Noteikumi par ostu formalitātēm

Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistīto formalitāšu (turpmāk – ostu formalitātes) kārtošana un pasažieru kuģu pasažieru reģistrācija.

(Grozīts ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.336)

Noteikumos lietoti šādi termini

2.1. kuģis – kuģis atbilstoši Jūras kodeksa 1.1 pantam;

2.2. jūras kuģis – jūras kuģis atbilstoši 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) 2.panta "g" apakšpunktam;

2.3. zvejas kuģis – zvejas kuģis atbilstoši 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (ar grozījumiem) (turpmāk – SOLAS konvencija) pielikuma I nodaļas 2.noteikuma "i" apakšpunktam;

2.4. tradicionālais kuģis – jebkura veida vēsturisks kuģis vai tā kopija, ieskaitot kuģus un to kopijas, kas paredzēti tradicionālo kuģošanas prasmju un citu tradicionālo prasmju veicināšanai;

2.5. atpūtas kuģis – sportam vai atpūtai paredzēts kuģis;

2.5.1 pasažieru kuģis – kuģis, tostarp SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikuma definīcijai atbilstošs ātrgaitas kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažierus;

2.6. kuģošanas kompānija – kuģa īpašnieks vai cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, pārvaldnieks vai berbouta fraktētājs), kura no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi ar kuģa ekspluatāciju saistīto atbildību;

2.7. kuģa aģents – persona, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa 112.panta ceturtajai daļai;

2.8. kravas transporta vienība – sauszemes kravas transportlīdzeklis, dzelzceļa kravas vagons, kravas konteiners, autocisterna, dzelzceļa cisterna vai portatīva cisterna;

2.9. bīstamas kravas

2.9.1. kravas, kas klasificētas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (turpmāk – IMDG kodekss);

2.9.2. lejamkravas, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (turpmāk – IBC kodekss), 17.nodaļā;

2.9.3. sašķidrinātu gāzu lejamkravas, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātās gāzes kā lejamkravas (turpmāk – IGC kodekss), 19.nodaļā;

2.9.4. cietas vielas, kas ietilpst Starptautiskā jūras beramkravu kodeksa (turpmāk – IMSBC kodekss) B grupā;

2.9.5. kravas, kuras minētas IBC kodeksa 1.1.3.apakšpunktā vai IGC kodeksa 1.1.6.apakšpunktā;

2.10. piesārņojošas kravas

2.10.1. naftas produkti, kas definēti 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola (ar grozījumiem) (turpmāk – MARPOL konvencija) I pielikumā;

2.10.2. kaitīgās šķidrās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas II pielikumā;

2.10.3. kaitīgās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas III pielikumā;

2.11. kuģa atkritumi – atkritumi, kā tie definēti normatīvajos aktos par kuģu atkritumu pieņemšanas kārtību un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību;

2.12. kuģa un kuģa mijiedarbība – mijiedarbība atbilstoši SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 1.noteikuma 1.10.apakšpunktam;

2.13. piekrastes zveja – piekrastes zveja atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulai (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Šengenas Robežu kodekss);

2.14. regulāra satiksme – kuģa reisu kopums, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām saskaņā ar publicētu grafiku vai ar tik regulāriem un biežiem reisiem, kas veido atpazīstamu, sistemātisku reisu kopumu;

2.15. (svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828);

2.16. FAL veidlapas – 1965.gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (turpmāk – FAL konvencija) pielikuma 1.pielikumā ietvertās veidlapas;

2.17. Savienības muitas teritorija – teritorija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulai (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Savienības Muitas kodekss);

2.18. ISM kodekss – Starptautiskais drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodekss, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija ar 1993.gada 4.novembra Asamblejas rezolūciju A.741(18);

2.19. reģistrators – atbildīgā persona, kuru kuģošanas kompānija ir pilnvarojusi veikt ISM kodeksā noteiktos pienākumus (ja attiecināms) vai paziņot informāciju par personām, kuras atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, saskaņā ar šo noteikumu 9.1 nodaļu;

2.20. EORI numurs – Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – Deleģētā regula Nr. 2015/2446), 1. panta 18. punktā minētais reģistrācijas un identifikācijas numurs;

2.21. kuģa maršruta valstu kodi – valstu identifikācija saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 2015/2446 B pielikuma datu elementu 5/18 "Maršruta valstu kodi".

(Grozīts ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr. 336; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 83; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549; MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

Ziņošanu saistībā ar robežpārbaudēm, muitas kontroli un kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās papildus šiem noteikumiem regulē arī normatīvie akti robežkontroles un muitas kontroles jomā, kā arī normatīvie akti par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

Ziņošanu par nepieciešamību veikt paplašinātu inspekciju ostas valsts kontroles ietvaros regulē normatīvie akti par ostas valsts kontroles kārtību.

Ar zvejas darbību un nozvejas uzraudzību saistīto ziņošanu pirms zvejas kuģa ienākšanas ostā regulē normatīvie akti zivsaimniecības jomā.

Ostu formalitāšu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (turpmāk – Krasta apsardzes dienests), Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde (turpmāk – muitas iestāde), Pārtikas un veterinārais dienests, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija), Valsts vides dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un ostu pārvaldes (visi kopā turpmāk – kontroles iestādes).

(MK 19.04.2022. noteikumu Nr. 244 redakcijā)

1 Ostas pārvalde nodrošina, lai par kuģi, par kuru iekļauta informācija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), minētajā sistēmā nekavējoties tiktu paziņots tā faktiskais ierašanās laiks ostā un faktiskais iziešanas laiks no ostas.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 194 redakcijā)

Šo noteikumu prasības neierobežo kontroles iestāžu tiesības to darbību regulējošo normatīvo aktu ietvaros pieprasīt papildu informāciju un pārbaudīt kuģus un personas, pamatojoties uz valsts iekšējās drošības vai nelegālās imigrācijas draudu analīzes rezultātiem, kā arī sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības nodrošināšanas apsvērumiem.

Šī apakšnodaļa neattiecas uz šādiem kuģiem

8.1. kara kuģiem, kara flotes palīgkuģiem un citiem nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātiem kuģiem;

8.2. zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

8.3. tradicionālajiem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

8.4. atpūtas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.

Pirms kuģa ienākšanas ostā šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) ievada šādu informāciju

9.1. kuģa vārds;

9.2. kuģa izsaukuma signāls;

9.3. kuģa Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) identifikācijas numurs vai Jūras mobilā dienesta identifikācijas (turpmāk – MMSI) numurs;

9.4. ienākšanas osta;

9.5. paredzamais kuģa ierašanās laiks ostā un piestātne (ja zināma), pie kuras kuģis paredzējis piestāt;

9.6. paredzamais kuģa iziešanas laiks un piestātne (ja zināma), no kuras kuģis paredzējis iziet no ostas;

9.7. apkalpes un pasažieru skaits uz jūras kuģa.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Šo noteikumu 9.punktā minēto informāciju paziņo

10.1. vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā;

10.2. ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām – ne vēlāk, kā kuģim izejot no iepriekšējās ostas;

10.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā – tiklīdz šī informācija ir zināma.

