Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes nolikums

Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome (turpmāk – padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību sekmīgas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai.

Padomei ir šādas funkcijas

2.1. nodrošināt saskaņotu padomē iesaistīto pušu darbību ārējās ekonomiskās politikas jomā;

2.2. stiprināt sadarbību un veidot sistemātisku dialogu starp valsts un nevalstisko sektoru Latvijas ārējo ekonomisko interešu definēšanā un īstenošanā.

Padomei ir šādi uzdevumi

3.1. analizēt esošo situāciju Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvības jomā;

3.2. sagatavot priekšlikumus par jaunu dokumentu izstrādi vai esošo tiesību aktu pilnveidošanas nepieciešamību ārējās ekonomiskās politikas jomā;

3.3. identificēt sekmīgas ārējās ekonomiskās politikas veidošanas un īstenošanas problēmjautājumus un sniegt priekšlikumus to risināšanai;

3.4. sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem efektīvai valsts, pašvaldību, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbībai, pārstāvot Latvijas ārējās ekonomiskās intereses;

3.5. apzināt iespējas izstrādāt un uzturēt vienotu, integrētu informācijas sistēmu, uzlabojot esošo sistēmu vai veidojot jaunu, salāgotu informācijas resursu, kurā atrastos Latvijas uzņēmējiem noderīga, strukturēta un regulāri atjaunota informācija par ārējiem tirgiem, kā arī ārvalstu uzņēmējiem noderīga informācija par Latvijas biznesa vidi, tautsaimniecības nozaru attīstību, investīciju projektiem, eksportspējīgām precēm un pakalpojumiem;

3.6. sniegt priekšlikumus par indikatoru sistēmas izveidošanu un ieviešanu Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību un Latvijas Republikas vēstniecību darbības izvērtējumam Latvijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanā;

3.7. pamatojoties uz Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības un konkurētspējas izvērtējumu, veikt prioritāro mērķa valstu makroekonomisko analīzi Latvijas tautsaimniecības nozaru eksporta potenciāla un investīciju piesaistes kontekstā;

3.8. sniegt priekšlikumus attiecībā uz prioritāro mērķa valstu noteikšanu Latvijas ārējo ekonomisko interešu jomā, tai skaitā sniedzot ierosinājumus par Latvijas valsts augstāko amatpersonu vizītēm ārvalstīs un ārvalstu augstāko amatpersonu vizītēm Latvijā;

3.9. sniegt priekšlikumus tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē, kas saistīti ar ārējās ekonomiskās politikas jomu, un sekmēt to ieviešanu, kā arī izvērtēt Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu projektus ārējās ekonomiskās politikas jomā;

3.10. sniegt priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par starptautisku līgumu noslēgšanas nepieciešamību Latvijas ekonomisko interešu īstenošanai;

3.11. sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam, Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomei un Stratēģiskās attīstības komisijas Augsta līmeņa grupai investīciju piesaistei Latvijas ārējo ekonomisko interešu jautājumos;

3.12. veicināt sadarbību ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām ārējās ekonomiskās politikas jomā.

Padomei ir šādas tiesības

4.1. pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām jautājumos, kas nepieciešami padomes uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

4.2. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī citus ekspertus ar padomdevēju tiesībām.

Padomes sastāvā ir

5.1. ārlietu ministrs;

5.2. ekonomikas ministrs;

5.3. satiksmes ministrs;

5.4. zemkopības ministrs;

5.5. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis;

5.6. Ministru prezidenta biroja pārstāvis;

5.7. valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" direktors;

5.8. biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" ģenerāldirektors;

5.9. biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" valdes priekšsēdētājs.

Padomes priekšsēdētājs ir ārlietu ministrs. Padomes priekšsēdētājs atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir ekonomikas ministrs.

Padomes priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus, valsts infrastruktūras uzņēmumu vadītājus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī citus ekspertus. Padomes priekšsēdētājs lemj par citu padomes locekļu uzaicināto personu dalību padomes sēdē.

