Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi

Noteikumi nosaka robežšķērsošanas vietas režīma īpatnības atbilstoši robežšķērsošanas vietas ēkas, būves un teritorijas funkcionālajai nozīmei, kā arī kārtību, kādā robežšķērsošanas vietā veicamas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar personu laišanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri ārējai robežai.

Šo noteikumu izpratnē

2.1. kompetento iestāžu amatpersonas – Valsts robežsardzes amatpersonas (turpmāk – robežsargi), Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas (turpmāk – muitas amatpersonas), Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, kuras dienesta (darba) pienākumus veic attiecīgajā robežšķērsošanas vietā;

2.2. uzraudzības personas – Valsts policijas amatpersonas, ostu apsardzes darbinieki, kā arī lidostu drošības dienestu darbinieki, kuri dienesta (darba) pienākumus veic attiecīgajā robežšķērsošanas vietā;

2.3. kontroles personas – valsts pārvaldes iestāžu vai valsts kapitālsabiedrības amatpersonas, kuras, ja nepieciešams, ierodas robežšķērsošanas vietā tām noteikto dienesta (darba) pienākumu veikšanai;

2.4. apkalpojošās personas – komersants un tā darbinieki, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki un dzelzceļa pārvadātāja darbinieki, kuģa tauvotāji, kuri darba pienākumus veic attiecīgajā robežšķērsošanas vietā;

2.5. apmeklētāji – personas, kurām nepieciešams uzturēties robežšķērsošanas vietā;

2.6. robežšķērsošanas vietas priekšnieks – tās Valsts robežsardzes struktūrvienības priekšnieks, kas veic darbību attiecīgajā robežšķērsošanas vietā;

2.7. robežpārbaudes zonas režīms – kārtība, kas nosaka ierobežota personu loka iekļūšanu, pārvietošanos un uzturēšanos robežpārbaudes zonā;

2.8. robežšķērsošanas vietas slēgtās teritorijas režīms – kārtība, kas nosaka visu to personu uzskaiti, kuras uzturas robežšķērsošanas vietas slēgtajā teritorijā, kā arī viņu darbības kontroli;

2.9. robežšķērsošanas vietas atvērtās teritorijas režīms – kārtība, kas personām nenosaka atsevišķus ierobežojumus, izņemot tos ierobežojumus, kurus noteikusi attiecīgi lidostas administrācija, lidlauka īpašnieks vai ekspluatants, ostas pārvalde, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

Šie noteikumi neattiecas uz robežsargiem, muitas amatpersonām un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām, veicot savas iestādes struktūrvienības pārbaudi, un citu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām, veicot korupcijas novēršanas, kontrabandas apkarošanas uzdevumus, kā arī kriminālprocesuālo darbību ietvaros.

Uz autoceļa izveidotās robežšķērsošanas vietas (turpmāk – autoceļa robežšķērsošanas vieta) teritorijā ir spēkā robežšķērsošanas vietas slēgtās teritorijas režīms.

Kompetento iestāžu amatpersonas un Valsts policijas amatpersonas autoceļa robežšķērsošanas vietā ieiet un iziet, uzrādot robežsargam dienesta apliecību.

Kontroles personas autoceļa robežšķērsošanas vietā ieiet un iziet, uzrādot robežsargam dienesta (darba) apliecību, pēc saskaņošanas ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko).

Apkalpojošās personas autoceļa robežšķērsošanas vietā ieiet un iziet, uzrādot robežsargam apkalpojošās personas caurlaidi (1.pielikums). Uzturoties autoceļa robežšķērsošanas vietā apkalpojošās personas minēto caurlaidi glabā pie sevis.

Lai saņemtu apkalpojošās personas caurlaidi, komersants ne mazāk kā trīs darbdienas pirms dienas, kad apkalpojošajai personai jāsāk darba pienākumu izpilde, iesniedz robežšķērsošanas vietas priekšniekam pieprasījumu izsniegt apkalpojošajai personai caurlaidi. Pieprasījumam pievieno darbinieka fotogrāfiju. Pieprasījumā norāda šādu informāciju par darbinieku, kas veiks darba pienākumus autoceļa robežšķērsošanas vietā

8.1. vārds, uzvārds;

8.2. dzimšanas datums;

8.3. amats.

Robežšķērsošanas vietas priekšnieks triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par apkalpojošās personas caurlaides izsniegšanu attiecīgajai apkalpojošajai personai.