Ja ir saņemta visa šo noteikumu 9.punktā minētā informācija, Krasta apsardzes dienests izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis šo noteikumu 9.punktā minēto informāciju nekavējoties paziņo atkārtoti, ja

12.1. laikposmā no informācijas paziņošanas līdz kuģa ienākšanai ostā šī informācija ir mainījusies;

12.2. kuģim atrodoties ostā, ir mainījusies šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.3., 9.6. vai 9.7.apakšpunktā minētā informācija.

Ja saņemts attiecīgs iesniegums, ostas pārvalde, saskaņojot ar Krasta apsardzes dienestu, Valsts robežsardzi, muitas iestādi un Pārtikas un veterināro dienestu, pieņem lēmumu atbrīvot no šo noteikumu 9.punktā minētā pienākuma

13.1. kuģus, kas nodrošina regulāru satiksmi starp Latvijas ostām;

13.2. kuģus, kas nodrošina starptautisku regulāru satiksmi starp Latvijas ostu un vienu vai vairākām ārvalstu ostām, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts osta.

Šo noteikumu 13.punktā minēto atbrīvojumu piešķir, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi

14.1. paredzēts, ka attiecīgais kuģis regulāro satiksmi nodrošinās vismaz vienu mēnesi;

14.2. attiecīgā kuģa atsevišķu reisu ilgums regulārās satiksmes ietvaros nepārsniedz 12 stundas.

Ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu ir atbrīvots no šo noteikumu 9.punktā minētā pienākuma, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis

15.1. glabā un atjauno attiecīgo kuģu sarakstu un nekavējoties pēc tā sastādīšanas vai atjaunošanas nosūta to attiecīgajai ostas pārvaldei un Krasta apsardzes dienestam;

15.2. 24 stundas diennaktī nodrošina, lai pēc kontroles iestāžu pieprasījuma nekavējoties elektroniski tiktu paziņota šo noteikumu 9.punktā minētā informācija par katru attiecīgā kuģa veikto reisu;

15.3. izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, ziņo iestādēm, kuru kontrolei attiecīgais kuģis ir pakļauts, par jebkuru novirzi no paredzētā kuģa ierašanās laika ostā, ja šī novirze ir trīs stundas un vairāk.

Kontroles iestādes atbilstoši kompetencei regulāri pārbauda šo noteikumu 14. un 15.punktā minēto nosacījumu izpildi. Ja kontroles iestāde (izņemot attiecīgās ostas pārvaldi) konstatē neatbilstību, tā nekavējoties ziņo attiecīgajai ostas pārvaldei.

Attiecīgā ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Krasta apsardzes dienestu, kā arī, ja tas skar šo iestāžu kompetenci, ar Valsts robežsardzi, muitas iestādi un Pārtikas un veterināro dienestu pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu, ja konstatē, ka

17.1. netiek pildīts kāds no šo noteikumu 14.punktā minētajiem nosacījumiem;

17.2. kuģa aģents, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis nepilda šo noteikumu 15.punktā minētos pienākumus.

Attiecīgā ostas pārvalde nosūta Krasta apsardzes dienestam, Valsts robežsardzei, muitas iestādei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Latvijas Jūras administrācijai, Valsts vides dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram un Satiksmes ministrijai sarakstu (tai skaitā katru šā saraksta atjauninājumu) ar tiem kuģiem un kuģošanas kompānijām, kam saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu ir piešķirts atbrīvojums no šo noteikumu 9.punktā minētā pienākuma, šo kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, kā arī pienākšanas un atiešanas piestātnes.

Satiksmes ministrija šo noteikumu 18.punktā minētos sarakstus nosūta Eiropas Komisijai.

Šī apakšnodaļa attiecas uz kuģiem, kuri pakļauti vismaz vienai no šādām kontrolēm

20.1. robežpārbaudei – saskaņā ar normatīvajiem aktiem robežkontroles jomā;

20.2. muitas kontrolei – saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas kontroles jomā;

20.3. veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrolei robežšķērsošanas vietās – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

Šī apakšnodaļa neattiecas uz kuģiem, kuri veic paziņošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.1.apakšnodaļu.

Kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas (atpūtas kuģim – ne vēlāk kā stundu) pirms kuģa ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam paziņo šādu informāciju

22.1. kuģa vārds;

22.2. kuģa IMO identifikācijas numurs, MMSI numurs vai cits kuģa identifikācijas numurs;

22.3. ienākšanas osta;

22.4. paredzamais kuģa ierašanās laiks ostā;

22.5. piestātne, pie kuras kuģis paredzējis piestāt;

22.6. kontaktinformācija saziņai ar kuģi;

22.7. apkalpes un pasažieru skaits uz kuģa.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Šo noteikumu 22.punktā minēto informāciju nekavējoties paziņo atkārtoti, ja

23.1. laikposmā no informācijas paziņošanas līdz kuģa ienākšanai ostā pie pirmās piestātnes šī informācija ir mainījusies;

23.2. kuģim atrodoties ostā, ir mainījusies šo noteikumu 22.1., 22.2. vai 22.6.apakšpunktā minētā informācija.

Lai izietu no ostas, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis piestājis), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas pirms kuģa atiešanas no piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam paziņo šādu informāciju

24.1. kuģa vārds;

24.2. kuģa IMO identifikācijas numurs, MMSI numurs vai cits kuģa identifikācijas numurs;

24.3. paredzamais kuģa iziešanas laiks no ostas;

24.4. piestātne, no kuras kuģis paredzējis atiet, lai izietu no ostas;

24.5. kontaktinformācija saziņai ar kuģi;

24.6. apkalpes un pasažieru skaits uz kuģa.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja kopš informācijas paziņošanas līdz kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, ir notikušas izmaiņas šo noteikumu 24.punktā minētajā informācijā, informāciju nekavējoties paziņo atkārtoti.

Šajā apakšnodaļā noteikto ostas formalitāšu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Krasta apsardzes dienests, Valsts robežsardze, muitas iestāde un Pārtikas un veterinārais dienests.

Šī apakšnodaļa attiecas uz šādiem kuģiem

27.1. jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 300;

27.2. zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

27.3. tradicionālajiem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

27.4. atpūtas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.

Šī apakšnodaļa neattiecas uz šādiem kuģiem

28.1. kuģiem, kuri veic paziņošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.2.apakšnodaļu;

28.2. kara kuģiem, kara flotes palīgkuģiem un citiem nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātiem kuģiem.

Pirms kuģa ienākšanas ostā kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), Krasta apsardzes dienestam var paziņot šo noteikumu 22. punktā minēto informāciju.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Pirms kuģa iziešanas no ostas kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis piestājis), izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), Krasta apsardzes dienestam var paziņot šo noteikumu 24. punktā minēto informāciju.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Šī nodaļa attiecas uz visiem jūras kuģiem, izņemot kara kuģus, kara flotes palīgkuģus un citus nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātus kuģus.

