar standartu LVS EN 16321-2:2014 "Benzīna tvaiku uztveršana motorizēto transportlīdzekļu uzpildes laikā degvielas uzpildes stacijās. 2. daļa: Testa metodes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu verifikācijai degvielas uzpildes stacijās", ievērojot šādus nosacījumus

23.1. pārbaudes veic akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;

23.2. pārbaudes datumu, rezultātus un attiecīgās atbilstības novērtēšanas institūcijas nosaukumu ieraksta degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā;

23.3. ja attiecīgās sistēmas darbības pārbaudē konstatēti trūkumi, operators veic nepieciešamos pasākumus to novēršanai, attiecīgos pasākumus norādot degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā;

23.4. ja ir uzstādītas automātiskas monitoringa sistēmas benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas kontrolei, benzīna tvaiku uztveršanas efektivitāti pārbauda reizi trijos gados. Šāda automātiskā monitoringa sistēma nosaka trūkumus benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas un automātiskās monitoringa sistēmas darbībā, indicē šos trūkumus operatoram un automātiski pārtrauc benzīna plūsmu no bojātās degvielas uzpildes ierīces, ja septiņu dienu laikā netiek novērsti fiksētie trūkumi.

(Grozīts ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 422)

Degvielas uzpildes stacijās, kurās ir uzstādīta benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēma, operators nodrošina zīmes, uzlīmes vai citu veidu paziņojumu novietošanu uz benzīna uzpildes ierīces vai tās tuvumā, kas informē patērētājus par to, ka šajā uzpildes vietā ir uzstādīta benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēma.

Šo noteikumu 20., 21., 22., 23. un 24.punktā minētās prasības benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas un kontroles sistēmām nav piemērojamas degvielas uzpildes stacijām, ko izmanto tikai saistībā ar jaunu transportlīdzekļu ražošanu un izplatīšanu.

Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām, kas paredzētas benzīna uzglabāšanai, izplatīšanai vai transportēšanai Latvijas teritorijā un valsts iekšējos ūdeņos.

Operators nodrošina

27.1. benzīna, benzīna tvaiku uzglabāšanu un benzīna tvaiku uzglabāšanas rezervuāru atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām, kā arī lai benzīna zudumi, uzglabājot un uzpildot to naftas bāzes rezervuāros, gada laikā nepārsniegtu 0,01 svara procentu no benzīna apgrozījuma;

27.2. benzīna tvaiku uztveršanas un pārstrādes iekārtu atbilstību šo noteikumu 8.pielikumā minētajām prasībām, kā arī lai benzīna zudumi, uzpildot un iztukšojot pārvietojamās cisternas naftas bāzē, gada laikā nepārsniegtu0,005 svara procentus no benzīna apgrozījuma.

Pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu šo noteikumu 27.1. un 27.2.apakšpunktā minēto benzīna zudumu samazināšanai var izmantot citus tehniskus risinājumus, ja tie ir atbilstoši šo noteikumu 7. un 8.pielikumā minētajiem vai vēl efektīvāki.

Ja naftas bāzē ir autocisternu uzpildīšanas iekārta, operators nodrošina, lai, pārsūknējot benzīnu, to darbinātu ar pārsūknēšanas iekārtu, kura atbilst tādu autocisternu tehniskajām prasībām, kuras uzpilda no apakšas (9.pielikums).

Naftas bāzēs, kur tiek uzpildīti kuģi benzīna pārvadāšanai no naftas bāzes uz citu naftas bāzi vai degvielas uzpildes staciju, benzīna tvaiku pārstrādes iekārtu var aizstāt ar benzīna tvaiku sadedzināšanas iekārtu, ja benzīna tvaiku pārstrāde ir bīstama vai tehniski neiespējama atgriezenisko benzīna tvaiku dēļ.

Ja naftas bāzē benzīna apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnām gadā, benzīna tvaiku tūlītēju pārstrādi naftas bāzē var aizstāt ar benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšanu, ja ar Valsts vides dienestu ir saskaņoti benzīna tvaiku pārstrādes tehniskie risinājumi.