Robežšķērsošanas vietas priekšnieks apkalpojošajām personām neizsniedz apkalpojošās personas caurlaidi vai anulē to, ja

10.1. tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Komersants par darba tiesisko attiecību izbeigšanu nekavējoties informē robežšķērsošanas vietas priekšnieku;

10.2. mainījušās ziņas par personu, kas tika norādītas pieprasījumā caurlaides saņemšanai;

10.3. konstatēts pārkāpums saistībā ar valsts robežas režīma vai robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpumiem.

Robežšķērsošanas vietas priekšnieks, izsniedzot apkalpojošās personas caurlaidi, reģistrē to apkalpojošo personu caurlaižu uzskaites žurnālā (2.pielikums). Persona apkalpojošās personas caurlaides saņemšanu apliecina ar parakstu apkalpojošo personu caurlaižu uzskaites žurnālā.

Apmeklētāji var ieiet un uzturēties autoceļa robežšķērsošanas vietā, ja ir saņemta apmeklētāja caurlaide (3.pielikums). Robežsargs caurlaidi apmeklētājam izsniedz pēc saskaņošanas ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko). Apmeklētājs, izejot no autoceļa robežšķērsošanas vietas, nodod robežsargam apmeklētāja caurlaidi.

Kompetento iestāžu amatpersonu, uzraudzības personu un apkalpojošo personu valdījumā esošos privātos transportlīdzekļus ielaiž autoceļa robežšķērsošanas vietā un izlaiž no tās ārpus kārtas, uzrādot robežsargam transportlīdzekļa caurlaidi (4.pielikums). Transportlīdzekli novieto speciāli noteiktā stāvvietā.

Lai saņemtu transportlīdzekļa caurlaidi, kompetentās iestādes amatpersona, uzraudzības persona vai apkalpojošā persona robežšķērsošanas vietas priekšniekam iesniedz pieprasījumu par transportlīdzekļa caurlaides izsniegšanu, norādot tajā šādu informāciju

14.1. personas vārds un uzvārds;

14.2. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs;

14.3. transportlīdzekļa marka un modelis.

Robežšķērsošanas vietas priekšnieks, izsniedzot transportlīdzekļa caurlaidi, reģistrē to transportlīdzekļu caurlaižu uzskaites žurnālā (5.pielikums). Persona transportlīdzekļa caurlaides saņemšanu apliecina ar parakstu transportlīdzekļu caurlaižu uzskaites žurnālā.

Robežšķērsošanas vietas priekšnieks apkalpojošās personas caurlaidi vai transportlīdzekļa caurlaidi izsniedz atkārtoti, ja mainījušās tajā norādītās ziņas. Apkalpojošajai personai ir pienākums informēt robežšķērsošanas vietas priekšnieku par izmaiņām ziņās, kas tika norādītas pieprasījumā caurlaides saņemšanai.

Autoceļa robežšķērsošanas vietā transportlīdzekļu kustības joslās un telpās, kur veic robežpārbaudi un muitas kontroli (turpmāk – autoceļa robežšķērsošanas vietas robežpārbaudes zona), pastāvīgi ir spēkā robežpārbaudes zonas režīms.

Autoceļa robežšķērsošanas vietas teritorijas īpašnieks vai nomnieks saskaņā ar kompetento iestāžu prasībām autoceļa robežšķērsošanas vietas robežpārbaudes zonu nožogo un aprīko ar zīmēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par personu pārvietošanos pāri robežām un normatīvajos aktos par ceļu satiksmes organizēšanas kārtību.

Autoceļa robežšķērsošanas vietas robežpārbaudes zonā ir atļauts uzturēties

19.1. personām, kuras atrodas robežšķērsošanas vietā, lai šķērsotu ārējo robežu;

19.2. kompetento iestāžu amatpersonām;

19.3. kontroles personām – ja tas ir saskaņots ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko).

Ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku tiek rakstiski saskaņotas šādas robežšķērsošanas vietas teritorijā veicamās darbības

20.1. plašsaziņu līdzekļu pārstāvju darbība robežšķērsošanas vietā;

20.2. to ēku, telpu un teritorijas apsardzes organizēšana, ko izmanto komersanti, kuri darbojas robežšķērsošanas vietā;

20.3. jaunu objektu un komunikāciju būvniecība, norādot plānoto darbu ilgumu.

