Ostas valsts kontroles kārtība

Noteikumi nosaka ostas valsts kontroles kārtību un kārtību, kādā notiek ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistīto formalitāšu kārtošana.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

Noteikumos lietotie termini

2.1. konvencijas – šādas konvencijas ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgajiem juridiski saistošajiem kodeksiem to jaunākajā redakcijā

2.1.1. 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku (LL 66 konvencija);

2.1.2. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija);

2.1.3. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija);

2.1.4. 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW konvencija);

2.1.5. 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG konvencija);

2.1.6. 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (Tilpības konvencija);

2.1.7. (svītrots ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654);

2.1.8. 1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (CLC konvencija);

2.1.9. 1976.gada Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija);

2.1.10. 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC konvencija);

2.1.11. 2001. gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (AFS 2001);

2.1.12. 2001. gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu (Bunkera degvielas konvencija, 2001. gads);

2.2. Parīzes Saprašanās memorands – saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, kas parakstīts Parīzē 1982.gada 26.janvārī, tā jaunākajā redakcijā;

2.3. IMO dalībvalsts audits – audits, kas noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Asamblejas 2013. gada 4. decembra rezolūcijā A.1067(28) "IMO dalībvalsts audita struktūra un procedūras" un tās turpmākajos grozījumos;

2.4. Parīzes Saprašanās memoranda teritorija – teritorija, kurā Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstis veic inspekcijas saskaņā ar minēto memorandu;

2.5. kuģis – kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas konvencijas un kurš kuģo ar karogu, kas nav Latvijas karogs;

2.6. pirmās prioritātes kuģis – kuģis, kuru inspicē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 21.punktu;

2.7. otrās prioritātes kuģis – kuģis, kuru inspicē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 22.punktu;

2.8. kuģa un ostas mijiedarbība – mijiedarbība, kas notiek, kad kuģi tieši un nekavējoties ietekmē darbības, kas ietver personu vai preču kustību vai ostas pakalpojumu sniegšanu no kuģa vai uz to;

2.9. enkurvieta – vieta, kas atrodas ostas jurisdikcijā, taču neatrodas pie piestātnes, un ko izmanto kuģa noenkurošanai;

2.10. Kuģošanas drošības inspekcija – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija;

2.11. ostas valsts kontroles inspektors – Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors, kurš ir pilnvarots inspicēt kuģus un veikt citus šajos noteikumos minētos pasākumus ostas valsts kontroles īstenošanai;

2.12. nakts laiks – laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00;

2.13. inspekcija – pārbaude, lai pārliecinātos par kuģa, tā aprīkojuma, apkalpes, kā arī apkalpes dzīves un darba apstākļu atbilstību konvencijām un citiem normatīvajiem aktiem

2.13.1. sākotnējā inspekcija – pārbaude, kuras laikā veic vismaz šo noteikumu 34.punktā minētās darbības;

2.13.2. detalizētā inspekcija – pārbaude, kuras laikā šo noteikumu 36.punktā minētajos apstākļos padziļināti inspicē kuģi, tā aprīkojumu, apkalpi, apkalpes dzīves un darba apstākļus, kā arī kuģa atbilstību kuģa operāciju veikšanas prasībām;

2.13.3. paplašinātā inspekcija – pārbaude, kas aptver vismaz šo noteikumu 2.pielikumā minētās riska zonas;

2.14. sūdzība – ziņojums vai cita veida informācija, ko sniedzis kuģa kapteinis, apkalpes loceklis, jūrniecības profesionālā biedrība, arodbiedrība vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona, kura ir ieinteresēta kuģa drošībā, tai skaitā uz kuģa esošo jūrnieku drošībā, veselībā, dzīves un darba apstākļu uzlabošanā un piesārņojuma novēršanā;

2.15. kuģa aizturēšana – aizliegums kuģim doties jūrā inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) liek uzskatīt, ka kuģis ir zaudējis jūrasspēju;

2.16. ienākšanas aizliegums – aizliegums kuģim ienākt visās Eiropas Savienības ostās un enkurvietās;

2.17. kuģa operāciju apturēšana – aizliegums kuģim turpināt kuģa operācijas inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) turpmāko kuģa operāciju veikšanu padara bīstamu;

2.18. kuģošanas sabiedrība – kuģa īpašnieks vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, kuģa operators vai berbouta fraktētājs), kas no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi ar kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus un atbildību, tai skaitā visus Starptautiskajā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksā (ISM kodekss) noteiktos pienākumus un atbildību;

2.19. atzīta organizācija – komercsabiedrība, kas karoga valsts iestāžu vārdā veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus;

2.20. konvencionālā apliecība – apliecība, ko saskaņā ar konvencijām izdevusi karoga valsts vai cita persona karoga valsts vārdā;

2.21. klasifikācijas apliecība – dokuments, kas apliecina atbilstību SOLAS konvencijas II-1 nodaļas A-1 daļas 3.–1.noteikumam;

2.22. inspekciju datubāze – Eiropas Komisijas uzturēta datubāze, kas satur šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju un tādējādi palīdz ieviest ostas valsts kontroles sistēmu;

2.23. (svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 829);

2.24. Equasis informācijas sistēma – sistēma, kas satur ar kuģošanas drošību saistītu informāciju par kuģiem;

2.25. jūras darbaspēka sertifikāts – sertifikāts, kas minēts MLC konvencijas 5.1.3. noteikumā;

2.26. paziņojums par jūras darbaspēka atbilstību – paziņojums, kas minēts MLC konvencijas 5.1.3. noteikumā;

2.27. (svītrots ar MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45);

2.28. ro-ro pasažieru kuģis – kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru un kura aprīkojums ļauj riteņu vai dzelzceļa transportlīdzekļiem uzbraukt uz kuģa un nobraukt no tā;

2.29. ātrgaitas pasažieru kuģis – kuģis, kas atbilst SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikumam un kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

2.30. regulāra satiksme – atkārtoti ro-ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu braucieni, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu, vai tik regulāri vai bieži reisi, ka tie veido atpazīstamus, sistemātiskus reisu kopumus.

(Grozīts ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr. 858; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr. 1140; MK 21.10.2014. noteikumiem Nr. 654; MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 383; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12; MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45)

Noteikumi attiecas uz ikvienu ārvalsts kuģi un tā apkalpi, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā kuģa un ostas mijiedarbībai.

