Demogrāfisko lietu padomes nolikums

Demogrāfisko lietu padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kas izveidota, lai veicinātu vienotu valsts demogrāfisko politiku un tās īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Padome izvērtē un koordinē valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu, kā arī informē plašsaziņas līdzekļus par demogrāfiskās politikas jautājumiem.

Padomei ir šādas funkcijas

2.1. veicināt vienotas demogrāfiskās politikas izstrādi un izvērtēt tās ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos;

2.2. koordinēt valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu visos valsts institūciju līmeņos;

2.3. sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem sabiedrības informēšanā par valsts demogrāfisko politiku.

Padomei ir šādi uzdevumi

3.1. izskatīt un izvērtēt iesaistīto un ieinteresēto institūciju un organizāciju priekšlikumus un viedokļus par valsts demogrāfisko politiku un tās īstenošanas veidu;

3.2. sniegt starptautiskajām organizācijām atzinumus par valdības ziņojumu projektiem, kas saistīti ar valsts demogrāfiskās politikas jautājumiem;

3.3. ne retāk kā reizi ceturksnī sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par valsts demogrāfiskās politikas jautājumiem.

Padomei ir tiesības

4.1. pieprasīt un bez atlīdzības saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no nevalstiskajām organizācijām informāciju un atzinumus, kas nepieciešami padomes funkciju veikšanai;

4.2. uzaicināt piedalīties (ar padomdevēja tiesībām) padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus;

4.3. konkrētu jautājumu risināšanai izveidot pastāvīgas un īslaicīgas darba grupas, iesaistot tajās padomes locekļus un uzaicinātos speciālistus;

4.4. piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādē valsts demogrāfiskās politikas jomā;

4.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt attiecīgajam ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar valsts demogrāfisko politiku un ietekmē to;

4.6. sniegt priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei un veikt citus pasākumus, kas nepieciešami šo noteikumu 2.punktā minēto funkciju izpildei;

4.7. paust viedokli jautājumos, kas saistīti ar valsts demogrāfisko politiku.

Padomes sastāvā ir

5.1. Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs);

5.1.1 Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos;

5.2. ekonomikas ministrs;

5.3. labklājības ministrs;

5.4. finanšu ministrs;

5.5. iekšlietu ministrs;

5.6. izglītības un zinātnes ministrs;

5.7. kultūras ministrs;

5.8. tieslietu ministrs;

5.9. veselības ministrs;

5.10. viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs;

5.11. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis;

5.12. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis;

5.12.1 (svītrots ar MK 28.09.2021. noteikumiem Nr. 656);

5.12.2 (svītrots ar MK 09.06.2026. noteikumiem Nr. 317);

5.13. Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pārstāvis;

5.13.1 Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pārstāvis;

5.14. (svītrots ar MK 28.09.2021. noteikumiem Nr. 656);

5.15. Latvijas Valsts prezidenta pārstāvis;

5.16. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

5.17. biedrības "Asociācija Ģimene" pārstāvis;

5.18. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāvis;

5.19. bezpeļņas nevalstiskās organizācijas "Nākotnes fonds" pārstāvis;

5.20. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis;

5.21. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis;

5.22. biedrības "Latvijas Bērnu forums" pārstāvis;

5.23. Alternatīvās bērnu aprūpes alianses pārstāvis.

(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr. 159; MK 11.03.2021. noteikumiem Nr. 163; MK 28.09.2021. noteikumiem Nr. 656; MK 09.06.2026. noteikumiem Nr. 317)

Pēc padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma padomes sēdēs var piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.

Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic padomes priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis.

Padomes sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, un tās sasauc padomes priekšsēdētājs. Padomes sekretariāts vismaz piecas darbdienas pirms kārtējās sēdes nosūta padomes locekļiem padomes sēdes darba kārtību un izskatāmos materiālus.

(Grozīts ar MK 28.09.2021. noteikumiem Nr. 656)

Ārkārtas sēdes notiek, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai vismaz trīs padomes locekļi. Ārkārtas sēdes izziņo padomes sekretariāts ne vēlāk kā trīs dienas pirms sēdes.

Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Lēmumus ieraksta sēdes protokolā.

Padomes priekšsēdētājs

11.1. vada padomes darbu;

11.2. atbilstoši padomes locekļu priekšlikumiem izstrādā padomes darbības stratēģiju un darba plānu;

11.3. sasauc un vada padomes sēdes;

11.4. uzaicina piedalīties padomes sēdēs un iesaista atzinumu sagatavošanā amatpersonas un speciālistus;

11.5. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus padomes dokumentus;

11.6. kontrolē padomes lēmumu izpildi;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.

Padomes sekretariāta uzdevumus veic Labklājības ministrija.

Padomes sekretariāts materiāltehniski nodrošina padomes funkciju izpildi, kā arī

13.1. sagatavo padomes sēžu darba kārtību un protokolē sēdes;

13.2. sagatavo izskatāmos materiālus;

13.3. nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā.

Padomes sēdes ir atklātas, ja padome nav pieņēmusi citu lēmumu.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.338 "Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 96.nr.; 2004, 43., 124.nr.; 2009, 104.nr.).

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru prezidenta 2003.gada 25.jūlija rīkojumu Nr.347 "Par Demogrāfisko un ģimenes lietu padomi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 109.nr.; 2004, 49., 141.nr.; 2006, 125.nr.; 2007, 102.nr.; 2009, 10.nr.).