Ja kuģis, kas pārvadā bīstamu vai piesārņojošu kravu, atstāj Latvijas ostu vai enkurvietu Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis ne vēlāk kā kuģa atiešanas brīdī elektroniski Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iesniedz šo noteikumu 34.punktā minēto paziņojumu par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja kuģis, kas pārvadā bīstamu vai piesārņojošu kravu, ierodas no ostas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, un vēlas ienākt Latvijas ostā vai noenkuroties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis ne vēlāk kā kuģa atiešanas brīdī no kravas iekraušanas ostas vai brīdī, kad galamērķa osta vai enkurvieta ir kļuvusi zināma (ja tā nav bijusi zināma kuģa atiešanas brīdī), elektroniski Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iesniedz šo noteikumu 34.punktā minēto paziņojumu par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Paziņojums par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu satur šādu informāciju

34.1. vispārīgā informācija

34.1.1. kuģa vārds;

34.1.2. kuģa izsaukuma signāls;

34.1.3. kuģa IMO identifikācijas numurs vai MMSI numurs;

34.1.4. nākamā osta;

34.1.5. ja kuģis iziet no Latvijas ostas vai enkurvietas – paredzamais iziešanas laiks un paredzamais ierašanās laiks nākamajā ostā vai enkurvietā;

34.1.6. ja kuģis ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā – paredzamais kuģa ierašanās laiks;

34.1.7. kopējais cilvēku skaits uz kuģa;

34.2. informācija par bīstamo un piesārņojošo kravu

34.2.1. kravas precīzs tehniskais nosaukums;

34.2.2. kravas ANO numurs (ja tāds ir);

34.2.3. kravas IMO bīstamības klase saskaņā ar IMDG, IBC, IGC vai IMSBC kodeksu;

34.2.4. ja kuģis pārvadā kravu, kas minēta Starptautiskajā kodeksā par iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošu pārvadāšanu ar kuģiem un atbilst SOLAS konvencijas pielikuma VII nodaļas 14.noteikuma 2.punkta definīcijai (INF krava), – kuģa tips;

34.2.5. kravas daudzums;

34.2.6. kravas izvietojums uz kuģa;

34.2.7. ja kravu pārvadā kravas transporta vienībā – transporta vienības (izņemot cisternas) identifikācijas numurs;

34.2.8. apstiprinājums, ka uz kuģa atrodas kravas saraksts vai manifests, vai atbilstīgs iekraušanas plāns, kurā norādīta detalizēta informācija par bīstamajām un piesārņojošām kravām un to izvietojumu uz kuģa;

34.2.9. tās personas kontaktinformācija, no kuras var iegūt detalizētu informāciju par kravu.

Ja no šo noteikumu 32.punktā minētā paziņojuma iesniegšanas līdz kuģa iziešanai no ostas vai enkurvietas iesniegtajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, tad kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis paziņojumu nekavējoties iesniedz atkārtoti.

Ja no šo noteikumu 33.punktā minētā paziņojuma iesniegšanas līdz kuģa ienākšanai ostā vai enkurvietā iesniegtajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, tad kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis šo paziņojumu nekavējoties iesniedz atkārtoti.

Šo noteikumu 32., 33., 35. un 36.punktā minēto ostu formalitāšu ievērošanu kontrolē Krasta apsardzes dienests sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju. Krasta apsardzes dienests kontrolē, vai paziņojums par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu ir iesniegts Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Latvijas Jūras administrācija kontrolē iesniegtā paziņojuma satura atbilstību šo noteikumu 34.punktam.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja saņemts attiecīgs iesniegums, ostas pārvalde, saskaņojot ar Latvijas Jūras administrāciju, pieņem lēmumu atbrīvot no šo noteikumu 32. vai 33.punktā minētā pienākuma šādus kuģus

38.1. kuģus, kas nodrošina regulāru satiksmi starp Latvijas ostām;

38.2. kuģus, kas nodrošina starptautisku regulāru satiksmi starp Latvijas ostu un vienu vai vairākām ārvalstu ostām, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts osta.

Šo noteikumu 38.punktā minēto atbrīvojumu piešķir, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi

39.1. paredzēts, ka attiecīgais kuģis regulāro satiksmi nodrošinās vismaz vienu mēnesi;

39.2. attiecīgā kuģa atsevišķu reisu ilgums regulārās satiksmes ietvaros nepārsniedz 12 stundas.

Ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu ir atbrīvots no šo noteikumu 32. vai 33.punktā minētā pienākuma, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis

40.1. glabā un atjauno attiecīgo kuģu sarakstu un nekavējoties pēc tā sastādīšanas vai atjaunošanas nosūta to attiecīgās ostas pārvaldei un Latvijas Jūras administrācijai;

40.2. 24 stundas diennaktī nodrošina, lai pēc Latvijas Jūras administrācijas vai Krasta apsardzes dienesta pieprasījuma nekavējoties elektroniski tiktu paziņota šo noteikumu 34.punktā minētā informācija par katru attiecīgā kuģa veikto reisu;

40.3. izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, ziņo Latvijas Jūras administrācijai un Krasta apsardzes dienestam par jebkuru novirzi no paredzētā kuģa ierašanās laika ostā, ja šī novirze ir trīs stundas un vairāk.

Attiecīgās ostas pārvalde un Latvijas Jūras administrācija regulāri kontrolē šo noteikumu 39.punktā minēto nosacījumu un šo noteikumu 40.punktā minēto pienākumu izpildi. Ja Latvijas Jūras administrācija konstatē neatbilstību, tā nekavējoties ziņo attiecīgajai ostas pārvaldei.

Attiecīgās ostas pārvalde, saskaņojot ar Latvijas Jūras administrāciju, pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu, ja konstatē, ka

42.1. netiek pildīts kāds no šo noteikumu 39.punktā minētajiem nosacījumiem;

42.2. kuģa kapteinis, kuģošanas kompānija vai to pilnvarots kuģa aģents nepilda šo noteikumu 40.punktā minētos pienākumus.

Attiecīgās ostas pārvalde nosūta Latvijas Jūras administrācijai, Krasta apsardzes dienestam un Satiksmes ministrijai sarakstu (tai skaitā katru šī saraksta atjauninājumu) ar tiem kuģiem un kuģošanas kompānijām, kam saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu ir piešķirts atbrīvojums no šo noteikumu 32. vai 33.punktā minētā pienākuma, šo kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, kā arī pienākšanas un atiešanas piestātnes.

Satiksmes ministrija šo noteikumu 43.punktā minētos sarakstus nosūta Eiropas Komisijai.

Šī nodaļa attiecas uz jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 un vairāk, izņemot

45.1. kara kuģus, kara flotes palīgkuģus un citus nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātus kuģus;

45.2. zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

45.3. tradicionālos kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

45.4. atpūtas kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 194 redakcijā)

1 Lai paziņotu par kuģa atkritumu nodošanu, Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iesniedz iepriekšēju paziņojumu par atkritumu nodošanu un atkritumu nodošanas kvīts informāciju.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 194 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2023., sk. grozījumu 3. punktu)

Pirms kuģa ienākšanas ostā šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis elektroniski Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iesniedz iepriekšēju paziņojumu par atkritumu nodošanu (1.pielikums).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828; MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

1 Iepriekšējs paziņojums par atkritumu nodošanu nav jāiesniedz, ja kuģis ienāk tikai ostas enkurvietā.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 194 redakcijā)

Iepriekšēju paziņojumu par atkritumu nodošanu iesniedz

47.1. vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā;

47.2. ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām – ne vēlāk, kā kuģim izejot no iepriekšējās ostas;

47.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā – tiklīdz šī informācija ir zināma.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