Ja ostas valsts kontroles inspektors pārbauda ārvalsts kuģi, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, bet neatrodas ostā vai enkurvietā, šai pārbaudei tiek piemērotas šo noteikumu prasības.

1 Šos noteikumus piemēro arī ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijām, kuras veic ārpus ostas vai enkurvietas regulāras satiksmes laikā. Šajā punktā minētās inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu X1 nodaļu.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

Attiecībā uz kuģa aizsardzības prasību kontroli šie noteikumi attiecas tikai uz tiem kuģiem, uz kuriem attiecas aizsardzības prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.

Kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, piemēro atbilstošo konvenciju prasības. Ja konvencijas prasības nepiemēro, veic darbības, lai nodrošinātu, ka kuģis nav bīstams kuģošanas drošībai, cilvēku veselībai vai apkārtējai videi. Piemērojot šo punktu, ievēro Parīzes Saprašanās memoranda 1.pielikumu "Ostas valsts kontroles procedūras".

Veicot pārbaudi uz kuģa, kura karoga valsts nav konvencijas dalībvalsts, ostas valsts kontroles inspektors šim kuģim un tā apkalpei nepiemēro labvēlīgākas prasības nekā kuģim, kura karoga valsts ir šīs konvencijas dalībvalsts. Uz šādiem kuģiem veic detalizētas inspekcijas saskaņā ar Parīzes Saprašanās memoranda 9. pielikumu.

(Grozīts ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)

1 Ja ostas valsts kontroles inspektors konstatē, ka uz kuģiem, kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, tiek nepārprotami pārkāpti Eiropas Savienības sociālās jomas tiesību akti, kas pārņemti ar normatīvajiem aktiem, ar ko īsteno Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF), un Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācijas (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā, tad saskaņā ar šiem noteikumiem nekavējoties informē citas attiecīgās kompetentās iestādes, lai pēc vajadzības tiktu veiktas turpmākas darbības.

(MK 21.10.2014. noteikumu Nr.654 redakcijā)

Noteikumi neattiecas uz zvejas kuģiem, karakuģiem, jūras spēku palīgkuģiem, primitīvas konstrukcijas koka kuģiem, valsts dienesta kuģiem, kurus izmanto nekomerciāliem mērķiem (piemēram, ostas kapteiņa dienesta kuģiem, loču kuteriem), kā arī atpūtas kuģiem, kuri nav iesaistīti komercdarbībā.

Ostas valsts kontroli veic Kuģošanas drošības inspekcija, norīkojot attiecīgus ostas valsts kontroles inspektorus.

Ostas valsts kontroles inspektori izmanto publiskās un privātās datubāzes, kas ir saistītas ar kuģu inspekcijām, kā arī Equasis informācijas sistēmu.

Nacionālie bruņotie spēki, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, kuģošanas līdzekļus vai gaisa kuģus, nodrošina ostas valsts kontroles inspektoru nokļūšanu uz kuģa, kas atrodas Latvijas ostu enkurvietā, ostas valsts kontroles pasākumu veikšanai.

Inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļā minēto kuģu atlases sistēmu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma nosacījumiem.

Lai nodrošinātu obligāto inspekciju daudzumu, Kuģošanas drošības inspekcija katru gadu inspicē

13.1. visus pirmās prioritātes kuģus;

13.2. papildus pirmās prioritātes kuģiem vismaz tik daudz otrās prioritātes kuģu, lai sasniegtu inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā.

Ja saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktu nav inspicēti visi pirmās prioritātes kuģi, kas ienāk Latvijas ostās un enkurvietās, uzskata, ka šajā apakšpunktā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja neveikto inspekciju apjoms nav lielāks par

14.1. 5 % no tādu pirmās prioritātes kuģu kopskaita, kam ir augsts riska profils;

14.2. 10 % no tādu pirmās prioritātes kuģu kopskaita, kam nav augsta riska profila.

Neņemot vērā šo noteikumu 14.punktā noteikto, prioritāri veic tādu kuģu inspekcijas, kuri saskaņā ar inspekciju datubāzes sniegto informāciju Eiropas Savienības ostās ienāk reti.

Neņemot vērā šo noteikumu 14.punktā noteikto attiecībā uz pirmās prioritātes kuģiem, kas ienāk enkurvietās, prioritāri veic inspekcijas kuģiem ar augsta riska profilu, kuri saskaņā ar inspekciju datubāzes sniegto informāciju Eiropas Savienības ostās ienāk reti.

Ja Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās prioritātes kuģu kopskaits pārsniedz inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata, ka šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētais pienākums ir izpildīts, ja inspicēto pirmās prioritātes kuģu skaits nav mazāks par Latvijas proporcionālo daļu un ja neveikto inspekciju apjoms nepārsniedz 30 % no Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās prioritātes kuģu kopskaita.

Ja Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās un otrās prioritātes kuģu kopskaits ir mazāks par inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata, ka šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētais pienākums ir izpildīts, ja ir inspicēti visi pirmās prioritātes kuģi saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktu un vismaz 85 % no Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo otrās prioritātes kuģu kopskaita.

Kuģošanas drošības inspekcija var atlikt pirmās prioritātes kuģa inspicēšanu šādos gadījumos

19.1. ja kuģi var inspicēt, kad tas Latvijas ostā vai enkurvietā ienāk nākamo reizi, ar nosacījumu, ka kuģis starplaikā neieiet nevienā citā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā un inspekcija netiek atlikta ilgāk kā uz 15 dienām;

19.2. ja 15 dienu laikā kuģi var inspicēt citā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā, kurā kuģis paredzējis ieiet, ar nosacījumu, ka valsts, kurā atrodas attiecīgā osta, ir iepriekš piekritusi veikt inspekciju.

Ja pirmās prioritātes kuģa inspicēšanu atliek saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu un to reģistrē inspekciju datubāzē, inspekciju neuzskata par neveiktu.

Inspekciju neuzskata par neveiktu, ja pirmās prioritātes kuģi, kas atrodas Latvijas ostā, neinspicē šādu iemeslu dēļ

21.1. Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka inspicēšana apdraud ostas valsts kontroles inspektoru, kuģa, tā apkalpes, ostas vai jūras vides drošību, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē;

21.2. kuģis ienācis Latvijas ostā nakts laikā, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē.

Kuģošanas drošības inspekcija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģus, kas regulāri ienāk Latvijas ostā vienīgi nakts laikā, atbilstoši inspicē.

