Noteikumi par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību

Noteikumi nosaka, kādi dokumenti izstrādājami valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī to, kā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.

Noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas oficiālā viedokļa izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizāciju jautājumos, ko regulē normatīvie akti par kārtību, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) jautājumos, un normatīvie akti nacionālās drošības jomā, kā arī uz Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroju.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu ievērošanu starptautisko organizāciju lēmumu vai tiesību aktu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā, pēc iespējas agrīnā starptautisko organizāciju diskusiju stadijā atbilstoši Latvijas Republikas attīstības plānošanas dokumentiem izstrādā Latvijas Republikas oficiālo viedokli – nacionālo pozīciju (turpmāk – nacionālā pozīcija) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu vai instrukciju (turpmāk – instrukcija) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

Nacionālā pozīcija uz laiku var aizstāt politikas plānošanas dokumentus, ja attiecīgajā jomā, kas skar starptautisko organizāciju darba kārtībā iekļauto jautājumu, nav noteikti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes, rīcības virzieni, galvenie uzdevumi vai sasniedzamie rezultāti vai arī nav normatīvā regulējuma.

Ja nacionālā pozīcija aizstāj politikas plānošanas dokumentu, to atsevišķi norāda nacionālajā pozīcijā. Nacionālā pozīcija aizstāj politikas plānošanas dokumentu līdz dienai, kad tāds tiek apstiprināts.

Par Latvijas Republikas oficiālā viedokļa izstrādi atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) un līdzatbildīgā iestāde ir tā valsts iestāde, kuras kompetence jomā, par kuru ir jāsagatavo nacionālā pozīcija vai instrukcija Latvijas Republikas oficiālā viedokļa paušanai, ir paredzēta iestādes nolikumā vai citos normatīvajos aktos.

Ja nav iespējams vienoties par atbildības un kompetenču sadalījumu, Latvijas Republikas oficiālā viedokļa projektu vai ar tā izstrādi saistītiem jautājumiem, minētos gadījumus izskata Valsts sekretāru sanāksmē.

Nacionālo pozīciju izstrādā, ja

8.1. starptautiskās organizācijas tiesību aktam vai lēmumam būs ietekme uz Latvijas Republikas tiesību sistēmu vai paredzama šāda tiesību akta vai lēmuma ietekme uz valsts vai pašvaldības budžetu;

8.2. tiek grozīti starptautiskās organizācijas pamatdokumenti, kuros pēc būtības mainās

8.2.1. organizācijas mērķi;

8.2.2. dalībvalstu pienākumi;

8.2.3. budžeta veidošanas principi;

8.2.4. lēmumu pieņemšanas kārtība;

8.3. nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments attiecīgajā jomā;

8.4. atbildīgā iestāde to uzskata par nepieciešamu.

Nacionālo pozīciju apstiprina Ministru kabinets. Ja nacionālā pozīcija jāapstiprina steidzami un, ņemot vērā steidzamību, to nav iespējams apstiprināt Ministru kabinetā, nacionālo pozīciju apstiprina atbildīgais ministrs, par to informējot Ministru kabinetu.

Atbildīgā iestāde tās izstrādāto nacionālās pozīcijas projektu saskaņo ar Ārlietu ministriju.

Pārējos gadījumos izstrādā instrukciju. Instrukciju var neizstrādāt, ja

11.1. izskatāmais jautājums ir vienas iestādes kompetencē;

11.2. tiek grozīti spēkā esoši tehniskie noteikumi;

11.3. par izskatāmo jautājumu ir izmantojams esošais Latvijas Republikas oficiālais viedoklis.

Atbildīgā iestāde nodrošina Latvijas Republikas oficiālā viedokļa izstrādi, aktualizāciju un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām iestādēm, iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī veic citus pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas Republikas intereses starptautiskajās organizācijās, ievērojot normatīvos aktus, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību.

Lai formulētu Latvijas Republikas oficiālo viedokli, atbildīgā iestāde, ievērojot darba efektivitāti un informācijas pieejamības ierobežojumus, ja nepieciešams, izveido starpinstitūciju darba grupu. Konkrētu jautājumu risināšanai atbildīgā iestāde var pieaicināt ekspertus.

Ja nepieciešams izdarīt grozījumus vai papildinājumus apstiprinātajā Latvijas Republikas oficiālajā viedoklī, to aktualizē, izstrādājot jaunu Latvijas Republikas oficiālo viedokli.

Latvijas Republikas oficiālo viedokli atbildīgā iestāde elektroniski saskaņo šo noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā piecu darbdienu laikā, bet steidzamības gadījumos – divu darbdienu laikā. Ja dokuments par sanāksmē izskatāmo jautājumu tiek saņemts vienu darbdienu pirms attiecīgās sanāksmes, atbildīgā iestāde nesaskaņo Latvijas Republikas oficiālo viedokli ar līdzatbildīgajām iestādēm, bet informē līdzatbildīgās iestādes par oficiālā viedokļa izstrādi.

Latvijas Republikas pārstāvis pēc dalības sanāksmē, kurā izskata jautājumu, par ko tika izstrādāts Latvijas Republikas oficiālais viedoklis, piecu darbdienu laikā sagatavo dienesta ziņojumu par sanāksmes rezultātiem un to elektroniski nosūta līdzatbildīgajām un iesaistītajām institūcijām, ievērojot normatīvos aktus, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību.

Dienesta ziņojumā iekļauj šādu informāciju

17.1. Latvijas Republikas pārstāvji, kas piedalās sanāksmē;

17.2. izskatītie darba kārtības jautājumi;

17.3. īss izskatāmā jautājuma apraksts un sanāksmes mērķis, atsaucoties uz iepriekšējo sanāksmi, ja tāda ir bijusi;

17.4. sanāksmē diskutētie būtiskie problēmjautājumi un citu valstu viedokļi par tiem;

17.5. Latvijas Republikas pārstāvja paustais viedoklis;

17.6. sanāksmē panāktā vienošanās;

17.7. secinājumi par sanāksmi un ieteikumi turpmākai darbībai.