Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība

Noteikumi nosaka

1.1. valsts emeritētā zinātnieka statusa pretendentu izvirzīšanas kārtību un atlases kritērijus;

1.2. kārtību, kādā piešķir valsts emeritētā zinātnieka statusu un mūža grantu, kā arī piešķiramā mūža granta apmēru;

1.3. valsts emeritēto zinātnieku padomes izveidošanas kārtību un darbības pamatnoteikumus.

Ikgadējās valsts emeritēto zinātnieku kvotas nosaka atbilstoši šim mērķim iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru.

Valsts emeritēto zinātnieku padome noteiktās valsts emeritēto zinātnieku kvotas un dokumentu iesniegšanas termiņus valsts emeritētā zinātnieka statusa pretendentu atlasei publicē laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis" ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dokumentu iesniegšanai noteiktā termiņa.

Valsts emeritēto zinātnieku padome (turpmāk – padome) ir koleģiāla institūcija, kas pieņem lēmumu par ikgadējo valsts emeritēto zinātnieku kvotu noteikšanu, veic valsts emeritētā zinātnieka statusa pretendentu atlasi un sniedz priekšlikumus Latvijas Zinātņu akadēmijai par pretendentiem, kuriem piešķirams valsts emeritētā zinātnieka statuss.

Padomes sastāvā ir 16 locekļu, tai skaitā

5.1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;

5.2. Finanšu ministrijas pārstāvis;

5.3. divi Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji;

5.4. pieci Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji;

5.5. septiņi Rektoru padomes nominēti augstskolu pārstāvji.

Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē padome.

Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Padome ir lemttiesīga, ja padomes sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

Padomes sēdes protokolēšanu nodrošina padomes sekretariāts. Protokolā norāda padomes locekļus, kas piedalās sēdē, darba kārtību, izteiktos viedokļus un pieņemtos lēmumus, kā arī balsojuma rezultātus.

Padomes locekļi par darbu padomē samaksu nesaņem.

Tiesības izvirzīt pretendentu valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanai ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātam, valsts akreditēto augstskolu senātiem un zinātnisko institūciju zinātniskajām padomēm.

Valsts emeritētā zinātnieka statusa pretendents vai institūcija, kas viņu ieteikusi, iesniedz padomē šādus dokumentus

13.1. attiecīgās institūcijas lēmumu;

13.2. pretendenta dzīvesgaitas aprakstu (CV);

13.3. pretendenta zinātnisko darbu sarakstu, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas, vai publicētu bibliogrāfiju, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu;

13.4. pretendenta izstrādāto un publicēto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu sarakstu;

13.5. pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru sarakstu;

13.6. starptautisko organizāciju sarakstu, kuru darbā pretendents piedalās.

Valsts emeritētā zinātnieka statusa pretendenta atlasi veic, vērtējot pretendentus pēc šādiem kritērijiem

14.1. zinātņu doktors vai habilitētais zinātņu doktors;

14.2. Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādes;

14.3. pretendenta sagatavoto zinātņu doktoru skaits;

14.4. patenti, šķirnes un pārdotās licences;

14.5. augsts citējamības indekss atbilstoši zinātnes nozares specifikai;

14.6. sarakstītās monogrāfijas un mācību grāmatas;

14.7. publikācijas starptautiskajos žurnālos;

14.8. ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).

Pretendenta atbilstību šo noteikumu 14.punktā minētajiem kritērijiem sākotnēji vērtē divi padomes locekļi, kas sniedz priekšlikumus padomei.

Padome izskata sniegtos priekšlikumus un vērtē pretendenta atbilstību šo noteikumu 14.punktā minētajiem kritērijiem.

Pēc diskusijām padomes locekļi aizklāti balso par valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu pretendentiem un iesniedz Latvijas Zinātņu akadēmijā priekšlikumus par pretendentiem, kuriem piešķirams valsts emeritētā zinātnieka statuss.

Latvijas Zinātņu akadēmija piecu darbdienu laikā informē pretendentus par pieņemto lēmumu.

Lēmumu par valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts emeritētajam zinātniekam Latvijas Zinātņu akadēmijas kopsapulcē pasniedz diplomu un krūšu nozīmi.

Palielinot valsts emeritētā zinātnieka mūža granta apmēru, paredz, ka tas nepārsniedz 25 % no Ministru kabineta noteiktās profesora zemākās mēneša darba algas likmes.

Laikposmā līdz 2010.gada 31.decembrim valsts emeritētā zinātnieka mūža granta apmērs mēnesī ir vidēji 150 latu. Mūža granta apmēru katram valsts emeritētajam zinātniekam pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru nosaka Latvijas Zinātņu akadēmija atbilstoši šim mērķim iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

No 2011.gada 1.janvāra valsts emeritētā zinātnieka mūža granta apmērs mēnesī ir 213,43 euro.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1074)