Inspekciju neuzskata par neveiktu, ja kuģi, kas atrodas enkurvietā, neinspicē šādu iemeslu dēļ

23.1. kuģi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā inspicē citā ostā vai enkurvietā Eiropas Savienībā vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā;

23.2. kuģis ienācis enkurvietā nakts laikā vai tā uzturēšanās enkurvietā ir pārāk īsa, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktu inspekciju, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē;

23.3. Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka inspicēšana apdraud ostas valsts kontroles inspektoru, kuģa, tā apkalpes, ostas vai jūras vides drošību, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē.

Pirms Latvijas ostā vai enkurvietā ienāk kuģis, kuram saskaņā ar šo noteikumu X nodaļu jāveic paplašinātā inspekcija, kuģa kapteinis vai aģents, vai kuģošanas sabiedrība šo noteikumu 25.punktā un 4.pielikumā noteiktajā kārtībā paziņo šo noteikumu 4.pielikumā minēto informāciju.

Šo noteikumu 24. punktā minēto informāciju paziņo, to ievadot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 829 redakcijā)

Visiem kuģiem, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā, inspekciju datubāzē nosaka riska profilu, kas norāda uz attiecīgā kuģa inspicēšanas prioritāti, laika periodu starp inspekcijām un inspekcijas apjomu.

Kuģa riska profilu nosaka, kombinējot šādus vispārējos un iepriekšējās darbības rādītājus

27.1. vispārējie rādītāji – kuģa tips, kuģa vecums, karoga valsts darbība, iesaistītās atzītās organizācijas un kuģošanas sabiedrības darbība saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.1.apakšnodaļu un 5.pielikumu;

27.2. iepriekšējās darbības rādītāji – kuģa trūkumu un kuģa aizturēšanu skaits noteiktā periodā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.2.apakšnodaļu un 5.pielikumu.

Kuģim, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā, veic periodisku inspekciju vai papildu inspekciju.

Kuģim veic periodisku inspekciju iepriekš noteiktos laika intervālos atkarībā no kuģa riska profila saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļu un 2.1.apakšnodaļu.

Kuģim veic papildu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšnodaļu neatkarīgi no laika, kas pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas.

Kuģošanas drošības inspekcija inspicējamos kuģus atlasa, pamatojoties uz to riska profilu, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļu, bet gadījumos, ja pastāv īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi, arī saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšnodaļu.

Kuģošanas drošības inspekcija

32.1. inspicēšanai izvēlas pirmās prioritātes kuģus, kuriem ir obligāti jāveic inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 21.punktu;

32.2. inspicēšanai var izvēlēties otrās prioritātes kuģus, kuriem var veikt inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 22.punktu;

32.3. inspicēšanai var izvēlēties kuģus, kas nav ne pirmās, ne otrās prioritātes kuģi, bet kuri trīs mēnešus vai ilgāk, neatstājot ostu vai enkurvietu, tiek ekspluatēti vai tos plānots ekspluatēt Latvijas ostā vai enkurvietā. Inspekciju šiem kuģiem veic saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Turpmākās inspekcijas šiem kuģiem tiek veiktas reizi gadā.

(Grozīts ar MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45)

1 Ja kuģis, kurš izvēlēts inspekcijai, nav gatavs uzņemt ostas valsts kontroles inspektorus inspekcijas veikšanai (piemēram, uz kuģa notiek remonts, kuģis ir dīkstāvē, kuģa operācijas ievērojami ierobežo inspekcijas veikšanas iespēju), inspekcijas veikšana tiek atlikta un Kuģošanas drošības inspekcija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) izdara atzīmi par aizliegumu kuģim iziet no ostas pirms inspekcijas veikšanas. Šādā gadījumā kuģa kapteinis vai aģents nodrošina inspekcijas veikšanu pirms paredzētās kuģa iziešanas no ostas (piemēram, inspektoru nokļūšanu uz kuģa, inspekcijas veikšanai nepieciešamo laiku), saskaņojot laiku ar Kuģošanas drošības inspekciju. Pēc inspekcijas veikšanas, ja nav konstatēti iemesli kuģa aizturēšanai vai konstatētie kuģa aizturēšanas iemesli ir novērsti, Kuģošanas drošības inspekcija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) noņem atzīmi par aizliegumu kuģim iziet no ostas. Ostas kapteiņa dienests dod atļauju kuģim iziet no ostas, ja Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) nav aktīvas Kuģošanas drošības inspekcijas atzīmes par aizliegumu kuģim iziet no ostas.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā; grozījumi punktā stājas spēkā līdz ar atbilstošas funkcionalitātes izstrādi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā 01.07.2026.; sk. 113. punktu)

Kuģim, kas izvēlēts inspicēšanai saskaņā ar šo noteikumu VIII vai X1 nodaļu, veic sākotnējo inspekciju vai detalizēto inspekciju.

(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)

Katrā sākotnējā inspekcijā ostas valsts kontroles inspektors veic vismaz šādas darbības

34.1. pārbauda šo noteikumu 6.pielikumā norādītās apliecības un citus dokumentus, kam saskaņā ar konvencijām un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kuģošanas jomā obligāti jābūt uz kuģa;

34.2. ja nepieciešams, pārliecinās, vai ir novērsti aktuālie trūkumi, kas atklāti iepriekšējā inspekcijā, kuru veikusi Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts;

34.3. pārliecinās par kuģa vispārējo stāvokli, tai skaitā higiēnas apstākļiem uz kuģa (arī mašīntelpās un dzīvojamās telpās).

Ja pēc iepriekšējās inspekcijas inspekciju datubāzē ir reģistrēti trūkumi, kas novēršami nākamajā ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var neveikt šo noteikumu 34.1. un 34.3.apakšpunktā minētās darbības.

Ja pēc šo noteikumu 34.punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģis, tā aprīkojums, apkalpe vai apkalpes dzīves un darba apstākļi neatbilst konvenciju prasībām, ostas valsts kontroles inspektors veic detalizēto inspekciju.

Ja pēc šo noteikumu 34. punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, ostas valsts kontroles inspektors par to nekavējoties informē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, kas veic attiecīgā kuģa padziļināto aizsardzības pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

Pamatots iemesls ir tad, ja ostas valsts kontroles inspektors, vērtējot kuģi atbilstoši kompetencei, uzskata, ka konstatētie trūkumi ir pamats veikt šo noteikumu 36.punktā noteikto detalizēto inspekciju vai šo noteikumu 37.punktā noteikto padziļināto aizsardzības pārbaudi. Pamatotu iemeslu piemēri ir minēti šo noteikumu 7.pielikumā.