Ja no brīža, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par atkritumu nodošanu, līdz kuģa ienākšanai ostā pie pirmās piestātnes paziņotajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis iepriekšēju paziņojumu iesniedz atkārtoti.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

Iepriekšēju paziņojumu par atkritumu nodošanu (oriģinālu) glabā uz kuģa vismaz līdz iziešanai no nākamās ostas. Pēc atbilstoša pieprasījuma šo iepriekšēju paziņojumu iesniedz Valsts vides dienestam vai ārvalsts iestādei, kuras kompetencē ir kuģu radīto atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas kontrole.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

Šo noteikumu 46., 48. un 49.punktā minēto ostu formalitāšu ievērošanu kontrolē Krasta apsardzes dienests sadarbībā ar Valsts vides dienestu. Krasta apsardzes dienests kontrolē, vai iepriekšējs paziņojums par atkritumu nodošanu ir iesniegts Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Valsts vides dienests kontrolē iesniegtā iepriekšēja paziņojuma satura atbilstību šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828; MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

Kārtību, kādā ostas pārvalde atbrīvo kuģi no pienākuma iesniegt iepriekšēju paziņojumu par atkritumu nodošanu, kā arī kontrolē un anulē šajā punktā minēto atbrīvojumu, regulē normatīvie akti par kuģu atkritumu pieņemšanas kārtību un atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 194 redakcijā)

(Svītrots ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

(Svītrots ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

(Svītrots ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

(Svītrots ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

(Svītrots ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 194)

1 Atkritumu nodošanas kvīts informāciju iesniedz un šo ziņošanas pienākumu kontrolē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu atkritumu pieņemšanas kārtību un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 194 redakcijā)

Šī nodaļa attiecas uz

57.1. kuģiem, kas noteikti SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 2.noteikuma 1.1.apakšpunktā, ņemot vērā SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 2.noteikuma 3.punktu;

57.2. kuģiem, kuri ir mijiedarbībā ar šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minētajiem kuģiem, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību Latvijas Jūras administrācijas Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija (turpmāk – Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija) ir noteikusi, ka attiecīgajam kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības;

57.3. kuģiem, kas veic vietējos reisus

57.3.1. ja kuģis atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (turpmāk – Regula Nr. 725/2004) 3.panta 2.punktā noteiktajam pasažieru kuģa tipam;

57.3.2. ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija ir noteikusi, ka attiecīgajam kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības;

57.3.3. ja ārvalsts kompetentā iestāde ir noteikusi, ka attiecīgajam ārvalsts kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības.

Pirms kuģa ienākšanas ostā šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis, vai kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks, vai kuģa aizsardzības virsnieks elektroniski Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iesniedz kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju (2.pielikums).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju iesniedz Regulas Nr. 725/2004 6.panta 2.punktā noteiktajos termiņos.

(Grozīts ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Ja no kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informācijas iesniegšanas līdz kuģa ienākšanai ostā pie pirmās piestātnes šajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis, vai kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks, vai kuģa aizsardzības virsnieks kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju iesniedz atkārtoti.

(Grozīts ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Ja ir saņemta pilnībā aizpildīta šo noteikumu 2.pielikumā minētā veidlapa, Krasta apsardzes dienests izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Atzīmes izdarīšana Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) neatceļ tiesības piemērot kontroles pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja saņemts attiecīgs iesniegums, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija saskaņā ar Regulas Nr. 725/2004 7.panta 1.punktu var pieņemt lēmumu atbrīvot kuģi, kas veic regulārus vietējos reisus, no pienākuma iesniegt kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju. Atbrīvojumu piešķir, izvērtējot, vai pienākums iesniegt kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju ir samērīgs ar draudiem, ko attiecīgais kuģis rada

62.1. šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minēto kuģu drošībai;

62.2. jebkuras Latvijas ostas drošībai;

62.3. ostas iekārtu drošībai, kuras noteiktas Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa A daļas 3.1.2.punktā.

(Grozīts ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija regulāri kontrolē Regulas Nr. 725/2004 7.panta 1.punktā un šo noteikumu 62.punktā minēto nosacījumu izpildi attiecībā uz kuģiem, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 62.punktu, un, ja konstatē neatbilstību, pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu.

Kuģi, kas veic regulārus starptautiskos reisus, var atbrīvot no pienākuma iesniegt kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju, ja starp Latvijas Republiku un citām attiecīgajā regulārajā satiksmē iesaistītajām valstīm ir noslēgts atbilstošs starptautisks līgums saskaņā ar SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 11.noteikumu. Šādā gadījumā atbrīvojumu piešķir un anulē saskaņā ar starptautiskā līguma nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija nosūta Krasta apsardzes dienestam sarakstu (arī katru šī saraksta atjauninājumu) ar tiem kuģiem un kuģošanas kompānijām, kam saskaņā ar šo noteikumu 62. vai 64.punktu ir piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju, šo kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, kā arī pienākšanas un atiešanas piestātnes.

(Grozīts ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija saskaņā ar Regulas Nr. 725/2004 7.panta 4.punktu šo noteikumu 65.punktā minētos sarakstus nosūta Eiropas Komisijai un attiecīgajā regulārajā satiksmē iesaistītajām ārvalstīm.

Saskaņā ar šo noteikumu 62. vai 64.punktu piešķirtais atbrīvojums no pienākuma iesniegt kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju neierobežo Krasta apsardzes dienesta tiesības saskaņā ar Regulas Nr. 725/2004 7.panta 5.punktu pieprasīt kuģiem aizsardzības informāciju.

(Grozīts ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Šī nodaļa attiecas uz visiem starptautiskajā jūras satiksmē iesaistītajiem kuģiem un kuģiem, kas nonāk saskarsmē ar starptautiskajā jūras satiksmē iesaistītajiem kuģiem, kā arī uz šo noteikumu 57.3.apakšpunktā minētajiem kuģiem.

Ja uz kuģa, kas paredzējis ienākt Latvijas ostā, ienācis Latvijas ostā vai iziet no Latvijas ostas, ir persona, kas nokļuvusi un uzturas uz tā nelegāli, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai kuģošanas kompānija, vai to pilnvarota persona par to nekavējoties paziņo Valsts robežsardzei un Krasta apsardzes dienestam. Vienlaikus vai, ja tehniski tas nav iespējams, nekavējoties pēc paziņošanas Valsts robežsardzei un Krasta apsardzes dienestam iesniedz arī aizpildītu FAL konvencijas pielikuma 3.pielikuma veidlapu.

Šo noteikumu 69.punktā minētajā gadījumā paziņošanai izmanto Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Šī nodaļa attiecas uz visiem starptautiskajā jūras satiksmē iesaistītajiem kuģiem, izņemot kara kuģus, kara flotes palīgkuģus, citus nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātus kuģus un atpūtas kuģus.

