LV
Labturības prasības skrējējputnu turēšanai
Table of Provisions (23)
Statutory Text (23 Articles)
Noteikumi nosaka labturības prasības Āfrikas strausu (Struthio camelus), emu (Dromaius novaehollandiae) un nandu (Rhea americana) (turpmāk – skrējējputni) turēšanai, ja tos audzē un tur produkcijas ieguvei.
Skrējējputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka par skrējējputniem atbilstoši to skaitam novietnē rūpējas darbinieki ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām.
Skrējējputnu mītnes un iežogojumus iekārto tā, lai novērstu skrējējputnu izkļūšanu no tiem un ierobežotu savvaļas dzīvnieku piekļūšanu skrējējputniem.
Žogus veido tā, lai novērstu iespēju skrējējputniem tajos sapīties vai savainoties, lai tie būtu labi pamanāmi un pietiekami stipri un elastīgi, kā arī spētu izturēt sadursmi ar skrējējputnu.
Pamanāmā vietā ārpus žoga izvieto brīdinājuma zīmi par draudiem, ko rada skrējējputnu traucēšana vai iežogojumā iemesti priekšmeti, kā arī cilvēka iekļūšana iežogojumā.
Mītnēs nodrošina dabisko apgaismojumu, un tās aprīko ar mākslīgā apgaismojuma ierīcēm, lai uzturētu 10–12 stundu ilgu dienasgaismas periodu.
Mītnē nodrošina pēc iespējas zemāku trokšņa līmeni, kā arī nepieļauj pēkšņu trokšņa rašanos. Ventilācijas, barošanas un citas iekārtas konstruē, novieto, darbina un to tehnisko apkopi veic tā, lai neradītu troksni vai tā līmenis būtu pēc iespējas zemāks.
Novietnē nodrošina atbilstošu aprīkojumu, lai varētu pārvietot skrējējputnu izmeklēšanai, apkopšanai vai pārbaudei.
Mītnes un iežogojumus pirms skrējējputnu ievietošanas un pēc tam katru dienu pārbauda un atbrīvo no priekšmetiem, ko putni var norīt.
Vispārīgās prasības skrējējputnu mītnēm, nojumēm un žogiem norādītas šo noteikumu 1.pielikumā.
Minimālā platība skrējējputnu mītnēm, nojumēm un aplokiem norādīta šo noteikumu 2.pielikumā.
Skrējējputnus ar barību un ūdeni apgādā nepārtraukti vai noteiktās barošanas un dzirdināšanas reizēs tā, lai visi putni var baroties vai padzerties vienlaikus.
Skrējējputniem līdz triju mēnešu vecumam nodrošina pastāvīgu pieeju barībai, ūdenim, kā arī dod zaļbarību.
Skrējējputnus līdz 18 mēnešu vecumam baro ar minerālvielām un citām piedevām tādā daudzumā, lai nodrošinātu atbilstošu kaulu un locītavu attīstību.
Skrējējputniem iekārto ganības, lai tiem ir pietiekami daudz vietas kustībām, un dod iespēju lielāko dienas daļu pavadīt ārpus telpām.
Ja skrējējputnus nebaro ar speciālo barību, kas satur gremošanu veicinošas sastāvdaļas, tiem no piecu dienu vecuma dod gliemežvākus vai grants akmentiņus, kuru lielums nepārsniedz pusi no putna naga, kā arī iekārto smilšu vannas.
Skrējējputnus no triju nedēļu vecuma pakāpeniski pieradina pie pakaišiem.
Skrējējputniem nodrošina augumam atbilstoša lieluma smalcinātu rupjo barību.
Skrējējputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina skrējējputnu apsekošanu vismaz divas reizes dienā un, ja nepieciešams, arī putnu individuālu apskati.
Slimiem vai ievainotiem skrējējputniem palīdzību sniedz nekavējoties. Ja nepieciešams, tos nošķir šim nolūkam piemērotā mītnē un pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem ārstē vai nogalina.
Aizliegts
21.1. pret skrējējputnu izmantot elektrisko steku;
21.2. izmantot skrējējputnus skriešanās sacensībās vai jāt ar tiem;
21.3. plūkt spalvas dzīvam skrējējputnam;
21.4. griezt skrējējputna spalvas, skarot asinsvadus.
Skrējējputnus apdullina un nogalina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.
Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.