Paplašināto inspekciju veic šādiem kuģiem

39.1. saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.nodaļu

39.1.1. kuģiem ar augstu riska profilu;

39.1.2. pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģiem vai beramkravu kuģiem ar standarta riska profilu, kas ir vecāki par 12 gadiem;

39.1.3. kuģiem ar augstu riska profilu vai pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģiem vai beramkravu kuģiem ar standarta riska profilu, kas ir vecāki par 12 gadiem, ja rodas īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi;

39.2. kuģiem, kam veicama atkārtota inspekcija pēc tam, kad saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu kuģim ir noteikts ienākšanas aizliegums.

Ja kuģim saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu ir jāveic paplašinātā inspekcija, kapteinis vai kuģošanas sabiedrība nodrošina, lai kuģa darbības grafikā būtu paredzēts pietiekams laiks tās veikšanai. Kuģis paliek ostā līdz paplašinātās inspekcijas beigām, ja vien tas nav pretrunā kontroles pasākumiem, kas nepieciešami aizsardzības apsvērumu dēļ.

Ja Kuģošanas drošības inspekcija pēc šo noteikumu V nodaļā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu neveikt attiecīgā kuģa paplašināto inspekciju, Kuģošanas drošības inspekcija par to informē šo kuģi.

Paplašinātās inspekcijas apjomu un inspicējamās riska zonas nosaka šo noteikumu 2.pielikums.

Paplašinātās inspekcijas ietvaros var veikt arī detalizēto inspekciju, ja saskaņā ar šo noteikumu 36. un 38.punktu tam ir pamatots iemesls.

1 Regulārajā satiksmē iesaistītajiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumā minētajām prasībām un grafiku.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

2 Kuģošanas drošības inspekcija, plānojot ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas, ņem vērā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatācijas un apkopes grafiku.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

3 Ro-ro pasažieru kuģim un ātrgaitas pasažieru kuģim saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumu veiktās inspekcijas reģistrē inspekciju datubāzē un ņem vērā, nosakot kuģa riska profilu, inspekciju biežumu, atlasot inspicējamos kuģus un aprēķinot katras Eiropas Savienības dalībvalsts inspekciju veikšanas saistību izpildi. Šo inspekciju iekļauj kopējā ikgadējo inspekciju skaitā, kas jāveic saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

4 Regulārajā satiksmē iesaistītajiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kam saskaņā ar šo nodaļu ir veikta inspekcija, nepiemēro šo noteikumu 24. un 29. punkta un X nodaļas nosacījumus.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

5 Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, lai ro-ro pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kam saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu ir veicama papildu inspekcija, tiktu izraudzīti inspekcijai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 21.3. un 22.3. apakšpunktu. Inspekcijas, ko veic saskaņā ar šo punktu, neietekmē šo noteikumu 15. pielikuma 2. punktā paredzētos inspekciju intervālus.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

6 Ostas valsts kontroles inspektors citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas valsts kontroles inspektoram var atļaut ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas laikā viņu pavadīt kā novērotājam. Ja kuģim ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts karogs, Kuģošanas drošības inspekcija pēc pieprasījuma aicina karoga valsts pārstāvi kā novērotāju piedalīties inspekcijā.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

Ostas valsts kontroles inspektori ievēro šo noteikumu 8.pielikumā minētās pamatnostādnes un procedūras.

(Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)

(Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)

(Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)

Latvijas ostā vai enkurvietā aizliegts ienākt šādiem kuģiem (izņemot šo noteikumu 87. punktā minētos gadījumus)

48.1. kuģim, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti "melnajā sarakstā", kas pieņemts saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Eiropas Komisija, un kas iepriekšējos 36 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts ostā vai enkurvietā;

48.2. kuģim, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti "pelēkajā sarakstā", kas pieņemts saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Eiropas Komisija, un kas iepriekšējos 24 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts ostā vai enkurvietā.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

Ja Latvijas osta vai enkurvieta ir trešā vieta, kur kuģis ticis aizturēts, Kuģošanas drošības inspekcija, ņemot vērā šo noteikumu 48.1. un 48.2. apakšpunktā minētos kritērijus, pieņem lēmumu par ienākšanas aizliegumu. Ienākšanas aizliegums stājas spēkā, tiklīdz kuģis atstāj Latvijas ostu vai enkurvietu.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

Lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši trīs mēneši un ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas noteikti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.

Ja kuģim ienākšanas aizliegums noteikts otro reizi, lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši 12 mēneši un ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas noteikti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.

Ja kuģim ienākšanas aizliegums noteikts trešo reizi, lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši un kuģis atbilst šādām prasībām

52.1. kuģis kuģo ar tādas valsts karogu, kas nav iekļauta šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajā "melnajā sarakstā" vai šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajā "pelēkajā sarakstā";

52.2. kuģa konvencionālās un klasifikācijas apliecības izdevusi organizācija vai organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (pārstrādātā versija);

52.3. saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu kuģi pārvalda kuģošanas sabiedrība, kurai ir augsts darbības līmenis;

52.4. ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas minēti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.

Ikvienam kuģim, kam ienākšanas aizliegums noteikts trešo reizi, bet kurš 24 mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas neatbilst šo noteikumu 52.punktā minētajām prasībām, nosaka pastāvīgu ienākšanas aizliegumu jebkurā no Eiropas Savienības ostām un enkurvietām.

Ikvienam kuģim, kas aizturēts pēc trešā ienākšanas aizlieguma, nosaka pastāvīgu ienākšanas aizliegumu jebkurā Eiropas Savienības ostā un enkurvietā.

Kuģošanas drošības inspekcija darbības, kas saistītas ar ienākšanas aizlieguma piemērošanu, veic saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minētajām procedūrām.

1 Ja uz kuģa nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, Kuģošanas drošības inspekcija, izvērtējot faktiskos apstākļus (piemēram, draudus kuģošanas drošībai, videi), var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Lēmums par kuģa izraidīšanu ietver kuģa turpmākas ienākšanas aizliegumu. Par pieņemto lēmumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.

10 Šajā nodaļā minētais kuģa ienākšanas aizliegums neietekmē starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi par briesmās nonākušiem kuģiem.