Padomes locekļiem ir tiesības bez iepriekšēja saskaņojuma uzaicināt uz padomes sēdi vienu vai divus padomes locekļu pārstāvēto institūciju ekspertus. Informāciju par uzaicināto ekspertu (vārds, uzvārds un amats) ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms padomes sēdes elektroniski nosūta padomes sekretariātam.

Padome ir tiesīga iesaistīt padomes darbā neatkarīgus ekspertus, izveidot ekspertu darba grupas, kā arī iepazīties ar darba grupai uzticēto uzdevumu izpildes rezultātiem. Par darba grupas izveidošanu, darba kārtību un uzdevumiem lemj padome. Darba grupas sastāvu apstiprina padomes priekšsēdētājs.

Padome savu darbību īsteno padomes sēdēs. Padome izskata un apspriež sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus un pieņem lēmumus. Padomes lēmumi ir saistoši padomē iesaistītajām institūcijām, izņemot šo noteikumu 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētās institūcijas.

Padomes sēdes ir slēgtas. Padome var pieņemt lēmumu pasludināt padomes sēdi par atklātu.

Padomes sēdes var notikt klātienē vai neklātienē, elektroniski saskaņojot un pieņemot lēmumus.

Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Padomes sekretariāta funkcijas veic Ārlietu ministrija.

Padomes sekretariāts

16.1. materiāltehniski nodrošina padomes darbu, sēžu sasaukšanu, tehnisko norisi un protokolēšanu;

16.2. sagatavo sēdes darba kārtības projektu, nepieciešamos sēdes materiālus un dokumentus, kā arī sēdes lēmumprojektus;

16.3. ja nepieciešams, sagatavo uzaicināmo personu sarakstu un uzaicina tās uz padomes sēdi;

16.4. nodrošina informācijas un dokumentu apriti, kā arī koordinē sadarbību starp padomes locekļu pārstāvētajām institūcijām un organizācijām un citām valsts pārvaldes un nozari pārstāvošajām institūcijām;

16.5. izpilda padomes rīkojumus;

16.6. nodrošina padomes dokumentu glabāšanu.

Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Ikvienam padomes loceklim ir tiesības ierosināt padomes sēdes sasaukšanu vai atsevišķa jautājuma saskaņošanu elektroniski, ja lēmums jāpieņem līdz nākamajai sēdei. Lai sasauktu padomes sēdi vai nodrošinātu jautājuma elektronisku saskaņošanu, padomes loceklis elektroniski iesniedz padomes sekretariātā iesniegumu ar ierosinājuma pamatojumu. Iesniegumam par sēdes sasaukšanu vai jautājuma elektronisku saskaņošanu pievieno izskatāmos dokumentus un lēmumprojektu.

Lēmumu par sēdes sasaukšanu vai jautājuma elektronisku saskaņošanu pieņem padomes priekšsēdētājs. Sēdi var sasaukt bez padomes priekšsēdētāja lēmuma, ja sēdes sasaukšanu kāda jautājuma izskatīšanai atbalsta vismaz trīs padomes locekļi, par to elektroniski informējot padomes sekretariātu.

Padomes sekretariāts noskaidro, vai vismaz pieci balsstiesīgie padomes locekļi varēs ierasties uz plānoto sēdi, un elektroniski nosūta padomes locekļiem informāciju par sēdi ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes, kā arī šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētos dokumentus – ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes.

Ikviens padomes loceklis ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes var elektroniski nosūtīt padomes sekretariātam priekšlikumus par paredzēto padomes sēdes darba kārtību, kā arī ierosināt jebkura padomes kompetencei atbilstoša jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā. Lai ierosinātu attiecīgā jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā, padomes sekretariātā iesniedz

21.1. precīzi formulētu jautājumu un ar to saistītos sēdes materiālus un dokumentus, tai skaitā sēdes lēmumprojektu;

21.2. ja nepieciešams, uzaicināmo personu sarakstu.