Ja ekspluatācijā esošā naftas bāzē benzīna apgrozījums ir mazāks par 10000 tonnām gadā, pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu operators var nepiemērot šo noteikumu 27.2.apakšpunktā un 29.punktā minētās prasības, ja benzīna tvaiku noplūdes ierobežošana nodrošina tādu gaisa kvalitāti, kas atbilst normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktajām prasībām.

Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai benzīna tvaiki, kas tiek iepildīti degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes rezervuāros ar nekustīgo jumtu pagaidu uzglabāšanai, pa hermētisku vadu tiek novadīti atpakaļ pārvietojamajā cisternā, kas pievedusi benzīnu.

Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai pārvietojamās cisternas, kas piegādā benzīnu degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm, būtu projektētas un tiktu darbinātas atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumā minētajām prasībām. Šā punkta prasības attiecas uz šādām pārvietojamām cisternām

34.1. autocisternām, dzelzceļa cisternām un kuģu tilpnēm;

34.2. pirms 2001.gada 1.marta ekspluatācijā nodotajām dzelzceļa cisternām un kuģu kravas tilpnēm, ja tās tiek uzpildītas naftas bāzēs, kurām piemēro šo noteikumu 27.2.apakšpunktā minētās prasības;

34.3. ekspluatācijā esošajām autocisternām, kuras pārveidotas par autocisternām, kas uzpildāmas no apakšas saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minētajām prasībām.

Pārvietojamo cisternu operators, kas pārvadā benzīnu, nodrošina pārvietojamo cisternu hermētiskuma un vakuuma un spiediena vārsta darbības pārbaudes atbilstoši prasībām, kas noteiktas Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) vai 1999.gada 3.jūnija Protokola par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma ''Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)'' pielikumā, kā arī normatīvajos aktos par autotransporta līdzekļu cisternu bīstamo kravu pārvadāšanai tehniskās uzraudzības kārtību un bīstamo kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu paredzēto cisternu un konteineru atbilstības novērtēšanu.

Degvielas uzpildes iekārta, rezervuārs un aprīkojums, kas nodrošina tādas degvielas uzpildes stacijas darbību, kas paredzēta mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildei ar degvielu (turpmāk – peldošā degvielas uzpildes stacija), var atrasties uz peldoša līdzekļa, kurš reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu reģistrāciju.

Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina

37.1. degvielas uzpildes stacijas darbību saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā minētajām prasībām;

37.2. degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu rezervuāriem un cauruļvadiem, kas izvietoti uz peldošā līdzekļa saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām;

37.3. peldošās degvielas uzpildes stacijas ārējā un iekšējā apvalka (rezervuāra) atbilstību normatīvo aktu prasībām par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu un atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām;

37.4. ekspluatācijas periodiskas pārbaudes saskaņā ar attiecīgajiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem bīstamu iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.

Mazizmēra kuģošanas līdzekļus un jahtas aizliegts uzpildīt ar degvielu, ja viļņu augstums attiecīgajā ūdenstilpē ir vairāk nekā viens metrs vai vēja ātrums lielāks par 10 m/s.

Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nekavējoties ziņo Valsts vides dienestam par to, ka rezervuārā iekļuvis ūdens vai ir redzama naftas produktu noplūde no degvielas uzpildes stacijas, vai, izmantojot attiecīgo metodi (sistēmu), konstatēta degvielas noplūde rezervuārā vai cauruļvadā.

Pēc degvielas noplūdes atklāšanas operators nodrošina

40.1. bojāto rezervuāru un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;

40.2. bojāto rezervuāru un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;

40.3. rezervuāru un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehnisko uzraudzību vai normatīvajiem aktiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu rezervuāru tehnisko uzraudzību. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;

40.4. virszemes ūdeņu piesārņojuma izpēti, ja pārbaudē konstatēts, ka attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;

40.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja atklāts naftas produktu noplūdes avots, kā arī pasākumus naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai.