(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)

11 Ja Kuģošanas drošības inspekcija konstatē, ka uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu Nr. 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2023/1805), Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties informē Valsts vides dienestu.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

12 Ja Valsts vides dienests konstatē, ka divus vai vairākus ziņošanas laikposmus pēc kārtas uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1805, Valsts vides dienests atbilstoši Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas, nekavējoties paziņojot to kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī vienas darbdienas laikā no lēmuma pieņemšanas, izmantojot FuelEU datubāzi, par minēto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

13 Lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas izpilda un kuģa aizturēšanu nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

14 Šo noteikumu 55.12 un 55.13 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem

55.141. kuģošanas sabiedrība sniedz Valsts vides dienestam pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir derīgs FuelEU atbilstības dokuments, kas apliecina kuģa atbilstību Regulas Nr. 2023/1805 prasībām. Šādā gadījumā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu un par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī par pieņemto lēmumu vienas darbdienas laikā informē Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 5. punktu;

55.142. ir saņemta informācija FuelEU datubāzē par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Valsts vides dienests par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

2 Ja kuģis izraidīts no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par to, ka tam nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās.

3 Šo noteikumu 55.1 punktā minētā lēmuma un 55.2 punktā minētā ienākšanas aizlieguma izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests. Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties nosūta Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam šo noteikumu 55.1 punktā minētā lēmuma kopiju vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtu informāciju par kuģa izraidīšanu no šīs valsts ostas vai enkurvietas par to, ka tam nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai.

4 Šo noteikumu 55.1 un 55.2 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem

55.4 1. kuģošanas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir dokuments, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē kuģošanas sabiedrību, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti;

55.4 2. ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kuģa karoga valsts par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.

5 Šajā nodaļā minētais kuģa ienākšanas aizliegums neietekmē ienākšanas aizliegumu sistēmu, kas noteikta šo noteikumu XII nodaļā.

6 Ja Kuģošanas drošības inspekcija divas vai vairākas reizes pēc kārtas konstatē, ka uz kuģa nav derīga atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu Nr. 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2015/757), Kuģošanas drošības inspekcija atbilstoši Regulas Nr. 2015/757 20. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Par pieņemto lēmumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

7 Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto monitoringa un ziņošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt visās Latvijas ostās un enkurvietās.

(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)

8 Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties nosūta Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Valsts vides dienestam šo noteikumu 55.6 punktā minētā lēmuma kopiju vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtu informāciju par kuģa izraidīšanu no šīs valsts ostas vai enkurvietas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto monitoringa un ziņošanas prasību neievērošanu.

(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)

9 Šo noteikumu 55.6 un 55.7 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem

55.9 1. kuģošanas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir derīgs dokuments, kas apliecina kuģa atbilstību Regulas Nr. 2015/757 prasībām. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē kuģošanas sabiedrību, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti;

55.9 2. ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kuģa karoga valsts par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.

(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)

Pabeidzot sākotnējo, detalizēto vai paplašināto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

Inspekcijas ziņojumu izsniedz kuģa kapteinim.

1 Ja pēc detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas tiek atklāts, ka darba un dzīves apstākļi uz kuģa neatbilst MLC konvencijas prasībām, ostas valsts kontroles inspektors par to nekavējoties ziņo kuģa kapteinim un informē viņu par neatbilstību novēršanas termiņiem.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

2 Ja detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas laikā uz kuģa atklāti būtiski darba un dzīves apstākļu trūkumi vai ja tie saistīti ar sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem, Kuģošanas drošības inspekcija par to ziņo jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijām Latvijā un var informēt karoga valsts administrāciju un nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

3 Par jautājumiem, kas saistīti ar MLC konvenciju, Kuģošanas drošības inspekcijai ir tiesības nosūtīt Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram detalizētās inspekcijas ziņojuma kopiju, kam pievienotas jebkādas paredzētajā termiņā saņemtās atbildes no kuģa karoga valsts kompetentās iestādes tādu darbību veikšanai, kuras var uzskatīt par piemērotām un lietderīgām, lai nodrošinātu, ka šāda informācija tiek saglabāta un ka tiek informētas visas puses, kuras varētu būt ieinteresētas attiecīgās pārsūdzības procedūrās.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)

Kuģošanas drošības inspekcija veic sūdzību sākotnējo izvērtēšanu, nosakot, vai sūdzība ir pamatota.

Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka sūdzība ir pamatota, tā veic ar sūdzību saistītos turpmākos pasākumus, vienlaikus nodrošinot, lai jebkura ar šo sūdzību saistīta persona var paust savu viedokli.

Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka sūdzība ir acīmredzami nepamatota, tā par to informē sūdzības iesniedzēju, norādot pamatojumu.

Sūdzības iesniedzēja identitāti kuģa kapteinim un kuģošanas sabiedrībai neatklāj. Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina iesniegto sūdzību konfidencialitāti, tai skaitā nodrošina konfidencialitāti kuģa apkalpes locekļu iztaujāšanas laikā.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

Kuģošanas drošības inspekcija informē kuģa karoga valsts administrāciju par sūdzībām, kas nav acīmredzami nepamatotas, un par turpmākajiem pasākumiem šo sūdzību izskatīšanā. Ja sūdzība attiecas uz Starptautiskās Darba organizācijas kompetenci, attiecīgo dokumentu kopijas nosūta arī Starptautiskajai Darba organizācijai.

1 Ja kuģis ir ienācis Latvijas ostā, par jūrnieka sūdzību saistībā ar MLC konvencijas prasību neievērošanu, tai skaitā par jūrnieku tiesību pārkāpumiem, var ziņot Kuģošanas drošības inspekcijai. Šādos gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija uzsāk sūdzības sākotnējo izvērtēšanu.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

2 Kuģošanas drošības inspekcija izvērtē, vai sūdzībā par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem ir izmantotas kuģa sūdzību procedūras un, ja iespējams, cenšas panākt, lai sūdzību atrisina kuģa līmenī. Kuģošanas drošības inspekcija var veikt detalizētu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

3 Ja, izvērtējot sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem vai veicot inspekciju, tiek atklāti šo noteikumu 64. vai 64.1 punktā minētie trūkumi, piemēro minēto punktu un šo noteikumu XV nodaļas nosacījumus.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

4 Ja sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem nevar atrisināt kuģa līmenī un šo noteikumu 64. vai 64.1 punkta nosacījumi nav piemērojami, Kuģošanas drošības inspekcija par to nekavējoties ziņo kuģa karoga valstij, lai noteiktā termiņā saņemtu norādes un rīcības plānu trūkumu novēršanai. Visu veikto pārbaužu ziņojumus elektroniski nosūta inspekciju datubāzei.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)