Uz dzelzceļa izveidotās robežšķērsošanas vietas teritorijā un telpās, kā arī vilciena sastāvā, kur veic robežpārbaudi un muitas kontroli (turpmāk – dzelzceļa robežšķērsošanas vietas robežpārbaudes zona), ir spēkā robežpārbaudes zonas režīms, kuru robežsargi ievieš ne mazāk kā 10 minūtes pirms vilciena pienākšanas un atceļ pēc robežpārbaudes un muitas kontroles pabeigšanas. Laikā, kad robežšķērsošanas vietā, kas izveidota uz dzelzceļa, nav valsts robežu šķērsojoša vilciena, tajā ir noteikts robežšķērsošanas vietas atvērtās teritorijas režīms.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar kompetento iestāžu prasībām dzelzceļa robežšķērsošanas vietas robežpārbaudes zonu nožogo un aprīko ar zīmēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par personu pārvietošanos pāri robežām.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki un dzelzceļa pārvadātāja darbinieki informē robežšķērsošanas vietas priekšnieku un muitas amatpersonas par kravas vilcienu pienākšanas laiku, kā arī par izmaiņām robežpārbaudei un muitas kontrolei pakļauto pasažieru vilcienu kustības sarakstā, ja pasažieru vilcienu kustības saraksts tiek mainīts vai vilcienu kustība tiek pārtraukta.

Dzelzceļa robežšķērsošanas vietas robežpārbaudes zonā ir atļauts uzturēties

24.1. personām, kuras atrodas robežšķērsošanas vietā, lai šķērsotu ārējo robežu;

24.2. kompetento iestāžu amatpersonām, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbiniekiem un dzelzceļa pārvadātāja darbiniekiem – veicot pārbaudes un darbības atbilstoši kompetencei;

24.3. kontroles personām – ja tas ir saskaņots ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko);

24.4. apmeklētājiem – tikai kompetentās iestādes amatpersonas pavadībā, ja tas ir saskaņots ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko).

Pirms vilciena robežpārbaudes uzsākšanas robežsargi atļauj izkāpt no vilciena personām, kuras nešķērso ārējo robežu.

Vilcienā esošajām ārējo robežu šķērsojošajām personām robežpārbaudes un muitas kontroles laikā aizliegts bez robežsargu atļaujas atstāt vilcienu, izņemot gadījumu, ja atrašanās vilcienā varētu apdraudēt šo personu veselību vai dzīvību.

(Svītrots ar MK 22.08.2023. noteikumiem Nr. 465)

Robežsargi un muitas amatpersonas atbildīgo dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieku un dzelzceļa pārvadātāja darbinieku informē par robežpārbaudes un muitas kontroles pabeigšanu.

Ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks ostas atvērto un slēgto teritoriju un ostas caurlaižu režīmu saskaņo ar kompetentajām iestādēm.

Ostā izveidotās robežšķērsošanas vietas (turpmāk – ostas robežšķērsošanas vieta) teritorijā (piestātnē, ēkā vai ēkas daļā), kurā tiek veikta personu vai transportlīdzekļu robežpārbaude un mantu, preču un transportlīdzekļu muitas kontrole un kura ietilpst ostas pārvaldes vai ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka noteiktajā slēgtajā teritorijā, ir spēkā robežšķērsošanas vietas slēgtās teritorijas režīms.

Ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks, vai attiecīgās ostas teritorijas valdītājs iežogo un apsargā ostas slēgto teritoriju.

Kompetento iestāžu amatpersonas, uzraudzības personas un kontroles personas, pildot dienesta (darba) pienākumus, ieiet ostas slēgtajā teritorijā un iziet no tās, uzrādot dienesta (darba) apliecību un ievērojot ostas caurlaižu režīma noteikumus.

Ostas robežšķērsošanas vietas teritorijā, kur ir noteikts robežšķērsošanas vietas slēgtās teritorijas režīms, personām un transportlīdzekļiem atļauts uzturēties ar ostas pārvaldes vai ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka izsniegtu caurlaidi.

Ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks pēc šo noteikumu 33.punktā minētās caurlaides izsniegšanas (izņemot vienreizējās caurlaides) vai anulēšanas informē ostas robežšķērsošanas vietas priekšnieku par personām, kurām minētās caurlaides ir izsniegtas vai anulētas.

Ostas robežšķērsošanas vietā ir spēkā robežpārbaudes zonas režīms, kuru robežsargi ievieš pēc kuģošanas līdzekļa ienākšanas ostā vai pirms kuģošanas līdzekļa iziešanas no ostas. Robežpārbaudes zonas režīms ir spēkā

35.1. attiecīgajā ēkā vai ēkas daļā, kurā tiek veikta personu vai transportlīdzekļu robežpārbaude un mantu, preču un transportlīdzekļu muitas kontrole, – ja robežpārbaudi un muitas kontroli veic attiecīgajā ēkā vai ēkas daļā;

35.2. uz kuģošanas līdzekļa un attiecīgajā piestātnē – ja robežpārbaudi un muitas kontroli veic uz kuģošanas līdzekļa.