Pirms kuģa ienākšanas ostā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis elektroniski, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), iesniedz šādus FAL konvencijā minētos dokumentus

72.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – ostas pārvaldei, Valsts robežsardzei, muitas iestādei un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam;

72.2. kuģa manifestu par visu kravu, kas atrodas uz kuģa, – muitas iestādei un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam. Kuģa manifestā norāda šādu informāciju

72.2.1. kuģa vārds;

72.2.2. kuģa IMO identifikācijas numurs vai MMSI numurs;

72.2.3. kuģa maršruta valstu kodi;

72.2.4. kuģi aģentējošā komercsabiedrība, bet, ja tādas nav, kuģošanas kompānija – nosaukums, juridiskā adrese, EORI numurs (ja tāda nav, – reģistrācijas numurs), tālruņa numurs, faksa numurs (ja tāds ir) un e-pasta adrese;

72.2.5. ziņas par kravu

72.2.5.1. preču nosūtītājs;

72.2.5.2. preču saņēmējs;

72.2.5.3. preču iekraušanas osta;

72.2.5.4. preču izkraušanas osta;

72.2.5.5. preču nosaukums, daudzums un apraksts;

72.2.5.6. preču kombinētās nomenklatūras kods (HS kods), ja tas ir pieejams;

72.2.5.7. preču muitas statuss;

72.2.5.8. konteinera numurs un veids, ja preci pārvadā konteinerā;

72.2.5.9. kravas automobiļa, vilcēja, piekabes un puspiekabes valsts reģistrācijas numurs, ja preci pārvadā kravas autotransportā;

72.2.5.10. atsauce uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja preci ieved Savienības muitas teritorijā tieši no trešās valsts;

72.2.5.11. preču pārvadājuma dokumenta numurs;

72.3. kuģa krājumu deklarāciju (FAL 3.veidlapa) – muitas iestādei;

72.4. apkalpes mantu deklarāciju (FAL 4.veidlapa) – muitas iestādei;

72.5. apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei;

72.6. pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa) (ja uz kuģa ir pasažieri), ja nepieciešams, norādot pasažieru sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 83; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Šo noteikumu 72.1., 72.2., 72.3. un 72.4.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz vismaz divas stundas pirms kuģa paredzētās ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes.

Šo noteikumu 72.5. un 72.6.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz

74.1. vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā;

74.2. ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām – ne vēlāk, kā kuģim izejot no iepriekšējās ostas;

74.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā – tiklīdz šī informācija ir kļuvusi zināma.

Ja no kuģa paredzēts izkraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis par to izdara atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) (vienlaikus ar kuģa manifesta iesniegšanu).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja pēc šo noteikumu 72.punktā minēto dokumentu iesniegšanas (pirms kuģa ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes) ir mainījusies tajos ietvertā informācija, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis attiecīgos dokumentus nekavējoties iesniedz atkārtoti.

Ne vēlāk kā divas stundas pirms kuģa paredzētās atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis elektroniski, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), iesniedz šādus FAL konvencijā minētos dokumentus

77.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – ostas pārvaldei, Valsts robežsardzei, muitas iestādei un, ja kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam;

77.2. kuģa manifestu par visu kravu, kas atrodas uz kuģa, – muitas iestādei un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam. Kuģa manifestā norāda šo noteikumu 72.2. apakšpunktā (izņemot 72.2.5.10. apakšpunktu) norādīto informāciju un atsauci uz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja preci izved no Savienības muitas teritorijas;

77.3. kuģa krājumu deklarāciju (FAL 3.veidlapa) (ja pēc kuģa atrašanās ostā tajā veiktas izmaiņas) – muitas iestādei;

77.4. apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa) (ja pēc kuģa atrašanās ostā tajā veiktas izmaiņas), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei;

77.5. pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa) (ja uz kuģa ir pasažieri), ja nepieciešams, norādot pasažieru sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei.

(Grozīts ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr. 336; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 83; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Ja kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis par to izdara atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) (vienlaikus ar kuģa manifesta iesniegšanu).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja pēc šo noteikumu 77.punktā minēto dokumentu iesniegšanas ir mainījusies tajos ietvertā informācija, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis attiecīgos dokumentus nekavējoties iesniedz atkārtoti.

1 Ja kuģis saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā ir saņēmis atļauju nodrošināt regulāru satiksmi, kuģa manifestā norāda šo noteikumu 72.2.1., 72.2.2., 72.2.3., 72.2.4., 72.2.5.5., 72.2.5.7. un 72.2.5.9. apakšpunktā minēto informāciju.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Ja attiecīgi ostas pārvaldes, Valsts robežsardzes, muitas iestādes vai Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā jau ir pietiekama informācija par kuģi, tā kravu, kuģa krājumiem, apkalpi, apkalpes mantām vai pasažieriem, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu 72. un 77.punktā minēto dokumentu iesniegšanas. Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) attiecīgo dokumentu drīkst neiesniegt, ja piešķirti atbrīvojumi no visām kontroles iestādēm, kurām saskaņā ar šo noteikumu 72. un 77.punktu ir jāsaņem attiecīgais dokuments.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja kuģis ienāk ostā no citas Latvijas ostas vai iziet no ostas, lai dotos uz citu Latvijas ostu vai atgrieztos tajā pašā ostā, nepiestājot citas valsts ostā, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis paziņo par to Valsts robežsardzei, muitas iestādei un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam attiecīgi pirms kuģa ienākšanas ostā vai pirms kuģa atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas. Paziņošanai izmanto Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus. Ja visām kontroles iestādēm, kurām saskaņā ar šo noteikumu 72. un 77.punktu ir jāsaņem attiecīgie dokumenti, ir sniegts šajā punktā minētais paziņojums, šo noteikumu 72. un 77.punktā minētos dokumentus var neiesniegt.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Valsts robežsardze, muitas iestāde un, ja no kuģa paredzēts izkraut vai kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, arī Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši kompetencei pārbauda, vai saskaņā ar šo noteikumu 72. vai 77.punktu iesniegtie dokumenti ir aizpildīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, un, ja nepieciešams, pieprasa precizētu informāciju.

Pēc šo noteikumu 72. vai 77.punktā minēto dokumentu saņemšanas Valsts robežsardze, muitas iestāde un, ja no kuģa paredzēts izkraut vai kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, arī Pārtikas un veterinārais dienests veic kontroles pasākumus atbilstoši to darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ja, veicot šo noteikumu 83.punktā minēto kontroli, Valsts robežsardze konstatē, ka nepastāv šķēršļi attiecīgi personu nokāpšanai no kuģa vai kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, Valsts robežsardze Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) izdara atzīmi, dodot atļauju personām nokāpt no kuģa vai kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja, veicot šo noteikumu 83.punktā minēto kontroli, Pārtikas un veterinārais dienests konstatē, ka nepastāv šķēršļi kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, Pārtikas un veterinārais dienests Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) izdara atzīmi, dodot atļauju kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Atļauju izkraut preces no kuģa un iekraut preces kuģī muitas iestāde dod saskaņā ar šo noteikumu 9. nodaļu.