5 Ja, atbildot uz Kuģošanas drošības inspekcijas paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 62.4 punktu, kuģa karoga valsts norāda, ka tā šo jautājumu atrisinās pati un tā šajā sakarā var izmantot efektīvas procedūras, kā arī ja ir iesniegts pieņemams rīcības plāns trūkumu novēršanai, Kuģošanas drošības inspekcija var atturēties no turpmākas piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

6 Ja sūdzība par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem nav atrisināta pēc tam, kad ir veiktas attiecīgās darbības saskaņā ar šo noteikumu 62.2 un 62.4 punktu, Kuģošanas drošības inspekcijas ziņojuma kopiju kopā ar atbildēm, kas noteiktā termiņā saņemtas no kuģa karoga valsts kompetentās iestādes, nosūta Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram un kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām Latvijā, kā arī var informēt nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

Kuģošanas drošības inspekcija uzrauga, lai inspicēšanas laikā apstiprinātos vai atklātos trūkumus novērstu saskaņā ar konvenciju prasībām.

Ja inspicēšanas laikā ir atklāti trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par kuģa operāciju apturēšanu.

1 Ja detalizētās inspekcijas laikā (tai skaitā izskatot sūdzību) Kuģošanas drošības inspekcija atklāj, ka kuģis neatbilst MLC konvencijas prasībām un apstākļi uz kuģa apdraud jūrnieku drošību vai veselību, vai trūkumi ir uzskatāmi par būtisku vai atkārtotu MLC konvencijas prasību (tai skaitā jūrnieku tiesību) pārkāpumu, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par kuģa operāciju apturēšanu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā uz laiku, kamēr minētie trūkumi nav novērsti vai kamēr Kuģošanas drošības inspekcija nav apstiprinājusi rīcības plānu trūkumu novēršanai un ir pārliecinājusies, ka plāns tiks nekavējoties īstenots.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

2 Šo noteikumu 64.1 punktā minētajā rīcības plānā norāda veicamās darbības un termiņu, kādā tās tiks veiktas. Kuģa kapteinis pirms rīcības plāna iesniegšanas Kuģošanas drošības inspekcijā kuģošanas sabiedrības vārdā to saskaņo ar kuģa karoga valsti. Pirms rīcības plāna apstiprināšanas ostas valsts kontroles inspektors var konsultēties ar kuģa karoga valsti.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)

Pieņemot lēmumu par kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektors piemēro šo noteikumu 11.pielikumā minētos kritērijus.

Lēmuma par kuģa aizturēšanu vai lēmuma par kuģa operāciju apturēšanu izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas. Ostas kapteinim ir saistošs arī mutisks ostas valsts kontroles inspektora norādījums par attiecīgo drošības kontroles pasākumu nodrošināšanu vai kuģa atbrīvošanu. Lai aizturētu kuģi, ostas valsts kontroles inspektors

66.1. aizpilda Parīzes Saprašanās memoranda ziņojuma par kuģa pārbaudi A un B veidlapas, kurās norāda informāciju saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu;

66.2. aizpilda Parīzes Saprašanās memorandā noteikto paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu, tam pievieno aizpildītas šo noteikumu 66.1.apakšpunktā minētās veidlapas un iesniedz paziņojumu aizturamā kuģa kapteinim, bet tā kopiju – ostas kapteinim.

Kad uz kuģa, kurš ir aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, novērsti visi pārbaudes laikā konstatētie trūkumi, kuģa kapteinis par to informē Kuģošanas drošības inspekciju, lai varētu veikt atkārtotu pārbaudi.

Ja pēc šo noteikumu 67.punktā minētās atkārtotās pārbaudes ostas valsts kontroles inspektors konstatē, ka kuģis var doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, neapdraudot kuģošanas drošību, cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, ostas valsts kontroles inspektors pieņem lēmumu par kuģa atbrīvošanu.

Atbrīvojot aizturēto kuģi, ostas valsts kontroles inspektors aizpilda Parīzes Saprašanās memorandā noteikto paziņojumu par kuģa atbrīvošanu. Paziņojumu iesniedz kuģa kapteinim, bet tā kopiju – ostas kapteinim.

Ja inspekcijā atklāj, ka kuģim nav normatīvajiem aktiem atbilstošas reisa datu reģistrācijas iekārtas, bet šādas iekārtas izmantošana ir obligāta, Kuģošanas drošības inspekcija kuģi aiztur. Ja konstatētos trūkumus nevar novērst aizturēšanas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var vai nu ļaut kuģim turpināt ceļu līdz remonta rūpnīcai, kas atrodas vistuvāk aizturēšanas ostai un kur trūkumus iespējams novērst, vai arī pieprasīt, lai trūkumus novērstu 30 dienās, kā paredzēts Parīzes Saprašanās memorandā iekļautajās instrukcijās. Šajā nolūkā piemēro šo noteikumu XVII nodaļā minēto procedūru.

Ja kuģa vispārējais stāvoklis neatbilst standartiem, Kuģošanas drošības inspekcija saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandā noteikto procedūru var atlikt tā inspicēšanu tik ilgi, kamēr par kuģi atbildīgās personas ir nodrošinājušas kuģa atbilstību attiecīgajām konvenciju prasībām.

Aizturēšanas gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par visiem aizturēšanas apstākļiem nekavējoties rakstiski informē, pievienojot inspekcijas ziņojumu, kuģa karoga valsts administrāciju vai, ja tas nav iespējams, konsulu, vai, ja tāda nav, tuvāko valsts diplomātisko pārstāvi. Ja nepieciešams, par minētajiem apstākļiem ziņo arī attiecīgajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām, kas saskaņā ar konvencijām atbild par klasifikācijas sertifikātu vai konvenciālo apliecību izdošanu.

(MK 21.10.2014. noteikumu Nr.654 redakcijā)

1 Ja kuģa aizturēšanas iemesls ir būtiski vai atkārtoti MLC konvencijas prasību (tai skaitā jūrnieku tiesību) pārkāpumi vai ja dzīves un darba apstākļi uz kuģa apdraud jūrnieku drošību vai veselību, Kuģošanas drošības inspekcija par to nekavējoties informē kuģa karoga valsti un lūdz kuģa karoga valsts pārstāvja klātbūtni, ja iespējams, aicinot kuģa karoga valsti atbildēt noteiktā termiņā. Kuģošanas drošības inspekcija informāciju nekavējoties nosūta arī kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām Latvijā un Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram, kā arī var informēt nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)

Šie noteikumi neierobežo konvencijās noteiktās papildu prasības attiecībā uz informēšanas un ziņošanas procedūrām saistībā ar ostas valsts kontroli.