Ostas robežšķērsošanas vietā robežpārbaudes zonas režīmu atceļ pēc robežpārbaudes un muitas kontroles pabeigšanas.

Ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks saskaņā ar kompetento iestāžu prasībām ostas robežšķērsošanas vietas ēku, ēkas daļu vai teritoriju, kurā tiek noteikts robežpārbaudes zonas režīms, nožogo un aprīko ar zīmēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par personu pārvietošanos pāri robežām un normatīvajos aktos par ceļu satiksmes organizēšanas kārtību.

Ja robežpārbaudi un muitas kontroli veic uz kuģošanas līdzekļa, robežsargi, ja nepieciešams, norobežo attiecīgo piestātni, kurā pietauvojies kuģošanas līdzeklis.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas valsts robežas drošību, kompetentās iestādes, ja nepieciešams, uz attiecīgo laiku jebkurā ostas robežšķērsošanas vietas teritorijā var noteikt robežpārbaudes zonas režīmu, nodrošinot tā nosacījumu kontroli un informējot ostas pārvaldi vai ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku.

Ostas robežšķērsošanas vietas teritorijā, kur ir noteikts robežpārbaudes zonas režīms, ir atļauts uzturēties

40.1. personām, kuras atrodas robežšķērsošanas vietā, lai šķērsotu ārējo robežu;

40.2. kompetento iestāžu amatpersonām, kuģa tauvotājiem, ostas iekārtas drošības virsniekiem, kuģa aģentiem un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" amatpersonām – veicot pārbaudes un darbības atbilstoši kompetencei;

40.3. kontroles personām, kas nav minētas šo noteikumu 40.2.apakšpunktā, – ja tas ir saskaņots ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko);

40.4. apmeklētājiem – tikai kompetentās iestādes amatpersonas pavadībā, ja tas ir saskaņots ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko).

Lidostas administrācija, lidlauka īpašnieks vai ekspluatants lidostas vai lidlauka atvērto un slēgto teritoriju un lidostas vai lidlauka caurlaižu režīmu saskaņo ar kompetentajām iestādēm.

Lidostā vai lidlaukā izveidotās robežšķērsošanas vietas (turpmāk – lidostas vai lidlauka robežšķērsošanas vieta) teritorijā (ēkā vai ēkas daļā), kas ietilpst lidostas administrācijas vai lidlauka īpašnieka vai ekspluatanta noteiktajā slēgtajā teritorijā, kurā atrodas ārējo robežu šķērsojošās personas un tiek veikta mantu un preču muitas kontrole, ir spēkā robežšķērsošanas vietas slēgtās teritorijas režīms.

Lidostas vai lidlauka slēgtā teritorija saskaņā ar lidostas administrācijas vai lidlauka īpašnieka vai ekspluatanta prasībām ir pastāvīgi norobežota un apzīmēta lidostas vai lidlauka teritorijas daļa. Slēgtās teritorijas iežogošanu un apsardzi nodrošina lidostas administrācija vai lidlauka īpašnieks vai ekspluatants.

Lidostas vai lidlauka robežšķērsošanas vietas teritorijā, kur ir spēkā robežšķērsošanas vietas slēgtās teritorijas režīms, kompetento iestāžu amatpersonām un uzraudzības personām atļauts atrasties ar lidostas administrācijas vai lidlauka īpašnieka vai ekspluatanta izsniegtu caurlaidi un dienesta (darba) apliecību, bet apkalpojošajām personām – ar lidostas administrācijas vai lidlauka īpašnieka vai ekspluatanta izsniegtu caurlaidi.

Lidostas administrācija vai lidlauka īpašnieks vai ekspluatants pēc šo noteikumu 44.punktā minētās caurlaides izsniegšanas (izņemot vienreizējās caurlaides) vai anulēšanas informē lidostas robežšķērsošanas vietas priekšnieku par personām, kurām minētās caurlaides ir izsniegtas vai anulētas.

Lidostas vai lidlauka robežšķērsošanas vietā robežpārbaudes zonas režīms ir spēkā

46.1. attiecīgajā ēkā vai ēkas daļā, kurā veic robežpārbaudi un muitas kontroli;

46.2. gaisa kuģī un attiecīgajā gaisa kuģa stāvvietā – ja robežpārbaudi un muitas kontroli veic gaisa kuģī.

Lidostas vai lidlauka robežšķērsošanas vietā, kurā kompetentās iestādes atrodas pastāvīgi, robežpārbaudes zonas režīms ir spēkā pastāvīgi.