(Grozīts ar MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

Ja, veicot šo noteikumu 83.punktā minēto kontroli, muitas iestāde konstatē, ka nepastāv šķēršļi kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, muitas iestāde Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) izdara atzīmi, dodot atļauju kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ir aizliegta

88.1. personu nokāpšana no robežpārbaudei pakļauta kuģa, nesagaidot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) Valsts robežsardzes atzīmi par šādas atļaujas došanu;

88.2. preču izkraušana no kuģa, nesagaidot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) muitas iestādes atzīmi par šādas atļaujas došanu;

88.3. preču iekraušana kuģī, nesagaidot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) muitas iestādes atzīmi par šādas atļaujas došanu;

88.4. robežpārbaudei pakļauta kuģa atiešana no piestātnes, lai izietu no ostas, nesagaidot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) Valsts robežsardzes atzīmi par robežpārbaudes pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Atbilstoši pilnvarots ostas pārvaldes darbinieks (piemēram, ostas kapteinis, kuģu satiksmes vadības operators) dod atļauju kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, tikai pēc tam, kad par šo kuģi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) Valsts robežsardze, muitas iestāde un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārais dienests ir izdarījis atzīmi par šādas atļaujas došanu. Ostas pārvalde neatbild par nepamatotu kuģa aizkavēšanu, ja atļauju atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, atbilstoši pilnvarots ostas pārvaldes darbinieks nav devis, pamatojoties uz to, ka šādu atļauju vēl nav devusi Valsts robežsardze, muitas iestāde vai Pārtikas un veterinārais dienests.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 549)

1 Šo noteikumu 89. punktā minētā Pārtikas un veterinārā dienesta atzīme par atļaujas došanu kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) tiek nodrošināta automātiski līdz atsevišķam Latvijas Jūras administrācijai iesniegtam Pārtikas un veterinārā dienesta paziņojumam par to, ka Pārtikas un veterinārais dienests atjauno šo noteikumu 89. punktā minēto kontroli.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Ja rodas aizdomas par saslimšanu ar bīstamu infekcijas slimību vai jebkādu cita veida sabiedrības veselības apdraudējumu, par to jāziņo pirms kuģa ienākšanas ostā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtību. Ja saskaņā ar šiem normatīvajiem aktiem Slimību profilakses un kontroles centrs kuģa kapteinim, kuģošanas kompānijai vai to pilnvarotam kuģa aģentam pieprasa iesniegt jūras sanitāro deklarāciju, to iesniedz elektroniski, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Kuģu un personu robežpārbaudes veic saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa prasībām, ņemot vērā nelegālās imigrācijas draudu novērtējumu un iekšējās drošības apsvērumus.

Uz katra kuģa, kuram veic robežpārbaudi, ir šādi dokumenti

92.1. apkalpes saraksts (aizpildīta FAL 5.veidlapa);

92.2. pasažieru saraksts (aizpildīta FAL 6.veidlapa), ja uz kuģa ir pasažieri;

92.3. apkalpes un pasažieru ceļošanas dokumenti (tiem jābūt derīgiem).

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 83)

Ja atpūtas kuģis nāk no tādas valsts ostas, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, vadītājs vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona pirms kuģa ienākšanas robežšķērsošanas vietā vai nekavējoties pēc kuģa ienākšanas robežšķērsošanas vietā iesniedz Valsts robežsardzei apkalpes sarakstu (FAL 5. veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, un, ja uz kuģa ir pasažieri, pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa), ja nepieciešams, norādot pasažieru sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

Ja atpūtas kuģis iziet uz tādas valsts ostu, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, vadītājs vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona ne vēlāk kā stundu pirms paredzētās kuģa iziešanas no robežšķērsošanas vietas iesniedz Valsts robežsardzei apkalpes sarakstu (FAL 5. veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, un, ja uz kuģa ir pasažieri, pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa), ja nepieciešams, norādot pasažieru sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru (ja pēc kuģa ierašanās ostā šajos dokumentos ir veiktas izmaiņas).

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

Ja atpūtas kuģis nāk no tādas valsts ostas, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, personu kustību no kuģa vai uz kuģi pēc tā pienākšanas pie pirmās piestātnes robežšķērsošanas vietā drīkst uzsākt tikai tad, ja saņemta Valsts robežsardzes atļauja.

Ja atpūtas kuģis iziet uz tādas valsts ostu, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, kuģis drīkst atiet no piestātnes robežšķērsošanas vietā tikai tad, ja saņemta Valsts robežsardzes atļauja.

Piekrastes zvejā iesaistīta zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona reizi mēnesī iesniedz Valsts robežsardzei apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa).

Ja pēc šo noteikumu 97.punktā minētā apkalpes saraksta (FAL 5.veidlapa) iesniegšanas ir notikušas izmaiņas attiecīgā zvejas kuģa apkalpes sastāvā, kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienu stundu pirms kuģa paredzētās atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas, informē Valsts robežsardzi un iesniedz jaunu apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa).

Ja uz piekrastes zvejā iesaistīta zvejas kuģa paredzēts uzņemt pasažierus, kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā stundu pirms kuģa paredzētās atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas, informē Valsts robežsardzi un iesniedz pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa).

Šo noteikumu 98. un 99.punktā minētajos gadījumos zvejas kuģis drīkst atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, tikai tad, ja saņemta Valsts robežsardzes atļauja.

Ja piekrastes zvejā iesaistīts zvejas kuģis 36 stundu laikā neatgriežas ostā, no kuras tas izgājis, vai neienāk kādā citā Latvijas ostā, šā kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona ne vēlāk kā stundas laikā, skaitot no 36 stundu termiņa beigām, par to informē Valsts robežsardzi.

Šo noteikumu 93., 94., 97., 98. un 99.punktā minētos dokumentus iesniedz, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Ja kuģim ir veikta robežpārbaude, bet tas neiziet no ostas iepriekš paredzētajā laikā, šā kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona nekavējoties par to informē Valsts robežsardzi, norādot plānotā iziešanas laika pārcelšanas iemeslus. Šādā gadījumā Valsts robežsardze veic atkārtotu kuģa un personu robežpārbaudi un kuģim ir aizliegts atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, bez atkārtotas Valsts robežsardzes atļaujas.

Ja kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona paziņojusi par kuģa iziešanu uz tādas valsts ostu, kura piemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, bet Valsts robežsardze informējusi ostas kapteini, ka attiecīgajam kuģim veiks robežpārbaudi, ostas kapteinis dod atļauju kuģim atiet no piestātnes tikai pēc robežpārbaudes pabeigšanas un Valsts robežsardzes attiecīgas atļaujas saņemšanas.

Šī nodaļa attiecas uz kuģiem, uz kuriem atrodas preces, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par muitas kontroli ir pakļautas muitas kontrolei.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona Savienības Muitas kodeksa 127. pantā noteiktās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas un Savienības Muitas kodeksa 133., 139. un 140. pantā noteiktā paziņojuma iesniegšanai var izmantot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) ievietoto informāciju, ievērojot nosacījumu, ka tā satur Deleģētās regulas Nr. 2015/2446 B pielikuma I sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā ietvertās datu prasību tabulas slejā F1a, G2 un G3 noteiktos datu elementus.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Pirms preču vai tukšo konteineru izkraušanas no kuģa šo preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarota persona elektroniski, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), muitas iestādei iesniedz iesniegumu preču un tukšo konteineru izkraušanas atļaujas saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju

107.1. kuģa vārds;

107.2. kuģa IMO identifikācijas numurs vai MMSI numurs;

107.3. kuģa maršruta valstu kodi;

107.4. kuģi aģentējošā komercsabiedrība, bet, ja tādas nav, kuģošanas kompānija – nosaukums, juridiskā adrese, EORI numurs (ja tāda nav, – reģistrācijas numurs), tālruņa numurs, faksa numurs (ja tāds ir) un e-pasta adrese;