Īstenojot ostas valsts kontroli, Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, lai neviens kuģis netiktu aizturēts vai aizkavēts nepamatoti. Ja kādu kuģi nepamatoti aiztur vai aizkavē, kuģošanas sabiedrībai ir tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumiem vai bojājumiem. Visos gadījumos, kad kuģošanas sabiedrība uzskata, ka aizturēšana vai aizkavēšana ir nepamatota, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu pierādīšanas pienākums ir kuģošanas sabiedrībai.

Aizturētais kuģis drīkst pārvietoties uz citu ostas daļu tikai tad, ja ir saņemta atbilstoša Kuģošanas drošības inspekcijas atļauja. Kuģošanas drošības inspekcija atļauj aizturētajam kuģim pārvietoties uz citu ostas daļu, ja šāda rīcība ir droša un tā nepieciešama ostas pārmērīgas noslogotības mazināšanai. Ostas pārmērīgas noslogotības risks nevar būt par pamatu nepieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu vai pieņemt lēmumu par kuģa atbrīvošanu. Ostas pārvalde sadarbojas ar Kuģošanas drošības inspekciju, lai atvieglotu aizturēto kuģu izvietošanu.

Kuģošanas drošības inspekcijas lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par ienākšanas aizliegumu kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt un pārsūdzēt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu Kuģošanas drošības inspekcijas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur kuģa aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu.

Ja lēmumu par kuģa aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu atceļ vai groza, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties veic attiecīgus labojumus inspekciju datubāzē, vienlaikus nodrošinot, lai 24 stundu laikā pēc attiecīgā lēmuma atcelšanas vai grozījumu izdarīšanas tajā Eiropas Komisija varētu veikt atbilstošus labojumus tās iepriekš publicētajā informācijā.

Ja šo noteikumu 64.punktā minētos trūkumus nav iespējams novērst inspicēšanas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var ļaut kuģim bez liekas kavēšanās pāriet uz aizturēšanas ostai tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, kurā trūkumus iespējams novērst un kuru izvēlas kuģa kapteinis un iesaistītās iestādes, ievērojot nosacījumus, kādus paredzējusi kuģa karoga valsts administrācija un kādiem piekritusi Kuģošanas drošības inspekcija, lai kuģa pārvietošanās neapdraudētu kuģošanas drošību un cilvēku veselību, kā arī nesamērīgi neapdraudētu jūras vidi.

Ja lēmums par kuģa nosūtīšanu uz remonta rūpnīcu ir pieņemts tāpēc, ka dokumentācijas nepilnību vai kuģa konstrukcijas trūkumu dēļ kuģis neatbilst IMO Asamblejas 2011. gada 30. novembra rezolūcijā A.1049(27) "Starptautiskais kodekss par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā, 2011 (2011 ESP CODE)" un tās turpmākajos grozījumos noteiktajām prasībām, Kuģošanas drošības inspekcija var pieprasīt, lai pirms iziešanas jūrā aizturēšanas ostā tiktu veikti nepieciešamie kuģa korpusa vai citu konstrukciju biezuma mērījumi.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

Šo noteikumu 78.punktā minētajos gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija par visiem pārvietošanās nosacījumiem ziņo tās valsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas remonta rūpnīca, šo noteikumu 72.punktā minētajām personām un, ja nepieciešams, arī citām iesaistītajām iestādēm.

Ja Kuģošanas drošības inspekcija saņem informāciju no citas valsts par to, ka kuģi pēc ostas valsts kontroles inspekcijas nosūta uz kuģu remonta rūpnīcu Latvijā, Kuģošanas drošības inspekcija kontrolē kuģa ierašanos Latvijā un remonta darbu izpildi, kā arī informē valsti, kas kuģi nosūtījusi, par rīcību šīs kontroles ietvaros.

Latvijas ostā vai enkurvietā ir aizliegts ienākt šādiem kuģiem

82.1. kuģiem, kas dodas jūrā, neievērojot nosacījumus, ko paredzējusi tās valsts kompetentā iestāde, kurā atrodas inspicēšanas osta;

82.2. kuģiem, kas neievēro attiecīgo konvenciju prasības, neienākot norādītajā remonta rūpnīcā.

Šo noteikumu 82.punktā minētais ienākšanas aizliegums paliek spēkā, kamēr kuģošanas sabiedrība tās valsts kompetentajai iestādei, kurā atklāti trūkumi, nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas uzskatāmi apliecina kuģa pilnīgu atbilstību attiecīgām konvenciju prasībām.

Ja šo noteikumu 78.punktā minētais kuģis dodas jūrā, neievērojot Kuģošanas drošības inspekcijas nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties par to informē pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

Ja kuģis neievēro attiecīgo konvenciju prasības, neienākot Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts norādītajā remonta rūpnīcā Latvijas ostā vai enkurvietā, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties par to informē pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

Pirms pieņemt lēmumu par ienākšanas aizliegumu saskaņā ar šo noteikumu 82.punktu, Kuģošanas drošības inspekcija ir tiesīga konsultēties ar attiecīgā kuģa karoga valsts administrāciju.

Neņemot vērā šo noteikumu 82. un 83.punktā minētos nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija ir tiesīga ļaut kuģim ienākt Latvijas ostā vai enkurvietā nepārvaramas varas (force majeure) apstākļos, sevišķi svarīgu drošības apsvērumu dēļ vai tādēļ, lai novērstu vai mazinātu piesārņojuma draudus vai labotu trūkumus, ja vien kuģošanas sabiedrība vai kuģa kapteinis ir veikuši piemērotus pasākumus drošai kuģa ienākšanai ostā vai enkurvietā atbilstoši Kuģošanas drošības inspekcijas ieskatiem.

Ostas valsts kontroli īsteno ostas valsts kontroles inspektori, kuru kvalifikācija atbilst šo noteikumu 12.pielikumā minētajām minimālajām prasībām.