Padomes sekretariāts var iekļaut padomes sēdes darba kārtībā jautājumus, kas sagatavoti un nosūtīti atbilstoši šo noteikumu 21.punktam.

Padomes sēdēs piedalās padomes locekļi, to pārstāvēto institūciju un organizāciju eksperti un uzaicinātās personas. Uzaicinātās personas piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, uz kuru izskatīšanu tās ir uzaicinātas.

Ja padomes loceklis nevar ierasties uz padomes sēdi, viņš var pilnvarot citu attiecīgās institūcijas pārstāvi piedalīties sēdē, par to elektroniski informējot padomes sekretariātu. Pilnvarotajai personai nav balsstiesību, lemjot par sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

Padome pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt katra darba kārtībā iekļautā jautājuma apspriešanas kārtību un ilgumu.

Pirms lēmuma pieņemšanas padomes priekšsēdētājs formulē attiecīgā jautājuma apspriešanā izteiktos priekšlikumus un aicina par tiem balsot.

Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz pieci balsstiesīgie padomes locekļi.

Katram balsstiesīgajam padomes loceklim sēdē ir viena balss. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot.

Padome lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

Padomes sēdi protokolē padomes sekretariāta pārstāvis.

Padomes sēdes protokolā norāda ziņotāju par katru padomes sēdē apspriesto darba kārtības jautājumu, īsu ziņojuma izklāstu, personas, kuras paudušas viedokli par attiecīgo jautājumu, un viņu pausto viedokli, kā arī pieņemto lēmumu, balsošanas rezultātus un katra padomes locekļa balsojumu.

Padomes loceklim ir tiesības pieprasīt ierakstīt protokolā viņa atsevišķo viedokli par pieņemto lēmumu.

Padomes lēmumi stājas spēkā pēc padomes sēdes protokola parakstīšanas, ja padome nav lēmusi citādi.

Padomes lēmumi ir publiski pieejami Ārlietu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē. Padome var pieņemt lēmumu par kāda tās lēmuma vai lēmuma daļas atzīšanu par ierobežotas pieejamības informāciju. Par to izdara atzīmi padomes sēdes protokolā.

Padomes sēdes protokola projektu sagatavo un nosūta saskaņošanai padomes locekļiem triju darbdienu laikā pēc padomes sēdes. Padomes locekļi triju darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas var iesniegt padomes sekretariātā precizējumus.

Saskaņoto padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un protokolētājs.

Saskaņoto padomes sēdes protokolu elektroniski nosūta katram padomes loceklim uz norādīto elektroniskā pasta adresi.

Ja padomes loceklim mainījusies pasta vai elektroniskā pasta adrese, viņš nekavējoties par to elektroniski informē padomes sekretariātu.

Ja jautājumu izskata elektroniski, padomes sekretariāts attiecīgos materiālus un dokumentus nosūta padomes locekļiem uz norādīto elektroniskā pasta adresi.

Padomes loceklis piecu darbdienu laikā elektroniski nosūta padomes sekretariātam un visiem padomes locekļiem atzinumu (vērtējumu, iebildumus un priekšlikumus) par elektroniski saskaņojamo jautājumu. Ja padomes loceklis piecu darbdienu laikā nesniedz iebildumus vai nenosūta saskaņojumu par elektroniski nosūtīto jautājumu, sekretariāts sazinās ar attiecīgo padomes locekli, lai precizētu viņa viedokli par saskaņojamo jautājumu.

Padomes sekretariāts pēc šo noteikumu 40.punktā minētā termiņa beigām elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem informāciju par jautājuma saskaņošanas gaitu, apkopotos priekšlikumus un iebildumus un, ja iespējams, noformēto lēmuma (protokola) projektu.

Padomes loceklis piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 41.punktā minētās informācijas saņemšanas nosūta padomes sekretariātam vērtējumu par lēmuma (protokola) projektu.

Lēmums tiek pieņemts ar padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

Elektroniski saskaņotais padomes lēmums stājas spēkā pēc protokola parakstīšanas, ja padome nav lēmusi citādi.