107.5. preču nosūtītājs;

107.6. preču saņēmējs;

107.7. preču iekraušanas osta;

107.8. preču izkraušanas osta un piestātne;

107.9. preču nosaukums, daudzums un apraksts;

107.10. preču kombinētās nomenklatūras kods (HS kods);

107.11. preču muitas statuss;

107.12. konteinera numurs un veids, ja preci pārvadā konteinerā;

107.13. kravas automobiļa, vilcēja, piekabes un puspiekabes valsts reģistrācijas numurs, ja preci pārvadā kravas autotransportā;

107.14. atsauce uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja preci ieved Savienības muitas teritorijā tieši no trešās valsts;

107.15. ziņas par tukšajiem konteineriem

107.15.1. konteinera izkraušanas osta un piestātne;

107.15.2. konteinera numurs un veids;

107.16. kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedzošās komercsabiedrības nosaukums;

107.17. atsauce uz Savienības Muitas kodeksa 171. pantā noteikto muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, kas reģistrēta Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS), ja šāda atsauce ir pieejama un ārpussavienības preces paredzēts izkraut ārpus brīvās zonas teritorijas.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 244; 107.10. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

Pirms preču iekraušanas kuģī šo preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarota persona elektroniski, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS), muitas iestādei iesniedz iesniegumu preču iekraušanas atļaujas saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju

108.1. kuģa vārds;

108.2. kuģa IMO identifikācijas numurs vai MMSI numurs;

108.3. kuģa maršruta valstu kodi;

108.4. kuģi aģentējošā komercsabiedrība, bet, ja tādas nav, kuģošanas kompānija – nosaukums, juridiskā adrese, EORI numurs (ja tāda nav, – reģistrācijas numurs), tālruņa numurs, faksa numurs (ja tāds ir) un e-pasta adrese;

108.5. preču nosūtītājs;

108.6. preču saņēmējs;

108.7. preču iekraušanas osta un piestātne;

108.8. preču izkraušanas osta;

108.9. preču nosaukums, daudzums un apraksts;

108.10. preču kombinētās nomenklatūras kods (HS kods);

108.11. preču muitas statuss;

108.12. konteinera numurs un veids, ja preci pārvadā konteinerā;

108.13. kravas automobiļa, vilcēja, piekabes un puspiekabes valsts reģistrācijas numurs, ja preci pārvadā kravas autotransportā;

108.14. ja preces ir paredzēts nosūtīt ārpus Savienības muitas teritorijas, – atsauce uz Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) reģistrētu muitas deklarāciju vai reeksporta paziņojumu;

108.15. kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedzošās komercsabiedrības nosaukums.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 244; 18.10. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

1 Ja kuģis saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā ir saņēmis atļauju nodrošināt regulāru satiksmi, šo noteikumu 107. un 108. punktā minētajā iesniegumā norāda attiecīgi šo noteikumu 107.1., 107.2., 107.3., 107.4., 107.9., 107.11. un 107.13. apakšpunktā vai šo noteikumu 108.1., 108.2., 108.3., 108.4., 108.9., 108.11. un 108.13. apakšpunktā minēto informāciju.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

2 Ja muitas iestādes rīcībā ir pietiekama informācija par šo noteikumu 108.1 punktā minētā kuģa kravu, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu 107. un 108. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

3 Lai apliecinātu Savienības preču muitas statusu, kuģošanas kompānija, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā ir saņēmusi atļauju Savienības preču muitas statusa apliecinājumu iesniegt kuģošanas kompānijas manifesta veidā, var izmantot šo noteikumu 107. punktā minēto iesniegumu.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Pēc šo noteikumu 107. vai 108. punktā minētā iesnieguma saņemšanas muitas iestāde veic kontroles pasākumus atbilstoši tās darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

Ja, veicot šo noteikumu 109. punktā minēto kontroli, muitas iestāde konstatē, ka nepastāv šķēršļi attiecīgi preču vai tukšo konteineru izkraušanai no kuģa vai preču iekraušanai kuģī, muitas iestāde Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) izdara atzīmi, dodot atļauju izkraut preces vai tukšos konteinerus no kuģa vai iekraut preces kuģī.

(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 549 redakcijā)

1 Šīs nodaļas izpratnē

110.1 1. ostas teritorija atbilst normatīvajos aktos par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem noteiktajai definīcijai;

110.1 2. personas ir visas personas, kas atrodas uz pasažieru kuģa, neatkarīgi no vecuma, tostarp apkalpe.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

10 Ja pasažieru kuģis, kas kuģo ar Latvijas karogu, iziet no ostas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, un tā reisa nākamā osta ir Eiropas Savienībā, kuģošanas kompānija nodrošina, lai šo noteikumu 110.3 un 110.4 punktā minētā informācija tiktu paziņota saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Eiropas Savienības dalībvalstu ostām vai no tām.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

11 Kuģošanas kompānija, kas ir uzņēmusies atbildību par pasažieru kuģa darbību

110.11 1. ieceļ reģistratoru;

110.11 2. ievieš informācijas reģistrācijas procedūru par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, lai šajā nodaļā minētā informācija tiktu paziņota precīzi un laikus;

110.11 3. nodrošina, lai informācijas reģistrācijas procedūra par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, neaizkavē pasažieru uzkāpšanu uz pasažieru kuģa vai nokāpšanu no tā;

110.11 4. nodrošina, lai informācija par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, netiek vākta vairākkārt vienā vai līdzīgos pasažieru kuģa reisos.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

12 Latvijas Jūras administrācija regulāri pārbauda, vai informācijas reģistrācijas procedūra par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, atbilst šīs nodaļas prasībām. Ja Latvijas Jūras administrācija konstatē neatbilstību, kuģošanas kompānijas pienākums ir nekavējoties to novērst.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

13 Krasta apsardzes dienests kontrolē, vai informācija par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, ir ievadīta Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

14 Šajā nodaļā minētās informācijas apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Kuģošanas kompānija nodrošina, lai informācija, kas savākta un reģistrēta saskaņā ar šo nodaļu, tiktu nekavējoties dzēsta, kad attiecīgais pasažieru kuģa reiss ir droši noslēdzies un šo noteikumu 110.4 punktā minētā informācija ir ievadīta Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

2 Šī nodaļa attiecas uz pasažieru kuģiem, izņemot

110.21. kara kuģus un karaspēka transportkuģus;

110.2 2. atpūtas kuģus, kurus neizmanto komercdarbībai, neatkarīgi no to piedziņas veida;

110.2 3. kuģus, kurus izmanto vienīgi ostu teritorijās vai Latvijas Republikas valsts robežas likuma 1. panta 8. punkta "a" apakšpunktā minētajos iekšējos ūdeņos.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā, kas grozīta MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 244)

3 Pirms pasažieru kuģa atiešanas kuģošanas kompānija nodrošina, lai uz pasažieru kuģa esošo personu skaits tiktu darīts zināms kuģa kapteinim un ievadīts Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Pirms pasažieru kuģa atiešanas kuģa kapteinis nodrošina, lai uz pasažieru kuģa esošo personu skaits nepārsniedz skaitu, ko pasažieru kuģis drīkst pārvadāt.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

4 Ja pasažieru kuģa reiss ir garāks par 20 jūras jūdzēm, pirms pasažieru kuģa atiešanas kuģošanas kompānija nodrošina šādas informācijas reģistrēšanu par personām, kuras atrodas uz pasažieru kuģa

110.4 1. uzvārds;

110.4 2. vārds;

110.4 3. dzimums;

110.4 4. valstspiederība;

110.4 5. dzimšanas datums;

110.4 6. informācija par īpašu aprūpi vai palīdzību, kas varētu būt vajadzīga ārkārtas situācijā (ja pasažieris ir brīvprātīgi paziņojis);

110.4 7. kontakttālrunis personai, ar kuru sazināties ārkārtas situācijā (ja pasažieris ir brīvprātīgi paziņojis).

