Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (turpmāk – rezervāts) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. rezervāta apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus rezervāta ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā.

Rezervātu dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par rezervātā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānos ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem rezervāta teritorijā. Darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama.

Rezervātā aizliegts

5.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus;

5.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

5.3. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā.

Rezervātā aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, izņemot

6.1. vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts nepārsniedz 30 metru augstumu;

6.2. vēja elektrostacijas bez augstuma ierobežojuma šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajās teritorijās, ievērojot šādus nosacījumus

6.2.1. vēja elektrostacijas izvietojamas pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

6.2.2. vēja elektrostacijas izvietojamas grupās, kurās vēja elektrostaciju skaits nepārsniedz 20, pēc iespējas samazinot attālumu starp blakus esošajām vēja elektrostacijām. Attālums starp grupām nav mazāks par diviem kilometriem.

Ainavu aizsardzības zonā aizliegts

7.1. ainaviski vērtīgās teritorijās (ja tādas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti;

7.2. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot pārvietošanos pa maršrutiem, kuri speciāli izveidoti teritorijas apmeklētājiem, vai pārvietošanos, kas saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

7.3. dedzināt sauso zāli, virsājus un niedres, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

7.4. būvēt būves vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem un ainaviskiem ceļiem (ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām;

7.5. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas

7.5.1. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

7.5.2. veicot ceļu rekonstrukciju, mainīt ainavisko ceļu (ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) trases novietojumu.

Gar ainaviskiem ceļiem, ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt ne agrāk kā 10 gadu pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.

Kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu, izņemot gadījumus, ja apsaimniekojamā meža platība vienā kadastra vienībā ir mazāka par vienu hektāru.

Vietējā pašvaldība var saistošajos noteikumos noteikt papildu prasības, lai saglabātu esošās ainavas raksturu un vērtību.

Neitrālajā zonā ir spēkā šo noteikumu I nodaļā minētās prasības.

Vietējā pašvaldība var saistošajos noteikumos noteikt papildu prasības, lai saglabātu esošās ainavas raksturu un vērtību.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumus Nr.353 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 360./362.nr.; 2008, 196.nr.).

Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likuma "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 15.pantā, kas paredz, ka īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā nosaka Ministru kabineta izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.