Ja pēc degvielas noplūdes vidē nonāk vairāk nekā 100 litru naftas produktu, operators divu nedēļu laikā pēc noplūdes konstatēšanas iesniedz Valsts vides dienestā ziņojumu par veiktajiem noplūdes seku likvidēšanas pasākumiem (ziņojumā minot noplūdes vietu, laiku, noplūdušo naftas produktu daudzumu un citu informāciju, saistītu ar naftas produktu noplūdes seku likvidācijas pasākumiem).

Uz peldošajām degvielas uzpildes stacijām neattiecas šo noteikumu II nodaļa un 45.6., 46.1., 46.2., 46.3. un 46.4.apakšpunktā minētās prasības.

Operators nodrošina

43.1. rezervuāru uzpildīšanu un darbināšanu saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumā minētajām prasībām;

43.2. tikai tādu rezervuāru lietošanu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu, atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām;

43.3. periodiskas rezervuāru pārbaudes saskaņā ar attiecīgiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem.

Operators divas nedēļas pirms rezervuāru un to cauruļvadu pārveidošanas lietošanai nederīgā stāvoklī un pārvietošanas par šo darbu uzsākšanu informē Valsts vides dienestu.

Četras nedēļas pēc šo noteikumu 44.punktā minēto darbu pabeigšanas operators iesniedz Valsts vides dienestā ziņojumu, kurā norāda

45.1. pārvietoto rezervuāru bijušo izvietojumu;

45.2. rezervuāros uzglabātās degvielas markas;

45.3. rezervuāru materiālu un tilpumu;

45.4. rezervuāru tehnisko stāvokli;

45.5. rezervuāru likvidēšanas veidu un vietu;

45.6. grunts vai pazemes ūdeņu izpētes rezultātus.

Operators nodrošina šādu dokumentu esību un glabāšanu

46.1. pārskats par pazemes ūdeņu un grunts sākotnējo izpēti;

46.2. pazemes ūdeņu novērošanas rezultāti par pēdējiem pieciem gadiem;

46.3. grunts un pazemes ūdeņu izpētes rezultāti šādos gadījumos

46.3.1. degvielas noplūde;

46.3.2. degvielas uzpildes stacijas slēgšana;

46.3.3. rezervuāru aizvākšana;

46.3.4. degvielas uzpildes stacijas slēgšana un rezervuāru aizvākšana;

46.4. dati par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīšanu no nogulsnēm un naftas produktiem;

46.5. rīcības plāns, ja notikusi degvielas noplūde;

46.6. informācija par rezervuāru aizvākšanu un pārvēršanu nelietojamā stāvoklī.

Šo noteikumu 46.2. un 46.4.apakšpunktā minētās prasības, kā arī šo noteikumu 46.3.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz pazemes ūdeņiem neattiecas uz šo noteikumu 9.punktā minētajām degvielas uzpildes stacijām.

Operators nodrošina šo noteikumu 46.punktā minētās informācijas pieejamību valsts un pašvaldības kontroles institūcijām.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumus Nr.400 ''Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām'' (Latvijas Vēstnesis, 2006, 89., 190.nr.; 2008, 61.nr.; 2009, 118., 146.nr.).

Ja ekspluatācijā esoša degvielas uzpildes stacija šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav aprīkota ar benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmu, operators nodrošina tās aprīkošanu ar minēto sistēmu pēc attiecīgās degvielas uzpildes stacijas rekonstrukcijas, ja tās faktiskais vai plānotais benzīna apgrozījums atbilst šo noteikumu 20.1. vai 20.2.apakšpunktā minētajam apjomam.

Ja degvielas uzpildes stacijas benzīna apgrozījums ir lielāks par 3000 m3 gadā, operators nodrošina tās aprīkošanu ar benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmu ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim.

Operators nodrošina naftas bāzes un degvielas uzpildes stacijas, kas nodota ekspluatācijā līdz 2000.gada 1.martam, pretinfiltrācijas seguma atbilstību šo noteikumu 17., 18. un 19.punktā minētajām prasībām pēc attiecīgās naftas bāzes vai degvielas uzpildes stacijas rekonstrukcijas.

Šo noteikumu 4., 6. un 7.punktā, kā arī 1., 2. un 3.pielikumā minētās prasības attiecībā uz kopējiem naftas ogļūdeņražiem (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.