Ja ostas valsts kontroles inspektoram ir nepieciešama konsultācija specifiskā jomā (piemēram, par atomenerģijas jautājumiem saistībā ar tāda kuģa inspekciju, kas pārvadā bīstamas vielas), Kuģošanas drošības inspekcija konsultāciju sniegšanai pieaicina attiecīgajā jomā kompetentu personu (piemēram, augstākās izglītības iestādes pasniedzēju). Pieaicinātajai personai ir pienākums sniegt konsultāciju atbilstoši kompetencei.

Personai, kas ostas valsts kontroles inspektorus konsultē saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu, piemēro tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, kādus piemēro ostas valsts kontroles inspektoriem saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11. un 12.pantu.

Ostas valsts kontroles inspektora tiesības veikt ostas valsts kontroli apliecina ostas valsts kontroles inspektora dienesta apliecība. Dienesta apliecībā ietveramā informācija ir norādīta šo noteikumu 13.pielikumā.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" nodrošina, lai ostas valsts kontroles inspektora kompetence un atbilstība šo noteikumu 12.pielikumā minētajām minimālajām prasībām tiktu pārbaudīta, pirms viņam atļauj veikt ostas valsts kontroles inspektora funkcijas, un pēc tam – periodiski.

Ja, pildot savus pienākumus, locis, kas ir iesaistīts kuģu pietauvošanā vai attauvošanā vai kas strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu Latvijas ostu vai šķērso Latvijas ūdeņus, konstatē, ka kādam kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi, tas nekavējoties par to informē Kuģošanas drošības inspekciju.

Ja, pildot savus pienākumus, valsts vai ostas pārvaldes amatpersona konstatē, ka kādam kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi, tā nekavējoties par to informē Kuģošanas drošības inspekciju.

Loči un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas saskaņā ar šo noteikumu 93. un 94.punktu sniedz vismaz šādu informāciju (ja iespējams – elektroniski)

95.1. par kuģi – vārds, IMO identifikācijas numurs, izsaukuma signāls un karoga valsts;

95.2. par reisu – pēdējā ienākšanas osta, galamērķa osta;

95.3. uz kuģa konstatētās acīmredzamās nepilnības.

Kuģošanas drošības inspekcija veic atbilstošus pasākumus saistībā ar acīmredzamām nepilnībām, par kurām ziņojuši loči un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas. Kuģošanas drošības inspekcija veiktos pasākumus dokumentē.

Inspekciju datubāzē ir visa informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu saskaņā ar šiem noteikumiem izveidoto inspekciju sistēmu. Inspekciju datubāzē iekļauj šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju.

Kuģa faktiskais ienākšanas un iziešanas laiks kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek paziņots Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) saskaņā ar ​normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm vai izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmas Latvijas moduli. Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) nodrošina, ka dati par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek automātiski nosūtīti uz inspekciju datubāzi, izmantojot Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

(Svītrots ar MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45)

(Svītrots ar MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45)

Kuģošanas drošības inspekcija informāciju par inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar šiem noteikumiem, nekavējoties ievada inspekciju datubāzē pēc tam, kad ir pabeigts inspekcijas ziņojums vai pieņemts lēmums par kuģa atbrīvošanu.

Kuģošanas drošības inspekcija 72 stundu laikā pēc šo noteikumu 101.punktā minētās informācijas ievadīšanas inspekciju datubāzē apstiprina šo informāciju, lai to varētu publicēt.

Ostas pārvalde, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests un citas iesaistītās iestādes sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai šādu to rīcībā esošo informāciju

103.1. par kuģiem, kuri nav snieguši ziņas saskaņā ar

103.1.1. šajos noteikumos minētajām prasībām;

103.1.2. normatīvajiem aktiem par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas;

103.1.3. normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

103.1.4. normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu pieņemšanu un apsaimniekošanu;

103.1.5. normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību;

103.2. par kuģiem, kuri izgājuši jūrā, neievērojot prasības attiecībā uz reisa datu reģistrācijas sistēmu un normatīvos aktus par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos attiecībā uz kuģošanu kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas robežās;

103.3. par kuģiem, kuriem aizliegts ienākt ostā vai kuri izraidīti no ostas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību;

103.4. par acīmredzamām nepilnībām saskaņā ar šo noteikumu XIX nodaļu.

Kuģošanas drošības inspekcija sniedz Eiropas Komisijai šo noteikumu 14. pielikumā minēto informāciju tajā noteiktajos termiņos. Kuģošanas drošības inspekcija šo noteikumu 14. pielikuma 1.2. un 2.1. apakšpunktā noteikto informāciju nesniedz, ja uz inspekciju datubāzi ir nosūtīta informācija saskaņā ar šo noteikumu 98. punktu.

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

1 Kuģošanas drošības inspekcija regulāri iesniedz Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram statistiku un informāciju par izskatītajām sūdzībām. Šādas informācijas iesniegšanu nodrošina, lai tiktu saglabāts informācijas reģistrs un par to tiktu informētas puses, arī jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijas, kuras varētu būt ieinteresētas izmantot iespēju piedalīties attiecīgajās sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūrās.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)

Ja šo noteikumu IX un X nodaļā minēto inspekciju laikā ir konstatēti trūkumi, kas ir par pamatu kuģa aizturēšanai, visas ar inspicēšanu saistītās izmaksas sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.

Visas izmaksas, kas saistītas ar inspekcijām, kuras Kuģošanas drošības inspekcija veic saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu un 83.punktu, sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.

Visas izmaksas, kas saistītas ar kuģa uzturēšanos ostā sakarā ar kuģa aizturēšanu, sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.

Lēmumu par kuģa atbrīvošanu Kuģošanas drošības inspekcija pieņem, kad pilnībā ir veikti šajā nodaļā noteiktie maksājumi, par kuriem Kuģošanas drošības inspekcijai ir informācija, vai arī ir sniegts pietiekams nodrošinājums attiecīgo izmaksu atlīdzināšanai.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumus Nr.197 "Ostas valsts kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 47.nr.).

Šo noteikumu 6.pielikuma 41.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Šo noteikumu 6.pielikuma 42.punkts stājas spēkā pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regula (EK) Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (saskaņā ar šīs regulas 12.pantā noteikto).

1 Šo noteikumu 2.1.9.apakšpunkts un XII1 nodaļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.858 redakcijā)

Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Grozījumi šo noteikumu ​32.1 punktā stājas spēkā līdz ar atbilstošas funkcionalitātes izstrādi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā. Tiklīdz ir zināms minētās funkcionalitātes izstrādes konkrēts datums, Satiksmes ministrija nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(MK 21.01.2025. noteikumu Nr. 45 redakcijā)