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

5 Kuģošanas kompānija nodrošina, lai pirms pasažieru kuģa atiešanas informācija par pasažieriem, kuri paziņojuši par īpašas aprūpes vai palīdzības nepieciešamību ārkārtas situācijā, tiktu pienācīgi reģistrēta un darīta zināma kuģa kapteinim.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

6 Nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 minūtes pēc pasažieru kuģa atiešanas kuģošanas kompānija nodrošina, lai šo noteikumu 110.4 punktā minētā informācija tiktu ievadīta Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

7 Kuģošanas kompānija (tiklīdz tās rīcībā ir atbilstoša informācija) nodrošina, lai Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) par pasažieru kuģa reisu, par kuru ir paziņota šo noteikumu 110.4 punktā minētā informācija, tiktu izdarītas šādas atzīmes

110.7 1. par to, ka reiss ir droši noslēdzies;

110.7 2. par to, ka reisa laikā ir radusies ārkārtas situācija vai noticis negadījums;

110.7 3. par to, ka ir pabeigtas visas ar šo noteikumu 110.7 2. apakšpunktā minēto ārkārtas situāciju vai negadījumu saistītās izmeklēšanas vai tiesvedības.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

8 Kompetentajai institūcijai, kurai ir piekļuves tiesības šajā nodaļā minētajai informācijai par personas datiem, ir

110.8 1. tiesības izdarīt atzīmi par to, ka reisa laikā ir radusies ārkārtas situācija vai noticis negadījums;

110.8 2. tiesības izdarīt atzīmi par to, ka institūcija ir uzsākusi ar šo noteikumu 110.8 1. apakšpunktā minēto ārkārtas situāciju vai negadījumu saistītu izmeklēšanu;

110.8 3. pienākums nekavējoties izdarīt atzīmi par to, ka institūcija ir pabeigusi ar šo noteikumu 110.8 1. apakšpunktā minēto ārkārtas situāciju vai negadījumu saistīto izmeklēšanu un ir pabeigta ar to saistītā tiesvedība.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

9 Ja pasažieru kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, iziet no ostas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, un tā reisa nākamā osta ir Latvijā, kuģošanas kompānija nodrošina, lai šo noteikumu 110.3 un 110.4 punktā minētā informācija tiktu paziņota tādā pašā kārtībā, kāda šajā nodaļā noteikta pasažieru kuģim, kas iziet no Latvijas ostas.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

Kuģi un uz tiem esošās personas, kas piedalās jūras piesārņojuma vai cita veida avāriju seku likvidācijā, ir pakļauti tikai Valsts robežsardzes kontrolei.

Kuģi, kas plāno ienākt ostā, tikai lai nogādātu krastā slimu vai ievainotu apkalpes locekli, pasažieri, jūrā izglābtu personu vai citu personu, kurai nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, un pēc tam plāno nekavējoties atstāt ostu, ir pakļauti tikai šādām ostu formalitātēm

112.1. tiklīdz kļuvusi zināma osta, kurā personu plānots nogādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, Krasta apsardzes dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts robežsardzei paziņo

112.1.1. nodomu ienākt ostā, lai nogādātu personu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai;

112.1.2. tās personas identifikācijas datus, kuru plānots nogādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai;

112.1.3. plānoto kuģa ierašanās laiku ostā;

112.2. pēc attiecīgās kontroles iestādes pieprasījuma iesniedz jūras sanitāro deklarāciju un vispārīgo deklarāciju.

Krasta apsardzes dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Valsts robežsardze, ja nepieciešams, iesaistot arī citas iestādes, koordinē šo noteikumu 112.punktā minēto ostas formalitāšu kontroli un palīdzības sniegšanu personai, kurai nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, ievērojot FAL konvencijas pielikuma 2.nodaļas H apakšnodaļas prasības.

Atzīt par spēku zaudējušiem

114.1. Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumus Nr.839 "Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no tās" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 145.nr.);

114.2. Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumus Nr.592 "Kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 126.nr.; 2005, 197.nr.; 2010, 206.nr.; 2011, 140.nr.).

(Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

(Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

(Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

(Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

(Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Šo noteikumu 107., 108., 109. un 110.punkts stājas spēkā ar 2012.gada 1.jūliju.

(Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 828)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumus Nr.747 "Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 183.nr.; 2005, 143.nr.).

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr.336 redakcijā)

Satiksmes ministrija nodrošina, lai līdz 2023. gada 19. decembrim Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) ir izstrādāta šo noteikumu 9.1 nodaļā minēto ziņošanas pienākumu izpildei nepieciešamā funkcionalitāte.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

Līdz šo noteikumu 123. punktā minētās funkcionalitātes izstrādei kuģošanas kompānija nodrošina

124.1. lai darbotos informācijas reģistrācijas sistēma par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, un izraugās reģistratoru, kurš papildus ir atbildīgs, lai informācija par šīm personām tiktu saglabāta;

124.2. reģistratora kontaktinformācijas paziņošanu Krasta apsardzes dienestam;

124.3. šo noteikumu 110.3 un 110.4 punktā minētās informācijas paziņošanu reģistratoram;

124.4. lai ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma Krasta apsardzes dienestam cilvēku meklēšanas un glābšanas nolūkos būtu pieejama skaidra un salasāma informācija par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa;

124.5. lai informācijas reģistrācijas procedūra par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, tostarp reģistrācijas sistēma un datu apstrāde, atbilstu šo noteikumu 9.1 nodaļas prasībām;

124.6. lai informācija par personām, kas atrodas uz kuģošanas kompānijas pasažieru kuģa, tiktu dzēsta, tiklīdz tā vairs nav nepieciešama cilvēku meklēšanas un glābšanas nolūkiem un ar ārkārtas situāciju vai negadījumu saistītās izmeklēšanas vai tiesvedības vajadzībām.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

Pēc šo noteikumu 123. punktā minētās funkcionalitātes izstrādes, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 19. decembrim kuģošanas kompānijai ir tiesības neievadīt šo noteikumu 110.3 un 110.4 punktā minēto informāciju Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet piemērot šo noteikumu 124. punktā minēto kārtību.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

Līdz atbilstošas funkcionalitātes izstrādei Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim šo noteikumu 107.16. un 108.15. apakšpunktā minētās informācijas vietā norāda tā termināļa nosaukumu, kurā paredzēta attiecīgi preču izkraušana vai iekraušana. Šā punkta izpratnē terminālis ir ostas iekārta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību.

(MK 19.04.2022. noteikumu Nr. 244 redakcijā)