Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes nolikums

Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai sekmētu Latvijas aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā, stiprinātu Latvijas kā divpusējā donora lomu, veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības mērķiem un politiku un sniegtu atbalstu to īstenošanā.

Padomei ir šādas funkcijas

2.1. nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību attīstības sadarbības politikas jautājumu risināšanā;

2.2. sniegt priekšlikumus Ārlietu ministrijai par aktivitātēm un darbības virzieniem attīstības sadarbības politikas jomā.

Padomei ir šādi uzdevumi

3.1. piedalīties tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē, kuri saistīti ar attīstības sadarbības politikas jautājumu risināšanu, un sekmēt to ieviešanu, kā arī atbilstoši kompetencei izvērtēt Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu projektus, kas attiecas uz attīstības sadarbības politiku, un atzinumus iesniegt Ārlietu ministrijā;

3.2. sniegt priekšlikumus ārlietu ministram attīstības sadarbības politikas jautājumos;

3.3. veicināt sadarbību attīstības sadarbības politikas jautājumu risināšanā ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām.

Padomei ir šādas tiesības

4.1. pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm un pašvaldībām tās darbībai nepieciešamo informāciju;

4.2. sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem;

4.3. ierosināt darba grupu izveidošanu, lai analizētu un risinātu ar attīstības sadarbības politiku saistītos jautājumus, darba grupu sastāvā, ja nepieciešams, iekļaujot gan padomes pārstāvjus, gan attīstības politikas jomas ekspertus;

4.4. izskatīt jebkuru attīstības sadarbības politikas jomā svarīgu jautājumu un, ja nepieciešams, uzaicināt padomes sēdē par konsultantiem attiecīgās amatpersonas, speciālistus vai sabiedrisko organizāciju pārstāvjus;

4.5. lūgt nepieciešamo informāciju no privāto tiesību juridiskajām personām.

Padomes sastāvā tiek deleģēti pārstāvji no šādām institūcijām un organizācijām

5.1. Ārlietu ministrijas;

5.2. Aizsardzības ministrijas;

5.3. Ekonomikas ministrijas;

5.4. Finanšu ministrijas;

5.5. Iekšlietu ministrijas;

5.6. Izglītības un zinātnes ministrijas;

5.6.1 Klimata un enerģētikas ministrijas;

5.7. Kultūras ministrijas;

5.8. Labklājības ministrijas;

5.9. Satiksmes ministrijas;

5.10. Tieslietu ministrijas;

5.11. Veselības ministrijas;

5.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;

5.13. Zemkopības ministrijas;

5.14. biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai";

5.15. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības;

5.16. Latvijas Darba devēju konfederācijas;

5.17. Latvijas Pašvaldību savienības;

5.18. Latvijas Rektoru padomes;

5.19. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras;

5.20. Saeimas Eiropas lietu komisijas;

5.21. Valsts administrācijas skolas;

5.22. Valsts kancelejas.

(Grozīts ar MK 21.11.2023. noteikumiem Nr. 659)

Padomes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Padomes personālsastāvu apstiprina ārlietu ministrs. Informācija par padomes personālsastāvu tiek ievietota Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā.

Padomes sēdes sasauc pēc padomes priekšsēdētāja vai padomes priekšsēdētāja vietnieka ierosinājuma vai pēc vismaz piecu padomes locekļu pieprasījuma ne retāk kā divas reizes gadā.

Ārlietu ministrija pilda padomes sekretariāta funkcijas un organizē padomes darbu, kā arī nodrošina padomes sēžu sagatavošanu un norisi.

Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēdes darba kārtību, vada padomes sēdes, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Padomes lēmumus pieņem ar padomes locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Ja padomes loceklis nevar ierasties uz sēdi, viņa vietā ierodas attiecīgās institūcijas vai organizācijas pilnvarots pārstāvis.

Padomes sēdes protokolē. Sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretārs. Protokolu nosūta visām padomē pārstāvētajām institūcijām.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumus Nr.271 "Konsultatīvās padomes attīstības sadarbības politikas jautājumos nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 81.nr.; 2005, 146.nr.).