Lidostas vai lidlauka robežšķērsošanas vietā, kurā kompetentās iestādes ierodas pēc izsaukuma, robežpārbaudes zonas režīms ir spēkā pēc gaisa kuģa nosēšanās un pirms gaisa kuģa pacelšanās – ne mazāk kā 10 minūtes pirms pasažieru iekāpšanas gaisa kuģī. Robežpārbaudes zonas režīmu atceļ pēc robežpārbaudes un muitas kontroles pabeigšanas.

Lidostas administrācija vai lidlauka īpašnieks vai ekspluatants saskaņā ar kompetento iestāžu prasībām lidostas robežšķērsošanas vietas ēku, ēkas daļu vai teritoriju, kur ir spēkā robežpārbaudes zonas režīms, aprīko ar zīmēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par personu pārvietošanos pāri robežām, un, ja nepieciešams, nožogo.

Lidostas robežšķērsošanas vietas teritorijā, kur ir noteikts robežpārbaudes zonas režīms, ir atļauts uzturēties

50.1. personām, kuras atrodas robežšķērsošanas vietā, lai šķērsotu ārējo robežu;

50.2. kompetento iestāžu amatpersonām un lidostas drošības dienestu darbiniekiem – veicot pārbaudes un darbības atbilstoši kompetencei;

50.3. kontroles personām – ja tas ir saskaņots ar robežšķērsošanas vietas priekšnieku vai viņa vietnieku (viņu prombūtnes laikā – ar robežsargu norīkojuma vecāko).

Lidostas administrācija vai lidlauka īpašnieks vai ekspluatants informē robežsargus un muitas amatpersonas par to gaisa kuģu atrašanās vietu, kas ielidojuši no trešajām valstīm un novietoti stāvvietās, un nodrošina ārējo robežu šķērsojošo personu nogādāšanu uz robežpārbaudi un muitas kontroli.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas valsts robežas drošību, kompetentās iestādes, ja nepieciešams, uz attiecīgo laiku jebkurā lidostas robežšķērsošanas vietas teritorijā nosaka robežpārbaudes zonas režīmu, nodrošinot tā nosacījumu kontroli un informējot lidostas administrāciju vai lidlauka īpašnieku vai ekspluatantu.

Ārējo robežu šķērsojošās personas (arī viņu mantas un preces) autoceļu robežšķērsošanas vietā ielaiž

53.1. ieceļojot Latvijas Republikā – pēc ceļošanas dokumentu un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu uzrādīšanas un attiecīga kontroles talona saņemšanas;

53.2. izceļojot no Latvijas Republikas – pēc reģistrācijas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā (norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku, rindas veidu jeb prioritāti rindā) Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās, ceļošanas dokumentu un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu uzrādīšanas un attiecīga kontroles talona saņemšanas.

(MK 23.09.2025. noteikumu Nr. 569 redakcijā)

Autoceļa robežšķērsošanas vietā, kur visu kompetento iestāžu amatpersonas neatrodas pastāvīgi, personas var ielaist un izlaist bez attiecīga kontroles talona saņemšanas.

Iebraucot vai ieejot autoceļa robežšķērsošanas vietas teritorijā, ārējo robežu šķērsojošajām personām pēc ceļošanas dokumenta un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta uzrādīšanas robežsargs izsniedz

55.1. transportlīdzekļa kontroles talonu (7.pielikums) – ja persona ārējo robežu šķērso ar transportlīdzekli;

55.2. gājēja kontroles talonu (8.pielikums) – ja persona ārējo robežu šķērso kājām.

Kompetentās iestādes amatpersonas attiecīgajā kontroles talonā izdara atzīmi par attiecīgās pārbaudes pabeigšanu, apliecinot to ar parakstu un atbilstošu zīmoga vai spiedoga nospiedumu, kā arī norāda kontroles pabeigšanas laiku.

Persona autoceļa robežšķērsošanas vietā ievēro kompetento iestāžu amatpersonu norādījumus par pārbaužu veikšanas secību.

Persona var izbraukt vai iziet no autoceļa robežšķērsošanas vietas teritorijas, ja attiecīgajā kontroles talonā ir visu nepieciešamo kompetento iestāžu atzīmes par pārbaudēm.

Persona, izbraucot vai izejot no autoceļa robežšķērsošanas vietas teritorijas, nodod robežsargam attiecīgo kontroles talonu.

Kontroles talonu izgatavošanu un glabāšanu nodrošina Valsts robežsardze. Kontroles talonus uzglabā vienu gadu no to aizpildīšanas dienas un pēc tam iznīcina.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumus Nr.296 "Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 105.nr.; 2009, 129.nr.).